Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim kārtējo Saeimas sēdi. Pirms izskatām izmaiņas darba kārtībā, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 10 sakarā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību deklarācijas parakstīšanas 50.gadadienu Saeimas Sarkanajā zālē notiks svinīga sēde, kuras laikā Saeimas deputātus uzrunās Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvis Latvijā Sorensena kungs.

Bet tagad par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izmainīt šā gada 10.decembra Saeimas sēdes darba kārtību un neizskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", un iekļaut to nākošās Saeimas sēdes darba kārtībā 17. decembrī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad jautājums no darba kārtības tiek izņemts un iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības ceturtās sadaļas 18., 19. un 20. jautājumu. Vai par to vēlas kāds izteikties? Iebildumu nav. Paldies!

Pieci Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu — noņemt no Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtības 21.punkta likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" — izskatīšanu. Šeit ir iebildumi. Vai kāds vēlas izteikties?

Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu Saeimas deputātu priekšlikumu — izņemt no sēdes darba kārtības 21.punkta likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 30, atturas — 2. Likumprojekts no darba kārtības tiek izņemts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas 12.punktu — likumprojekts "Augu aizsardzības likums". Iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai, kolēģi, ir iebildumi? Nav. Tātad lēmums pieņemts.

Saeimas Eiropas lietu komisija 7.decembra sēdē vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu atbalstīt komisijas locekļu un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna piedāvāto Saeimas paziņojuma Eiropas Savienības padomei Vīnē 11. un 12. decembrī tekstu, kā arī priekšlikumu par šā jautājuma iekļaušanu Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā kā jautājumu uzreiz aiz sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai ir iebildumi? Paldies! Jautājums izlemts.

Jaunās partijas frakcija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata" kā 5. darba kārtības jautājumu Saeimas lēmuma projektu "Par Krišjāņa Petera 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad iekļaujam šo jautājumu darba kārtībā kā 5. jautājumu.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību — "Prezidija ziņojumi". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Jānis Ādamsons vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums, kuru mēs pašreiz izskatīsim, ir pietiekami svarīgs arī tālākajai Latvijas attīstībai un iespējai integrēties Eiropas Savienības struktūrās. Par šo problēmu — par nāvessoda atcelšanu — ne vienreiz vien notika asas debates 6.Saeimas laikā. It sevišķi šīs asās debates izvērsās tajā periodā, kad parlamentā tika pieņemts Krimināllikums, kur ar lielu balsu pārsvaru tika pieņemta norma, ka nāvessods šajā brīdī ir saglabājams. Es gribu atgādināt, par ko tad runāja deputāti, uzstājoties no šīs tribīnes un kādi tam bija argumenti.

Viens no galvenajiem argumentiem bija šāds: tikmēr, kamēr kriminogēnā situācija Latvijas valstī neuzlabosies, kamēr Latvijā vidēji katru gadu notiek apmēram 350 — 450 slepkavības, mēs neesam tiesīgi uzsākt diskusijas par nāvessoda atcelšanu un pievienoties šai Eiropas Padomes konvencijai. Bieži vien deputāti, runājot par nāvessoda atcelšanu, apelē pie cilvēktiesību normu ievērošanas, ka arī slepkavām ir jāaizstāv slepkavu cilvēktiesības. Bet šie paši deputāti bieži vien aizmirst, ka arī upuriem ir savas cilvēktiesības un ka arī viņu tiesības uz dzīvība ir jāaizstāv.

Vēl viens no argumentiem, kuru bieži vien izmanto deputāti, ir — ja mēs nepievienosimies šīs konvencijas 6. protokolam par nāvessoda atcelšanu, tādā gadījumā mums būs apgrūtināts ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēdējā sēdē Vīnē tika pieņemts lēmums, un šī norma, kura agrāk tika ietverta tekstā, ka tā ir noteicošā norma, lai uzsāktu sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ka nāvessods ir jāatceļ, tagad ir izsvītrota. Tāpēc ka arī Eiropas Savienības eksperti ļoti labi saprot, ka ar tādu situāciju — kriminogēno, kāda ir pašreiz Latvijā, mums nav ko darīt Eiropā.

Kolēģi! Būsim objektīvi un nemānīsim savus vēlētājus! Lielākā daļa no šeit esošajiem deputātiem pirmsvēlēšanu laikā iestājās par to, ka nāvessods vismaz tuvākajā nākotnē ir saglabājams. Tāpēc es aicinu visus būt pietiekoši konsekventiem savu solījumu pildīšanā un šodien šo likumprojektu nenodot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret. Par vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es jūs tomēr aicinu nodot šo likumprojektu "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolu" komisijām un atcerēties ne tikai priekšvēlēšanu solījumus, kuri ir doti vēlētājiem, bet atcerēties tos solījumus, ko šī valsts kā starptautiski juridiska persona, kā starptautiska valsts ir devusi kaut vai Eiropas Padomei, iestājoties Eiropas Padomē, atcerēties to, ka ir ļoti maz valstu pasaulē, es domāju, kristīgās kultūras valstis, civilizētas valstis pasaulē, kuras šobrīd vēl piemēro nāvessodu. To nedara pat Krievijas Federācija, kaut arī ne likuma kārtībā, bet tieši tāpat kā Latvijas Republikas prezidents arī Krievijas prezidents ir izsludinājis moratoriju nāvessoda izpildīšanai Krievijā. Neviena Eiropas valsts šobrīd nepiemēro nāvessodu. Mēs esam palikuši gandrīz vienīgie, kuri grib "aci pret aci". Es jūs aicinu tomēr nodot komisijām šo likumprojektu par šo starptautisko līgumu un vēlāk arī atbalstīt. Latvijas Republikas apņemšanās ir veselas sabiedrības, veselas valsts apņemšanās. Šā līguma neratificēšana galarezultātā var mums apgrūtināt ceļu ne tikai uz Eiropas Savienību, kurš jau tāpat ir pietiekami grūts, bet šā līguma neratificēšana galarezultātā mūs var izlikt ārpus Eiropas Padomes, Ādamsona kungs! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, viens par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 15, atturas — 5. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! 6.Saeimas beigās, kad tika izdarīti grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību", tajā tika balsoti divi Leiškalna kunga priekšlikumi. Vienu no tiem atbalstīja, otru — neatbalstīja. Līdz ar to šobrīd ir izveidojusies situācija, ka par bērnu invalīdu ir atzīti bērni līdz 16 gadu vecumam, bet tālāk pieaugušiem invaliditāte iestājas no 18 gadu vecuma. Līdz ar to ar 1.janvāri būs situācija, ka divus gadus — no 16 līdz 18 gadiem — invaliditāte nebūs nevienam. Lai novērstu šo pretrunu, steidzamā kārtā ir jāizdara grozījumi, tādēļ šajā likumprojektā ir tikai viens pants — atgriezties pie vecās redakcijas tā, kā tas bija agrāk 18.panta otrajā daļā, atzīt par invalīdiem pieaugušus cilvēkus no 16 gadu vecuma.

Ja gadījumā šo likumprojektu nodod divām komisijām, mēs nepaspēsim to pieņemt tādēļ, ka vajadzētu šodien ne tikai nodot komisijām, bet vēlāk to iekļaut darba kārtībā un pieņemt pirmajā lasījumā, lai varētu nākamās sēdes laikā pieņemt otrajā lasījumā steidzamības kārtībā, tādā gadījumā ar 1. janvāri nebūtu šī pretruna. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nenosakot otru komisiju, jo pretējā gadījumā mēs nepaspēsim šo procedūru iziet.

Sēdes vadītājs.

Vai, kolēģi, jums nav iebildumu par Požarnova piedāvāto priekšlikumu? Ja nav, tātad mēs šo likumprojektu nododam Sociālo un darba lietu komisijai un nosakām, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Paldies!

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Farmācijas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais. Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā ir desmit deputātu iesniegtais patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Saeimas paziņojuma pieņemšanu Eiropas Savienības Padomei Vīnē 1998.gada 11. un 12. decembrī" . Vai ir kādam iebildumi, ka mēs izskatām šo jautājumu? Iebildumu nav. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ūdrei" . Ir deputātes iesniegums: "Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu 10.decembrī." Vai ir kādi iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu "Apstiprināt bezalgas atvaļinājumu deputātei Ūdrei 10.decembrī". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Krišjāņa Petera 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Daru jums zināmu, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 8.decembra komisijas sēdē izskatīja deputāta Aināra Šlesera iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus, kā arī Krišjāņa Petera iesniegumu par piekrišanu pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu, kuru aicina jūs atbalstīt — "Par Krišjāņa Petera 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Aicinu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Apsveicam mūsu kolēģi Krišjāni Peteru un lūdzam ieņemt vietu! (Aplausi.) Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Valkas rajona tiesas tiesneša A.Nagļa atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 96. Tieslietu ministrija ir ierosinājusi un Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu "Par Valkas rajona tiesas tiesneša A.Nagļa atbrīvošanu no amata sakarā ar iecelšanu citā darbā".

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Valkas rajona tiesas tiesneša A.Nagļa atbrīvošanu no amata". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera, Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 1.decembra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja un nolēma atbalstīt Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata. Tālāk komisija arī pieņēma sekojošu lēmumu. Ņemot vērā, ka Valsts prezidents kā augstākais bruņoto spēku virsvadonis nav sniedzis komisijai savu motivāciju, mēs nolēmām uzaicināt uz šo sēdi Valsts prezidentu, lai beidzot tiktu sniegta normāla motivācija, kāpēc Valsts prezidents, kurš pilda šos pienākumus, bruņoto spēku virsvadoņa pienākumus, jau piecus gadus pieļauj tādu situāciju, ka četru gadu laikā mums ir nomainīti trīs bruņoto spēku komandieri. Kāda tad ir tā koncepcija, ko redz Valsts prezidents, kādiem ir jābūt valsts bruņotajiem spēkiem? Diemžēl mūsu komisija nesaņēma tādu motivāciju un nesaņēma arī atbildi uz saviem pieprasījumiem. Diemžēl arī šodien Valsts prezidents neatrodas šeit, sēžu zālē, lai sniegtu savu motivāciju deputātiem, un nav atsūtījis arī rakstiski savus paskaidrojumus.

Izskatot Jura Eihmaņa lietu, komisija konstatēja, ka tādā vai citādā veidā Jura Eihmaņa vārds ir saistīts ar trijām pārbaudes lietām un krimināllietām, kuras atrodas Ģenerālprokuratūrā. Šī pirmā lieta ir saistīta ar lendrovera markas mašīnu iegādi, otra ar nekvalitatīvu ieroču iegādi, un trešā ir saistīta ar dzīvokļa iegādi. Jūsu rīcībā ir nodoti visi dokumenti, kuri ir komisijas rīcībā, jums bija iespēja iepazīties arī ar komisijas viedokli. Paralēli tam, ka komisija nolēma atbalstīt Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata, komisija nāca pie secinājuma, ka diemžēl ir jāatzīmē, ka visu šo laiku Aizsardzības ministrijā nav veikta elementāra civilā kontrole, un zināma atbildība par finansu disciplīnas pārkāpumiem un par tām nekārtībām, kuras ir notikušas bruņotajos spēkos, ir jāuzņemas Aizsardzības ministrijas augstākajiem ierēdņiem. Komisija izteica cerību, ka jaunais aizsardzības ministrs beidzot ieviesīs elementāru kārtību Aizsardzības ministrijā, lai tādas nekārtības, kādas ir fiksētas šajos dokumentos, turpmāk vairs nevarētu atkārtoties.

Paralēli komisija nāca pie secinājuma, ka Ģenerālprokuratūras darbinieki ļoti pavirši veic savus pienākumus atsevišķu lietu izmeklēšanā, tāpēc ka pēc komisijā sniegtā atzinuma no Valsts kontroles puses tika secināts, ka jautājums par lendrovera markas mašīnu likumīgo iegādi no Valsts kontroles ir nosūtīts Ģenerālprokuratūrai vairāk nekā divus gadus atpakaļ, bet Ģenerālprokuratūra nebija spējīga sniegt atbildi, kas notiek ar šo lietu tālāk. Izsverot visus par un pret, ar balsu vairākumu komisija aicina deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis, Latvijas sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidija priekšsēdētāj! Šodien faktiski tādā ļoti nenopietnā skatā mēs runājam par ļoti nopietnu jautājumu. Nenopietnu tāpēc, ka mēs nedomājam par iemesliem, mēs runājam vienīgi par viena cilvēka atbrīvošanu no ieņemamā amata. Bet principā tas ir jautājums par valsts prestižu. Ļoti neilgā laikā kopš Nacionālo bruņoto spēku izveidošanas mēs kārtējo reizi nomainām šo Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Un šoreiz pirmo reizi tāda neliela atšķirība no iepriekšējām reizēm. Iepriekšējās reizēs tas bija vienīgi politizētas iegribas dēļ veikts pasākums. Šodien mēs šo jautājumu lemjam jau no morāles un ētikas viedokļa. Diemžēl visos gadījumos palicis viens kopējs moments. Galvenā atbildīgā persona — armijas virspavēlnieks, vienlaikus arī Valsts prezidents nenes nekādu atbildību. Ne politisku, ne juridisku un pat ne morālu. Vēl vairāk. Par izcilu darbu viņš sevi var apbalvot arī ar valsts pašu augstāko apbalvojumu. Sagatavojot iepriekšējos Nacionālo bruņoto spēku komandierus, tika iztērēti lieli līdzekļi — gan mūsu valsts līdzekļi, gan arī to valstu līdzekļi, kuras aktīvi atbalstīja mūsu valsti nacionālās drošības sistēmas izveidē. Rezultātā mēs esam ieguvuši par šiem lielajiem iztērētajiem līdzekļiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas valsts prestiža graušanu.

Latvijas Satversme paredz, ka Valsts prezidents par saviem lēmumiem politisku atbildību nenes, un principā tā ir ļoti pareiza, demokrātiska norma. Ļoti žēl, ka šo Satversmes normu Latvijā izmanto kā Valsts prezidenta vispārīgas bezatbildības juridisku pamatojumu. Vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm Saeimas priekšsēdētājs par nepieklājību atzina Saeimas sienās pieminēt latviešu literatūrā izmantojamus vārdus, apzīmējot pārtikas produktus. Principā tā tas varētu arī būt. Es gan par īstenu nepieklājību gan pret Saeimu, gan pret valsti uzskatu šo valsts prestiža graušanu, šo Valsts prezidenta bezatbildības kultivēšanu. Tāpēc, pieņemot lēmumu par Nacionālā bruņoto spēku komandiera atbrīvošanu no amata, būtu nepieciešams domāt par to, lai nākotnē persona, kura izvirza šādas augstākās valsts amatpersonas, pati nebūtu morāli bezatbildīga. Principā, ja nebūtu palicis tik īss termiņš Valsts prezidenta pilnvarām, būtu jāizskata jautājums arī par viņa atsaukšanu no amata kopā ar Eihmani, jo viņš nes tieši tādu pašu atbildību pat ar visu ordeņa ķēdi uz kakla. Par šo stāvokli Nacionālo bruņoto spēku vadībā Latvija šodien var būt pateicīga tikai un vienīgi tam cilvēkam, kurš savas uzrunas bieži sāk — es kā Valsts prezidents. Būtībā, ja viņš patiešām tikai juridiski būtu Valsts prezidents, aiz morāles apsvērumiem viņš no amata būtu atkāpies pats. Atjaunotās neatkarības pirmos desmit gadus mēs esam daļēji izniekojuši tieši tāpat kā naudu no G—24 kredītiem. Toreiz par šo naudu tika teikts, ka tā ir skolas nauda. Būtu ļoti liela vēlme, lai šie izniekotie gadi Nacionālo bruņoto spēku izveidošanai arī būtu pēdējie izniekotie skolas gadi. Un tāpēc, protams, atbalstot un uzskatot par nepieciešamu Eihmaņa atsaukšanu no ieņemamā amata, tanī pašā laikā gribētos, lai mums būtu garantija, ka nākotnē Valsts prezidents pats būtu nopietnāks, izvirzot kandidātus šim amatam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Uzreiz pasacīšu, ka es balsošu pret pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata. Man liekas savādi — ja ir ierosinātas trīs krimināllietas, kuras nav pabeigtas, un es saprotu, ka krimināllietu nevar izvest vienā dienā, ka tas var būt samērā ilgstošs process, bet, nenovedot krimināllietas līdz galam, jau pateikt, ka bruņoto spēku komandieris faktiski ir vainīgs, es domāju, ka tas nav normāli. Ja mēs šeit runājam par morāli ētisko vieodkli, es domāju, ka tomēr vajadzētu zināt, kas tad ir pa īstam morāle un kas ir ētika. Jā, dabiski, pulkvedim Eihmanim ir pārkāpums, iespējams, ka ir pārkāpums, un to pierādīs prokuratūra, bet iepriekš pasteigties ar šādu lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata, es domāju, nav normāli. Pastāv armijā armijas reglaments, kurā var sodīt arī pašu augstāko komandieri atkarībā no viņa pārkāpuma smaguma vai viegluma. Es šeit dzirdēju, ka esot bijuši trīs bruņoto spēku virspavēlnieki. Es gribētu precizēt, ka tas tā nav bijis, bija Aizsardzības spēku komandieris Turlā kungs un tad tikai tapa Nacionālie bruņotie spēki. Turlā kungu, neapstiprināja par Nacionālo bruņoto spēku komandieri, apstiprināja Juri Dalbiņu, tā bija toreiz pieņemamāka kandidatūra Saeimai. Man liekas, ka mēs esam par daudz izšķērdīgi ar mūsu augstākajiem komandieriem, pietika Jurim Dalbiņam noiet vienā gājienā un tas kalpoja par iemeslu, lai atstādinātu viņu no bruņoto spēku komandiera amata. Pietika šeit uz aizdomu pamata minēt nākošajam bruņoto spēku komandierim par kaut kādu aizdomīgu viņa rīcību, par kaut kādu darbību bruņotajos spēkos, kas vēl nav pierādīta līdz galam, un atkal mēs ar vieglu roku balsosim par viņa noņemšanu vai viņa nenoņemšanu.

Es varu pateikt vienu, ka no tiem cilvēkiem, kas ir sākuši savu militāro karjeru kā vienkārši ierindnieki no apakšas uz augšu, manuprāt, Dalbiņš bija viens no perspektīvākajiem. Jā, viņam nav padomju armijas kara akadēmijas un kara skolas. Lasot pēdējā laikā laikrakstus un avīzes, kas attiecas par Eihmaņa kungu, tad viņam jau tika piedēvētas tādas lietas, ka viņa sievastēvs ir VDK darbinieks, pazudušo karšu lieta, kur galīgi viņš nebija iesaistīts un nebija atbildīgs. Es domāju arī, ka landroveru mašīnu lieta — tā bija tāda kļūda, kuru viņš centās labot, bet, kas attiecas uz "Katrim Stella" ieročiem, es domāju, ka Eihmaņa kungs tur nu vainojams nebūtu, un to vēlāk pierādīs krimināllieta, ja tā tiks pabeigta. Kas attiecas uz dzīvokļa jautājumu — jā, tur ir viņa kļūda, ka viņš pietiekoši nesekoja norisēm, kamēr viņš bija ārzemēs, un tam, kā rīkojās viņa vietas izpildītāji, viņa padotie. Manuprāt, tā ir tiešām kļūda no viņa puses un zināmā mērā nolaidība, bet, kā jau es sacīju, armijā pastāv arī disciplinārais reglaments, kurā var sodīt pat augstāko komandieri. Manuprāt, sods būtu pielietojams pret pulkvedi Eihmani apmēram tāds, ka viņam izsaka rājienu un dod pārbaudes laiku uz vienu gadu. Es pašlaik neaģitēšu ne par viņa noņemšanu, ne par atstāšanu, es vienkārši pasaku savu viedokli, ka mēs nevaram būt tik izšķērdīgi, jo mums nav pietiekamā skaitā izglītotu komandieru, un it sevišķi vēl tie, kas ir nu daudz maz tendēti virzienā uz NATO, un, kā zināms, mēs esam lielāko tiesu deklarējuši, ka mūsu ceļš ir Eiropas drošības struktūrās, tajā skaitā NATO. Es personīgi balsošu pret Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" frakcija). Cienījamie kolēģi! Mums šinī gadījumā ar Eihmaņa kungu ir situācija, to, kad valdošais vairākums neklausās opozīcijā. Un šeit var patikt vai nepatikt, bet pagājušā Saeimā gan Kostandas kungs, gan arī pārējā opozīcija, gan Tautas saskaņas partija toreiz norādīja, ka ir jautājums, vai Eihmaņa kungam ir jābūt bruņoto spēku galvenajam vadītājam. Diemžēl tajā laikā ne valdošais vairākums, ne arī Ulmaņa kungs neuzklausīja šo jautājumu. Un šajā gadījumā, protams, es varu daļēji piekrist arī Grīga kungam, var jau, protams, prokuratūra izdarīt izpēti, atrisināt kriminālatbildību, bet tad es arī atceros nākošo jautājumu — Kristovska kungs ar lepnumu ziņo, ka, iespējams, šā gada budžetā iekļaut kaut kur no 5 līdz 10 miljoniem latu papildus Latvijas bruņotajiem spēkiem. Un es tā parēķināju, ka mēs varētu nākošajā gadā, iespējams no šīs naudas vēl 200 Aizsardzības ministrijas darbiniekiem solīdi iekārtot dzīvokļus, un patiešām mēs varētu pēc tam priecāties par to, ka par šo naudu cilvēki labi dzīvo, ka viņam ir civilizēti apstākļi, ka viņi varēs pieņemt ārvalstu oficierus un būs viss kā NATO līmenī, tikai es nevaru aizmirst atkal nākošo momentu, ka mums ir jāubago ieroči, mums ir jāubago patronas, ka mums uz katru jaunkareivi vai kareivi ir trīs šāviņi no šautenes vai automāta gadā, un tā ir otra puse.

Un tādēļ patiešām ir jārunā arī ne tikai par morālo atbildību un par morālo atbildību gan Ulmanim, gan Eihmanim, bet diemžēl man liekas, ka reizēm mūsu valstī mūsu augstākiem karavadoņiem interesē tīri sava veida "kič" sistēma, "kič" dzīvoklis, "kič" egle, un, ja patiešām atbilst arī informācijai presē, ka karaspēka virsvadonis, ir nolēmis, ka viņam vajag par metru augstāku egli, bet es saprotu, ka nākošais gads ir pēdējais gads viņam būt Valsts prezidentam un galvenam virsvadonim. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā aicinu tomēr dēļ morāles un arī armijas attīrīšanās procesa atbalstīt Eihmaņa kunga atkāpšanos. Patiešām, vai viņa vainu atradīs vai neatradīs, tas būs prokuratūras jautājums, tikai man ir žēl, ka par 43 tūkstošiem latu nav nopirktas patronas vai nav pirkta kāda armijai nepieciešama lieta, ka zemessargiem ir jārisina, kur dabūt apavus, tā ir mūsu realitāte. Un žēl, ka šī nauda ir ieguldīta varbūt dzīvokļa remontā, jo tas diez vai bija šajā gadījumā vismaz tādā cenā primāri. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Kad komisijas sēdes laikā tika apspriests šis jautājums, tad komisijas locekļi vadījās no vesela saprāta viedokļa un nevadījās no emocijām. Un mēs izsvērām visus par un pret. Neviens no komisijas locekļiem nav teicis un arī neteiks, ka ir viennozīmīgi, ka Eihmaņa kungs ir vainīgs vienā vai otrā lietā. Viņa vainas pakāpi noteiks izmeklēšana un arī tiesa, bet komisija ir pārliecināta, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atbildīgs par visiem šiem pārkāpumiem, kuri ir notikuši viņa pakļautajās struktūrās. Un, tieši vadoties no šī iemesla, mēs arī ar lielu balsu vairākumu pieņēmām lēmumu atbalstīt Jura Eihmaņa atbrīvošanu no ieņemamā amata. Vēl gribētu pateikt sekojošo, ka visas tās lietas, par kurām mēs šodien runājām šeit sēdes laikā, bija diemžēl zināmas arī Valsts prezidentam pusgadu atpakaļ, kad viņš izvirzīja Eihmaņa kungu šim augstajam amatam. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Linardam Muciņam, kurš vēlas runāt par procedūru.

L.Muciņš

(LC). Es runāšu par procedūru. Diemžēl sakarā ar to, ka iepriekšējā Saeima pieņēma Satversmes otro daļu par cilvēktiesībām, man nav zināms, ka šajā Saeimā būtu tāda frakcija, no kuras runāja deputāts Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Es atļaušos īsi komentāru. Šāda frakcija ir. Ir šādas frakcijas oficiāls nolikums, kuru parakstījuši visi frakcijas deputāti, un Prezidijs to ir pieņēmis zināšanai.

Turpināsim izskatīt lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu "Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera, Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa atbrīvošanu no amata". Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 7, atturas — 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.105. Tieslietu ministrija ir virzījusi apstiprināšanai divas apgabaltiesu tiesnešu kandidatūras. Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu — apstiprināt Linardu Liepiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai apstiprinātu Linardu Liepiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

Tas pats izskatāmais dokuments nr.105, otra kandidatūra. Juridiskā komisija atbalstījusi arī lēmuma projektu — apstiprināt Juriju Vasiļkovski par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Juriju Vasiļkovski par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par N.Salenieka apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Skatāmies dokumentu nr.106. Tieslietu ministrija ir izvirzījusi un Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu "Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu — "Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Centrālās zemes komisijas locekļu ievēlēšanu" . Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta astoto daļu gadījumos, ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidatūru skaits pārsniedz ievēlamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Acīmredzot mums būs nepieciešams Balsu skaitīšanas komisijas darbs. Lūdzu, Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Balsu skaitītājiem lūdzu ierasties šeit zālē, un deputātiem lūdzu aizkavēties šeit sēžu zālē un pēc tam caur Dzelteno zāli ar vēlēšanu zīmēm, kur jāatstāj astoņi Centrālās zemes komisijas deputāti, ne vairāk, bet ir desmit. Tūlīt zīmes tiks sagatavotas un caur Dzelteno zāli parastā kārtībā. Balsu skaitītāji, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Acīmredzot, kamēr notiks balsošana, būs pienācis arī šis pārtraukuma laiks, un es ļoti lūdzu jūs pulksten desmitos visus pulcēties Sarkanajā zālē.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, turpināsim darbu! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr.8 "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas astoņus locekļus". 1998.gada 10.decembrī Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 83. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 37 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 83 zīmes. Par derīgām atzītas 83. Par Dzintaru Rasnaču nodotas 29 balsis; par Annu Seili nodotas 34 balsis; par Kasparu Riekstiņu — 62 balsis; par Jevgeniju Stalidzāni — 53 balsis; par Aleksandru Golubovu — 25 balsis; par Andreju Klementjevu — 53 balsis; par Vandu Ķeiziku — 40 balsis; par Jāni Bunkšu — 46 balsis; par Aivaru Tiesnesi — 33 balsis; par Arni Razminoviču — 59 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu, par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekļiem ievēlēti: Kaspars Riekstiņš — ar 62 balsīm; Arnis Razminovičs — ar 59 balsīm; Andrejs Klementjevs — ar 53 balsīm; Jevgenija Stalidzāne — ar 53 balsīm; Jānis Bunkšs — ar 46 balsīm.

Tātad ievēlēti pieci no astoņiem Centrālās zemes komisijas locekļiem. Saskaņā ar Kārtības rulli balsošana jāatkārto, vēlēšanu biļetenā ierakstot neievēlētos atlikušos piecus. Tātad es atgādinu, ka vēlēšanu biļetenā atkārtotai balsošanai tiek ierakstīti: Dzintars Rasnačs, Anna Seile, Aleksandrs Golubovs, Vanda Ķezika, Aivars Tiesnesis. No šiem pieciem balsojot drīkst atstāt trīs deputātus. Vēlēšanu biļeteni ir izgatavoti. Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad gaidīsim zvanu, kas aicinās uz balsošanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Balsu skaitīšanas komisijas vārdā, deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr. 9 "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas atlikušos trīs locekļus". 1998.gada 10.decembrī Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Izsniegtas 79 vēlēšanu zīmes. Dzēsta atlikusī 41 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas visas 79 vēlēšanu zīmes. Par kandidātiem. Par Dzintaru Rasnaču nodotas 25 balsis; par Annu Seili — 29 balsis; par Aleksandru Golubovu — 30 balsis; par Vandu Ķeziku — 59 balsis; par Aivaru Tiesnesi — 51 balss.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekļiem ievēlēti: Vanda Ķezika — ar 59 balsīm; Aivars Tiesnesis — ar 51 balsi.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli jārīko 3. vēlēšanu kārta, lai ievēlētu atlikušo vienu Centrālās zemes komisijas locekli. Tātad tiek gatavoti un drīz būs biļeteni, kuros tiks ierakstīti Dzintara Rasnača, Annas Seiles un Aleksandra Golubova uzvārdi. Cienījamie Saeimas deputāti! No šiem trim drīkst atstāt vienu. Vienu no trim. Uz vēlēšanām tiksiet uzaicināti ar zvanu. Vēlēšanu procedūra un norise tāda pati.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gaidīsim zvanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Ieņemiet vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā, — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 10 — "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli". 1998.gada 10.decembrī Rīgā, Saeimas namā.

Kopā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 77 zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 43 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 77 zīmes, un visas atzītas par derīgām. Par Dzintaru Rasnaču nodotas 8 balsis; par Annu Seili — 23 balsis; par Aleksandru Golubovu — 26 balsis. (Aplausi.)

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 7.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli neviens kandidāts nav ievēlēts. Saskaņā ar Kārtības rulli par šiem trim kandidātiem jāveic atkārtota balsošana. Uz balsošanu jūs tiksiet uzaicināti ar zvanu. Atgādinu, ka drīkst atstāt tikai vienu uzvārdu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gaidīsim zvanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Ieņemiet vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr.11 — "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli". 1998.gada 10.decembrī. Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 zīmes. Izsniegta 81 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemta 81 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes. Par nederīgu atzīta viena vēlēšanu zīme. Par kandidātiem: Par Dzintaru Rasnaču nodotas 2 balsis; par Annu Seili — 26 balsis; par Aleksandru Golubovu — 33 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli neviens kandidāts nav ievēlēts. Saskaņā ar Kārtības rulli jāveic atkārtota balsošana, vēlēšanu biļetenā ierakstot Annas Seiles un Aleksandra Golubova vārdus, no kuriem drīkst atstāt vienu. Uz balsošanu uzaicināsim ar zvanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gaidīsim zvanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Ir 12.30. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: "Ierosinām turpināt 10.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai." Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 12. "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli". 1998.gada 10.decembrī. Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 82 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 82 vēlēšanu zīmes. Visas atzītas par derīgām. Par Annu Seili nodotas 28 balsis; par Aleksandru Golubovu — 33 balsis.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli neviens kandidāts nav ievēlēts. Saskaņā ar Kārtības rulli jāveic atkārtota balsošana, biļetenā atstājot Aleksandra Golubova vārdu. (Zālē troksnis. Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gaidīsim zvanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokols nr. 13 — "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli". 1998.gada 10.decembrī. Rīgā, Saeimas namā.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes. Dzēstas 40 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 80 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes. Par Aleksandru Golubovu nodotas 30 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Aleksandrs Golubovs nav ievēlēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Līdz ar to mēs šā jautājuma tālāko izskatīšanu pātraucam. Ir ievēlēti septiņi Centrālās zemes komisijas locekļi. Viena vieta paliek vakanta, un varēs atkārtoti izvirzīt uz šo vietu kandidatūras.

Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 17.punkta — likumprojekts "Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" iekļaut likumprojektu "Grozījums Farmācijas likumā" un likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo palīdzību"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu? Paldies!

10 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta mandāta apstiprināšanu Pēterim Apinim". Visiem deputātiem ir izdalīts Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts. Vai ir iebildumi, ja mēs šo jautājumu iekļaujam kā pēdējo sadaļā "Par amatpersonām"? Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas" . Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Atsaukt deputātu Romualdu Ražuku no Saimnieciskās komisijas". Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Ievēlēt deputātu Romualdu Ražuku Eiropas lietu komisijā". Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Pētera Apiņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā šodienas sēdē izskatīja Anatolija Gorbunova iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus, un par Pētera Apiņa iesniegumu par piekrišanu pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu — lūdzu atbalstīt lēmumu par Pētera Apiņa — 7.Saeimas deputāta — pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" frakcijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt Pētera Apiņa 7. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" frakcijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Apsveicam Apiņa kungu un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Ir saņemts 10 deputātu priekšlikums: "Iekļaut Saeimas 10.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Vai nav iebildumu, ka mēs šo lēmuma projektu izskatām tūlīt? Ja nav, neviens debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Pētera Apiņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā". Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" , otrais lasījums, steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, — deputāts Kārlis Leiškalns.

K. Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 31b — "Grozījumi Ciltsdarba likumā", kuru ir iesniegusi valdība Saeimai kā turpinājumu no iepriekšējās Saeimas, kurā tas tika izskatīts.

Likumprojekts otrajā lasījumā, kā jūs atceraties, ir pieņemts kā steidzams, nav iesniegts neviens priekšlikums, un tāpēc, augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" , otrais lasījums, steidzams. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 53b — "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Piedāvāju izskatīt grozījumus pa pantiem. Pirmais priekšlikums ir otrajā lappusē.

Sēdes vadītājs.

Izskatām tātad priekšlikumus, pirmais priekšlikums nav otrajā, bet ir piektajā lappusē — 285.29.pantā.

L.Muciņš.

Jā. Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja izslēgt grozījumus Civilprocesa kodeksa 285.29. pantā. Komisija nolēma neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

. Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka mans viedoklis atšķīrās no komisijas balsojuma, un es īsumā vēlētos jums ziņot par šī juridiskā disputa būtību. Likumprojektā bija iekļauta norma, ka pieteikuma iesniedzēja un parādnieka neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai tiesas sēdē. Es vēlos vērst godājamo deputātu uzmanību uz to, ka parādu un maksātnespējas lietas ir ļoti svarīgas lietas. Tajā pašā laikā likumdevējs ir noteicis Likumā par maksātnespēju, kā arī tagad Civilprocesa kodeksa grozījumos, lai šīs kategorijas lietas tiktu izskatītas paātrināti, jo tās skar ļoti svarīgas kreditoru intereses un tas varētu novērst šo maksātnespējīgo uzņēmumu mantas izsaimniekošanu un citu rīcību. Tajā pašā laikā likumā un likumprojektā jau ir noteikts, ka šādas lietas izskatāmas 15 dienu laikā, tas ir, paātrināts termiņš.

Otrs svarīgs noteikums, par ko šobrīd nav strīdu, ir tas, ka spriedums šajās lietās ir galīgs un nav pārsūdzams. Darba grupa, kas iesniedza šo likumprojektu, un arī iesniedzēji uzskatīja, ka šeit ir vēl jānostiprina trešais princips, ka pieteikuma iesniedzēja un parādnieka neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai tiesas sēdē. Šinī jautājumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja izslēgt šo trešo pastiprinājumu, jo faktiski šādā veidā civilprocesa principi tiek pārkāpti, jo pazūd vairāki svarīgi civilprocesa principi.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, tādēļ es vēlētos vērst deputātu uzmanību uz to, ka Civilprocesa kodekss ir principā veidots tādā kārtībā, ka tas garantē zināmu principu iestrādāšanu tā kopējā sistēmā. Šie principi būtu vairāki — princips būt klāt un piedalīties tiesas sēdē, princips aizstāvēt savas tiesības un izteikt savus iebildumus, ja tas ir nepieciešams, tiesības pārsūdzēt spriedumu. Šie ir civilprocesa pamatprincipi. Ne visos gadījumos tie tiek absolūti īstenoti un ar likumu var tikt ierobežoti, taču šajā maksātnespējas procesā, ja mēs atceļam uzreiz vairākus šos te principus, mēs atceļam jau iespēju pārsūdzēt, mēs nosakām jau paātrinātu izskatīšanas kārtību, un, ja mēs vēl nosakām, ka tiesa var izskatīt šo jautājumu klātneesot, tad, manuprāt, jau sāk ļodzīties viens no svarīgiem Satversmes principiem, ka Latvija ir demokrātiska valsts.

Nepilnu stundu atpakaļ mēs bijām liecinieki svinīgajai sēdei, kurā tika atzīmēta Cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 50. gadadiena. Es atļaušos atgādināt jums šīs deklarācijas 7. panta tekstu: "Visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un visiem ir tiesības uz vienādu likumu aizsardzību." Cienījamie deputāti, vajadzētu ne tikai vispārēji pievienoties Cilvēktiesību deklarācijai, bet savā ikdienas darbā iestrādāt šos te Cilvēktiesību deklarācijas principus konkrētajos likumos. Es aicināšu arī godājamajiem deputātiem iepazīties, un vēlreiz citēšu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pantu, kur arī ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Godātie deputāti! Ja mēs atceļam šo principu un pārāk daudz šos demokrātiskos principus — gan pārsūdzību, gan reizē piedalīšanos tiesas sēdē — man rodas šaubas, vai šāds civilprocess pat tādā svarīgā lietu kategorijā kā maksātnespēja un bankrots spēs vispusīgi un tajā pašā laikā demokrātiski aizstāvēt pušu un citu ieinteresēto personu tiesības. Jā, mēs komisijas sēdē uzklausījām tiesu iestāžu pārstāvju un darba grupu pārstāvju viedokli, kuri teica, kā jā, viņi ir gatavojuši šādu labojumu, jā, viņi uztur šādu labojumu. Tiesneši teica: mums sakrājas daudz lietu. Taču, ja mēs rakstītu visus likumus tā, kā būtu ērtāk tiesnešiem, ierēdņiem, tad mēs šeit nebūtu vajadzīgi.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Muciņš.

Jā, es aicinātu tomēr atbalstīt, balsojot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, un svītrot šo papildinājumu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runāt pieteicies Dzintars Rasnačs, — frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti, es aicinu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un mēģināšu to motivēt dažās minūtēs. Juridiskā komisija, kura arī neatbalstīja ar balsu vairākumu šo priekšlikumu, uzklausīja visus argumentus par un pret šo priekšlikumu un nonāca pie secinājuma ar balsu vairākumu, ka tas nav jāatbalsta. Kāpēc? Tāpēc, ka jau trīs valdības ir skatījušas šo jautājumu gan konceptuāli, gan arī kā informatīvos jautājumus, ir apkopojušas šīs trīs pēdējās valdības visus materiālus par apgabaltiesu noslogotību un nepārprotami ir nonākušas pie secinājuma, ka vecie padomju civilprocesa tiesvedības principi paredz diezgan garu birokrātisku procedūru šādu jaunu lietu kategoriju izskatīšanā, konkrēti, maksātnespēju lietā. Maksātnespējas lietas pamatā aizņem ļoti, ļoti lielu laika darbu ne jau tikai apgabaltiesām, kā te tika minēts, bet arī tādām valsts iestādēm kā Uzņēmumu reģistrs, kā Privatizācijas aģentūra, kā Finansu ministrija, kā Valsts ieņēmumu dienests.

Kavē arī to daudzo pilsoņu un nodokļu maksātāju interešu realizāciju, kuri ir ieinteresēti mūsu ekonomiskās vides sakārtošanā, un veicina un uzlabo to personu intereses, kuras ir ieinteresētas novilcināt procesu, kuras ir ieinteresētas šajā nesakārtotībā. Visbiežāk, protams, procesa novilcināšanā ir ieinteresētas tās puses, kuras ir parādnieki, kurām ir konkrēti jāatlīdzina vai nu nodarītie zaudējumi, vai vienkārši jāatmaksā parādi.

Tāpēc es aicinu jau Juridiskās komisijas vairākuma vārdā tomēr balsot pret Juridiskā biroja priekšlikumu, pret šo priekšlikumu, tādējādi mēs atbalstām valdības politiku, politiku, kura ir orientēta uz sakārtotu mūsu ekonomisko vidi un kura ir orientēta uz ātru civilprocesa virzību maksātnespējas lietās. Aicinu balsot pret Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Vispirms es gribētu paust Tautas partijas viedokli par visām tām normām, kuras veicina procesa ļaunprātīgu novilcināšanu. Mūsuprāt arī, šī situācija, kas šobrīd ir izveidojusies un kas tiek pieļauta gadījumos, ja iesniedzējs vai parādnieks, pie tam vairākumā gadījumu ļaunprātīgi, neierodas uz tiesas sēdēm, šīs lietas tiek atliktas un nepamatoti novilcinātas. Šī norma turklāt būtu stimulējoša šīm personām ierasties uz tiesas sēdi, zinot, ka viņu neierašanās tātad nedos iespēju novilcināt.

Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ziņotājs šeit ir paudis savu personīgo viedokli, jo Juridiskā komisija nolēma šo normu saglabāt un neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, tādēļ arī jūs aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Manuprāt, es pietiekoši atdalīju savu personisko viedokli no komisijas viedokļa un tomēr vēlreiz aicinu jūs dziļāk ielūkoties Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā, kurš runā par taisnīgu tiesu. Pieņemot šādu normu, mēs pieņemam antikonstitucionālu likumu. Mēs nevaram šo normu nosaukt un līdz ar to šo tiesāšanos nosaukt par taisnīgu un šo tiesu nosaukt par taisnīgu, lai kā mēs gribētu paātrināt lietu, it kā birokrātisko lietu, izskatīšanu tiesās. Es nezinu tādu jēdzienu, ko lieto daži tiesneši, kā ļaunprātīga lietu novilcināšana, ko bieži pārmet advokātiem. Es zinu tikai vienu lietu — vai var lietu atlikt, balstoties uz likumu, un ko tiesas arī dara, vai tiek pārkāpts likums un attiecīgi tiesas reaģē. Man tāds jēdziens kā ļaunprātīga novilcināšana nav pazīstams. Es tomēr aicinu jūs, godātie deputāti, saprast, ka Latvijas Republikas Satversme ir jāievēro, un balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt grozījumu Civilprocesa kodeksa 285.29. pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 45, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Nākošais priekšlikums ir 6. lapā...

Sēdes vadītājs.

5. lapā otrais priekšlikums. Mēs izskatījām pirmo priekšlikumu....

L.Muciņš.

Jā, es atvainojos. Otrajā priekšlikumā atbildīgā komisija, ja Saeima piedāvāja nobalsot par noraidīšanu, tad piedāvā aizvietot vārdu "un" ar vārdu "vai", un komisija atbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

Trešais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts. Nākamais ir ceturtais priekšlikums— 12. lappuse.

L.Muciņš.

Juridiskais birojs piedāvāja precizēt terminus, lai tos pilnveidotu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskā biroja viedoklim.

L.Muciņš.

Piektais priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvāja precizēt tekstu, ko komisija izstrādāja kā precizētu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš.

Atbildīgā komisija nolēma papildināt likumprojektu ar normu par tā spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu" , pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr. 98, kas bāzēts uz dokumentu nr. 3, un šo likumprojektu ir caurskatījusi tikai Ārlietu komisija, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un ir atbalstījuši, visi ir atbalstījuši. Es ieteiktu šo likumprojektu uzskatīt par steidzamu. Tātad lūdzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — nav. Projekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sinka.

Paldies! Komisija arī lūgtu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā. Te ir, kā jūs redzat, trīs redakcionāli precizējumi. Citādi viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likmprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Farmācijas likumā" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.115 "Grozījumi Farmācijas likumā". Komisija ierosina atzīt grozījumus Farmācijas likumā par steidzamiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 21, atturas — 7. Likums atzīts par steidzamu.

A.Požarnovs.

Augsti godātie kolēģi! Līdz šim bija likumā atļauta sekojoša kārtība, ka Latvijā ir atļauts izplatīt tos medikamentus, kuri ir reģistrēti Zāļu aģentūrā. Un savukārt tie medikamenti, kuri ir reģistrācijas procesā, vai arī tie, kuri ienāk Latvijā ļoti maz un kas ir īpaši retām slimībām, kurus firmas neiesniedz reģistrācijai, tos drīkstēja ievest ar vienreizējām atļaujām. Šajās atļaujās firma — ražotājs iesniedz Zāļu aģentūrai informāciju par ievedamās partijas daudzumu, par sērijām un par visu, kas ir nepieciešams, ko pieprasa Zāļu aģentūra, un Zāļu aģentūra izsniedz vienreizēju ievešanas atļauju. Šāda kārtība ar likumu ir atļauta līdz šā gada beigām. Ja gadījumā netiks izdarīti grozījumi Farmācijas likumā, līdz ar to ar 1.janvāri vairākām iedzīvotāju kategorijām nebūs iespējams saņemt viņiem nepieciešamos medikamentus. Tas ir īpaši retām slimībām, kā arī ja gadījumā Latvijā nav medikamentu, kas nepieciešami, lai dabas katastrofu gadījumos izmantotu vajadzīgajām slimībām, kā arī atsevišķiem konkrētiem pacientiem, kur tiek pieprasīti medikamenti no ārzemēm. Tādēļ ir sagatavots šis likumprojekts — pagarināt tikai uz vienu gadu pārejas noteikumos šī te panta spēkā stāšanās laiku. Un komisija aicina pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par grozījumu "Farmācijas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Požarnovs.

Paldies par balsojumu! Komisija ierosina priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14.decembrim. Un otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīt nākošajā plenārsēdē — 17.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo palīdzību"" . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.114. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Požarnovs.

Kā es jau plenārsēdes sākumā ziņoju par šo likumu, iepriekšējā Saeimā, kad tika skatīts likums "Par valsts sociālo palīdzību", tika atbalstīts viens priekšlikums par vecuma izmaiņām, un otrs netika atbalstīts. Līdz ar to iznāk, ka bērni invalīdi ir līdz 16 gadiem, bet invaliditāti pieaugušajiem maksā no 18 gadiem.

Līdz ar to ir divu gadu pārtraukums. Lai šo te normu labotu, kurai ir jāstājas spēkā ar 1.janvāri, ir sagatavots priekšlikums — atgriezties likumā pie normas, kāda bija agrāk, tātad šo te robežšķirtni noteikt ar 16 gadu vecumu. Grozījums ir tikai vienā pantā par šiem 16 gadiem. Komisija aicina pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — nav.

A.Požarnovs.

Ja gadījumā nav iebildumu Saeimai, varbūt mēs varētu izskatīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Iebildums ir. Tātad nosakiet, lūdzu, termiņu!

A.Požarnovs.

Ja ir iebildumi, tad lūdzu arī tāpat priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim un otrajā lasījumā izskatīt 17.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.15. Tas ir likumprojekts "Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu". Kā jūs redzat, likumprojekts ir ļoti īss un konkrēts. Un tas paredz nepieļaut 6.Saeimas darba nobeigumā šā gada 29.oktobrī steidzamības kārtā pieņemtā Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma spēkā stāšanos. Juridiskā komisija šo likumu ir izskatījusi un atbalstījusi, turklāt arī lūgusi to atzīt par steidzamu. Jums piedāvātā likumprojekta atbalstīšana turklāt parādītu 7.Saeimas labo gribu — novērst nevienlīdzību sociālās nodrošināšanas jomā, kādu to varētu veidot 6.Saeimas pieņemtais likums, kurš vēl nav stājies spēkā, bet varētu stāties spēkā jau ar nākamo gadu.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, godātie Saeimas deputāti, ka likumprojektu atbalsta ne tikai Juridiskā komisija, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un abas komisijas ir bijušas vienisprātis kā par likuma atbalstīšanu, tā arī par tā steidzamības atzīšanu. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu, un pirms balsojuma par pirmo lasījumu lūdzu arī atbalstīt Juridiskās komisijas lūgumu un atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Atvainojos! Vispirms jānobalso par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, vai atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tātad, uzsākot pirmā lasījuma izskatīšanu, debatēs vārds Rihardam Pīkam, Tautas partijas frakcija.

R.Pīks

(TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es tikai dažos vārdos gribu atgādināt, kādu precedentu šis steigā pieņemtais likums rada. Mūsu nosaukums šobrīd latviešu valodā skan — tautas vietnieks, bet šis likums, kas tika pieņemts, faktiski rada izņēmuma situāciju. Tātad īstenībā rada kastu sistēmu jeb nomenklatūru, ko Josifs Staļins ieveda Padomju Savienībā 30.gadu beigās. Tādēļ es Tautas partijas frakcijas vārdā lūdzu atbalstīt jauno likumu, lai atceltu iepriekšējā likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Muižnieces kundze vēlas ko piebilst? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par tālākiem priekšlikumiem.

V.Muižniece

(TP). Ierosinu noteikt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šā gada 17.decembrī, tātad nākamajā Saeimas sēdē, bet priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Valsts valodas likums" , sadaļa par likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Iesniedzēju vārdā — deputāts Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinātu arī 7.Saeimu nopietni sekot tam, kā veidojas latviešu valodas ietekme mūsu valstī. Un līdz ar to ir tomēr jāņem līdzi tas labais, ko ir iezīmējusi 6.Saeima. Jo viņa tomēr iezīmēja zināmu pagriezienu tieši latviešu valodas ietekmes nostiprināšanā mūsu valstī.

Tātad, pirmkārt, Satversmē 4.pantā ir iestrādāts šis papildinājums par to, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, līdz ar to izslēdzot iespēju par kaut kādu otrās valsts valodas iedibināšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tālāk ir arī pieņemts mums labi zināmais Izglītības likums, tur seko šī likuma īstenošanas darbs, un 6.Saeimai, protams, bija iespēja pieņemt arī Valsts valodas likumu. Šāda iespēja tiešām bija, bet nesanāca acīmredzot zināmas neorganizētības un nervozitātes dēļ. Šķiet, ka zināmu ietekmi bija atstājušas vēlēšanas, ieguvēji un zaudētāji nevarēja savas emocijas kārtīgi noslēpt, un līdz ar to darbs pie trešā lasījuma bija diezgan juceklīgs, nu un rezultāta nebija.

Taču nevajadzētu noliegt to, ka, strādājot pie šī likuma, ilgi strādājot, tomēr pirmo un otro lasījumu mēs pieņēmām pietiekoši pārliecinoši, un līdz ar to šīs iestrādes vajadzētu izmantot. Laiks negaida, tomēr mums ir jāizsaka skaidra attieksme pret to, kā mēs redzam latviešu valodas nākotni, un nevajadzētu no tā kautrēties un šeit vajadzētu panākt zināmu vienotību vismaz to deputātu starpā, kam patiesi rūp tas, kas notiks ar latviešu tautu un ar latviešu valodu. Nav, liekas, liela problēma šodien pieņemt šo projektu, jo tas būs tikai pirmais lasījums, ja mēs to pieņemsim, es zinu, ka ir sagatavoti varianti, ir sagatavoti labojumi, kurus mierīgi var iestrādāt nākamajos lasījumos. Skaidrs ir arī tas, ka pa vidu jauksies viens otrs "padomdevējs" no dažādām ārvalstīm, viņu interese joprojām nav zudusi par mūsu valsts iekšējām problēmām. Tas arī radīja zināmu jucekli, strādājot pie šī likumprojekta 6.Saeimā, bet ar to acīmredzot būs jārēķinās. Un šajā brīdī pēc pirmā lasījuma pieņemšanas ir skaidri jāiezīmē dažas pamatnostādnes, kuras varbūt trūka arī toreiz kā pirmajā, tā otrajā lasījumā. Šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā es, protams, piedāvāju turpināt darbu pie šī likumprojekta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, aicinu piedāvāt viņiem arī noteikt šo priekšlikumu iesniegšanas laiku un aicinu godātos kolēģus atbalstīt šī likumprojekta turpmāko izskatīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Pliners

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" frakcija). Godātie deputāti! Mūsu frakcijas deputātus ne mazāk kā cienījamo Dobeļa kungu rūp Latvijas liktenis, latviešu tautas liktenis un latviešu valodas liktenis. Mēs uzskatām, un es uzskatu, ka šis likumprojekts diemžēl ir novecojis. Kāpēc? Tur ir iestrādātas izglītības normas, bet jau ir pieņemts Izglītības likums, kur viss ir pateikts. Tur ir normas par radio un televīziju, bet ir pieņemts attiecīgs likums, kur arī par šiem jautājumiem viss ir pateikts, un es uzskatu... Nu mēs zinām, ka mums eksistē ne sliktākais pasaulē 1989.gada Izglītības likums, piedošanu, Valodu likums, ja ir vajadzīgs jaunais likums, to vajadzētu no jauna izstrādāt, un tāpēc es aicinu balsot pret. Starp citu, par jaunu valodu likuma izstrādāšanu mēs arī runājām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka šis likums ir ļoti nozīmīgs likums, ka tā ir vairāk tāda politiska lēmuma pieņemšana, ka pēc referenduma un tā rezultātiem mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir nepieciešams stingrs Valsts valodas likums un Izglītības likums. Jā, ir šīs neprecizitātes, es domāju, ka tās mēs visi komisijās un frakcijās varēsim attiecīgi palabot un sniegt šajā likumprojektā zināmus grozījumus, un ir nepieciešama lielāka saskaņotība, nekā ir pašreiz ar daudziem likumiem, tajā skaitā arī, piemēram, ar Radio un televīzijas likumu, un es domāju, ka šis lēmums ir neapšaubāmi jāpieņem, un es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 15, atturas — 1. Likuma izskatīšana tiks turpināta. Par atbildīgo komisiju. Iesniedzējiem, cik es saprotu, bija priekšlikums Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju noteikt kā atbildīgo. Tādā gadījumā, ja nav iebildumu, lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts

(LC). Godātie Saeimas deputāti! Es ļoti lūdzu kā vienu no komisijām nozīmēt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet man nav iebildumu par to, ka atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģiem ir vēl kādi priekšlikumi? Nav iebildumu. Lūdzu atbildīgās komisijas vārdā par termiņiem — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Tā kā sekos pārtraukums, kurā mēs visi varam ražīgi pastrādāt, tad es ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 7.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Golubova kungs, lūdzu! Ieslēgt lūdzu mikrofonu Golubova kungam!

A.Golubovs

(POA "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" frakcija). Es lūdzu termiņu 1.februāri.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja nē, tad jāsāk balsot ar tālāko termiņu. Balsojam par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 1.februāris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 61, atturas — 2. Tātad paliek priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 7.janvārim nākamā gadā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par pašvaldības aptauju" . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no likumiem, kas ir palicis vēl no pagājušās Saeimas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja savā sēdē iespēju šo likumu turpināt gatavot arī šajā Saeimā, un vienbalsīgi komisijā tika pieņemts lēmums par to, ka aicināt Saeimu šādu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu arī šeit apstiprināt, tā ka es lūdzu balsot par šo likumprojektu šeit, Saeimas zālē.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es diemžēl acīmredzot aicināšu neatbalstīt šī likumprojekta tālāko izskatīšanu, jo šeit ir norma, kas ir ļoti strīdīga. Un te ir runa par konsultatīvajām aptaujām. Un lūdzu iedziļināties tajos pantos, kas skar šo konsultatīvo aptauju jēgu. Ja mēs pieņemsim šādas normas, tādā gadījumā mēs radīsim diezgan nepatīkamu stāvokli tur, kur nepilsoņu skaits būs pietiekami liels, un viņiem būs visvisādas iespējas ar šādu aptauju ierosināšanu traucēt normālu pašvaldību darbu. Jebkurā gadījumā, pat ja vairākums šodien atbalstīs šāda projekta tālāko izskatīšanu, neapšaubami ir jāpievērš uzmanība šiem pantiem. Neradīsim liekus sarežģījumus savām pašvaldībām, neradīsim sarezģījumus tur, kur tāpat daudziem mūsu pašvaldību darbiniekiem nav viegli strādāt, un nedosim iespēju tiem cilvēkiem, kas vēlas radīt zināmu jucekli mūsu valstī, mākslīgi šo lietu turpināt. Un tāpēc vislabākais, ko varētu izdarīt, ir šo likumprojektu vispār tālāk nevirzīt, bet gan krietni iestrādāt citas normas. Jebkurā gadījumā es aicinu neatbalstīt tā tālāko virzīšanu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par pašvaldības aptauju" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 8, atturas — 6. Likumprojekta izskatīšana tiek turpināta. Par atbildīgo komisiju, lūdzu, deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

J.Lagzdiņš

(TP). Tā kā šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, es ierosinātu ieteikt kā atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

Nākamā gada 12.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Makarovs ierosina 1.martu. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Deputāts Dobelis ierosina 8.martu. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu nav, tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 8.marts. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 58, atturas — 4. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais termiņš — 1.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 58, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek 12.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par prokuroru izdienas pensijām" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1994.gadā 5.Saeima pieņēma likumu "Par prokuratūru". Šajā likumā tika iestrādātas arī atsevišķas normas, kuras diemžēl četru gadu garumā nav īstenotas dzīvē. Kādas tās normas ir un kādas ir ierakstītas likumā "Par prokuratūru"? Pirmkārt, par to, ka prokuroriem ir paredzētas piemaksas. Otrkārt, ka prokuroriem ir paredzēti arī formas tērpi, un, treškārt, ka ir jāpieņem likums par prokuroru izdienas pensijām. Diemžēl jāatzīmē, ka četru gadu laikā, iespējams, tāpēc, ka Ģenerālprokuratūras vadība bija pārāk neuzstājīga, šis likumprojekts tā arī nepārtapa par likumu, kaut gan izstrādāts tas ir pietiekoši sen. Arī šis likumprojekts tika iesniegts 6.Saeimā, bet 6.Saeima diemžēl nepieņēma lēmumu par to, ka tāds likums ir vajadzīgs. Iepriekšējās Saeimas laikā tika pieņemta virkne likumu par izdienas pensijām un to, kas skar Aizsardzības ministrijas virsniekus, un to, kas skar arī Iekšlietu ministrijas darbiniekus. Mēs esam palikuši parādā prokuratūrai ar šo likumu par prokuroru izdienas pensijām. Diemžēl ir jāatzīmē, ka arī Sociālo un darba lietu komisija neuzskatīja par nepieciešamu virzīt šo likumprojektu uz Saeimu tālākai izskatīšanai, tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija arī pieņēma lēmumu turpināt šī likuma izskatīšanu, un aicinu deputātus šodien šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā un par atbildīgo komisiju nozīmēt Aizsardzības un iekšlietu komisiju, par līdzatbildīgo komisiju Sociālo un darba lietu komisiju. Tikai tādā veidā mēs beidzot, iespējams, panāksim, ka šis likumprojekts pārtaps par likumu. Ja deputāti atbalstīs šos priekšlikumus, komisijas vārdā es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7.janvāri. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs ir pieteicies Vladimirs Makarovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Par nožēlu mēs esam tiešām sākuši realizēt šo praksi par speciālām izdienas pensijām, aizmirstot, ka ir pilnīgi jauna sociālās drošības sistēma. Un šobrīd, respektējot vairākumu gribu, protams, nav jēgas mainīt jau iestrādāto situāciju. Taču, ņemot vērā iepriekšējo praksi, tomēr visu cieņu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, bet tur nestrādā cilvēki, kuri ir saistīti ar sociālās drošības sistēmu, un nereti gadās pretrunīgas normas. Es aicinātu par atbildīgo nozīmēt Sociālo un darba lietu komisiju un paturēt spēkā tieši tos pašus termiņus, ko minēja Ādamsona kungs. Tomēr katrai komisijai ir jādara savs darbs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Likums par prokuroru izdienas pensijām" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Jautājums tālāk par atbildīgo komisiju. Deputāts Jānis Ādamsons, lūdzu!

J.Ādamsons

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Absolūti piekrītot tam, ko teica ministrs Makarovs, un atbalstot viņa viedokli, bet ir cits jautājums, iepriekšējā Saeimā Sociālo un darba lietu komisija faktiski nobremzēja un nobloķēja šī likuma pieņemšanu, ja Aizsardzības un iekšlietu komisija nesāktu šī likumprojekta skatīšanu, arī tagad tas neieraudzītu dienas gaismu. Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāievieš elementāra kārtība sociālajā sfērā, bet mēs nevar vēl tālāk vilcināt ar tik nozīmīgu likuma pieņemšanu, ja mēs gribam mainīt šo sistēmu, tādā gadījumā izņemsim no likuma "Par prokuratūru" normu, ka prokuroriem pienākas izdienas pensija. Un es zinu viennozīmīgi, ka, ja atbildīgā komisija būs Aizsardzības un iekšlietu komisija, tad šis likums ar visiem iespējamiem priekšlikumiem, kurus iesniegs Sociālo un darba lietu komisija, tiks pieņemts jau nākošā gada sākumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jebkurā gadījumā Sociālo un darba lietu komisija 6.Saeimas laikā skatīja daudzus likumprojektus, un viens no tiem bija arī šis likumprojekts. Tas attiecas uz sociālo sfēru, un tāpēc manā skatījumā ir pilnīgi pats par sevi saprotams, ka tas ir jāskata, un atbildīgajai komisijai ir jābūt Sociālo un darba lietu komisijai. Savukārt Sociālo un darba lietu komisija apņemas neskatīt tos jautājumus, kas skar valsts aizsardzību un iekšlietu sistēmu.

Sēdes vadītājs.

Par to, ka šis likums jānodod šīm divām komisijām, es saprotu, ka strīdu nav. Piekrītam visi. Jautājums par to, kura būs atbildīgā komisija, mums ir jāizlemj balsojot. Priekšlikumu ienākšanas secībā pirmais balsojums ir par to, lai par šo likumprojektu kā atbildīgā tiktu noteikta Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 35, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs sēdi slēdzam, Prezidijam ir priekšlikums šodien lemt par rudens sesijas nobeigumu un par ziemas sesijas sākuma datumiem. Prezidijs ierosina rudens sesiju slēgt 22.decembrī un ziemas sesiju uzsākt 11. janvārī. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad šis priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk divi paziņojumi. Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Lūdzu interesentus par Latvijas un Taivānas sadarbības grupu pulcēties blakus zālē. Par Latvijas un Anglijas sadarbības grupu — nākošajā nedēļā.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godātie Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas topošie dalībnieki! 10 minūtes pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē notiks pirmā Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas sanāksme.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Silva Golde, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

10.decembra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.