Iesniegumi

Par aicinājumu sakarā ar

ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50. gadadienu

(Saeimas dok. nr.116)

Saeimas Prezidijam

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2. novembra sēdē ANO Attīstības programmas vadītājs Jans Sands Sorensens informēja komisijas deputātus par šīs misijas mērķiem un sadarbības programmām ar valsts un sabiedriskajām organizācijām.

Sakarā ar to, ka 10. decembris ir ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50. gadadiena, J.S.Sorensens izteica arī vēlēšanos šajā dienā uzrunāt Saeimas deputātus.

Komisija lūdz iekļaut plenārsēdes darba kārtībā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas aicinājuma sakarā ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50. gadadienu nolasīšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

Rīgā 1998. gada 3. decembrī priekšsēdētājs A.Seiksts

 

Latvijas Republikas 7.Saeimas

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas aicinājums

sakarā ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50.gadadienu

 

Pirms 50 gadiem, 1948.gada 10.decembrī, 48 valstīm balsojot par un astoņām atturoties, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā Asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

Neviena valsts nebalsoja pret šo deklarāciju, un tas liecina par šā dokumenta jau sākotnējo vispārēju atzīšanu.

Latvijā komunistiskā režīma okupācijas gados ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas normām netika iepazīstināta plašāka sabiedrība, tās normas netika piemērotas praksē.

1990.gada 4.maijā, atgūstot savu valstiskumu, Latvijas Republika atkal atgriezās civilizēto valstu saimē.

Viens no pirmajiem neatkarīgās valsts lēmumiem bija deklarācijas "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptrautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos" pieņemšana, kurā kā pirmais dokuments minēta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Šā lēmuma pieņemšana noteica apzinātu valsts vēlmi risināt cilvēktiesību jautājumus atbilstoši starptautisko tiesību normām.

Šobrīd mēs veidojam demokrātisku un tiesisku valsti.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, apzinoties, ka elementāro cilvēktiesību neievērošana globālā mērogā izraisījusi divus postošus pasaules karus un joprojām izraisa daudzus reģionālus konfliktus, bez cilvēktiesību respektēšanas un to nodrošināšanas nav iespējama ne valsts iekšējā stabilitāte un ekonomiskā augšupeja, ne integrācija demokrātiskajā Eiropā,

aicina:

1. Latvijas likumdevējus — savā darbā ievērot Latvijas iedzīvotāju intereses, jo cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām jābūt garantētām ar likumu un jāatbilst starptautiskām tiesiskām saistībām un LR Satversmei.

2. Visas mūsu valsts izpildvaras institūcijas un pašvaldības — uzskatīt indivīda tiesību un pamatbrīvību aizsardzību par sava darba pamatmērķi, paturot prātā, ka valsts pastāv iedzīvotāju labad, nevis otrādi.

Vislielāko iejūtību un uzmanību veltīt tiem, kam ekonomisko un sociālo reformu apstākļos klājas visgrūtāk — bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem un invalīdiem.

3. Visu līmeņu tiesas — garantēt jebkurai personai vienādu, objektīvu un efektīvu tiesību aizsardzību bez jebkādas diskriminācijas, jo visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Tiesām ar savu darbu jāpanāk, lai sabiedrībā izzustu jebkuras šaubas par tiesu neatkarību vai cita veida ieinteresētību lietu iztiesāšanā.

4. Valsts cilvēktiesību biroju — būtiski aktivizēt darbu, veicinot iedzīvotāju lielāku informētību par cilvēktiesībām, reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpšanas faktiem, kā arī pēc savas iniciatīvas noskaidrojot apstākļus, kas varētu radīt šādus pārkāpumus, lai Valsts cilvēktiesību birojs kļūtu par augstāko autoritāti cilvēktiesību aizstāvības jomā.

5. Presi un elektroniskos saziņas līdzekļus— aktīvāk informēt un analizēt gadījumus, kad tiek pārkāptas cilvēktiesības, īpaši bērnu, invalīdu u.c. mazaizsargātu grupu tiesības.

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Cilvēktiesības nav abstrakta sfēra, to neievērošana sāpīgi skar katru sabiedrības locekli, mazina valsts varas autoritāti iedzīvotāju vidū palielina plaisu starp valsts varu un sabiedrību, tādējādi vājinot uzticību demokrātiskajām institūcijām.

Latvija pēdējos gados sasniegusi nopietnu progresu cilvēktiesību jomā attiecībā uz pamattiesību un pamatbrīvību garantiju ievērošanu nacionālās likumdošanas aktos. Ir pieņemta Satversmes nodaļa par cilvēka pamattiesībām, izveidots Valsts cilvēktiesību birojs, ratificēti svarīgi starptautiski dokumenti cilvēktiesību jomā, tādējādi radot stabilu pamatu, lai tuvākajā nākotnē sekmīgi iekļautos demokrātisko valstu saimē.

Kopš 1991.gada 17.septembra esam pilntiesīga ANO dalībvalsts. Visumā mūsu likumi atbilst ANO un Eiropas valstu atzītajām starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jomā. Taču liela problēma vēl ir likumu harmonizācija valstī, kā arī to detalizētāka saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Cilvēktiesību ievērošana ir nemitīgs process. Mūsu valsts būs droša un stabila savā ceļā uz vispārēju labklājību tikai tad, ja katrs tās iedzīvotājs jutīsies aizsargāts un drošs par savu paša un savu bērnu nākotni. Tas ir mūsu visu kopīgs uzdevums. Esam pārliecināti, ka mēs to varam izpildīt visas Latvijas sabiedrības interesēs.

LR 7.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

A.Seiksts, V.Lāzo, P.Tabūns, B.Cilevičs,

S.Dreimane, I.Geige, J.Leja,

Rīgā, 1998.gada 10.decembrī M.Mitrofanovs, A.Razminovičs

Par lēmumu

"Par Latvijas Republikas Saeimas

paziņojuma pieņemšanu Eiropas Savienības Padomei Vīnē 1998.gada 11.—12.decembrī" 1998.gada 8.decembris

(Saeimas dok. nr.123)

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1998.gada 10.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu:

"Par Latvijas Republikas Saeimas paziņojuma pieņemšanu Eiropas Savienības Padomei Vīnē 1998.gada 11.—12. decembrī".

Saeimas deputāti: E.Inkēns, J.Ādamsons, M.Lujāns,

K.Lībane, A.Šķēle, K.Leiškalns, A.Seile,

R.Ražuks, A.Požarnovs, I.Burvis

Latvijas Republikas Saeimas paziņojums

Eiropas Savienības Padomei Vīnē 1998.gada 11.—12.decembrī

 

Latvijas Republikas Saeima izsaka gandarījumu par 1998.gada 3.decembrī Eiropas Parlamentā pieņemto rezolūciju par Latviju, kurā Eiropas Savienības Parlaments ir uzsvēris Latvijas ievērojamo progresu un aicina Eiropas Savienības Padomi nodrošināt, lai iestāšanās sarunas ar Latviju tiktu uzsāktas nekavējoties.

Latvijas ekonomiskais un politiskais progress ir pārliecinošs, ko objektīvi novērtē Eiropas Komisijas Progresa ziņojums. Reformu process Latvijā ir pierādījis ilgtermiņa mērķu īstenošanas konsekvenci un nepārtrauktību. Nesen ievēlētā Latvijas Republikas Saeima un valdība, turpinot līdzšinējo, uz dalību Eiropas Savienībā vērsto kursu, mērķtiecīgi strādās pie reformu procesa sekmīgas un iespējami neaizkavētas pabeigšanas.

Latvijas Republikas Saeima aicina Eiropas Savienības Padomi Vīnē pieņemt lēmumu, kas objektīvi novērtēs Latvijas individuālos sasniegumus un sniegs iespēju Latvijai uzsākt iestāšanās sarunas 1999.gadā.

Saeimas deputāti: E.Inkēns, J.Ādamsons, M.Lujāns,

K.Lībane, A.Šķēle, K.Leiškalns, A.Seile,

R.Ražuks, A.Požarnovs, I.Burvis

Likumprojekts

"Par pašvaldības aptauju"

(7.Saeimas dok. nr.104; likumprojekts nr.61)

6.Saeimā 1.lasījumā pieņemts un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 1998.gada 2.decembrī nodots tālākai izskatīšanai 7.Saeimā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Šā likuma mērķis ir palielināt pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes (padomes) darbību iedzīvotāju interesēs un noteikt kārtību, kādā ierosināmas un organizējamas pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas.

2.pants.

(1) Pašvaldības lemjošajā aptaujā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi, kuri saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi (padomi) (turpmāk — vēlētāji).

(2) Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas — Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, ja tiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk — pašvaldības iedzīvotāji), kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

3.pants.

(1) Pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izdod šā likuma izpildes nodrošināšanai un izpildes kontrolei nepieciešamās instrukcijas.

4.pants.

Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt.

II nodaļa. Pašvaldības aptaujas sarīkošana

5.pants.

Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6.panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā var notikt tikai par šādu pašvaldības pieņemto lēmumu atcelšanu:

1) atlīdzības apmēra noteikšanu un tās piešķiršanas kārtību pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem par izdevumiem, kas viņiem radušies, izpildot savus pienākumus;

2) pašvaldības piešķirto nosaukumu ielām, parkiem un laukumiem, kā arī to pārdēvēšanu;

3) pašvaldības lēmumiem, kas pieņemti saistošo noteikumu veidā un attiecas uz:

a) tirdzniecību sabiedriskajās vietās;

b) reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

c) mājdzīvnieku turēšanu.

6.pants.

Pašvaldības lemjošā aptauja notiek:

1) likumā īpaši paredzētajos gadījumos;

2) ja prasību par šā likuma 5.pantā paredzēto pašvaldības lēmumu atcelšanu parakstījuši vismaz 20% no attiecīgās domes (padomes) vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās pašvaldības vēlēšanās.

7.pants.

(1) Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6.panta pirmajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vālāk kā divus mēnešus pēc likumā minēto apstākļu iestāšanās.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6.panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vālāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija konstatējusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

8.pants.

Pašvaldības konsultatīvā aptauja var notikt tikai par attiecīgās pašvaldības pastāvīgajā kompetencē esošu jautājumu.

9.pants.

Pašvaldības konsultatīvā aptauja notiek, ja:

1) attiecīgās pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju;

2) prasību par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu parakstījuši vismaz 20 procenti no to pašvaldību iedzīvotāju skaita, kuri saskaņā ar pašvaldību vēlēšanām reģistrēti attiecīgajā pašvaldībā attiecīgā gada sākumā un kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

10.pants.

(1) Pašvaldības domes (padomes) lēmums par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu iesniedzams atiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.

(2) Vēlēšanu komisija pēc šā lēmuma saņemšanas ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu par pašvaldības aptaujas sarīkošanu.

11.pants.

(1) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 8.panta pirmajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīga pašvaldības domes (padomes) lēmuma.

(2) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šī likuma 8.panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija atzinusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju parakstījis nepieciešamais pašvaldības iedzīvotāju skaits.

12.pants.

Pašvaldības lemjošās un konsultatīvās aptaujas dienu nosaka un paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

III nodaļa. Pašvaldības aptauju ierosināšana

13.pants.

Lemjošo un konsultatīvo pašvaldības aptauju var ierosināt, ja līdz pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām ir palicis ne mazāk kā gads.

14.pants.

(1) Lemjošo pašvaldības aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā 50 attiecīgās domes (padomes) vēlētāji — Latvijas pilsoņi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām (turpmāk — lemjošas aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošas aptaujas ierosināšanai.

15.pants.

(1) Konsultatīvo pašvaldības aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā 50 attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ja ievērota kārtība, kas noteikta šā likuma III nodaļā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām (turpmāk — konsultatīvās aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu konsultatīvās aptaujas ierosināšanai.

16.pants.

(1) Iesniegumā par parakstu vākšanas uzsākšanu tiek norādīts lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātāju vārds, uzvārds, personas kods un pastāvīgā pieraksta vieta. Pirmās trīs personas, kas parakstījušas iesniegumu, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātāju intereses.

(2) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanu uzsākšanu pievieno pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu tiek ierosināta pašvaldības lemjošā aptauja.

(3) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanas uzsākšanu pievieno lēmuma projektu par kuru tiek ierosināta pašvaldības konsultatīvā aptauja.

17.pants.

(1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 48 stundu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pārbauda, vai iesniegums atbilst šā likuma 5.—9.panta prasībām un vai personas, kas parakstījušas iesniegumu, atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Ja iesniegums neatbilst šā likuma 5.—9.panta prasībām vai iesniegumu parakstījušas personas, kas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, vēlēšanu komisija uzdod lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātājiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt iesniegumu.

18.pants.

(1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosināšanai, pieņem lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu vai šā priekšlikuma noraidīšanu.

(2) Vēlēšanu komisijas lēmums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības aptaujas ierosināšanai:

1) attiecībā uz rajoniem, republikas pilsētām un rajonu centru pilsētām publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā;

2) attiecībā uz pagastiem un šīs daļas 1.punktā neminētajām pilsētām izliekams redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas, kā arī attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā.

(3) Vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams šajā likumā paredzētajā kārtībā.

19.pants.

(1) Parakstu vākšanas termiņš, kurā vēlētāji (pašvaldības iedzīvotāji) var parakstīt ierosinājumu par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu, ir 30 dienas. Parakstu vākšanas dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana pašvaldības aptaujai netiek pieļauta.

(2) Vietas, kurās vēlētāji (pašvaldības iedzīvotāji) var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā vai pagastā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētājiem (pastāvīgajiem iedzīvotājiem) būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji (pastāvīgie iedzīvotāji) var parakstīties, šajās vietās aģitācija nav pieļaujama.

20.pants.

(1) Parakstu vākšanas lapās atzīmējams pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un ierosinājuma parakstīšanas datums.

(2) Pirms ierosinājuma parakstīšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklis vai tā pilnvarota persona pārbauda ierosinājuma parakstītāja dokumentus un lemj par viņa tiesībām parakstīt ierosinājumu.

21.pants.

(1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs dienas pēc noteiktā parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās pārbauda, vai parakstu vākšana ir notikusi likumā noteiktajā kārtībā, un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma otrās nodaļas noteikumiem.

(2) Vēlēšanu komisija lēmumā par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu norāda aptaujas dienu un lēmumam pievieno:

1) lemjošās aptaujas gadījumā — pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu ir ierosināta aptauja;

2) konsultatīvās aptaujas gadījumā — aptaujai nodoto lēmuma projektu.

IV nodaļa. Balsošana un balsu skaitīšana

22.pants.

(1) Balsošanai par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu jānotiek ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pēc tam, kad ir izsludināts vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas sarīkošanu.

(2) Balsošanai jānotiek sestdienā un svētdienā.

23.pants.

(1) Balsošanas sagatavošanu organizē, kā arī balsošanas rezultātus aprēķina un tos publicē attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas norisi uzrauga un balsis saskaita iecirkņu vēlēšanu komisijas.

(3) Balsošanas iecirkņi pēc iespējas iekārtojami visās vietās, kur tie bija, kad tika vēlēta attiecīgā dome (padome).

24.pants.

(1) balsošanas iecrikņi iekārtojami ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas. Balsošanas iecirkņos redzamā vietā izliekams vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas izsludināšanu, pašvaldības domes (padomes) lēmums vai lēmuma projekts, kurš tiek nodots balsošanai, un balsošanai nodotais jautājums.

(2) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē izdara nepieciešamās atzīmes balsošanas zīmē.

25.pants.

(1) Balsošanas zīmes paraugu apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas zīmē ierakstāms:

1) pašvaldības nosaukums;

2) pašvaldības aptaujai nodotais jautājums;

3) vārdi "jā" un "nē".

(3) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu vēlēšanu komisijām balsošanas zīmes pietiekamā skaitā.

26.pants.

(1) balsošanas kārtību reglamentē Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 25.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa, 26., 27., 32., 33., 34., 35. un 36.pants, kā arī šā panta noteikumi.

(2) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases un šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc pašvaldības pastāvīgā iedzīvotāja cita personas dokumenta ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) Balsošana par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu ir aizklāta. Katram balsotājam izsniedz vienu balsošanas zīmi.

(4) Ja balsotājs uz pašvaldības lemjošajai vai konsultatīvajai aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt apstiprinoši, viņš balsošanas zīmē atstāj nenosvītrotu vārdu "jā" un nosvītro vārdu "nē". Ja balsotājs uz pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt noliedzoši, viņš balsošanas zīmē nosvītro vārdu "jā" un atstāj nenosvītrotu vārdu "nē".

(5) Kad balsotājs ir izdarījis šā panta ceturtajā daļā paredzētos svītrojumus, viņš balsošanas zīmi saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas balsotāja klātbūtnē to apzīmogo. Pēc tam balsotājs balsošanas zīmi iemet balsošanas kastē.

(6) Par nederīgām atzīstamas balsošanas zīmes, kurās izdarītās atzīmes neatbilst šā panta ceturtās daļas noteikumiem, saplēstas balsošanas zīmes vai arī tādas, no kurām nav saprotama balsotāja attieksme pret pašvaldības lemjošajai vai konsultatīvajai aptaujai nodoto jautājumu.

27.pants.

(1) Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kuras pieteiktie kandidāti ir ievēlēti attiecīgajā domē (padomē).

(2) Pirms balsošanas kastes atvēršanas neizmantotās un sabojātās balsošanas zīmes ir saskaitāmas un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā dzēšamas.

(3) Pēc tam izdarāma balsu skaitīšana. Vispirms atver balsošanas kastes, saskaita balsošanas zīmes un pārliecinās, vai to skaits saskan ar balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu. Pēc tam nošķir un atsevišķi saskaita derīgās un nederīgās balsošanas zīmes. Ja rodas domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

(4) Pēc tam saskaita, cik balsis ir nodotas par un cik pret aptaujai nodoto jautājumu.

(5) Pēc balsu skaitīšanas un protokola sastādīšanas visas derīgās, nederīgās un neizlietotās balsošanas zīmes un viens iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes protokola eksemplārs ir iesaiņojams, caurauklojams un apzīmogojams. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta visus balsošanas materiālus attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai. Līdz ar balsošanas materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā norādīts, kad un ar ko balsošanas materiāli nosūtīti.

28.pants.

(1) Pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas balsošanas rezultātus aprēķina pēc protokoliem, kas saņemti no iecirkņu vēlēšanu komisijām.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja uzskatāma par notikušu, ja tajā ir piedalījies ne mazāk par 50 procentiem no pēdējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pašvaldības konsultatīvā aptauja uzskatāma par notikušu neatkarīgi no tajā piedalījušos pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

(3) Konsultējošajā aptaujā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija reģistrē aptaujā piedalījušos balsotāju kopējo skaitu, apstiprinošo un noliedzošo atbilžu skaitu.

29.pants.

(1) Balsošanas rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu un kopā ar pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas protokoliem to nekavējoties nosūta attiecīgās pašvaldības domei (padomei), vienu lēmuma kopiju Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet otru — pašvaldības aptaujas ierosinātājam, ja tā nav attiecīgās pašvaldības dome (padome).

(2) Republikas pilsētu un rajonu centru pilsētu, kā arī rajonu pašvaldību aptaujas rezultāti, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Šā panta otrajā daļā neminēto pilsētu un pagastu padomes pašvaldību aptaujas rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā izliekami redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas.

30.pants.

(1) Pašvaldību aptaujas ierosinātājiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata triju dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka pašvaldības aptaujas ierosināšanas vai balsošanas procesā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas izšķiroši ietekmējuši balsošanas rezultātus, tā ar savu lēmumu atceļ vēlēšanu komisijas lēmumu par balsošanas rezultātu apstiprināšanu. Šādā gadījumā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 10 dienu laikā izsludina atkārtotu balsošanu.

31.pants.

(1) Pašvaldības lemjošajai aptaujai nodotais pašvaldības lēmums uzskatāms par atceltu, ja par tā atcelšanu nodoto balsu skaits pārsniedz pusi no aptaujā piedalījušos vēlētāju kopējā balsu skaita. Par atcelšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija paziņo balsošanas rezultātus.

(2) Pašvaldības konsultatīvās aptaujas rezultāti pašvaldības domei (padomei) nav saistoši un tiem ir informatīva nozīme.

V. nodaļa. Nobeiguma noteikumi

32.pants.

Ar pašvaldības lemjošās un konsultatīvās aptaujas sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no attiecīgās pašvaldības budžeta.

33.pants.

(1) Ja pašvaldības lemjošajā aptaujā nav piedalījies pietiekams balsotāju skaits, atkārtoti ierosināt pašvaldības lemjošo aptauju par to pašu jautājumu var tikai pēc gada.

(2) Pašvaldības konsultatīvo aptauju atkārtoti ierosināt par to pašu jautājumu var tikai pēc gada.

 

Informācija

Par 1998. gada novembrī Saeimas

Mandātu un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā saņemtajiem iesniegumiem

Saņemti iesniegumi pavisam

230

t. sk. individuāli 101

kolektīvi 122

anonīmi 7

Iesniegumu izskatīšana:

— atbilde sagatavota Iesniegumu birojā 46

— sniegtas starpatbildes par iesniegumu pārsūtīšanu 21

— nodoti atsevišķiem deputātiem (t. sk. pavairoti) 139

— nodoti deputātu frakcijām (t. sk. pavairoti) 74

— nodoti deputātu komisijām (t. sk. pavairoti) 39

— nodoti Saeimas struktūrvienībām 34

— pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām 22

— nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura) 3

Personīgā pieņemšanā griezušies apmeklētāji

68

t. sk. saņemti iesniegumi 113

Likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu pārkāpuši:

Juridiskais birojs 1

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

1) Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Kopā

— 128 iesniegumi.

— LPF Gulbenes apvienības priekšsēdētāja L.Liepa, invalīds P.Spriņģis no Rēzeknes, V.Svilāne no Ogres rajona, Līvānu pensionāru apvienība (14 paraksti) un LPF pārstāvis J.Porietis protestē pret 6. Saeimā pieņemto "Saeimas deputātu darbības nodrošināšanas likumu" un aicina to atcelt — 5

— A.Krūklis no Alūksnes asus vārdus un pārmetumus savtīgumā velta 6. Saeimas priekšsēdētājam un deputātiem — 1

— V.Sūna un J.Priedīts no laikraksta "Balvu Brīvība" pārmet Valsts prezidentam G.Ulmanim, ka Pilsoņu kongress netiek atzīts par Latvijas valsts tiesisko pamatu — 1

— J.Prikulis no Rīgas iesaka Latvijas 80. gadskārtas sakarā pieminēt kritušos Giluču dzimtas sešus dēlus — 1

— Latvijas Aizsargu organizācijas vārdā E.Krēsla u.c. apsveic TB/LNNK deputātu J.Straumi ar ievēlēšanu priekšsēdētāja amatā un izsaka vēlēšanos tikties — 1

— E.Cimare no Rēzeknes, J.Sārnis, E.Briedis un Dz.Vanags no Rīgas, V.Veigule no Jēkabpils izsaka neapmierinātību ar TB/LNNK nostāju valdības veidošanas procesā, pieļaujot sadarbību ar sociāldemokrātiem un pārmet priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī paredz neveiksmi 8. Saeimā — 5

— J.Binerts no Jelgavas rajona kritizē "Latvijas ceļa" un Tautas partijas aktivitātes, atbalsta un vēl panākumus TB/LNNK — 1

— E.Eizenšmidts no ASV izsaka neapmierinātību ar Latvijas valdības lēmumu par Vācijas piešķirto kompensāciju represētajiem — 1

— A.Furgalickis no Liepājas piedāvā frakcijai TB/LNNK savas domas valdības veidošanā un premjera kandidatūras izvirzīšanā — 1

— S.Māls no Siguldas vērtē 6. Saeimas darbu, dod padomus, kā organizēt 7. Saeimas darbu — 1

— D.Jakimovičs no Rīgas negatīvi izsakās par valsts varu un ekonomisko attīstību valstī pēc neatkarības atjaunošanas — 1

— E.Drukmanis no Valmieras rajona un Jēkabpils "vēlētāji" izsaka atbalstu SDA, cer, ka tieši sociāldemokrāti panāks likumdošanas revīziju un piedalīsies rīcībspējīgā valdībā, savukārt kritizē TP deputāta G.Bērziņa aktivitātes — 2

— V.Sausiņš no Zviedrijas apsveic Saeimas priekšsēdētāju valsts svētkos un ar ievēlēšanu amatā. V.Sausiņa kungs ir satraukts par Laidzes ezera senā nosaukuma ignorēšanu, taču cer, ka viss atrisināsies pozitīvi — 1

— M.Raudevs no Rīgas četros iesniegumos kritizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja A.Seiksta un Cilvēktiesību biroja vadītāja O.Brūvera darbību un uzskata, ka šie cilvēki nav tiesīgi ieņemt pašreizējos amatus — 4

— E.Priedniece no Rīgas ir sašutusi par kāda 7. Saeimas deputāta (nenorādot uzvārdu) izturēšanos svinīgās sēdes laikā 18. novembrī — 1

— LPF apsveic visus 7. Saeimā ievēlētos deputātus un cer, ka valsts un tautas intereses viņiem būs pirmajā vietā — 100

— A.Kalniņš no Krimuldas pagasta ir norūpējies par bijušo un represēto parlamentāriešu un valstsvīru piemiņas saglabāšanu, pārmet Saeimai vilcināšanos šo jautājumu risināšanā — 1

 

2) Priekšlikumi likumu un lēmumu pilnveidošanā. Kopā

— 21 iesniegums.

1. Budžeta un finansu (nodokļu) jautājumi:

— P.Sāmītis, z/s "Matisoni–Austrumnieki" līdzīpašnieks norāda uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nepilnībām un izvirza vairākus priekšlikumus likuma nepilnību novēršanai — 1

— Kāds anonīms rīdzinieks divos iesniegumos negatīvi vērtē Rīgas domes izdarīto iedzīvotāju parādu "Rīgas Siltumam" pārpirkšanu, ierosina palielināt ar nodokli neapliekamo algas minimumu un neaplikt ar nodokli pensijas līdz Ls 200 — 2

2. Juridiskie jautājumi:

— R.Veice, "1940. gada jaunsaimnieku apvienības" pārstāve, piedāvā priekšlikumus likumprojektam par baltvācu īpašumtiesību atzīšanu — 1

— S.Klimovs no Rīgas uzskata, ja jāiedibina specializācija tiesnešiem, kas paātrinātu lietu izskatīšanu — 1

— A.Tomsons no Rīgas ierosina Saeimas deputātu nodrošinājumu nodēvēt par īpašu nopelnu pensijām un piešķirt tās ne vien deputātiem, bet arī Latvijas brīvības cīnītājiem — 1

3. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:

— Latvijas Ugunsdzēsības savienības pārstāvis G.Forands no Saulkrastiem izsaka nožēlu, ka 6. Saeima nepievērsa nopietnu uzmanību ugunsdzēsības jautājumiem un cer, ka 7. Saeima to paveiks un sakārtos uguns apkarošanas sistēmu Latvijā — 1

4. Valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumi:

— H.Kaija no Rīgas apgalvo, ka jāmaina likumdošana par dzīvojamo māju privatizāciju sakarā ar maksu par dzīvokļu īres tiesībām — 1

5. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

— I.Šulcs no Jelgavas un L.Kemps no Līvāniem 3 iesniegumos lūdz izdarīt likuma grozījumus, kas ļautu visām personām saņemt kompensāciju par zemi naudā — 4

6. Sociālie un darba lietu jautājumi:

— Salaspils pensionāru apvienības pārstāvis O.Gasjuns lūdz izstrādāt tādu komunālo maksājumu tarifu programmu, lai pensionāri to spētu samaksāt — 1

— Kuldīgas rajona Pensionāru pašpalīdzības kopas "Miks" valde izvirza priekšlikumus likumdošanā, kas sekmētu šāda veida sabiedrisko organizāciju darbu ar trūcīgajiem pensionāriem — 1

— L.Gončarova no Aglonas domā, ka būtu jāatjauno tiesības sievietēm doties pensijā, sasniedzot 55 gadu vecumu — 1

— R.Raštikis no Rīgas vēlas, lai likums nodrošinātu tiesības katram pēc saviem ieskatiem izlietot pensijas kapitālu, lai ar likumu nodrošinātu darbu un samaksu vismaz uz trim gadiem pēc stāšanās darbā, kā arī tiktu palielināta minimālā alga — 1

— A.Aizpurs no Jūrmalas, pensionāre V.Kondrašova no Liepājas, L.Kanniņš un Olaines pensionētie skolotāji kritiski izsakās par 6. Saeimā pieņemto "Saeimas deputātu darbības nodrošināšanas likumu", kā arī izvirza savus priekšlikumus likumam "Par valsts pensijām" un pensiju aprēķināšanas kārtībai — 3

— J.Miķelsons no Rīgas lūdz novērst trūkumus likumdošanā par izdienas pensijām zemessargiem — 2

 

3) Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos. Kopā

— 81 iesniegums, t. sk. — 4 anonīmi iesniegumi.

Pavisam saņemti — 230 iesniegumi.

Personīgā pieņemšanā griezušies

— 68 apmeklētāji, saņemti — 113 iesniegumi.

Svarīgākie jautājumi:

— kompensācijas sertifikātu dzēšana naudā;

— īpašuma un mantojuma tiesību problēmas;

— tiesu darbs;

— dzīvokļu jautājumi, īrnieku problēmas;

— pensionāru sociālās problēmas;

— nodarbinātības jautājumi;

— "Lattelekom" un pasta pakalpojumu sadārdzinājums.

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe