Ministru kabineta rīkojums Nr. 470

Rīgā 2022. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 2. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 31. augusta rīkojumā Nr. 470 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 31.0. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 31. augusta rīkojumā Nr. 470 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 31.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 175. nr.; 2020, 237. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 31.0. versijā projekta "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 2 667 601 euro apmērā."

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas  2023. gadā ne vairāk kā 140 000 euro un turpmākajos gados ne vairāk kā 210 000 euro gadā. Valsts kancelejai valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā saskaņotus priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no ietaupītā finansējuma tajās valsts budžeta iestādēs, kas faktiski pievienojušās valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajai platformai."

3. Papildināt ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 31.0. projekta "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 31. augusta
rīkojumu Nr. 470)

Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas izveide

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Dokumenta mērķis ir definēt un pamatot projekta "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" (turpmāk – projekts) īstenošanas nepieciešamību un atspoguļot tā paredzamo ieguldījumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) kopējo rādītāju sasniegšanā.

Aprakstītais risinājums tieši attieksies uz 2.2.1.1. pasākumu "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība".

Publiskās pārvaldes tīmekļvietnēm mūsdienās jākalpo par efektīvu komunikācijas rīku ar sabiedrību – tām ir jābūt kvalitatīvam instrumentam informācijas pieejamības nodrošināšanai par valsts rīcībā esošajiem informatīvajiem resursiem un iestāžu sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem (ko, piemēram, var saņemt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv, kas ir centrālā vieta, kurā ir aprakstīti un pieejami e-pakalpojumi), tīmekļvietņu funkcionalitātei, struktūrai un dizainam, kā arī saturam jābūt ērti lietojamam un uz iedzīvotāju vajadzībām vērstam.

Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu novērtējums liecina par vairākām problēmām:

- publiskās pārvaldes tīmekļvietnēs izmantoto IKT risinājumu funkcionālā dažādība rada iedzīvotājiem problēmas orientēties valsts iestāžu tīmekļvietnēs un visefektīvākā veidā atrast meklēto informāciju;

- vairākkārtīgs resursu izlietojums līdzīga procesa īstenošanai un decentralizēts un sadrumstalots IKT infrastruktūras nodrošinājums sadārdzina tās uzturēšanu;

- esošais normatīvais regulējums iestādēm nosaka lielu obligāti publicējamās informācijas apjomu, bet netiek regulāri un sistemātiski vērtētas lietotāju primārās vajadzības un attiecīgi pielāgots informācijas publicēšanas veids;

- tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu daudzveidība liedz izmantot koplietošanas komponentus un nodrošināt informācijas semantisko savietojamību;

- iestāžu tīmekļvietnes nenodrošina obligātās piekļūstamības un lietojamības prasības visām iedzīvotāju grupām, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk – ES Direktīva 2016/2102) (saskaņā ar ES Direktīvu 2016/2102 prasības īstenojamas līdz 2020. gada 23. septembrim);

- tīmekļvietnēs uzkrātie dati būtu derīgi apstrādei, analīzei, bet to publicēšanas veids ierobežo datu izmantojamību;

- daudzas tīmekļvietnes ir tehnoloģiski novecojušas, trūkst resursu to izstrādei no jauna atbilstoši visām tehniskajām prasībām un lietotāju mūsdienu vajadzībām.

Valsts kancelejai veicot 99 iestāžu aptauju 2016. gada septembrī¹, noskaidrots, ka tās kopumā uztur 165 tīmekļvietnes. Aptaujā atklājas, ka teju puse (44,8 %) valsts iestāžu aktuālo saturu izvieto tehnoloģiski novecojušās tīmekļvietnēs² (vecākas par 6 gadiem, vairāk nekā 11 % izstrādātas 2005. gadā vai vēl agrāk), lielākoties tās neatbilst nedz sabiedrības vajadzībām, nedz mūsdienu prasībām.

Minētā aptauja³ arī norāda uz vēl kādu sadrumstalotību IKT risinājumu pārvaldībā – aptuveni 30 % gadījumu iestāžu tīmekļvietnes atrodas uz iestādes serveriem, ap 50 % – ārējā datu centrā pie ārpakalpojuma sniedzēja, bet atlikusī daļa atrodas nozares ministrijas datu centrā (padotības iestāžu gadījumā) vai tai izvēlēts cits izmitināšanas risinājums.

2015. gadā e-indeksā⁴, mērot valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (WCAG tests⁵ jeb atbilstība W3C izstrādātā WCAG 2.0 standarta AA līmenim⁶), noskaidrots, ka tikai 12 iestādes no 102 vērtētajām sasniedz augstu līmeni, 36 iestādes – vidēji augstu līmeni, 40 iestādes – vidēji zemu līmeni un 12 iestādes – zemu līmeni (divas iestādes sistēma vispār nevarēja novērtēt).

Savukārt pārskatā "Latvijas e-indekss" norādīts, ka 2015. gadā, vērtējot iestāžu tīmekļvietņu atbilstību mobilajai versijai (ar Google vērtētāju⁷), noskaidrots, ka no 102 vērtētajām vietnēm atbilstošas lietošanai mobilajās ierīcēs ir tikai 18 vietnes, no kurām četras ir ministriju un 14 iestāžu tīmekļvietnes. Ņemot vērā, ka tīmekļvietņu atbilstība mobilajai versija tiek vērtēta arī citos pētījumos (piemēram, ES e-Government Benchmark⁸, United Nations eGovernment Survey⁹), šim rādītājam pievēršama pastiprināta uzmanība. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka Latvijā tikai viena no piecām publiskās pārvaldes tīmekļvietnēm ir draudzīga lietošanai mobilajās ierīcēs.

Būtiskākie projekta īstenošanas ieguvumi un plānotie risinājumi identificēto problēmu novēršanai

Lai novērstu identificētās problēmas saistībā ar sadrumstaloto tīmekļvietņu pārvaldības nodrošinājumu un iestāžu tīmekļvietņu risinājumu dažādību, Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma (turpmāk – TVP) paredz izveidot un turpmāk uzturēt vienotu platformu ar vienu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu (turpmāk – SPS), kas tiks izmantota platformā izvietoto iestāžu tīmekļvietņu satura un drošības pārvaldībai.

1. Tiks pilnveidota uz iedzīvotājiem vērsta valsts pārvaldes komunikācija, piedāvājot uz vienotiem pamatprincipiem balstītu tīmekļvietņu struktūru, lietotājiem atpazīstamu vidi un navigāciju, novēršot būtiskāko problēmu – iestāžu atšķirīgo pieeju gan vietņu izstrādē, gan pilnveidošanā –, kas lielākoties netiek balstīta uz lietotāju vajadzību izpēti:

1.1. tiks nodrošināta tīmekļvietņu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī atbilstība lietošanai mobilajās ierīcēs, ko nosaka ES Direktīva 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību;

1.2. novēršot tīmekļvietņu SPS nesaderības problēmu un ierobežotās integrācijas iespējas un ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, tiks nodrošināta e-pārvaldes risinājumu sadarbspēja Latvijas un Eiropas līmenī, kā arī potenciāla risinājumu publicēšana atkalizmantošanai¹⁰ citās Eiropas publiskajās administrācijās.

2. Visām iestādēm būs nodrošināts vienlīdz augsts tehniskais atbalsts problēmu risināšanai, programmatūras atjauninājumu, jaunu koplietošanas elementu pieejamība visām uz platformas esošajām vietnēm, tīmekļvietņu drošība un aizsardzība pret nesankcionētām darbībām tīmekļvietnē u. tml.:

1.3. resursu ekonomija – izstrādājot, uzturot un attīstot vienu platformu vairākiem lietotājiem (iestādēm), uzlabojot tīmekļvietņu pārvaldību, izmitinot platformu loģiski vienotajā datu centrā, izmantojot dažādu pakalpju un tehnisko risinājumu, tai skaitā aizsardzības pret nesankcionētu piekļuvi, kopīgas izmantošanas iespējas, vienlaikus būtiski ceļot visu valsts iestāžu tīmekļvietņu kvalitāti un padarot to administrēšanu ātrāku un ērtāku, tādējādi taupot visus resursus – finanšu, darba un laika.¹¹

Resursu koncentrācija ļaus ieviest efektīvāku pieeju tīmekļvietņu pārvaldībā, pirmkārt, nodrošinās iespējas atkārtoti izmantot veiksmīgus risinājumus, otrkārt, balstīties uz lietotāju vajadzību izpēti, treškārt, piekļūt valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēm visām iedzīvotāju grupām atbilstoši ES Direktīvas 2016/2102 prasībām (tai skaitā personām ar invaliditāti). Saglabājot līdzšinējo situāciju, iestādēm būs ļoti grūti izpildīt ES Direktīvas 2016/2102 prasības, kā arī nodrošināt vienotu izpratni un pieeju tīmekļvietņu ieviešanā. IKT plānveidīga attīstība veicinās klientu apkalpošanas kvalitātes celšanos, sekmēs publiskās informācijas pieejamību un kvalitāti, novērsīs iestāžu atšķirīgo pieeju vietņu izstrādē vai būtiskā pilnveidošanā, kā arī saskaņos izpratni par lietotāju vajadzībām.

Projekta ietvaros ir paredzēts, ka publiskā sektora tīmekļvietņu pārvaldība tiks organizēta, īstenojot principu "Centralizēta uzturēšana, decentralizēta pārvaldība". Tas nozīmē, ka tehniski platformu uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra, bet katras iestādes saturiskie un strukturālie pielāgojumi ir iestādes darbinieku (gan IT pārstāvju, gan komunikācijas darbinieku) ziņā. Savukārt TVP no biznesa viedokļa attīsta Valsts kanceleja, tai skaitā plāno tās attīstību un uzrauga kvalitāti. Tādējādi valsts izvēlas efektīvāko risinājumu tehnisko un finanšu resursu izlietojumam.

Portālu platformas elementus savām vajadzībām varēs izmantot arī pašvaldības, veidojot un uz platformas bāzes (atkalizmantošanas princips) izvietojot vietnes, līdz ar to tiks panākta plaša TVP ietekme visā valstī.

TVP ietvaros tiks optimizēta publiskās pārvaldes resursu izmantošana, lietojot piemērotus tipveida IKT risinājumus un īstenojot koplietošanas darbības platformas principu. Uz izstrādātās standartizētās platformas bāzes tiks veidotas iestāžu oficiālās tīmekļvietnes.

TVP paredzēts īstenot kā vienotu centralizētu tīmekļvietņu platformu, taču katra tīmekļvietne tiks izveidota TVP kā atsevišķs elements, kas manto pamata struktūru, vizuālo noformējumu, taksonomijas, integrāciju ar citiem moduļiem u. c. Iestāžu tīmekļvietņu domēnu nosaukumi un piekļuve tām paliek nemainīga, tas ir, lietotājs vietnei piekļūst, ierakstot tīmekļa pārlūkprogrammā vietnes domēna nosaukumu.

Būtiskākie servisi TVP kontekstā ir meklēšanas serviss, indeksēšanas serviss un apmeklējumu analītikas serviss (minēto servisu realizācijai izmantojot tirgū pieejamus gatavus risinājumus). Plānotās būtiskākās saistītās komponentes TVP ir: esošais vienotās autentifikācijas serviss (www.latvija.lv vienotā pieteikšanās) lietotāju autentifikācijai TVP un valsts pārvaldes mašīntulkošanas servisa atbalsts tīmekļvietņu satura tulkošanai. TVP plānota sasaiste ar Valsts kancelejas projektā "Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls" ietvaros izstrādāto informācijas sistēmu, publisko pakalpojumu katalogu, Nodarbinātības valsts aģentūras CV vakanču portālu, kā arī paredzēta datu saņemšana no Atvērto datu portāla, piemēram, par iepirkumiem.

Izveidotā TVP būs jauns valsts koplietošanas risinājums – vienotā tīmekļvietņu platforma. Tā būs valsts informācijas sistēma.

TVP pamatā izmantojams praksē pārbaudīts SPS standarta risinājums, kas atbilst nozares labās prakses standartiem un iestāžu prasībām. TVP tiks izmantoti atvērtie standarti. TVP izstrādē kā primārās tiks izvērtētas atvērtā koda tehnoloģiju izmantošanas iespējas.¹²

Projekta mērķi

1. Līdz projekta īstenošanas beigām radīt vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības tīmekļvietņu vienoto platformu, kas sniedz priekšnoteikumus publiski radītas informācijas vienkāršākai un saprotamākai pieejamībai sabiedrībai.

2. Uzlabot iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamību, īstenojot ES Direktīvas 2016/2102 prasības, tādējādi sniedzot iespēju publiski radītās informācijas pieejamībai visām sabiedrības grupām, ieskaitot personas ar invaliditāti.

3. Nodrošināt efektīvu resursu izlietojumu valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura vadības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Vienotās tīmekļvietņu platformas izstrāde un ieviešana atbilstoši:

1.1. valsts IKT mērķarhitektūrā noteiktajiem publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principiem;

1.2. sabiedrības vajadzību padziļinātai izpētei un esošo tīmekļvietņu lietojamības novērtējumam;

1.3. projektā iesaistīto iestāžu vajadzību padziļinātas izpētes rezultātiem.

2. Esošā publiskās pārvaldes informācijas publicēšanas procesa analīze, identificējot trūkumus un apkopojot procesa norises mērījumus. Uzlabotā komunikācijas ar sabiedrību procesa analīze un novērtējums ar atbilstošiem sabiedriskās domas mērījumiem, izmantojot publiskās pārvaldes tīmekļvietņu lietotāju apmierinātības aptauju rīkus.

3. Izstrādāt un ieviest TVP pilotprojektu, aptverot 12 valsts un pašvaldību iestādes.

4. Komunikācija ar sabiedrību, informācijas sniegšana par TVP mērķi, atgriezeniskās saites par pilotprojekta rezultātiem iegūšana.

5. TVP risinājuma adaptācija un uzlabošana līdz tīmekļvietņu vienotās platformas vēlamā galarezultāta sasniegšanai.

6. TVP lietotāju mācības un vienotu vadlīniju izstrāde tīmekļvietņu izveidē, funkcionalitātē, satura pārvaldībā un uzturēšanā.

7. Sabiedrības informēšana un izglītošana par tīmekļvietņu vienoto platformu sadarbībā ar VARAM projektu "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk –PIKTAPS) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras projekta "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" ietvaros.

8. Pārējo projektā iesaistīto iestāžu tīmekļvietņu satura migrācija no esošajām tīmekļvietnēm uz TVP.

9. TVP uzturēšana projekta īstenošanas laikā. Ņemot vērā, ka TVP nodošana ekspluatācijā paredzēta projekta īstenošanas laikā un pēc tās seko TVP uzlabošana un iestāžu tīmekļvietņu migrācija uz TVP, TVP uzturēšana veicama jau projekta īstenošanas laikā no brīža, kad TVP nodod ekspluatācijā. Uzturēšana ietver TVP tehnoloģisko uzturēšanu (TVP apkalpošanu, izmitināšanu, rezerves kopēšanu, drošības pārvaldību, tai skaitā ielaušanās testu veikšanu, kļūdu novēršanu), izmaiņu vadību, kā arī dažādus atbalsta pasākumus sekmīgai TVP darbības nodrošināšanai (TVP darbības automatizētu testēšanu, modelējot lietotāja darbības (scenārijus), projekta zināšanu bāzes uzkrāšanu u. tml.).

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta kopējais plānotais finansējuma apmērs ir 2 667 601 euro, no kura 2 267 460,85 euro ir ERAF finansējums (85 %) un 400 140,15 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 63 mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu (neskaitot tīmekļvietņu vienotās platformas projekta apraksta izstrādes un saskaņošanas laiku).

Nepieciešamās IKT risinājuma uzturēšanas izmaksas gadā (pēc projekta īstenošanas)

Kopējās vidējās nepieciešamās uzturēšanas izmaksas TVP darbināšanai pēc projekta pabeigšanas ir aplēstas 210 000 euro turpmākajos 10 gados. Pēc projekta pabeigšanas Valsts kancelejā tiks izveidota viena jauna štata vieta Tīmekļvietņu vienotās platformas attīstības vadītājam, atlīdzību finansējot no TVP uzturēšanas izmaksām.

Plānotās uzturēšanas izmaksas gadā TVP darbināšanai ir novērtētas 18,65 % apmērā no kopējām izstrādes izmaksām, tai skaitā:

- tīmekļvietņu programmatūras uzturēšanai – 7,10 %;

- platformas attīstības vadītāja atlīdzība, darba vietu uzturēšana – 3,55 %;

- drošības un veiktspējas auditi – 4 %;

- tīmekļvietņu izmitināšana un datu centra pakalpojumi – 4%.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos

Nav saistības ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem. TVP paredzēs iespēju attīstīt un pilnveidot tās tīmekļvietnes, kas ir izveidotas par Eiropas Savienības finansējuma līdzekļiem, saglabājot to pamata saturu.

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums¹⁴

Konkrētā TVP ieviešana valsts pārvaldei un sabiedrībai dos vairākus sociālus ieguvumus un resursu ietaupījumu, kas atsvērs 2 667 601 euro ieguldījumu tā īstenošanai.

Ietaupījuma kopējais apmērs ir atkarīgs no tā, cik iestāžu ir pievienojušās TVP, jo katras nākamās tīmekļvietnes izvietošana uz platformas izmaksās arvien lētāk gan izbūves, gan uzturēšanas ziņā. No šobrīd esošajām 153 valsts iestādēm un 42 pašvaldībām TVP projekta ietvaros pievienosies vismaz 110 iestādes – gan valsts tiešās pārvaldes iestādes, gan pašvaldības.

Tomēr TVP tiks veidota kā atvērta platforma, kurai arī pēc projekta beigām turpinās pievienoties pārējās iestādes. Projekta sociālekonomiskā lietderīguma aplēsēs ir pieņemts, ka TVP izmanto vismaz 110 iestādes, tāpēc arī kopējās izmaksas un ietaupījums tiek balstīts uz šādu apjomu, tomēr jānorāda, ka tas ir minimālais apjoms, kas potenciāli var pieaugt.

Īstenojot vienu centralizētu TVP tīmekļvietnēm, tiktu ietaupītas izmaksas, kas rodas šobrīd vai radīsies nākotnē, iestādēm individuāli izstrādājot jaunus tīmekļvietņu tehniskos un vizuālos risinājumus, izpildot arvien augstākas drošības prasības un ievērojot nepieciešamību nodrošināt tīmekļvietņu piekļūstamību visām iedzīvotāju grupām. Paaugstinot tīmekļvietņu lietojamības standartus, unificējot un modernizējot iestāžu veidotā satura publicēšanu, tiks panākts lietotāju laika ietaupījums, kas ir īpaši nozīmīgs komercsektora pārstāvjiem.

Galvenās izmaksu pozīcijas, kurās paredzams ietaupījums 10 gadu periodā, ja uz TVP tiek pārceltas vismaz 110 iestāžu tīmekļvietnes:

- tīmekļvietņu izstrāde – 942 tūkstoši euro;

- tīmekļvietņu programmatūras uzturēšana – 1,955 miljoni euro;

- tīmekļvietņu izmitināšana – 397 tūkstoši euro;

- drošības un veiktspējas auditu veikšana – 725 tūkstoši euro;

- administrēšanas un lietotāju atbalsta, platformas vadītāja noslodzes samazinājums – 1,34 miljoni euro;

- sociālais ieguvums – biznesa lietotāju laika ietaupījums informācijas meklēšanā – 1,023 miljoni euro.

Ietaupījums kopā 10 gadu laikā – 6 391 985 euro, tai skaitā 5 368 310 euro iestāžu tiešās izmaksas. Savukārt kopējais projekta lietderīgums ir 2 024 524 euro.

TVP ietekmēs šādu SAM rezultātu sasniegšanu:

a) tiks vienkāršota publiski radītas informācijas pieejamība sabiedrībai, uzlabota publiskās pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu lietojamība un piekļūstamība visām iedzīvotāju grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti, izmantojot vienotu, centralizētu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu;

b) tiks nodrošināta efektīva resursu izlietošana valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldībā, izmantojot vienotu tīmekļvietņu satura pārvaldības sistēmu un centralizētu tehnisko atbalstu un uzturēšanu, kā arī decentralizētu satura veidošanu un administrēšanu;

c) vienotas tīmekļvietņu struktūras un funkcionalitātes izveides un piekļūstamības nodrošināšanas rezultātā uzlabosies publiskā sektora radītās informācijas publiskā pieejamība un līdz ar to valsts un pašvaldību sektora darbības caurskatāmība, ko varēs novērtēt, analizējot lietotāju apmierinātību. Projekta rezultātā tiks izstrādāta vienota tīmekļvietņu izveides un uzturēšanas platforma, kas atbilst lietojamības, piekļūstamības un drošības prasībām;

d) plānota TVP veidošana, nodrošinot tās sadarbspēju gan ar Latvijas, gan Eiropas līmeņa risinājumiem, tai skaitā ņemot vērā Eiropas Komisijas ISA programmas rekomendācijas. Potenciāla risinājumu publicēšana atkalizmantošanai citās Eiropas publiskajās administrācijās¹⁵;

e) tiek plānots dot iespēju arī pašvaldībām izmantot vienoto tīmekļvietņu platformu, Rīgas pilsētas pašvaldību iesaistot jau pilotprojektā;

f) tiek netieši veicināta publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošana ārpus publiskā sektora, jo tīmekļvietņu vienotās platformas risinājumā ir jāparedz atvērtu datu kopu un metadatu publicēšanas iespēja, nodrošinot sasaisti ar VARAM pārraudzībā esošā PIKTAPS izstrādājamo valsts centralizēto risinājumu – Datu publicēšanas platformu, kas ietver atvērto datu portālu (no tīmekļvietnēm tiks nodrošināta datu rasmošana un ievākšana atvērto datu portālā);

g) tiks pilnveidoti publiskās pārvaldes atbalsta procesi, kas saistīti ar komunikāciju ar sabiedrību un publiskās pārvaldes tīmekļvietņu tehnisko uzturēšanu.