Silvija Dreimane, Saeimas sekretāre, — "Latvijas Vēstnesim" 11.decembrī
— Nu jau ilgāk nekā mēnesi esat Saeimas sekretāre. Kā esat iejutusies jaunajā amatā? Vai ir jau gandarījums par paveikto?
— Teikšu atklāti, ka man šis pārejas laiciņš nav bijis īpaši grūts, jo darbs Saeimas sekretāres amatā lielā mērā sasaucas ar to, ko esmu darījusi līdz šim Valsts prezidenta Kancelejā, būdama tās vadītāja vietniece. Šis ir organizatorisks darbs, kam jānodrošina Saeimas sekmīga funkcionēšana kopumā — panākot, lai pienācīgi tiktu sagatavoti plenārsēdēs izskatāmie jautājumi, jāpārzina Saeimas plenārsēžu un Prezidija sēžu darba kārtības veidošana, likumprojektu virzības kontroles mehānisms, gādājot par deputātu nodrošinājumu ar darbam nepieciešamajiem dokumentiem. Tas viss man nav nekas svešs.
Runājot par gandarījumu, stājoties šajā amatā, jāsaka, ka mana kandidatūra jau iepriekš tika izvirzīta darbam Saeimas Prezidijā no Jaunās partijas frakcijas. Un es esmu gandarīta, ka koalīcijas partijas gluži vienprātīgi atbalstīja manu kandidatūru. Tātad mans līdzšinējais darbs tika pozitīvi novērtēts. Protams, Saeimas deputātu balsojums par manu kandidatūru — 75 balsis — radīja gandarījumu. Te tikai piebildīšu, ka savulaik, kad 1993.gadā Augstākā padome pirmo reizi balsoja par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem — neilgi pirms 5.Saeimas vēlēšanām —, es biju izvirzīta no tā sauktās lauku frakcijas, jo tolaik strādāju par Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas juridisko konsultanti. Un arī tad Augstākajā padomē par mani tika nodotas 75 balsis, ievēlot mani par Centrālās vēlēšanu komisijas atbildīgo sekretāri. Tādējādi balsojums ir atkārtojies.
— Tātad, kā var spriest no jūsu "Curriculum vitae", jūs neesat iesācēja šajos Saeimas namos Jēkaba ielā. Šeit bijāt un darbojāties gan Augstākās padomes, gan 5. un 6. Saeimas laikā, kur jums pārsvarā bija organizatoriskais darbs.
— Patiešām, šis darbs ir ļoti cieši saistīts ar manām līdzšinējām organizatoriskajām iemaņām. Turklāt ir tiešā saskarē ar manu agrāko darbību jurisprudences jomā. Iepriekšējā pieredze un juristes izglītība man tagad ļoti palīdz, kārtojot likumdošanas jautājumus un Saeimas iekšējās kārtības lietas. Ņemot vērā Augstākajā padomē gūto pieredzi, man nepavisam nav svešs likumdošanas process. Patlaban strādāju divās 7. Saeimas pastāvīgajās komisijās, kam ir likumdošanas iespējas, — Juridiskajā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu. Man tiešām nav svešs likumdošanas iniciatīvu un likumprojektu tālākvirzības mehānisms Saeimā. Tāpat likumu izsludināšanas veids un to izpildes nosacījumi.
Iznāk tā, ka jebkurš darbs, ko esmu līdz šim veikusi, ir palīdzējis man nonākt līdz pašreizējam Saeimas sekretāres amatam un arī lietpratīgi pildīt tam paredzētās funkcijas.
— Precizējiet, lūdzu, kādi ir jūsu kā Saeimas sekretāres un Aleksandra Bartaševiča kā Saeimas sekretāres biedra pienākumi jeb darbības lauks!
— Manā pārziņā vairāk ir Saeimas plenārsēdes un Saeimas iekšējā darba organizācija. Bartaševiča kunga ziņā vairāk ir komandējumu lietas un arī Saeimas Prezidija sēžu darba kārtības precizēšana. Bet, protams, arī es šos jautājumus kontrolēju. Diezgan sarežģīts ir sēžu apmeklētības un neapmeklētības jautājums, jo tiek darīti zināmi gan attaisnojoši, gan neattaisnojoši iemesli. Tur rūpīgi ir jāizpēta laiki, iemesli, sēžu neapmeklētība.
— Vai jums kā pieredzējušai un daudz zinošai valsts varas augstāko institūciju darbiniecei jau ir radušies savi iespaidi, kā uzlabot vai pozitīvi pārkārtot Saeimas darbu?
— Es ceru, ka tagadējais Saeimas mehānisms arī turpmāk labi funkcionēs, un nevajadzētu bažīties par to, ka nāks, lūk, jauna vara un krasi mainīs līdzšinējo iekšējo kārtību. Kaut kādas lielas pārmaiņas ir grūti izdarīt arī gluži situatīvi.
Saeimas Kancelejas pārziņā ir vairākas struktūrvienības, kas strādā tikai un vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu deputātu darbu. Un tad nu šim mehānismam ir jābūt maksimāli precīzi regulētam. Viss pārējais — politiskais darbs — ir atkarīgs no deputātiem.
Daudzi deputāti nemaz nezina, cik liels darbs iepriekš veicams, līdz likumprojekts nonāk līdz balsojumam par vai pret.
Visu rādīs laiks. Es domāju, ka ir jāpaiet trīs mēnešiem, lai varētu runāt par Saeimas darba uzlabošanu. Es esmu tikusies ar visiem Saeimas Kancelejas struktūrvienību vadītājiem, viņiem arī ir vairāki priekšlikumi kā iesaistīties starptautiskās programmās, kas veicinātu mūsu līdzdalību Eiropas struktūrās.
Ņemot vērā patlaban saņemto korespondenci, varu secināt, ka interese par Latviju un Latvijas parlamentu ir ļoti liela. Domāju, ka, izmantojot savu pieredzi un savus kontaktus Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē, spēšu attiecīgajām komisijām palīdzēt vairāk sadarboties, īpaši informācijas apmaiņas ziņā. Lai gan, jāatzīst, šis darbs noris. Bet varbūt to var paātrināt par kādu pussolīti. Īpaši informācijas apmaiņas ziņā.
Šobrīd pasaule taču dzīvo uz informācijas bāzes. Visur panākumu pamatā ir informācija — gan sliktajā, gan labajā nozīmē. Tas attiecas ne tikai uz politiķiem, bet arī uz žurnālistiem.
Es vēlētos, lai Saeimas Kancelejas darbinieki personiski apgūtu starptautisko pieredzi. Piemēram, dažādos starptautiskajos semināros. Jo tā ir iespēja ik reizi parādīt mūsu paveikto darbu augstā līmenī. Mums ir daudz profesionāli augstu vērtējamu cilvēku, kam ir jāapliecina sevi ārpus Latvijas.
Informātikas nodaļa, Stenogrammu nodaļa, tulki — tas ir tehniskais darbs, ko esam labi un sekmīgi izveidojuši.
— Kādas patlaban ir tikko izveidotā Saeimas Prezidija locekļu savstarpējās attiecības, ņemot vērā, ka viņi ievēlēti no gluži atšķirīgām partiju frakcijām?
— Man tomēr ir ļoti patīkami redzēt, ka ik cilvēks, kurš nāk no savas partijas, strādājot Prezidijā tomēr lūkojas pāri savas partijas interesēm un vairāk raugās, lai nodrošinātu Saeimas funkcionēšanu un tās starptautisko prestižu. Jo Prezidijā nav un nevar būt runas par partijiskām interesēm, bet vienīgi par mūsu valsts augstākās likumdevējas institūcijas saliedētību un precīzu darbību Latvijas valsts interesēs. Mums jācenšas panākt, lai deputātu darbs kopumā būtu normāls un ritmisks.
— Pašlaik, piektdienas vakarā, sarunājamies, kad aiz logiem jau ir krēsla. Vai jūsu tagadējais darba dienu ilgums laika ziņā atšķiras no iepriekšējā darba režīma?
— Laikam tomēr ne! Jo arī iepriekšējos amatos esmu bijusi ļoti noslogota. Protams, gadās, ka tagad aizbraucu mājās tikai vēlu vakarā. Bet vēlētais amats taču uzliek arī papildu pienākumus. Vakaros man, piemēram, mēdz būt dažādas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, ar skolēniem un studentiem, ar nevalstiskajām organizācijām, ar ārvalstu vēstniekiem, veicot vienlaikus reprezentācijas funkcijas. Piemēram, tagad nācās apmeklēt dažādus pasākumus, kas saistīti ar Cilvēktiesību deklarācijas 50. gadadienu. Visur, kur esmu ielūgta, es pārstāvu Latvijas Republikas Saeimu. Tā, lūk, arī ir mana misija, rūpējoties par Saeimas un Latvijas valsts tēlu.
— Kāda būs jūsu līdzdalība Saeimas starpparlamentu jeb starptautiskajos kontaktos?