• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par saimniekiem savos novados. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1998., Nr. 373 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33401

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par saimniekiem savos novados (turpinājums)

Vēl šajā numurā

16.12.1998., Nr. 373

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pašvaldībās

Par saimniekiem savos novados

Pirms Latvijas Pašvaldību savienības VIII kongresa

Mūsu Pašvaldību savienības struktūrās izpilddirektoru asociācija (LPIA) ir visjaunākā. Par savu dzimšanas dienu tā uzskata 1997.gada 5.novembri, tālab nule aizritējis pirmais darbības gads. Tagad LPIA ir jau gandrīz 100 dalībnieku — pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī tie pašvaldību priekšsēdētāji vai viņu vietnieki, kas veic arī izpilddirektoru pienākumus. Pēc LPS ziņām, izpilddirektori ir aptuveni pusotrā simtā Latvijas pašvaldību, turklāt to skaits nemitīgi palielinās.

Izpilddirektoru funkcijas laika gaitā ir kļuvušas aizvien skaidrākas: ne velti šos darbiniekus dēvē par pašvaldību praktiskajiem saimniekiem. Priekšsēdētāji kārto dažādas ikdienišķās organizatoriskās norises, pārstāv savu pagastu, pilsētu vai rajonu ministrijās un citās valsts institūcijās, turpretī izpilddirektori palaikam ir saimniecisko lietu kārtotāji. Saprotams, nelielās pašvaldībās (un tādu mums ir aptuveni trešdaļa) šāds postenis nav nepieciešams: jo šīs funkcijas veic paši priekšsēdētāji, tomēr izpilddirektora amats pamazam iegūst savu īsto skanējumu.

Tālab likumsakarīga kļuvusi arī savas asociācijas izveidošana, tās darbības izvēršana. Galvenokārt, lai attīstītu pašvaldību savstarpējos kontaktus, sekmētu sadarbību, izvērstu pieredzes apmaiņu, paaugstinātu darbinieku kvalifikāciju. Jau pašā sākumā tika nolemts regulāri pulcēties reizi mēnesī, galvenokārt Rīgā, Latgales priekšpilsētas padomē, bet reizi ceturksnī — ārpus Rīgas. Kā tas jau bijis Cēsīs un Talsos.

Arī kārtējā ārpus Rīgas sanāksme Dobelē, kas reizē bija LPIA gada pārskata tikšanās, liecināja par asociācijas darbības konstruktīvo un lietišķo raksturu. Kā var secināt, veiksmīga bijusi izpilddirektoru valdes izvēle. Tajā pirms gada uz divu gadu posmu ievēlēja Vitāliju Aizbaltu (Daugavpils rajona padome), kas kļuva par priekšsēdētāju, Lidiju Škoļniju, "Phare" programmu projektu koordinatori (viņa gan izraudzīta par priekšsēdētāja vietnieci, taču jau kopš pavasara izmanto izdevību strādāt Prāgā, starptautiskajā pašvaldību koordinācijas centrā), Gunti Grīnbergu, Latgales priekšpilsētas izpilddirektoru, Aivaru Priedolu no Liepājas pilsētas domes, Gunāru Līdumu no Talsu rajona padomes, Juri Zuti no Saulkrastu pilsētas domes un Arnoldu Embrekšu no Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta padomes.

Vitālijs Aizbalts atgādināja svarīgākos tematus, kas iztirzāti LPIA ikmēneša sanāksmē: pašvaldību finansēšana un darba organizācija, dzīvojamo ēku privatizācija un apsaimniekošana, siltumapgāde, autoceļu uzturēšana, ūdens apgāde un kanalizācija, pašvaldību informācijas sistēma, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, slimokasu darbība, dzelzceļa satiksme, būvniecība, civilā aizsardzība, ugunsdzēsības un glābšanas darbu organizēšana.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!