Ministru kabineta rīkojums Nr. 531

Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 98. §)

Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu

1. Apstiprināt Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (1. pielikums) un atbalstīt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu Latvijai 184 237 327 euro apmērā, kas tiek plānots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.

2. Noteikt par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas saskaņā ar šā rīkojuma 2. pielikumu.

3. Atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt to atbildībā esošo Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanas nosacījumus, kā arī plānot to atbildībā esošo pasākumu finansējuma apguvi un rādītāju sasniegšanu saskaņā ar šā rīkojuma 2. pielikumu.

4. Atbildīgajām nozaru ministrijām atbilstoši kompetencei piedalīties turpmākajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtisku izmaiņu gadījumā, kas skar šā rīkojuma 2. pielikumā paredzētos pasākumus, tiem pieejamo finansējumu vai sasniedzamos rādītājus, sadarbībā ar atbildīgo nozares ministriju informēt Ministru kabinetu.

5. Pēc  Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju Finanšu ministrijai iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā precizētu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, papildinot to ar 6. politikas mērķi "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas", un nodrošināt precizētās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam iesniegšanu Eiropas Komisijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 14. jūlija
rīkojumam Nr. 531

2019.gadā MK apstiprināja Latvijas pozīciju, atbalstot ES mērķu izvirzīšanu ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, pāreja uz klimatneitralitāti galvenokārt balstās uz diviem politikas plānošanas dokumentiem: 2020.gadā EK iesniegto Stratēģiju un NEKP.

Stratēģijas mērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050.gadā, un tās potenciālie ieguvumi saistāmi ar vides, sociālajām un ekonomikas dimensijām pārejā uz klimatneitralitāti. Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas posmos (skat.1. un 2.piel.) trīs mainīgajos – SEG emisijās bez ZIZIMM, CO₂ piesaistē un SEG emisijās ZIZIMM sektorā un virzība uz klimatneitralitāti, ņemot vērā SEG emisijas kopumā ar ZIZIMM sektoru. Stratēģija nosaka nepieciešamību veikt tautsaimniecības pārstrukturizēšanu, procesu optimizēšanu izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju, sekmējot resursefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas veicināšanu, fosilo energoresursu nesubsidēšanu, "zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšanu, "zaļo" darbavietu radīšanu. Klimatneitralitātes sasniegšanā svarīgi nodrošināt CO₂ piesaisti tādā apjomā, lai kompensētu radīto SEG emisiju apjomu, jo pilnīga antropogēno SEG emisiju novēršana nav iespējama.

NEKP ilgtermiņa mērķis (skat.3.piel.) ir saskaņā ar Stratēģijas principiem un nosaka pārkārtošanās procesu uz klimatneitralitāti. Lai to īstenotu, līdz 2030.gadam jāizstrādā detalizēti plānošanas dokumenti, t.sk. 2023.gadā paredzēti grozījumi NEKP. NEKP noteikti klimata pārkārtošanās mērķi dažādiem sektoriem (skat.4.piel.). Pēc 2020.gadā publicētajiem SEG inventarizācijas rezultātiem Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO₂ emisijas, 2018.gadā bija 11757,06 kt CO₂ ekv., bet ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO₂ emisijas⁷ - 13174,61 kt CO₂ ekv. ZIZIMM sektorā rodas SEG emisijas un arī CO₂ piesaiste, kas ietver meža zemes, aramzemes, zālāju, apbūves un mitrāju kategorijas, tāpēc ceļā uz klimatneitralitāti ZIZIMM sektoram izvirzīti atsevišķi mērķi. ZIZIMM sektorā galvenokārt SEG emisijas rodas no organiskajām augsnēm, kūdras ieguves un zemes izmantošanas veida maiņas – atmežošanas. Šobrīd ZIZIMM sektora emisijas Latvijā pārsniedz sektorā radīto piesaisti. Salīdzinot ar 1990.gadu, 2018.gadā izmaiņas ZIZIMM SEG emisijās/CO₂ piesaistē ir - 113,9%, kas galvenokārt saistāms ar mežizstrādes pieaugumu.

Viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā⁸ Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ~13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO₂ emisijas (skat.5.piel.). Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, daļa SEG emisiju izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās. Latvija ir viena no sešām ES valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā⁹, radot CO₂ emisijas un atstājot ietekmi uz vidi. Latvijā ir 26232 ha lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.

Kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, tie ir ap 11,3 mljrd.m³ (1,7 mljrd.t), no tiem 1,1 mljrd.t - enerģētiskā kūdra. Saskaņā ar Kūdras fonda¹⁰ datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem 641115 ha, kas ir ~10% no Latvijas teritorijas, no tiem ~4% izmantoti kūdras ieguvei. No visām potenciāli rūpnieciski izmantojamām kūdras platībām 63% atrodas valsts īpašumā. Latvijā kūdru pārsvarā izmanto dārzkopībā, katru gadu pārsniedzot 95% no kopējā kūdras ieguves apjoma (skat.6.piel.). Saskaņā ar LKA datiem kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2829 ha platībā, kas kopumā rada vismaz 32 kt CO₂ ekv.gadā¹¹. Salīdzinot ar 1990.gadu, SEG emisijas no kūdras dedzināšanas ievērojami samazinājušās, līdz 95,8–97,8% (skat.7.piel.). No 2003.gada pārtraukta enerģētiskās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, tāpēc kūdras izmantošana enerģētikā strauji sarukusi. Atsevišķos gados kūdras izmantošana nedaudz pieaugusi nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, kvalitatīvas šķeldas trūkuma un jaunu katlumāju izveides pašvaldībās dēļ, īpaši Latgalē, jo kūdrai kā kurināmajam ir zemas izmaksas. Kūdras plašāka izmantošana enerģētikas sektorā potenciāli būtiski palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai ir liela emisiju intensitāte, ko iegūstot esošo licenču laukumu faktiskajās platībās, tiktu sasniegtas gandrīz divas reizes šī brīža valsts kopējo SEG emisiju daudzumu gada griezumā.

Kamerālā novērtējumā Latvijā identificētas 190 vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas (26232 ha platībā vismaz 151 bijušajā atradnē), kur dažādos laika periodos realizēta vai iespējams realizēta kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskā kūdra. Aplēstās šo vietu platības rada SEG emisijas 199,9 kt CO₂ ekv.gadā. Laikā no 1990.-2018.gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā ZIZIMM sektorā. Veicot rekultivācijas pasākumus TPTP ietvaros, tie tiktu veikti 13600 ha platībā, t.sk., radot SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO₂ ekv.gadā.

Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP ietvaros Latvija plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam, t.sk. Latvija nosaka starpuzdevumu atbildīgajām nozaru ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.¹² Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā. TPF finansējums paredzēts arī sociālekonomisko seku mazināšanai, reaģējot uz netiešajām enerģētiskās kūdras aizlieguma sekām.

Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, veikta esošās situācijas analīze.

Kūdras resurss: Latvija ir 7.vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā (skat.8.piel.). Galvenā kūdras krājuma izplatība koncentrēta Austrumlatvijas, Piejūras un Ziemeļvidzemes zemienē.¹³ Vidzemē un Pierīgā atrodas lielākās nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, tām seko Latgale, Zemgale, Kurzeme. Lielākais izmantojamās kūdras apjoms un ieguves potenciāls ir Latgalē, Vidzemē, bet augstākie kūdras ieguves intensitātes un nodarbinātības rādītāji ir Zemgalei, Kurzemei. Enerģētisko kūdru iegūst visos reģionos, izņemot Vidzemi, 2829 ha platībā (skat.9.piel.). Visvairāk šādu platību ir Pierīgā, Latgalē, bet kūdru kā kurināmo 2018.-2019.gadā izmantoja Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgā, Pierīgā. Kūdras nozare aktīvi darbojas visos reģionos, tāpēc pārkārtošanās, mazinot sociālo un ekonomisko ietekmi, nepieciešama vairākos reģionos, īpaši ārpus Rīgas, Pierīgas, kur emisijas ir 77% no visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.

Nodarbinātība: Nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijas reģionos atšķiras, bet īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu reģionos līdzīgs, tomēr Rīgā tas ir gandrīz divas reizes lielāks, kas saistīts ar svārstmigrāciju, nekorekti deklarētu dzīvesvietu, atšķirīgiem ekonomiskās aktivitātes līmeņiem reģionos. Nodarbinātības līmenis četros reģionos ir zemāks nekā Rīgā, Pierīgā - augstākais bezdarba līmenis un zemākās algas ir Vidzemē, Latgalē. Vidējā alga Latvijā pakāpeniski pieaug¹⁴, bet četros reģionos ir zemāka par valsts vidējo (skat.10.piel.).

Ekonomika: Latvijas IKP turpināja pieaugt, 2019.gadā vislielāko ieguldījumu IKP nodrošināja Rīga, Pierīga, tādējādi šie pēc platības mazākie reģioni veido ~70% Latvijas IKP¹⁵. Būtiski atšķiras arī komersantu spēja piesaistīt investīcijas, galvenokārt tās veiktas Rīgā, Pierīgā, bet pārējie reģioni saņēma mazāk nekā to īpatsvars ekonomikā IKP izteiksmē¹⁶. Atšķirības starp Rīgu un Latgali, kurā piesaistīts vismazāk nefinanšu investīciju, ir 5,4 reizes. Darba samaksas atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem reģioniem ir pat 1,6 reizes (skat.10.piel.).

Enerģētika: Latvijas enerģijas bilance atkarīga no importētajiem enerģijas resursiem, galvenokārt no gāzveida degvielas, šķidrā un cietā fosilā kurināmā. Pēdējo 10 gadu laikā AER patēriņa daļa transporta nozarē pieaugusi nenozīmīgi. Novērojama tendence, ka reģionos ar augstu IKP ir zemāks enerģijas patēriņš. Rīgā, Pierīgā siltumenerģijas patēriņš, kas nepieciešams vienas IKP vienības radīšanai, ir divreiz mazāks nekā pārējos reģionos. Latvijas reģionos ir 3-6 reižu atšķirība starp patērētajiem energoresursiem apstrādes rūpniecībā pret saražoto IKP vienību (skat.11.piel.).

Demogrāfija: Iedzīvotāju skaits samazinās visos Latvijas reģionos (izņemot Pierīgu) dabisko kustību un migrācijas dēļ. 2020.gada sākumā vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgā (32%) un Pierīgā(20%).¹⁷ 2020.gadā visvairāk iedzīvotāju zaudējusi Latgale, Vidzeme, Kurzeme, kam seko Zemgale, Rīga (skat.12.piel.). Rīgā dzīvo 1/3 Latvijas iedzīvotāju.

Pamatojoties uz statistikas datu analīzi un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija nosaka, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi.

Pēc reģionu salīdzinājuma (skat.13.piel.) un rādītāju daudzkritēriju analīzes apkopojuma (skat.14.piel.) secināms, ka Rīga un Pierīga ir labākā situācijā nekā pārējie reģioni (izņemot lielo īpatsvaru enerģētiskās kūdras ieguvē un izmantošanā). Vairākos rādītājos Zemgalei un Kurzemei ir sliktāki rezultāti salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, bet Latgalei un Vidzemei - zemākie rādītāji gandrīz visās analizētajās jomās.

Ieguves rūpniecības un ražošanas nozares (t.sk. kūdras nozare) nodrošina darbu ievērojamai iedzīvotāju daļai Kurzemē (29,1%) un Zemgalē (27,4%), bet mazākais nodarbināto īpatsvars ir Latgalē (25,5%) un Vidzemē (25,8%)¹⁸, līdz ar to ekonomikas pārkārtošanās process Kurzemē un Zemgalē ietekmēs vairāk darbavietu, un būs svarīgi iegūt darba tirgum atbilstošas prasmes, pārkvalifikācijas iespējas un darbavietas jaunajās uzņēmējdarbības teritorijās.

Lai nodrošinātu lielāku emisiju samazinājumu no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, t.sk. atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu uz četriem reģioniem, vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija radīs SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO₂ ekv.gadā, kur proporcionāli vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām 74% samazinājums paredzēts Vidzemē, Latgalē, bet Kurzemē, Zemgalē – 26%, t.sk., papildu radot 1260 darbavietas rekultivācijas nodrošināšanai (Vidzemē, Latgalē – 931, Kurzemē, Zemgalē – 329). Atsakoties no kūdras izmantošanas enerģētikā Latvijā kopumā, četros reģionos tiktu samazinātas kūdras sadedzināšanas emisijas 52% apmērā, t.sk. 40% apmērā Kurzemē un Zemgalē.

Ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā klimatneitralitātes mērķu kontekstā ir izvērtēta ekonomiskā, sociālā un vides ietekme reģionos. Atteikšanās no kūdras izmatošanas enerģētikā ir galvenais virziens ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā reģionos TPTP ietvaros. Apņemšanās līdz 2030.gadam virzīties uz klimatneitralitātes mērķiem kopā ar jau esošajām pārkārtošanās iecerēm TPTP ietvaros paredz, ka plānoto pasākumu ietekme uz vidi būs pozitīva - tiks samazināts SEG emisiju īpatsvars pakāpeniski tiks pārveidota reģionālā ekonomika un ilgtspējīgāk izmantoti dabas resursi. Tāpat tiks veicināta bioloģiskā daudzveidība degradētajās purvu ekosistēmās. Vairākiem TPTP pasākumiem ietekme uz SEG emisiju samazinājumu ir netieša, kas jāvērtē ilgtermiņā. Savukārt pārkārtošanās sociālā ietekme pārejas nozarēs skars nodarbinātību, ņemot vērā potenciāli ietekmētās darbavietas pārkārtošanās dēļ, darbinieku pārkvalificēšanas nepieciešamību un kvalifikācijas celšanu ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām.

Ņemot vērā, ka pārkārtošanās procesa izaicinājumi, ietekme un vajadzības četros reģionos ir līdzīgas, katra pārejas skartās teritorijas analīze tiek veikta par četriem reģioniem kopumā, izceļot atsevišķus, reģionus salīdzinošus aspektus, savukārt konkrētus datus par katru reģionu (ierobežoto zīmju skaita dēļ) norādot pielikumā.

Kūdra ir nozīmīgs dabas resurss visos Latvijas reģionos. Lielākā kūdras ieguve notiek Kurzemes, Zemgales un Vidzemes reģionos, kurus būtiski ietekmēs pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. 2018.gadā Kurzemē tika iegūtas 309,2 tūkst.t kūdras, Zemgalē - 433,6 tūkst.t, Vidzemē - 275,5 tūkst.t, Latgalē - 216,3 tūkst.t. (skat.9.piel.). Vienlaikus organiskās augsnes, t.sk. kūdra, ir vienas no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā un nerekultivētās vēsturiskās kūdras ieguves vietās, turpinot izdalīt lielu SEG emisiju apjomu.

2019.gadā Latvijā kūdras nozarē darbojās 64 uzņēmumi, spēkā esošas 130 zemes dzīļu izmantošanas licences 98 purvos. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkst. t kūdras (no tiem 29 tūkst. t enerģētiskās kūdras),¹⁹ un sagaidāms, ka 2020.-2030.gadā vidējais kūdras resursu ieguves apjoms gadā saglabāsies ap 1200 tūkst. t, nepalielinot kopējo kūdras ieguves platību (26 000 ha).²⁰ Kopumā lielākā kūdras ieguve reģionos ir Kurzemē, Zemgalē, taču visvairāk potenciāli skartie uzņēmumi reģionos (kopā trīs) saistībā ar enerģētiskās kūdras ieguves pārtraukšanu atrodas Pierīgā, Latgalē un Zemgalē.

Kopumā 2018.–2019.gadā seši uzņēmumi un divas pašvaldības²¹ visos reģionos (izņemot Kurzemi) kūdru izmantoja enerģijas ieguvei, kā arī viens uzņēmums Zemgalē uzsāka testus kūdras izmantošanai pilsētas siltumapgādes koģenerācijas stacijā. 2020.gadā kūdra kā kurināmais izmantots 10 sadedzināšanas iekārtās (kopējā nominālā iekārtu jauda 31,47 MW), t. sk. arī piecas jaunās iekārtas, kas uzstādītas no 2015.gada. Kopš 2021.gada 1.janvāra ir atcelts DRN atbrīvojums par CO₂ emisiju, kas rodas, izmantojot kūdru stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās. Enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšana ietekmēs šo uzņēmumu un teritoriju sociālekonomisko attīstību.

Mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas un SEG emisijas, ir nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Lielākās kopējās degradēto purvu platības ir ārpus Rīgas un Pierīgas, kur rekultivācija sniegtu vislielāko ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu reģionos no kūdras ieguves un ZIZIMM sektora emisijām. Saskaņā ar LIFE REstore projekta rezultātiem rekultivācijas veids – apmežošana – nodrošinās vislielāko SEG emisiju samazinājumu (t.sk. CO₂ piesaisti) un ietekmi uz tautsaimniecību. Kā nākošais efektīvākais veids iepriekš minēto aspektu kontekstā ir ogulāju audzēšana (skat.15.piel.). Šiem pasākumiem ir potenciāls veidot jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes un darbavietas reģionos. Pārējie rekultivācijas veidi nesniedz pozitīvu ietekmi uz klimatu ilgtermiņā, t.sk. renaturalizācija veicina emisiju pieaugumu, lai gan veicina bioloģisko daudzveidību.²² Saskaņā ar KŪDRA2030 3.piel. un dažādiem vides apstākļiem reģionos, renaturalizācijas un purvu biotopu atjaunošanas aktivitātēm vislielākais potenciāls ir Vidzemē un Kurzemē, turpretī Latgale un Zemgale ir galvenokārt piemērotas apmežošanas un ogu audzēšanas rekultivācijas veidiem.

Visi SEG emisiju sektori mijiedarbojas. ZIZIMM sektora emisijas ietekmē arī enerģētikas un lauksaimniecības nozares emisijas, bet enerģētikas sektors saistīts ar visām nozarēm, kas patērē enerģiju. Nozarēs ar augstākajiem SEG emisiju rādītājiem Latvijā tiek nodarbināti 30% darbaspēka, un tās rada būtisku nacionālo IKP daļu, kā arī nereti piedāvā augstāku atalgojumu nekā vidēji valstī (skat.16.piel.). Tāpēc ir būtiski motivēt un veikt šo nozaru pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku darbības modeli, nodrošinot reģiona uzņēmumu koordinētu pāreju dažādās nozarēs uz SEG emisiju samazinājumu un radot jaunas darbavietas.

Tāpat reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana nepieciešama, lai ierobežotu reģionālās nevienlīdzības palielināšanos un pielāgotu infrastruktūru pārejā uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām ražošanas tehnoloģijām, tādējādi dodot iespēju pārkārtot un mainīt saimnieciskās darbības energoietilpību. Jo īpaši tādēļ, ka emisijas rodas gan enerģijas patēriņa procesā, gan ražošanas procesā. Arī NEKP paredz palielināt AER izmantošanu un prasības attiecībā uz energoefektivitāti un emisiju kontroli.²³

ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem – lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādējādi vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug.

Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas (skat.9.piel.).²⁴ Ietekmēto darbavietu kontekstā ir nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai. Primāri fokuss tiks vērsts uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Savukārt veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām (skat.18.piel.).

Saskaņā ar vairāku nozaru pārstrukturizācijas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama gan darbaspēka aizstāšana, gan pārkvalificēšana (skat.17.piel.). Tāpat jāvērtē ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū (skat.18.piel.). Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās ir iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana un nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, mehatronikas u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, autotransporta, dizaina u.c.), Zemgalē (autotransporta, IKT, būvniecības, inženierzinātņu u.c.) un Kurzemē (IKT, mehatronikas, mašīnbūves, pārtikas u.c.) (skat.19.-22.piel.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju).

Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās reģionu attīstības programmās 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam.

Reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas.

Kopumā reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas ir līdzīga situācija, tāpēc Latvija neizceļ konkrētus ekonomiskās diversifikācijas potenciāla scenārijus pa teritorijām. Enerģētiskās kūdras izmantošanas siltumapgādē pārtraukšana radīs ietekmes uz kūdras un saistītajām nozarēm kopumā. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas aktivitātes atgriezīs teritorijas ekonomiskajā apritē, audzējot ogulājus vai veicot citas pārprofilēšanas darbības. Ieguldījumi bioloģiskajā daudzveidībā veicinās ekotūrisma attīstību. Veicot rekultivāciju un pārprofilēšanu, būtu arī sniedzams investīciju atbalsts infrastruktūras uzlabošanai, piem., AER jaudu ieviešanai un viedās enerģētikas attīstības veicināšanai. Turklāt pētniecības un izpētes attīstība var veicināt ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē. Sociālekonomiskie izaicinājumi reģionos var tikt risināti ar stimulu palīdzību saimnieciskās darbības veicējiem, lai tie pieņemtu lēmumu mainīt savu ražošanas veidu, apjomu vai darbības sektoru, kā arī paredzot atbalsta pasākumus šādos uzņēmumos nodarbinātajiem prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalificēšanai. Rūpniecības uzņēmumi ir emisiju ietilpīgi - daļa no SEG emisijām rodas kurināmā izmantošanās darbībās, kā arī dažādās rūpnieciskajās darbībās, kuras nepieciešams pakāpeniski pielāgot, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai Latvija spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu tautsaimniecību, nepieciešams mērķēts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, AER tehnoloģiju ieviešanai, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos.

Atbilstoši TPF konkrētajam mērķim, risināt klimatneitralitātes un klimata pārmaiņu radītās sekas, tādējādi īpaši veicinot pāreju no cietajiem fosilajiem resursiem, kurus izmanto kā kurināmo, Latvijā visvairāk tiks skarts enerģētiskās kūdras sektors. Lai mazinātu prognozēto SEG emisiju pieaugumu līdz 2035.gadam²⁵, nepieciešami jauni un inovatīvi pasākumi ekonomikas pārkārtošanai. Lai sasniegtu Stratēģijā noteikto nacionālo ZIZIMM sektora mērķi 2030.gadam – 1047 kt CO₂, ZIZIMM sektora emisijas ir jāsamazina par 370,5 kt CO₂ (skat. 1.piel.). Vienlaikus EK 2021.gada 14.jūlijā publicēja virkni tiesību aktu priekšlikumu saistībā ar klimata mērķu pārskatīšanu. Šobrīd par šiem jautājumiem notiek ES līmeņa diskusijas starp dalībvalstīm, taču augstāku mērķu noteikšana Latvijai nozīmētu, ka būs nepieciešams atjaunināt nacionālajos plānošanas dokumentos noteikto.

Pārtraucot enerģētiskās kūdras ieguvi un mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas, rekultivējot degradētos purvus, ZIZIMM sektora emisiju bilancē tiktu samazinātas emisijas no kopējās kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā, kas saskaņā ar 2018. gada datiem ir 1452,55 kt CO₂ ekv. Degradēto kūdras purvu rekultivācija dod vislielāko SEG samazinājumu un arī SEG piesaisti, prioritāri tos apmežojot, kā arī veicot pārprofilēšanas aktivitātes (melleņu un dzērveņu audzēšana), taču renaturalizācija paaugstina SEG emisijas saskaņā ar vairākiem LIFE projektiem un nacionālo pētījumu rezultātiem (skat. 15.piel.).

Aplēstās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības visā Latvijā rada SEG emisijas ap 199,9 kt CO₂ ekv. gadā, no kurām 53% atrodas valsts īpašumā.²⁶ Reģionu, kurus visvairāk skartu kūdras nozares pārkārtošanās, kopējās vēsturisko kūdras ieguves vietu emisijas ir 153,4 kt CO₂ ekv. Maksimālais SEG emisiju ietaupījums var sasniegt līdz pat 225,56 kt CO₂ ekv. gadā²⁷, ja reģionos tiktu izvēlēts rekultivācijas veids ar augstāko SEG ietaupījumu, tādejādi samazinot līdz pat 16% kūdras ieguves emisijas ZIZIMM sektorā virzībā uz klimatneitralitāti un sniedzot ieguldījumu 61% apmērā pret Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķi. Kopējais rekultivācijas mērķis nodrošinās pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmējot ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

Ekonomikas pārkārtošanās rezultātā tiktu pakāpeniski izbeigta enerģētiskās kūdras ieguve un izmantošana līdz 2030.gadam ar izmaiņām tiesību aktos. Pārtraucot iegūt un sadedzināt enerģētisko kūdru un veicot rekultivāciju, Latvijā tiks nodrošināts:

1) SEG emisiju samazinājums līdz pat 166,6 kt CO₂ ekv. gadā;

2) SEG emisiju samazināšanu par 86% reģionos no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām (skat. 24.piel.);

3) virzība uz ZIZIMM sektora nacionālo mērķu līdz 2030.gadam izpildi 36% apmērā.

Kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā un rekultivācijas pasākumi sniegs ieguldījumu ne tikai SEG emisiju samazināšanā, bet arī, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru saskaņā ar reģionu attīstības programmās noteikto specializāciju, izaicinājumiem un investīciju vajadzībām, veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas. Rekultivācijas un pārprofilēšanās pasākumi un tiem pakārtotie reģionālās uzņēmējdarbības attīstības pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aptver vairāk kā 50% no kopējā plānotā TPF finansējuma 184,2 milj. EUR apmērā.

Papildu reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanas pasākumu ietvaros tiktu veicināta privātā sektora pārkārtošanās un klimatam draudzīgu darbavietu saglabāšana vai jaunu darbavietu izveide reģionos (t.sk., kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem nodrošinot iespēju jaunu darbavietu atrašanai citās oglekļa mazietilpīgās privātā sektora darbības jomās).Vietējo iedzīvotāju pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku veicinātu arī resursu efektīvāka izmantošana un patēriņa samazināšana ikdienā, tāpēc plānots attīstīt ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus. TPTP ietvaros plānots atbalstīt reģionāla mēroga nodarbinātības programmas gan kūdras, gan citās nozarēs nodarbinātajiem, kas pārkārtošanās procesa rezultātā turpina būt darba ņēmēji vai kuru darbavietas ietekmētas pārkārtošanās rezultātā, tādējādi pielāgojoties jaunajai darba tirgus situācijai un iespējām. Prasmju apguves pasākumu investīciju rezultātā palielināsies kvalifikāciju ieguvušo vai pārkvalificēto darba tirgus dalībnieku un nodarbināto skaits klimatam draudzīgākās tautsaimniecības nozarēs, kā arī tiks uzlabotas un pilnveidotas plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu prasmes un zināšanas darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem.

Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentiem (skat. 24.piel.) – NEKP, Stratēģiju un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030.gadam²⁸, Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam²⁹ u.c. plānošanas dokumentiem, kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos. Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās virzieniem tiktu īstenots gan RIS3, gan NIP paredzētais, atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos. Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un 2050.gadam sasniegšana. Tāpat plānotie ieguldījumi ir atbilstoši arī plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritoriju sociāli ekonomiskajai situācijai.

Kūdras nozares pasākumi plānoti saskaņā ar KŪDRA2030, kurā noteikti mērķi un pasākumi ilgtspējīgai nozares attīstībai un dekarbonizācijai. Lai sasniegtu šos mērķus līdz 2030.gadam, noteikti četri sasniedzamie rezultāti (skat. 25.piel.). Tie paredz iegūtās kūdras apjomu nepalielināšanos gada griezumā līdz 2030.gadam, nav arī paredzēta SEG emisiju paaugstināšanās. Galvenās rīcības mērķu sasniegšanai ir kūdras atradņu informācijas sakārtošana un informācijas pieejamība, ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un izmantošana tautsaimniecībā, institucionālās kapacitātes celšana un zinātniskās pētniecības un inovatīvu risinājumu ieviešana, nodrošinot SEG emisiju kompensējošus pasākumus no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas. Atteikšanās no enerģētiskās kūdras ir saskanīga ar Stratēģijā paredzēto tautsaimniecības sektoru pārstrukturēšanu, paredzot atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) oglekļa mazietilpīgas attīstības principu īstenošanu, gan rīcības nozaru politikās, iekļaujot visus tautsaimniecības sektorus. Tāpat Stratēģijā paredzētie risinājumi oglekļa mazietilpīgai attīstībai ir noteikti saskaņā ar TPTP kūdras sektora pārkārtošanās pasākumiem, paredzot risinājumus pētniecības attīstībai, ilgtspējīgai enerģētikai, zemes izmantošanai un ražošanai. NEKP nosaka rīcības attiecībā uz vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanu, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP paredz horizontālu atbalstu arī inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstīšanai resursefektivitātes, SEG emisiju samazināšanas un CO₂ piesaistes palielināšanas sekmēšanai. Vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030.gadam.

Savukārt reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanas pasākumi plānoti saskaņā ar RPP uzdevumiem "A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam", "A.1.2. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai", "B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai", "B.1.3. Viedas pašvaldības – pakalpojumu efektivitātes uzlabošana" un "B.2.5. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana", kā arī ar NIP un balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības programmās un klimata pielāgošanās stratēģijās noteiktajām prioritātēm, t.sk. sociālekonomisko seku mazināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām.

Tāpat atbalsta sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku pasākumi plānoti saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam³⁰, NIP, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam³¹, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam³², TAP u.c. plānošanas dokumentiem, kas ietver rīcības virzienus sociālo un ekonomisko risku mazināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti.

Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, sekmētu pāreju uz klimatneitralitāti un mazinātu pārejas sociālās, ekonomiskās un ar vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas TPF investīcijas 184,2 milj.EUR³³.

Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību un mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, t.sk. plānots īstenot savlaicīgu nodarbināto pārkvalificēšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Pārkārtošanās izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā radīs arī jaunu reģionu vajadzību perspektīvu nodarbinātībā. Papildu informāciju par paredzamo devumu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā skat. 26.piel.

Investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas ietvaros plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas pārstrukturēšanā un attīstībā atbilstoši reģionu attīstības programmās identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem:

TPTP ietvaros plānota reforma - kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana - un attiecīgi investīciju pasākumi, vienlaikus ievērojot "piesārņotājs maksā" principu. Reformas ietvaros paredzēts stimulēt enerģētiskās kūdras nomaiņu sadedzināšanas iekārtās līdz 2030.gadam. Paredzēta arī kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģijas ieguvei. Uzņēmējiem un pašvaldībām, kuri sadedzināšanas iekārtās izmanto kūdru, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām 1. un 3.darbības ietvaros, t.sk., paredzot atbalstu kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai.

Paredzētā degradēto kūdras purvu rekultivācija primāri tiks veikta ar apmežošanas un pārprofilēšanas aktivitātēm SEG emisiju samazināšanai un teritoriju turpmākai izmantošanai. Pirms rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes. Atbilstoši vairākiem pētījumiem Latvijā un Baltijas reģionā SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. Apmežošana, izvēloties vietai piemērotus un kvalitatīvus stādus, nodrošinās kŗājas pieaugumu un attiecīgi CO₂ piesaisti, radot būtisku emisiju samazinājumu, salīdzinot ar alternatīvo scenāriju – ūdens līmeņa paaugstināšanu vai dabisko apmežošanos. Kā prioritāri apmežošanai izmantojamas konkrētajiem vietas apstākļiem piemērotas koku sugas, kas nākotnē veicinās vietas bioloģisko daudzveidību, izvairoties no ātraudzīgu sugu izmantošanas ar īstu aprites ciklu. Tomēr atsevišķus rekultivācijas veidus nevar īstenot visās vēsturisko kūdras ieguves vietu platībās bez būtiskiem papildu ieguldījumiem vai specifiskiem vides apstākļiem. Piem., apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim <35cm zem kūdras virsmas. Savukārt lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai palikušā kūdras slāņa biezums nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē) vai jābūt >50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst³⁴. Praksē katrā vietā izvērtējama un pielietojama atšķirīga rekultivācijas pieeja, fokusējoties uz risinājumiem, kas rada SEG piesaisti.

Papildu pētījumu gadījumā par SEG emisiju bilanci citās pārprofilēšanas aktivitātēs un piemērotiem emisiju faktoriem rezultātā potenciāli varētu tikt izvērtēta arī citu aktivitāšu atbalstīšana. Rekultivācija tiks veikta vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". 20.gs. 90.gadu sākumā Latvijā notikušo sociāli ekonomisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumi, kas veica kūdras ieguvi, vairs nepastāv, bet ne zemes īpašnieks, ne apsaimniekotājs nav tiešais likumīgo saistību un pienākumu pārņēmējs. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā 12100 ha platībā un samazinot SEG emisijas no kūdras ieguves 134,6 kt CO₂ ekv.gadā. Tikai īstenojot darbības plašākā reģionālajā tvērumā ārpus Rīgas, Pierīgas, tiks nodrošināts lielākais TPTP devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai.

Dabiski funkcionējošas purvu teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākus ekosistēmu regulācijas pakalpojumus nekā kūdras ieguves ietekmētās teritorijas. Šādām teritorijām ir liela bioloģiskās daudzveidības vērtība. Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam³⁵ un Natura2000 prioritāro rīcības programmu 2021.-2027.gadam³⁶ ir nepieciešama ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. Dzīvotņu atjaunošana nodrošina bioloģiskās vērtības palielināšanos ekosistēmām un rada ekotūrisma potenciālu. Šādas aktivitātes paredzēts veikt ĪĀDT, uzlabojot purvu ekosistēmu kvalitāti 1500 ha platībā, vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā".

P&I aktivitātes ietvaros tiks veicināta dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu. Paredzēts izveidot pētījumu platformu-izcilības centru, kas tiks veidots pēc tāda modeļa kā Horizon 2020 Teaming projekti ar mērķi attīstīt nepieciešamo P&I kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā, un kura ietvaros tiks atbalstīti lietišķi pētniecības projekti, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI un komercsektoru, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu.

Produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas. Ņemot vērā darbinieku skaitu, kuru darbavietas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas un radītu jaunas darbavietas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstība saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteikto specializāciju, izaicinājumiem un vajadzībām ir būtisks priekšnosacījums pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku un ilgtermiņa nodarbinātību, ko ietekmē arī ilgtspējīga mobilitāte un tās pāreja uz klimatneitrālākiem risinājumiem, kas, sinerģijā ar iepriekš minētajiem pasākumiem, sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas visvairāk skartajās teritorijās uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību, veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, t.sk. izglītības pieejamības nodrošināšanu.

Virzībā uz videi draudzīgu, ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai, AE energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Plānotas aktivitātes, kas ietver AE jaudas uzstādīšanu, ēku siltināšanu, jaunu energoefektīvu iekārtu iegādi un nomaiņu un demonstrējumu projektu izstrādi. Augstās elektroenerģijas cenas dēļ ražošanas uzņēmumiem ir augsts pieprasījums pēc investīcijām energoefektīvās ražošanas iekārtās, tāpēc nepieciešams nodrošināt finansējumu šādu investīciju veicināšanai. Veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, reģionālās uzņēmējdarbības attīstības investīciju rezultātā plānots vismaz 3,8 kt CO₂ ietaupījums.

Tieši un netieši ietekmēto, saistītajās un TPTP ietvaros īstenoto darbību ietekmētajās nozarēs nodarbināto integrācijai darba tirgū nepieciešams nodrošināt atbilstošu prasmju attīstības, pilnveides vai pārkvalificēšanas piedāvājumu. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumu tiešā mērķgrupa ir ekonomikas pārkārtošanās rezultātā skartie darbinieki.. TPTP minētās nozares var izvirzīt jauno speciālistu prasmju vajadzības, kas atbilst to ekonomiskās transformācijas vajadzībām. Reģionos nodarbinātajiem plānots piedāvāt apgūt tālākizglītības programmas, tostarp izglītības programmu moduļus vai studiju kursus, lai nodrošinātu iespēju paaugstināt vai iegūt citu kvalifikāciju nozarē ar lielāku izaugsmes potenciālu. Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums var nodrošināt plānotajiem ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu ar prasmju un kvalifikāciju iegūšanu tālākizglītības un sākotnējās profesionālās izglītības programmās, t.sk., īstenojot DVB mācības, pēc kurām ir reģionu uzņēmēju pieprasījums. Darbību īstenošanā izmantos reģionos pieejamo profesionālās izglītības iestāžu, koledžu, augstskolu piedāvājumu. Tāpat plānota plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju pilnveide, reģionu pārstāvjiem līdzdarbojoties apmācību programmu izstrādē un īstenošanā.

Paredzētais investīciju virziens un tā darbības nodrošinās saskaņotību un papildinātību ar citiem ES fondiem, nodrošinot sinerģiju un novēršot iespējamo pārklāšanos. TPF darbības plānotas pārkārtošanās seku novēršanai, nodrošinot demarkāciju projektu līmenī. TPTP paredzētās investīcijas papildinās Programmā ietvertos pasākumus pārkārtošanās procesa atbalstam (skat.27.piel.). TPTP darbības tiks īstenotas saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, tiks novērtēta to atbilstība norādījumiem par NBK piemērošanu, ņemot vērā NBK vadlīnijas, nosakot pasākumus ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, lai nodrošinātu atbilstību NBK nosacījumu ievērošanai. TPF plānotajām darbībām būs papildinātība ar ANM ietvertajām investīcijām (skat.28.piel.). Abi finansējuma avoti nodrošinās kompleksu pieeju COVID-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanā, padarot ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku un pielāgotāku videi draudzīgas un digitālas pārejas izaicinājumiem un iespējām. Plānota arī papildinātība ar MF ietvaros plānotajiem pasākumiem, kas koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektoros ar lielāko SEG emisiju īpatsvaru.

Latvija varētu gūt labumu no finansējuma, kas pieejams saskaņā ar TPM 2. un 3.pīlāru. Prasības atbalsta saņemšanas nosacījumiem definētas TPM regulā³⁷ (par 2. un 3.pīlāra finansējuma izmantošanu skat.29.piel.). Kopsavilkumu par potenciālajām Latvijai atbalstāmajām jomām 2. un 3.pīlāra ietvaros, piem., enerģijas un transporta infrastruktūru, centralizēto siltumapgādi, sociālo infrastruktūru u.c., pamatojoties uz visvairāk skarto reģionu problēmu un vajadzību analīzi skat. 30.piel.

Par TPTP izstrādi un īstenošanas koordinēšanu ir atbildīga VARAM sadarbībā ar FM un citām iesaistītajām ministrijām atbilstoši TPTP tvērumam. TPTP darbību ieviešana plānota Programmas 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1.SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros.

Partneru iesaistīšanas process paredz nodrošināt to identificēšanu un iesaistīšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī TPTP izstrādē un ieviešanas uzraudzībā. Nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī ir identificēti vairāk kā 120 partneri no publiskā, privātā, NVO un akadēmiskā sektora, veidojot 10 grupas - katrai ir loma TPTP izstrādē (skat. 31.piel.), t.sk. lielākie valsts īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu valdītāji - LVM. Iesaistīšanās stratēģija 2020.-2021.gadā paredzēja formalizētu procesu partneru iesaistei nacionālā un reģionālā līmenī. Tehniskās palīdzības sniedzējs PwC organizēja darba uzsākšanas tikšanos ar partneriem, veica intervijas, aptaujas, darbnīcas un darba vizītes tiešsaistē.

Atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajam organizēta sabiedriskā apspriešana un TPTP projekta izplatīšana. Sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2020. gada decembra- līdz 2021. gada janvārim – komentārus par TPTP sniedza tikai LKA. Ar TPTP projektu saistītie dokumenti (piem., PwC ziņojumi) apspriesti ar sociālajiem partneriem un nacionālajā ekspertu darba grupā. Saņemtie komentāri un priekšlikumi izskatīti un, kur attiecināms, ņemti vērā. 

TPTP investīciju ieviešanas uzraudzība paredzēta ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības sistēmas ietvaros, t.sk. paredzēta plaša pārstāvniecība ES fondu UK sēdēs, nacionāla līmeņa darba grupās un apakšgrupās, reģionāla līmeņa darba grupu sanāksmēs u.tml., nodrošinot arī jauniešu un vides NVO pārstāvniecību.

TPTP īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai tiks noteiktas konkrētas darbības, kā arī to īstenošanas rezultātā sasniedzamie rādītāji. TPTP īstenošanas uzraudzība balstīsies uz standarta ES fondu ieviešanas procesu, kas ir noteikts ES un nacionālajos tiesību aktos. Vadošā iestāde attiecībā uz ES finansējumu ir FM. ES fondu Programmas īstenošanas uzraudzība ir sadalīta starp dažādām institūcijām – UK un revīzijas, vadošās, maksājumu un sertifikācijas, atbildīgās un sadarbības iestādēm, kā arī IUB un finansējuma saņēmējiem (skat. 32.piel.).

Attiecībā uz uzraudzību izveidots apkopojums ar paredzētajām aktivitātēm TPTP īstenošanas laikā (skat. 33.piel.). ES fondu uzraudzību veiks FM un VARAM sadarbībā ar IZM un EM, kas ir atbildīgas par TPTP paredzēto darbību īstenošanu. Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi ir sadalīti trīs posmos: pirms ieviešanas, īstenošanas laikā un pēc īstenošanas (skat. 34.piel.). TPTP versijas izstrādei izveidotā ekspertu darba grupa turpinās darbu arī ieviešanas laikā, izskatot ar TPTP darbību ieviešanas sagatavošanu saistītos jautājumus. Par investīciju virziena darbībām atbildīgās institūcijas katru gadu un pēc Programmas noslēgšanas ziņo par rādītājiem, pārskata ES fondu ieviešanas izvērtējumu rezultātā identificēto ieteikumu ieviešanu. Informācija par ieguldījumiem un sasniegto vērtību attiecīgajos reģionos tiks uzraudzīta valsts un reģionālā līmenī.

Lai nodrošinātu finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu, nacionālajos normatīvajos aktos tiks noteiktas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī nosacījumi ES fondu finansējuma piešķiršanai. Nacionālā līmenī tiks izstrādāti MK SAM ieviešanas nosacījumi, un ES fondu UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu atlases kritēriji.

Saņemts VPVB saskaņojums, ka uz TPTP neattiecas prasība par SIVN procedūru. TPTP pēc būtības vērsts uz pastāvošās klimata politikas īstenošanu nevis teritorijas plānošanu, nav secināms, ka investīcijas paredzētas būtiskos jaunos virzienos vai jaunu mērķu sasniegšanai, kas jau nebūtu definēti un vērtēti saistīto nozaru plānošanas dokumentos, kam SIVN ir veikts.

Partnerība TPTP versijas izstrādei organizēta vairākos līmeņos (skat.35.piel.) pēc nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. FM ir atbildīga par TPTP izstrādes procesa pārraudzību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī konkrētu atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu pilnveidi. TPTP izstrādes, ieviešanas un īstenošanas ekspertu darba grupu vada VARAM, un tajā piedalās citu ar TPTP saistīto jomu pārstāvji. Ekspertu darba grupa sagatavo priekšlikumu TPTP saturam, par kuru nepieciešams politiski vienoties, sniedz ieteikumus atbalsta kritēriju noteikšanai. Plānošanas reģionu administrācijas vada reģionālās darba grupas, kas izveidotas plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei.

Atsauce: 12. panta 1. punkts (Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu], [22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu] un [42. panta 2. punkta b) apakšpunktu]).

Stratēģijas⁶¹ rezultatīvie rādītāji

Emisiju sadalījums Latvijā 2018. gadā pa nozarēm⁶⁴

Nodarbinātības galvenie rādītāji reģionu griezumā, 2020.gada dati^{74 75}

Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, 2020. gads⁷⁸

Rezultātu kopsavilkums par esošās situācijas analīzi reģionos Latvijā sešās jomās⁷⁹

Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme virzībā uz klimatneitralitāti, veikta esošās situācijas analīze reģionos Latvijā sešās jomās: (1) Demogrāfija; (2) Nodarbinātība; (3) Ekonomika; (4) Infrastruktūra, (5) Enerģētika un (6) Kūdra. Lai izveidotu kopsavilkumu, katrai jomai izvēlēti 2–5 galvenie statistikas rādītāji. Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam.

Reģionu salīdzinājums, pamatojoties uz statistikas apkopojumu⁸⁰

Ekonomisko un finanšu rādītāju sniegums pārstrukturējamos sektoros, 2019⁸²

Potenciāli ietekmētās darbavietas automatizācijas un produktivitātes pieauguma dēļ Vidzemē un Latgalē⁸⁷

SEG emisiju samazinājums no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām⁹⁴