Par saimniekiem savos novados

Pirms Latvijas Pašvaldību savienības VIII kongresa

Sarīkoti arī vairāki semināri, tostarp par vietējo attīrīšanas iekārtu konstrukciju aizsardzību, par pašvaldību juridiskajām tiesībām dzīvokļu izmantošanā.

Asociācijas darbībā būtiski ir tas, ka Latvijas Pašvaldību savienības pastāvīgajās komitejās un darba grupās strādā divdesmit izpilddirektoru, kas pārstāv gandrīz visus Latvijas novadus. Jau nākamajā dienā pēc Dobeles sanāksmes kļuva zināms, ka Ministru prezidents izraudzījis Jelgavas rajona padomes izpilddirektoru, Sidrabenes pagasta zemnieku Pēteri Salkazanovu par zemkopības ministra amata kandidātu. Viņš aizvadītajā laika posmā (kopš Latvijas Pašvaldību savienības VII kongresa 1997.gada 12.decembrī) bijis LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētājs, darbojies valdē.

Tikšanās reizē Dobelē tika arī atzīmēts, ka asociācijas darbību sekmējis fakts, ka LPIA jau kopš aprīļa ir savs iekšējais izpilddirektors sadarbības koordinēšanai ar LPS — Bruno Otersons, kas te var likt lietā savulaik Rīgas rajona padomē uzkrāto pieredzi.

Gada sapulces turpinājumā LPIA biedri pievērsās lietišķajai programmai. Par siltumapgādes problēmu risinājumiem Jelgavā saviem kolēģiem stāstīja Jelgavas pilsētas domes izpilddirektors Juris Strods. Viņš arī bilda, ka tieši pirms nedēļas atgriezies no Zviedrijas, kur apmeklējis Norčēpingu un citas vietas, lai mēģinātu izpētīt radniecīgas ekonomiskās saiknes šajā valstī, kas klimatisko apstākļu ziņā necik neatpaliek no Latvijas.

Dobeles pilsētas izpilddirektors Imants Vējiņš pievērsās pieredzei, kas uzkrāta, veidojot īres valdi tādā samērā nelielā centrā kā patlaban Dobele (1998.gada 8.janvārī te bijuši 11 722 iedzīvotāji). Dzīvokļu problēmas te neesot, turpretī jāgudro, kā tos piepildīt, jo, tāpat kā daudzviet, daļu iedzīvotāju jūtami mācot komunālo parādu slogs.

Starptautiskās SCORE programmas plānošanas projektu koordinators Ralfs Šuhs vēstīja, ka pašlaik latviešu valodā topot vēl nebijis izdevums — "Enerģijas izmantošanas efektivitātes politikas plānošanas rokasgrāmata". Viņš iepazīstināja ar šī specifiskā izdevuma saturu un aicināja izpilddirektorus vēl līdz šī gada beigām sūtīt priekšlikumus, lai grāmata nāktu klajā iespējami drīz, pēc prognozēm — jau martā.

Par notikuma emocionālo kulmināciju kļuva Gardenes bīstamo atkritumu novietnes apmeklējums. Novietni aprūpē akciju sabiedrība BAO, un tās priekšsēdētājs Augusts Dzerkals bilda, ka tā esot izvietota 8,2 hektāros sešu kilometru attālumā no Dobeles, bijušās PSRS armijas tanku garāžās. Tās rekonstruētas un pielāgotas pesticīdu nelikvīdu glabāšanai. Pašlaik vairākos korpusos glabājoties 1055 tonnas bīstamo atkritumu, taču plānotais apjoms esot ap 1500 tonnu. Tie jau savākti 23 Latvijas rajonos, vēl palikuši Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajons. Izpilddirektori vaicāja, cik ilgi šo drūmo krātuvi sargāšot, un Augusts Dzerkals atbildēja, ka valdība jau drīz vien izsludinās starptautisku konkursu, lai iepirktu efektīvas un drošas iekārtas pesticīdu sadedzināšaai.

Dienas nogalē Latvijas pašvaldību direktori devās uz Kroņauci, kur iepazinās ar agrofirmas "Tērvete" zirgaudzētavu un treniņu manēžu, bet pēc tam — uz Tērvetes pagasta centru. Tur rehabilitācijas centrā "Tērvete" par pagasta situāciju stāstīja pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīns Upītis un centra direktors Edvīns Gediņš.

Latvijas pašvalību izpilddirektori vienojās, ka arī pēc LPS kongresa nākamajā gadā būtu jāsaglabā šogad uzņemtais kopdarba ritms un regulāras tikšanās reizes katra mēneša sākumā, lai varētu pārrunāt, kāds bijis iepriekšējais.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors