Valdībā

Ministru kabineta 15. decembra sēdē

Pieņemta zināšanai informācija par Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju.

Valdība akceptēja Profesionālās izglītības pārvaldes (aģentūras) koncepciju.

Akceptēta personas dzīvesvietas reģistrācijas sistēmas pilnveidošanas koncepcija. Iekšlietu ministrijai uzdots sagatavot un divu nedēļu laikā iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu "Dzīvesvietas reģistrācijas likuma" projekta izstrādei. Darba grupas sastāvā tiks iekļauts arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis. Finansu ministram uzdots izskatīt iespēju no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu darba grupas uzdevumu izpildei saskaņā ar Iekšlietu ministrijas iesniegto tāmi.

Akceptēta koncepcija par ikgadējiem atvaļinājumiem Ministru kabineta locekļiem, Valsts kancelejas un ministriju centrālā aparāta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un darbiniekiem. Koncepcija paredz, ka Valsts kancelejas un ministriju centrālā aparāta ierēdņiem un darbiniekiem ikgadējos atvaļinājumus piešķirs glvenokārt jūlijā. Tas neizslēdz iespēju izmantot atvaļinājumu arī citā laikā pēc darbinieka vēlēšanās.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 15. decembra sēdes

Labklājības ministra Vladimira Makarova, finansu ministra Ivara Godmaņa atbildes, skaidrojumi un komentāri

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs runāja par diviem jautājumiem, kas izskatīti Ministru kabineta sēdē, — par noteikumiem par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas objekta minimālo un maksimālo apmēru un noteikumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pēc valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 1999. gadā:

— Mums jau ir kļuvusi par praksi, ka valdība pirms jaunā gada nosaka, kāds ir sociālās apdrošināšanas objekts, tā minimālais un maksimālais apmērs, kāda ir naudas summa, no kuras tiek iekasēta sociālās apdrošināšanas iemaksa. Pirmkārt, ņemot vērā, ka ienākumi valstī palielinās un sociālās apdrošināšanas budžetā ir prognozējams budžeta deficīts, nākamajā gadā maksimālais apjoms, no kura tiks iekasētas sociālās apdrošināšanas iemaksas obligātajā sociālajā apdrošināšanā, ir 14 000 latu gadā. Brīvprātīgās iemaksas minimālais apjoms ir 1080 latu gadā — tas nozīmē 90 latu mēnesī. Mēs nosakām arī minimālo apmēru pašnodarbinātām personām — advokātiem, notāriem, zemniekiem, amatniekiem utt., kam ir obligāti jāpiedalās valsts sociālās drošības shēmā. Objekts, no kura ir jānomaksā sociālā apdrošināšana, ir 540 latu. Tās vairs nav 12 minimālās algas kā 1998. gadā. Šoreiz tā ir Labklājības ministrijas principiāla pozīcija. Es pilnībā apzinos, ka ir labi atalgotas brīvās profesijas, kas var maksāt arī vairāk nekā 540 latus. Tie ir advokāti, zvērinātie notāri utt. Viņiem neviens neaizliedz maksāt līdz summai 14 000 latu gadā. Taču tai pašā laikā ir vesela virkne zemnieku saimniecību, amatnieku saimniecību, kur ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 44 lati mēnesī. Līdz ar to mēs nevaram piespiest viņus maksāt vairāk, nekā reāli ir viņu ienākumi. Lai šie cilvēki, kuri labprātīgi jau 1998. gadā iesaistījās valsts sociālās apdrošināšanas shēmā un maksāja, neaizietu no šīs shēmas un turpinātu pildīt savu obligāto pienākumu, mēs aicinājām valdību nenoteikt 600 latus gadā, bet šo summu paaugstināt tikai līdz 540 latiem gadā.

Otrkārt — obligātās iemaksas un to sadalījums pēc sociālās apdrošināšanas veidiem gadā. Valdībai jau faktiski to vajadzēja izdarīt 1. septembrī. Labklājības ministrija to bija izdarījusi un sagatavojusi, bet, ņemot vērā reālos ekonomiskos procesus Latvijā saistībā ar ekonomiskajām problēmām Austrumu tirgū, šis jautājums tika atlikts. Šodien Ministru kabinets pieņēma Ministru kabineta noteikumus pēc valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 1999. gadā. Noteikumi paredz, ka vispārējā apdrošināšanas gadījumā likme ir 37,9 procenti, kura sadalās valsts pensiju apdrošināšanā — 27,1 procents, sociālajā apdrošināšanā bezdarba gadījumā — 2,34 procenti, sociālajā apdrošināšanā pret nelaimes gadījumiem darbā — 0,09 procenti, invaliditātes apdrošināšanā — 4,60 procenti, maternitātes un slimību apdrošināšanā — 2,08 procenti. Gadījumā, ja strādājošais ir atzīts par pirmās vai otrās grupas invalīdu vai sasniedzis pensiju, vecuma apdrošināšanas tarifs ir 29,20 procenti. Ja persona ir ārvalstu nodokļu maksātājs, bet Latvijā uzturas vairāk nekā 183 dienas, tad viņa apdrošināšanas tarifs ir 8,32 procenti. Vispārējā gadījumā 28, 09 procentus maksā darba devējs, 9 procentus strādājošais. Ja cilvēks atzīts par pirmās vai otrās grupas invalīdu vai ir strādājošs vecuma pensionārs, tad 22,2 procentus maksā darba devējs un 7 procentus — pats strādājošais.

Vēl ir konceptuāls jautājums par valsts aparātā strādājošo ierēdņu atvaļinājumu, par kuru gan vēl tikai tiks lemts. Daudzas pašvaldības nosaka vienotu atvaļinājuma laiku jūlijā, Saeimai ir atvaļinājums jūlijā, un bieži daudzas ministrijas ir paralizētas, sākot ar maiju un beidzot ar septembri, tad Labklājības ministrija ierosina noteikt visiem valsts pārvaldē strādājošajiem vienotu atvaļinājuma grafiku, kas varētu būt jūlijā. Taču tajā laikā tāpat ir jānodrošina valsts pārvalžu obligāto funkciju izpilde.

 

Tad ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Makarova kungs, kā sociālās apdrošināšanas iemaksu sakarā lai rīkojas tās pašnodarbinātās personas, kuras nevar samaksāt šos 540 latus gadā?

V.Makarovs:

— Tas ir jautājums par ienākumu legalizāciju. Pašnodarbināto personu statuss ir viens no visgrūtāk regulējamajiem jautājumiem likumdošanā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un pasaulē. Starptautiskās konferencēs man ir viens jautājums — kā ārzemnieki panāk pašnodarbināto personu iesaistīšanos nodokļu maksāšanā. Latvijā daudzas pašnodarbinātās personas negrib maksāt nodokļus, uz ko man ir viena atbilde — apsveicu Latviju ar iesaistīšanos brīvā tirgus savienībā.

 

Finansu ministrs Ivars Godmanis komentēja valdības un Latvijas Pašvaldību savienības parakstīto vienošanos par pašvaldību finansējumu 1999. gadā un valdības akceptētos "Noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām 1998. gadā":

— Likumi "Par pašvaldībām" un "Par pašvaldību budžetiem" nosaka, ka pirms kārtējā budžeta projekta akceptēšanas valdībai ar Latvijas Pašvaldību savienību ir jāparaksta vienošanās protokols par pašvaldību plānotajiem ieņēmumiem un finansu nepieciešamību — tātad plānotajiem izdevumiem. Šajā protokolā ir jāvienojas arī par nodokļu ieņēmumu daļu. Kā zināms, pašvaldības saņem ienākumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, īpašuma un nekustamā īpašuma nodokļa.

Sakarā ar to, ka saskaņā ar mūsu prognozēm ievērojami ir mazinājušies plānotie nākamā gada nodokļu ieņēmumi, par aptuveni 11 miljoniem samazināsies arī to nodokļu, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, daļas, ieņēmumi, kas nonāk pašvaldību rīcībā. Valdība nolēma aicināt Latvijas Pašvaldību savienību uz sarunām un grozīt jau noslēgto vienošanos.

Ministru kabinets šodienas sēdē akceptēja arī "Noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensāciju pašvaldībām 1998. gadā".

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" pašvaldībām tiek garantēts, ka gadījumā, ja kārtējam gadam ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā nekustamā īpašuma ieņēmumu prognoze no pašvaldības darbības neatkarīgu iemeslu dēļ nepildās, valdība no valsts pamatbudžeta pašvaldībai izmaksā neiekasēto summu.

Nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu apjoms tiek aprēķināts, balstoties uz Valsts zemes dienesta noteikto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību. Pirmo reizi nosakot šo nodokļa bāzi, tika pieļautas daudzas kļūdas. Līdz ar to, plānojot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus 1998. gadam, tika veikta nepamatoti liela prognoze, kuras izpildi garantēja valdība.

Šī gada jūnijā, prognozi pārskatot, tika konstatētas kļūdas, un jaunā prognoze izrādījās daudz zemāka.

Ministru kabinets 1998. gada 4. augustā akceptēja noteikumus nr. 294 "Kārtība, kādā pašvaldībām kompensējama nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 1998. gadam neizpilde", kuros bija paredzēts, ka valdība kompensēs pašvaldībām negūtos ieņēmumus, balstoties uz šo otro, realitātei tuvāko nekustamā īpašuma nodokļa prognozi. Ar Satversmes tiesas spriedumu šā gada 9. decembrī šie noteikumi tika pasludināti par spēkā neesošiem kopš to pieņemšanas dienas, jo valdības kompetencē nav noteikt, kas ir "no pašvaldību darbības neatkarīgi iemesli". Starp citu, pēc Satversmes tiesas sprieduma mēs šim jēdzienam lūdzām skaidrojumu Saeimai, un izrādījās, ka tāda skaidra juridiska skaidrojuma diemžēl nav.

Ar šā gada 26. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību budžetu 1998. gadam" Saeima noteica šo valdības izmaksājamo kompensāciju maksimālos griestus — 4,5 miljonus latu.

Pašlaik rodas problēmas ar reāli iekasētā nekustamā īpaša nodokļa apjoma noteikšanu, jo, kaut arī saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" pēdējais kārtējā gada maksājumu termiņš ir 15. novembris, tomēr var gadīties, ka kāds debitors savu parādu nomaksā arī vēlāk.

Turklāt aprēķinot nodokļa ieņēmumu neizpildi, mēs ņemam vērā arī pašvaldības tiesības piešķirt atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām nodokļa maksāšanas atvieglojumus. Saskaņā ar likumu tiek uzskatīts, ka pašvaldība brīvprātīgi atsakās no šīm summām, tādēļ to neiekasēšanu valdība pašvaldībām nekompensē.

Tomēr mēs nevaram sagaidīt gada beigas, jo, sākoties nākamajam budžeta gadam, šie līdzekļi vairs nebūs pieejami. Bet, ja mēs šo jautājumu nespēsim atrisināt, ir pilnīgi skaidrs, ka panākt vienošanos starp valdību un pašvaldībām par nodomu protokolu attiecībā uz 1999. gadu būs ļoti grūti.

Tādēļ šodien tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikta kārtība, kādā valdība vēl šogad kompensē pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa neizpildi. Tas notiek uz pašvaldību iesniegtu motivētu iesniegumu pamata.

Rūta Jaksona, Dina Gailīte,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā