Par cilvēkiem kā katras valsts vērtīgākajiem resursiem

Kā secināts vēl pirms Kairas konferences sasaukšanas 1994. gadā, pirmo reizi miera laikā dzimstības līmenis daudzās Eiropas valstīs ir zem rādītāja, kas nodrošina normālu paaudžu nomaiņas procesu. Summējoties ar augstajiem dzīves ilguma rādītājiem, jau nākamā gadsimta sākumā šī tendence kļūs par iemeslu tam, lai Eiropas reģionā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pārsniegtu vienu trešdaļu no iedzīvotāju kopskaita. Samazināsies arī reģiona iedzīvotāju kopskaits. Atbilstoši ANO Iedzīvotāju fonda datiem, 1997. gadā Eiropā bija 729,2 miljoni iedzīvotāju, bet līdz 2025. gadam to skaits samazināsies līdz 701,1 miljonam.

Līdzīga rakstura problēmas aizvien vairāk sāk iezīmēties arī citu reģionu industriāli attīstītajās valstīs. Gluži pretējas problēmas — pārapdzīvotība, zems vidējais mūža ilgums — skar pārējās pasaules valstis.

Diemžēl Latvija pieder pie valstu grupas, kurām raksturīga iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb depopulācija.

Atbilstoši ANO Iedzīvotāju fonda izdotajam pārskatam "Pasaules iedzīvotāji. 1997", Latvijas iedzīvotāju kopskaits 1997. gadā bija 2,5 miljoni, bet 2025. gadā tas samazināsies līdz 2,1 miljonam. Šajā pašā pārskatā pieejami arī citi dažādu valstu demogrāfiskās situācijas raksturlielumi. Tā, piemēram, iedzīvotāju mūža ilguma ziņā Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropas valstu vidū. Vidējais mūža ilgums šajā reģionā vīriešiem 1997. gadā ir bijis 68,3 gadi, sievietēm — 77 gadi. Latvijā šie rādītāji ir: vīriešu vidējais mūža ilgums — 62,5 gadi, sieviešu vidējais mūža ilgums — 74,3 gadi. Salīdzinājumam — arī Latvijas kaimiņvalstīs iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir lielāks: Igaunijā vīriešiem 63,9, sievietēm — 75 gadi, bet Lietuvā — attiecīgi 64,9 un 76 gadi. Saskaņā ar šo pārskatu, no lielākās daļas Eiropas valstu, to skaitā arī Igaunijas un Lietuvas, Latvija atpaliek arī vairumā citu kritēriju: demogrāfiskajā situācijā, iedzīvotāju izglītībā, sociālajā drošībā, veselības aprūpes pieejamībā un valsts ekonomisko attīstību raksturojošajos rādītājos, ko ņem vērā, vērtējot iedzīvotāju attīstības perspektīvas kādā valstī.

Arī labklājības ministrs, atklājot konferenci, atzina ar Latvijas iedzīvotāju attīstību saistītās problēmas — jaundzimušo skaits joprojām samazinās gan summāri, gan rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, valstī samazinās sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā, turpinās sabiedrības novecošanās process, pieaug to bērnu skaits, kas dzimst mātēm, kuras nav reģistrējušas laulību ar bērna tēvu. Tomēr V. Makarovs uzskaitīja arī, viņaprāt, pozitīvos simptomus — iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi kļuvuši lēnāki, sākot ar 1995. gadu, samazinājusies iedzīvotāju mirstība, bet ar 1997. gadu — zīdaiņu mirstība.

To, ka demogrāfiskās problēmas nav iespējams risināt atrauti no citām ar iedzīvotāju dzīves vidi saistītām problēmām, galvenokārt izglītības, veselības aprūpes, sociālās drošības un ienākumu līmeņa, savās uzrunās konferences dalībniekiem atzina gan labklājības ministrs V. Makarovs, gan ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens.

Tieši tādēļ, kā uzsvēra V. Makarovs, Labklājības ministrija izstrādājusi un Ministru kabinets šogad gandrīz vienlaikus akceptējis trīs dokumentus — nacionālo programmu "Iedzīvotāju un tautas veselība", invalīdu integrācijas programmu "Vienādas iespējas visiem" un "Pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai".

Kā atzina V.Makarovs, visās trijās programmās izvirzīto uzdevumu realizēšanai ir vairāki vienoti priekšnosacījumi: iedzīvotājiem visa mūža garumā pieejama izglītība, kas nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū; nodarbinātības politika, ka vērsta uz darbaspēka mobilitātes nodrošināšanu un jaunu darbavietu radīšanu; veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība kā svarīgākais nosacījums vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai; kultūras pieejamība; valsts sociālās garantijas — pensijas, pabalsti, sociālā aprūpe un sociālā palīdzība — atbalsts tiem, kas paši par sevi nespēj rūpēties.

Ministrs iezīmēja arī valsts un pašvaldību kompetences robežas sociālās nodrošinātības garantēšanā: valstij būtu jānodrošina vispārēja iedzīvotāju ienākumu stabilizācija, bet pašvaldībām jāsniedz mērķēta sociālā palīdzība konkrētiem iedzīvotājiem.

Aicinot atbalstīt Labklājības ministrijas izstrādātos un valdības akceptētos pasākumu plānus visā sabiedrībā, V. Makarovs savu optimismu par demogrāfiskās situācijas un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos pamatoja ar jau sasniegto — valstī iedibināta un kopš 1995. gada sekmīgi darbojas pensiju sistēma, izveidota stabila veselības aprūpes shēma, kas nākotnē balstīsies uz primāro veselības aprūpi, valdība ir gatava atbalstīt izglītības reformu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore