Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šajā likumā termini "aktīvais lietotājs" un "pieprasījuma reakcijas pakalpojums" lietoti Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

2. Papildināt likumu ar II¹ nodaļu šādā redakcijā:

"II¹ nodaļa
Energokopienas

(1) Energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas — galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas — ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu.

(2) Energokopienas darbības mērķis ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. Energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

(3) Atjaunojamās enerģijas energokopiena darbojas atjaunojamās enerģijas nozarē, un tai pieder vai arī tā attīsta vai apsaimnieko ar to teritoriāli saistītas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas.

(4) Elektroenerģijas energokopiena darbojas elektroenerģijas nozarē.

(5) Energokopiena atbilst atjaunojamās enerģijas energokopienas vai elektroenerģijas energokopienas, vai arī vienlaikus abu šo energokopienu nosacījumiem.

(6) Energokopienas darbojas saskaņā ar šo likumu un Elektroenerģijas tirgus likumu.

(7) Energokopiena var būt biedrība, nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība. Ja energokopiena ir kapitālsabiedrība:

1) tās statūtos noteiktie mērķi atbilst šajā pantā minētajiem energokopienas mērķiem un tā veic šā panta pirmajā daļā minēto saimniecisko darbību;

2) tās statūtos ir noteikts, ka tā iegūto peļņu nesadala un neizmaksā dividendēs, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.

(8) Energokopienas biedri vai daļu turētāji var būt fiziskās personas, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī pašvaldības. Elektroenerģijas energokopienas biedri vai daļu turētāji var būt arī citas publiskas personas.

(9) Energokopienas biedri vai daļu turētāji saglabā visas tiem noteiktās enerģijas galalietotāja un aktīvā lietotāja tiesības un pienākumus.

(10) Energokopienas biedri vai daļu turētāji piedalās tādu lēmumu pieņemšanā, kuri energokopienā nodrošina izšķirošo ietekmi vai faktisko kontroli, jo īpaši tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz:

1) īpašumtiesībām vai tiesībām izmantot visus energokopienas aktīvus vai to noteicošo daļu;

2) tiesībām vai tiesiskiem darījumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz energokopienas pārvaldes institūciju sastāvu, balsojumiem vai lēmumiem.

(11) Ministru kabinets nosaka kritērijus atjaunojamās enerģijas energokopienas teritoriālajai saistībai ar atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, šā panta otrās daļas piemērošanas kritērijus, energokopienas statūtos obligāti nosakāmās prasības, kā arī noteikumus par attiecībām starp energokopienas biedriem un daļu turētājiem, tās pārstāvi un citiem enerģijas lietotājiem, un energoapgādes komersantiem, tai skaitā sistēmas operatoru un siltumapgādes sistēmas operatoru.

(12) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādā un publisko vadlīnijas energokopienu veidošanai, tai skaitā ieteikumus publiskām personām par energokopienu atbalstu un līdzdalību tajās.

(1) Tiesību subjekts energokopienas statusu iegūst pēc reģistrācijas energokopienu reģistrā.

(2) Būvniecības valsts kontroles birojs ir atbildīgs par energokopienu reģistra izveidošanu, uzturēšanu, administrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī ziņu ierakstu izdarīšanu, aktualizēšanu un publisko pieejamību.

(3) Ministru kabinets nosaka energokopienu reģistrā iekļaujamās ziņas, reģistrācijas prasības un kārtību, reģistrācijas vai darbības izbeigšanas iesniegumā ietveramo informāciju, energokopienas gada pārskatos sniedzamās ziņas, kā arī kārtību, kādā energokopienu izslēdz no energokopienu reģistra vai reģistrē atkārtoti.

(1) Ekonomikas ministrija izstrādā atbalsta programmas energokopienām, kuras izmanto tikai atjaunojamos energoresursus, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.

(2) Ekonomikas ministrija nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu un kontroli šā panta pirmajā daļā minēto atbalsta programmu ietvaros.

(3) Ministru kabinets nosaka komercdarbības atbalsta piešķiršanas kārtību un nosacījumus."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 64. un 65. punktu šādā redakcijā:

"64. Ministru kabinets līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 17.¹ panta vienpadsmitajā daļā, 17.² panta trešajā daļā un 17.³ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

65. Šā likuma 17.¹ panta divpadsmitajā daļā minētās vadlīnijas izstrādā un publicē līdz 2023. gada 30. jūnijam."

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 14. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 19. jūlijā