Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Energoefektivitātes likumā

Izdarīt Energoefektivitātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2016, 52., 241. nr.; 2019, 86., 240. nr.; 2020, 90. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) elektroenerģijas lietotājs — juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk vai patērē elektroenerģiju;";

papildināt daļu ar 12.¹ punktu šādā redakcijā:

"12¹) references platība — ēkas energosertifikātā vai ēkas pagaidu energosertifikātā norādītā references platība. Ja ēkai nav veikta energosertifikācija, tad references platība ir platība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;".

2. Izteikt 3. panta 5. punktu šādā redakcijā:

"5) prasības obligāto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu izpildei nepieciešamā energoaudita veikšanai;".

3. Papildināt I nodaļu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā"

(1) Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar nozares attīstības plānošanu, politiku noteikšanu un investīciju apstiprināšanu, piemēro principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", kura ietvaros izvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar alternatīviem, energoefektīvākiem līdzekļiem. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi. Ekonomikas ministrija izstrādā metodiskos norādījumus principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" piemērošanai.

(2) Energoefektivitāti uzlabojošu produktu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, tostarp iekārtu uzstādītāji, ievēro labas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas praksi."

4. 4. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atbildīgā ministrija analizē Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.—2030. gadam (turpmāk — Nacionālais plāns) paredzēto energoefektivitātes mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja atbildīgā ministrija šā panta otrajā daļā minētajā analīzē konstatē, ka Nacionālajā plānā iekļautie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nenodrošina energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, tā izstrādā priekšlikumus šo pasākumu ieviešanas uzlabošanai vai jaunu pasākumu ieviešanai Nacionālā plāna ietvaros.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atbildīgā ministrija nosaka enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi un izstrādā plānu tā sasniegšanai. Plānā paredz pasākumu ieviešanas termiņus, atbildīgās institūcijas un finansējuma avotus, kā arī aprēķina sasniedzamo ikgadējo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu."

5. Izteikt 4.¹ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk — atbildīgā iestāde) apkopo un katru gadu līdz 1. martam iesniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par energoefektivitātes monitoringa ietvaros iegūto enerģijas ietaupījumu.

(2) Atbildīgā iestāde savā tīmekļa vietnē informē par:

1) energoaudita veikšanu un energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu;

2) neatkarīgu starpnieku (atjaunošanas projekta vadītāju) darbības iespējām energoefektivitātes pakalpojumu tirgū;

3) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;

4) valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, kuras ieviesušas vai sertificējušas energopārvaldības sistēmu, un reizi gadā atjauno attiecīgo sarakstu."

6. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5. pants. Valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu tiesības un pienākumi

(1) Valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt energoefektivitātes plānu kā atsevišķu dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un tās uzlabošanas pasākumi;

2) atsevišķi vai kā sava energoefektivitātes plāna īstenošanas sastāvdaļu ieviest energopārvaldības sistēmu;

3) izmantot energoefektivitātes pakalpojumus un slēgt energoefektivitātes pakalpojuma līgumus, lai īstenotu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

(2) Valstspilsētu pašvaldības ievieš un uztur sertificētu energopārvaldības sistēmu.

(3) Valsts iestādes, novadu pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 kvadrātmetru vai lielāku kopējo references platību, ievieš un uztur energopārvaldības sistēmu. Attiecīgo sistēmu ievieš viena gada laikā no minēto nosacījumu iestāšanās dienas, ievērojot, ka:

1) šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras nepieder valsts iestādei, valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai vai citai atvasinātai publiskai personai, bet kuras valsts iestāde, valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona izmanto uz līguma pamata un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma;

2) šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras pieder valsts iestādei, valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai vai citai atvasinātai publiskai personai, bet kuras valsts iestāde, valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona uz līguma pamata ir nodevusi izmantošanai citam subjektam un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma vai ir veikts energoaudits atbilstoši šā likuma 10. vai 12. pantam.

(4) Kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona paziņo par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, paziņošanas termiņus, paziņojuma un tam pievienojamo dokumentu saturu, kā arī kārtību, kādā tiek pārbaudīta un apstiprināta energopārvaldības sistēmas ieviešana, nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, kas ieviesusi energopārvaldības sistēmu, katru gadu informē atbildīgo iestādi par energopārvaldības sistēmas darbības rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu. Kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona ziņo par iegūto enerģijas ietaupījumu pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Vērtējot projektus, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, kuras ir ieviesušas energopārvaldības sistēmu, palielina atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem maksimāli iegūstamo punktu skaitu, ievērojot kārtību, kādu nosaka normatīvais akts par attiecīgā finansējuma piešķiršanu."

7. 6. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja atbildīgā puse šā panta otrajā daļā minēto pienākumu apjomu nav izpildījusi, tā veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Pienākumu apjoma izpildes nosacījumus, kā arī kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina atbildīgās puses paaugstinātās iemaksas apmēru un atbildīgā puse veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(2²) Ja pašvaldība, kuras energoefektivitātes fondā atbildīgā puse veikusi iemaksu, atbilstošā saistību perioda beigās nenodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās puses pienākumu apjomam, par kuru veikta iemaksa, tā par neizpildīto pienākumu apjoma daļu veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina pašvaldības paaugstinātās iemaksas apmēru un pašvaldība veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Energoefektivitātes pienākuma shēmu administrē atbildīgā iestāde. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Atbildīgā puse ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt enerģijas mazumtirdzniecības komersantu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Atbildīgā puse var īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus sadarbībā ar citiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicējiem, tostarp lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Enerģijas ietaupījumu dubultu uzskaiti novērš atbilstoši normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja atbildīgā puse nav izstrādājusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un normatīvajos aktos par energoefektivitātes pienākuma shēmu noteiktajos termiņos nav to iesniegusi atbildīgajai iestādei, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu atbildīgajai pusei sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

8. Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Komersantus pārstāvošas organizācijas, komersanti vai pašvaldības, kas ir noslēgušas brīvprātīgo vienošanos ar atbildīgo iestādi, var saņemt papildu punktus normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā īstenojamo energoefektivitātes uzlabošanas projektu vērtēšanā."

9. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

"10. pants. Energoefektivitāte lielajos uzņēmumos

(1) Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā — 43 miljonus euro (turpmāk — lielais uzņēmums).

(2) Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1. decembrim izveido Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata perioda datus. Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem. Atbildīgā iestāde līdz nākamā gada 31. martam publicē savā tīmekļa vietnē lielo uzņēmumu sarakstu. Uzņēmums tiek izslēgts no lielo uzņēmumu saraksta, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas neatbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.

(3) Atbildīgā iestāde ir tiesīga izslēgt komersantu no lielo uzņēmumu saraksta pirms tā publicēšanas saskaņā ar šā panta otro daļu, ja komersants iesniedz atbildīgajai iestādei iesniegumu par neatbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, pamatojoties uz Centrālajai statistikas pārvaldei iesniegto komersanta iepriekšējā kalendāra gada pārskatu.

(4) Komersantam, kas iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā saskaņā ar šā panta otro daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā izpildīt vienu no šādām darbībām:

1) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no uzņēmuma iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas;

2) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši energopārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

3) ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu atbilstoši vides pārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.

(5) Energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(6) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajā uzņēmumā ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmumu energoaudita veikšanu noteiktajām prasībām.

(7) Lielais uzņēmums ziņo atbildīgajai iestādei par šā panta ceturtajā daļā minētā kārtējā energoaudita veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai pārsertifikāciju, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Lielais uzņēmums ievieš visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā vai sertificētās vai pārsertificētās energopārvaldības sistēmas vai sertificētās vai pārsertificētās papildinātās vides pārvaldības sistēmas ietvaros norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(9) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam uzņēmumam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no šā panta ceturtajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no šā panta ceturtajā daļā minētās sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(10) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš komersantam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā uzņēmuma statusu.

(11) Ja lielais uzņēmums plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti vismaz 90 procenti no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta ceturtajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus, kurus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta ceturtajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(12) Lielais uzņēmums līdz šā panta vienpadsmitajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai energoaudita veikšanu.

(13) Ja lielais uzņēmums nav izpildījis šā panta ceturtās daļas prasības, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

10. Izslēgt 11. pantu.

11. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

"12. pants. Energoefektivitāte lielajiem elektroenerģijas patērētājiem

(1) Lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas. Lielā elektroenerģijas patērētāja statusu elektroenerģijas lietotājs iegūst ar brīdi, kad to iekļauj lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu. Kopējā elektroenerģijas patēriņā netiek ieskaitīta elektroenerģijas lietotāja saražotā elektroenerģija, kas tiek nodota citiem elektroenerģijas lietotājiem. Ja lielais elektroenerģijas patērētājs atbilst arī šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tam piemērojami šā likuma 10. panta nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijs neattiecas uz:

1) elektroenerģijas sistēmas operatoriem, kuri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā saņēmuši licenci elektroenerģijas sadalei;

2) dzīvojamo namu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrējušies Būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, izņemot gadījumus, kad dzīvojamo māju pārvaldnieki veic komercdarbību, kas nav paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, un minētās komercdarbības rezultātā dzīvojamo māju pārvaldnieku elektroenerģijas patēriņš pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto elektroenerģijas patēriņu;

3) šā likuma 5. pantā minētajiem subjektiem.

(3) Elektroenerģijas lietotājam, kas iekļauts lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā izpildīt vienu no šādām darbībām:

1) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši energopārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

2) ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu atbilstoši vides pārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

3) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas.

(4) Energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors.

(5) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzņēmumu energoaudita veikšanu.

(6) Lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo atbildīgajai iestādei par šā panta trešajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, energoaudita veikšanu, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti 90 (vai vairāk) procenti no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta trešajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus, kurus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta trešajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(8) Lielais elektroenerģijas patērētājs līdz šā panta septītajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai pirmā energoaudita veikšanu.

(9) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir veicis šā panta trešajā daļā minēto pirmo energoauditu un kādā no turpmākajiem četriem gadiem līdz nākamā energoaudita veikšanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms nākamā energoaudita veikšanas termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, tad energoaudita veikšanas termiņš nosakāms, ņemot vērā pirmā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc pirmā energoaudita veikšanas.

(10) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir ieviesis šā panta trešajā daļā minētās sertificētās sistēmas un kādā no turpmākajiem gadiem līdz nākamās attiecīgās sertificētās sistēmas ieviešanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms pienākuma termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam un vēlas atjaunot vai papildināt šā panta trešajā daļā minētās sistēmas, tas rīkojas atbilstoši sertificētās vides pārvaldības sistēmas vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas prasībām vai citiem normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.

(11) Lielais elektroenerģijas patērētājs ievieš visus vai vismaz trīs sertificētajā vai pārsertificētajā energopārvaldības sistēmā vai sertificētajā vai pārsertificētajā papildinātajā vides pārvaldības sistēmā, vai pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(12) Sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas, vai energoaudita esība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, kas tiek ņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja attiecīgais projekts tiks pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(13) Sistēmas operatoram ir pienākums katru gadu nodrošināt atbildīgo iestādi ar to sistēmas elektroenerģijas lietotāju elektroenerģijas patēriņa datiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas.

(14) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam elektroenerģijas patērētājam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no sertificētās vai pārsertificētās energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no sertificētās vai pārsertificētās papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(15) Elektroenerģijas lietotājs, kurš saskaņā ar sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas lietotāju ikgadējiem elektroenerģijas patēriņa datiem ir lielais elektroenerģijas patērētājs, bet kura paša izlietotās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par 500 megavatstundām, līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas patēriņa bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu un paša lielā elektroenerģijas patērētāja elektroenerģijas patēriņu. Citiem lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjomu sistēmas lietotājs uzskaita ar elektroenerģijas uzskaites iekārtām, kā arī šo apjomu var apliecināt trešā puse, pamatojoties uz attiecīgu rēķinu informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs iesniedz atbildīgajai iestādei elektroenerģijas patēriņa bilanci.

(16) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš elektroenerģijas lietotājam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu.

(17) Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. martam izveido un publicē savā tīmekļa vietnē lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas operatora sniegtajiem datiem par elektroenerģijas sistēmas lietotājiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas, un elektroenerģijas lietotāja sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar uzņēmumu energoauditora vai neatkarīgā speciālista energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas bilanci, tostarp par savu apakšlietotāju, kurš atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(18) Elektroenerģijas lietotājs tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta, ja tas neatbilst lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijiem divos kalendāra gados pēc kārtas.

(19) Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz lielā elektroenerģijas patērētāja motivētu iesniegumu, var pagarināt šā panta trešajā daļā minētā pienākuma izpildes termiņu par sešiem mēnešiem."

12. 13. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Energoefektivitātes nodevas mērķis ir veicināt energoefektivitāti.

(2) Energoefektivitātes nodevu maksā lielais elektroenerģijas patērētājs, kas nav izpildījis šā likuma 12. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus.";

aizstāt sestās daļas 1. punktā vārdus "enerģijas ietaupījumu datubāzes uzturēšanai" ar vārdiem "energoresursu informācijas sistēmas uzturēšanai".

13. Papildināt 14. pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētā komersanta — energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēja — uzraudzību, Ministru kabinets nosaka tā kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un tā izmantošanas kārtību.

(8) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgās kvalifikācijas kritērijus un to piemērošanas kārtību."

14. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atbildīgā iestāde, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, veic energoefektivitātes monitoringu un uzskaita enerģijas ietaupījumus. Ministru kabinets nosaka energoresursu informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību, informācijas iesniegšanas kārtību, energoresursu informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību.";

izslēgt otrajā daļā vārdu "sistēmas".

15. 16. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas, dzesēšanai izmantojamās enerģijas tirgotājs, nepieprasot atsevišķu samaksu, galalietotājam nodrošina iespēju saņemt, arī elektroniski, rēķinu, rēķina informāciju, kā arī papildu informāciju, kas veicina galalietotāja paradumu maiņu enerģijas efektīvā izmantošanā. Ministru kabinets nosaka rēķina informācijas un papildu informācijas saturu.

(2) Galalietotāji sedz dzīvojamo namu pārvaldnieku faktiskās izmaksas, kas rodas, sagatavojot un nosūtot rēķinos norādīto informāciju un papildu informāciju par individuālo siltumenerģijas, dzesēšanai izmantojamās enerģijas vai mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu ēkās ar vairākām telpu grupām, tostarp daudzdzīvokļu ēkās par katrā telpu grupā uzskaitīto vai aprēķināto siltumenerģijas patēriņu centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas ietvaros (turpmāk — rēķinu informācija). Pēc galalietotāju pieprasījuma izmaksu pamatotību pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Šā panta otrās daļas prasības attiecas arī uz personu, kura nodrošina to, ka tiek sagatavota un nosūtīta rēķinu informācija un papildu informācija par individuālo siltumenerģijas, dzesēšanai izmantojamās enerģijas vai karstā ūdens patēriņu ēkās ar vairākām telpu grupām, kas nav mājsaimniecības.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētā persona ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt šā panta otrajā un trešajā daļā minēto personu, kura nodrošina rēķinu informācijas un papildu informācijas sagatavošanu un nosūtīšanu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā."

16. Pārejas noteikumos:

izslēgt 9. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"14. Atbildīgā ministrija šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā minētos metodiskos norādījumus izstrādā līdz 2022. gada 31. decembrim.

15. Atbildīgā ministrija šā likuma 4. panta trešajā daļā minēto plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai izstrādā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

16. Šā likuma 5. pantā minētās valsts iestādes un atvasinātās publiskās personas nodrošina energopārvaldības sistēmas ieviešanu līdz 2023. gada 31. augustam.

17. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 6. panta 2.¹ un 2.² daļā un 14. panta septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus.

18. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. augustam izdod šā likuma 5. panta ceturtajā un piektajā daļā, 10. panta septītajā daļā, 12. panta sestajā un piecpadsmitajā daļā, 15. panta pirmajā daļā un 16. panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. augustam ir piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi" un 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumapgādes piegādes un lietošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Uzņēmuma energoauditus enerģijas lietotājiem, kuri mazāk nekā 90 procentus no kopējā enerģijas patēriņa patērē ēkās, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā drīkst veikt līdz 2023. gada 30. jūnijam. Ja līdz 2023. gada 30. jūnijam enerģijas lietotājs ir noslēdzis līgumu ar neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā par uzņēmuma energoaudita veikšanu, uzņēmuma energoaudits jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā četru mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas."

17. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 14. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 19. jūlijā