Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14

Cēsīs 2022. gada 19. maijā

Izdoti saskaņā ar
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu un piekto daļu

1. Saistošie noteikumi, turpmāk – Noteikumi, nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienoti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā:

1.2.1. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederību un uzturēšanu;

1.2.2. prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

1.2.3. prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai;

1.2.4. ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.2.5. brīvkrānu izmantošanas kārtību.

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā:

1.3.1. pakalpojuma līguma slēgšanas noteikumus;

1.3.2. pakalpojuma līguma grozīšanas kārtību;

1.3.3. pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtību.

1.4. Administratīvo atbildību par Noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē:

2.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

2.2. Pakalpojumu sniedzējs – pašvaldības iestāde un/vai komersants, kuram piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus noteiktā Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2.3. Pakalpojumu līgums – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

2.4. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādus ūdensvada un kanalizācijas tīklus, apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

2.5. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m³ mēnesī) atbilstoši Noteikumu 2.pielikumam;

2.6. Pievads / Izvads – Pakalpojumu lietotāja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas atsevišķs ūdensapgādes ievads, kas nodrošina Pakalpojumu lietotāja īpašumu ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs kanalizācijas izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā no Pakalpojuma lietotāja īpašuma.

3. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju un dabas resursu racionālu izmantošanu Cēsu novadā.

4. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

5. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

6. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie Noteikumi.

7. Tehnisko noteikumu saņemšanai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedz pakalpojumu sniedzējam:

7.1. aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu;

7.2. pieprasījumā norādītos iesniedzamos dokumentus;

7.3. papildus normatīvajos aktos noteiktajam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.

8. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

9. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi.

10. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

11. Pakalpojuma sniedzējs rakstveidā informē Pakalpojumu lietotāju par jaunā centralizētā ūdensapgādes tīkla un centralizētā kanalizācijas tīkla pieņemšanu ekspluatācijā.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai pretplūsmas novērsējam atbilstoši EN1717, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tām elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc Pievada un/vai Izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz visu informāciju, kas norādīta Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos, t.sk.:

14.1. Izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu/izpildtopogrāfiju grafiskā un digitālā formā;

14.2. kanalizācijas pašteces tīkliem ar dn>200 – TV inspekcijas rezultātus.

15. Pēc nekustamā īpašuma pievada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, Pakalpojumu lietotāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā vai valdījumā esošās būves un sistēmas (notekūdeņu krājrezervuārus, nosēdakas utt.), kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakus lietotājam, pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam Tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakus lietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

17. Ja komercuzskaites mēraparāta mezglu nav iespējams izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā pēc to faktiskajiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojuma lietotāja atbildības robežas.

20. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

20.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparāti;

20.7. ūdensvada un kanalizācijas pievadu atzari no sadalošajiem tīkliem līdz zemes gabala robežai, kas ir izbūvēti par Pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas Pakalpojumu sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā Pakalpojumu līgumā vai līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

22. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu lietotāju pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

23. Ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

24. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā ir:

24.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensapgādes Pievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas cauruļvada pirmajam aizbīdnim, vai līdz pievienojuma mezglam pie centralizētajiem ūdensvada tīkliem;

24.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais kanalizācijas Izvads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvada pirmajai akai vai līdz Pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošajam kanalizācijas pievada atzaram. Ja kanalizācijas Izvads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad Izvads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadam;

24.3. komercuzskaites mēraparāta mezgls, izņemot komeruzskaites mēraparāts, kas ir Pakalpojuma sniedzēja īpašumā.

25. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

25.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas laiku;

25.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

25.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

25.4. kuru temperatūra ir robežās no +7°C līdz +30°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

25.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus, vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

25.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

26. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

26.1. Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā;

26.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Līgumā un, ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

26.3. Papildu maksa par piesārņojumu tiek noteikta Līgumā atbilstoši Pakalpojumu sniedzēja veiktajiem aprēķiniem par katras piesārņojošās vielas koncentrācijas pārsniegumu virs Noteikumu 1. pielikumā noteiktās pieļaujamās koncentrācijas līdz piesārņojošās vielas maksimāli pieļaujamai koncentrācijai.

27. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

28. Ja ražošanas notekūdeņos tiek pārsniegts 1. pielikumā norādītais maksimālais piesārņojums, vai noteikumu 26. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojumu līgumā, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

29. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

30. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu daudzums neatbilst Pakalpojumu līgumā noteiktajam ražošanas notekūdeņu novadīšanas režīmam un diennakts laikā izmainās tādā apjomā, ka ietekmē centralizētās kanalizācijas sistēmas normālu darbību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Pakalpojumu lietotājam veikt pasākumus, lai Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā notiktu vienmērīgi.

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

31.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

31.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

31.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

31.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

31.5. radioaktīvas vielas;

31.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

31.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

32. Jebkurai personai, izņemot ūdenssaimniecības darbiniekiem 32.3 un 32.4. apakšpunktā minētajos gadījumos, ir aizliegts:

32.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz hidrantu akām, kuras apzīmētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

32.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

32.3. veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

32.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

32.5. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

33. Pakalpojumu lietotājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

34. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

35. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojumu līgumu par šiem pakalpojumiem.

36. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

37. Noņemt noteikumu 36. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

38. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

39. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

40. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

41. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

42. Ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.

43. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts Pakalpojumu līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem.

44. Aizliegts bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī tiem pievienot caurules ūdens ņemšanai.

45. Līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

45.1. Pakalpojumu lietotājs;

45.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

45.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

45.4. nedzīvojamo ēku gadījumos, kas ir sadalītas vairākos īpašumos – kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai visa kopīpašuma kopīpašnieku pilnvarots pārvaldnieks slēgt līgumu;

45.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā.

46. Pakalpojumu līguma sagatavošanai līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot:

46.1. dokumentu kopijas, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību vai valdījumu, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojumu lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

46.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

46.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojumu līguma slēgšanu;

46.4. ja Pakalpojumu līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma, tad iesniedz dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojumu līgumu;

46.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojumu līguma slēdzējam tādas ir;

46.6. papildus dokumentus vai informāciju, tai skaitā nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, ziņas par īpašumā veicamās darbības profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem, aprakstu par vietējo attīrīšanas iekārtu darbību, tai skaitā datus un aprēķinus;

46.7. informāciju no dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka) par attiecīgā norēķina veida piemērošanu (tiešie maksājumi vai lēmums par pilnvarotās personas deleģēšanu veikt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka un saņemtā maksājuma pārskaitīšanu pakalpojuma sniedzējam).

47. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Pakalpojumu līguma noslēgšanai, apsekot Pakalpojumu lietotāja īpašuma iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojumu līguma noslēgšanai.

48. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Pakalpojumu lietotājam, kas nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, iesniegt līguma kopiju par tauku izvešanu.

49. Ja Pakalpojumu līguma slēdzējs ūdensapgādei izmanto vietējo ūdens ieguves avotu un īpašumam ir Pievads centralizētajai kanalizācijas sistēmai, Pakalpojumu līguma slēdzējs Pakalpojumu sniedzējam uzrāda, kādu notekūdeņu apjomu no vietējā ūdens ieguves avota novadīs centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Apjoma noteikšanai, mēraparātam ir jābūt uzstādītam atbilstoši Pakalpojuma sniedzēja izsniegtiem tehniskajiem noteikumiem.

50. Pakalpojumu lietotājs pirms Pakalpojumu līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja, ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

51. Ja Pakalpojum līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis Pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai, vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojumu līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

52. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Pakalpojumulīguma slēdzējam pirms Pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no Pakalpojumu lietotāja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un Pakalpojumu līguma slēgšanu.

53. Pakalpojumu sniedzējs, slēdzot jaunu Pakalpojumu līgumu ar Pakalpojumu lietotāju, kuram ir parādi par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu, ir tiesīgs pieprasīt:

53.1. Iepriekšējo saistību izpildi vai atteikties slēgt jaunu Pakalpojumu līgumu, kamēr Pakalpojumu lietotājs nav samaksājis parādus vai, nav noslēdzis ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu samaksas kārtību;

53.2. Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.), ar kuru netiek segti kārtējie rēķini un parāds.

54. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojumu līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojumu līguma slēdzējs:

54.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

54.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

54.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

55. Pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Pakalpojumu līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas viena mēneša laikā jāapmaksā Pakalpojumu līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

56. Pakalpojumu līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojumu līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

57. Pakalpojumu līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

57.1. Informācija par līdzējiem;

57.2. Sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

57.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

57.4. Pakalpojumu līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

57.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

57.6. ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtība;

57.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

58. Pakalpojumu līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) un paraugu ņemšanas periodiskums. Akts ir neatņemama Pakalpojumu līguma sastāvdaļa.

59. Pakalpojumu lietotāja kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā, kas nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tiek ietverts lietus notekūdeņu daudzums no Klienta teritorijas, kura apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem aktiem, pēc Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu. Lietus ūdeņu daudzuma aprēķins ir neatņemama Pakalpojumu līguma sastāvdaļa.

60. Ja stājas spēkā jauni ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi, Pakalpojumu sniedzējs informē katru Pakalpojumu lietotāju par tarifu izmaiņām un jauno tarifu spēkā stāšanās dienu. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir jauno tarifu spēkā stāšanās dienā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus un 10 (desmit) darba dienu laikā tos paziņot Pakalpojumu sniedzējam. Ja Pakalpojumu lietotājs noteiktajā termiņā šos rādījumus nav paziņojis, Pakalpojumu sniedzējs izraksta Pakalpojumu lietotājam rēķinu ar jauno tarifu par periodu no pēdējā nolasījuma līdz nākamajam nolasījumam. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir šo rēķinu samaksāt.

61. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 14 dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojumu līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

62. Pakalpojumu līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Pakalpojumu līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus, vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

63. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotāja saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

64. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt Pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojumu līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai, nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

65. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski informējot par to Pakalpojumu lietotāju vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts Pakalpojumu lietotāja atbildības robežās, saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

66. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20%, turpmākos norēķinus veic pēc kontroles mēraparāta, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Pakalpojumu līgumā, ja tas nepieciešams.

67. Ja Pakalpojumu lietotājs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, bet saglabāt Pakalpojuma līguma spēkā esamību, Pakalpojumu lietotāja pienākums ir par to informēt Pakalpojumu sniedzēju un segt izdevumus, kas radušies saistībā ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.

68. Pakalpojumu līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

69. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojumu līguma noteikumus, Pakalpojumu līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

70. Ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojumu līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā viena mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.

71. Pakalpojumu līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

71.1. puses Pakalpojumu līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

71.2. Pakalpojumu līgums tiek izbeigts vienpusēji pēc Pakalpojumu lietotāja rakstiska pieprasījuma, 30 (trīsdesmit) kalendāra dienas iepriekš rakstiski brīdinot Pakalpojumu sniedzēju;

71.3. Pakalpojuma līgumu izbeidz Noteikumu 72. punktā paredzētajā kārtībā Pakalpojumu sniedzējs;

71.4. beidzas Pakalpojumu līguma termiņš;

71.5. ir atsavināts nekustamais īpašums, un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojumu līguma noslēgšanu.

72. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt Pakalpojumu līgumu:

72.1. Ja mainoties Pakalpojumu lietotājs, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojumu līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojumu līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

72.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

72.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

72.4. ja Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

72.5. ja Pakalpojumu lietotājs Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu vairāk nekā 3 (trīs) mēnešus, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojumu līguma laušanu.

73. Izbeidzot Pakalpojumu līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojumus.

74. Ja Pakalpojumu līgums tiek izbeigts, Pakalpojumu lietotājs Pakalpojumu līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Pakalpojumu līguma izbeigšanai.

75. Par Noteikumu 15., 31., 32. un 44. punktā minēto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no 2 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no 2 līdz 280 naudas soda vienībām.

76. Noteikumu izpildi savas kompetences robežās ir tiesīgs kontrolēt Pakalpojumu sniedzējs un Cēsu novada pašvaldības policijas amatpersonas.

77. Administratīvā pārkāpuma procesu savas kompetences robežās ir tiesīgas veikt Cēsu novada pašvaldības policijas amatpersonas.

78. Administratīvā pārkāpuma lietu vai materiālus par administratīvo pārkāpumu izskata Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

79. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no Noteikumu pildīšanas.

80. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

81. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami trīs mēnešu laikā no Noteikumu spēkā stāšanās dienas.

82. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojumu līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem Noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā Pakalpojumu lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojumu līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Pakalpojumu līguma pārslēgšanai jaunā redakcijā pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta 4. daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noteikumi un šie Noteikumi.

83. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

83.1. Cēsu novada domes 11.05.2017. saistošos noteikumus Nr. 13 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Cēsu novadā";

83.2. Amatas novada domes 19.06.2019. saistošos noteikumus Nr. 5 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Amatas novadā";

83.3. Jaunpiebalgas novada domes 22.01.2018. saistošos noteikumus Nr. 2 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jaunpiebalgas novadā";

83.4. Līgatnes novada domes 23.02.2017. saistošos noteikumus Nr. 17/5 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Līgatnes novada teritorijā";

83.5. Pārgaujas novada domes 23.11.2017. saistošos noteikumus Nr. 13 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Pārgaujas novadā";

83.6. Priekuļu novada domes 25.05.2017. saistošos noteikumus Nr. 5/2017. "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Priekuļu novadā";

83.7. Vecpiebalgas novada domes 25.04.2019. saistošos noteikumus Nr. 4/2019 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Vecpiebalgas novadā".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

1. pielikums
Cēsu novada domes 19.05.2022.
Saistošajiem noteikumiem Nr. 14
"Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu
Sniegšanas un lietošanas kārtība Cēsu novadā"

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

2. pielikums
Cēsu novada domes 19.05.2022.
Saistošajiem noteikumiem Nr. 14
"Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu
Sniegšanas un lietošanas kārtība Cēsu novadā"

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs