Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.359

Rīgā 2001.gada 7.augustā (prot. Nr. 37, 22.§)

Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ieviešama, organizējama un kontrolējama licencētā rūpnieciskā zveja (turpmāk — licencētā zveja).

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, ekonomiskās zonas ūdeņiem (turpmāk — jūras ūdeņi) un iekšējiem ūdeņiem, tai skaitā iznomātajiem un privātajiem ūdeņiem, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

3. Licencēto zveju var ieviest visā ūdenstilpē, tās daļā, kā arī jūras ūdeņos, ja:

3.1. netiek izmantoti attiecīgu rūpnieciskās zvejas rīku, to skaita vai nozvejas apjoma gada limiti (turpmāk — zvejas limits) vai tie tiek izmantoti tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu;

3.2. pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, un no kopējā gada limita tiek noteikts īpašs zvejas limits licencētajai zvejai.

4. Licencēto zveju organizē:

4.1. Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) — jūras ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem (piekrastes ūdeņi — Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu daļa, kas atrodas ne tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta un kur dziļums nepārsniedz 20 m), kā arī tajos publiskajos ūdeņos (tai skaitā jūras piekrastes ūdeņos) un citos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, ja tie atrodas to pašvaldību administratīvajā teritorijā, kuras nav noslēgušas ar Zivsaimniecības pārvaldi vienošanās protokolu par zivju resursu pārzināšanu;

4.2. pašvaldība, kura ir noslēgusi ar Zivsaimniecības pārvaldi vienošanās protokolu par zivju resursu pārzināšanu, — publiskos ūdeņos (tai skaitā jūras piekrastes ūdeņos) un citos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij;

4.3. privāto ūdeņu īpašnieks — privātos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

5. Licencētajai zvejai katram zvejniekam ir nepieciešama licencētās zvejas atļauja (licence), kas izdota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk — reģionālā vides pārvalde) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldē (turpmāk — Jūras vides pārvalde).

6. Licencētajā zvejā izmantojamo zvejas rīku limits nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ūdeņos paredzēto gada zvejas rīku limitu. Licencētās zvejas ieviešana nedrīkst ierobežot makšķerēšanu tajās ūdenstilpēs, kuras saskaņā ar ūdenstilpes nomas līgumu vai ekspluatācijas noteikumiem ir paredzēts izmantot galvenokārt makšķerēšanai.

7. Licencētajai zvejai saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktu var tikt paredzēta tikai tā gada zvejas limita daļa, kura netiek pieprasīta un izmantota zvejā saskaņā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem.

II. Licencētās zvejas organizētāja

pienākumi

8. Licencētās zvejas organizētājam ir šādi pienākumi:

8.1. ar reģionālo vides pārvaldi vai Jūras vides pārvaldi saskaņot reģistrācijas žurnāla formu un reģistrēt tajā zvejniekus, norādot:

8.1.1. fiziskajām personām — personas kodu;

8.1.2. juridiskajām personām — nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

8.2. katru mēnesi nodrošināt nozvejas apjomu uzskaiti un līdz nākamā mēneša sestajam datumam iesniegt datus reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē;

8.3. nodrošināt, lai licencētajā zvejā izmantojamie zvejas rīki tiktu marķēti ar reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē saskaņota parauga zīmēm;

8.4. uzraudzīt, lai licencētajā zvejā tiktu izmantoti tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēti peldlīdzekļi;

8.5. nodrošināt šo noteikumu 15.punktā paredzēto naudas līdzekļu ieskaitīšanu Zivju fondā;

8.6. katru ceturksni sastādīt un līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē pārskatu par licencēto rūpniecisko zveju (pielikums), norādot izsniegto zvejas atļauju (licenču) skaitu, to veidus, kā arī ieņemtos līdzekļus, izņemot gadījumus, kad licencētās zvejas organizētājs ir Zivsaimniecības pārvalde.

III . Licencētās zvejas saskaņošana

un uzsākšana

9. Pirms licencētās zvejas uzsākšanas iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos licencētās zvejas organizētājam tā ir jāsaskaņo ar attiecīgo pašvaldību, Zivsaimniecības pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ja licencētās zvejas organizētājs ir pašvaldības pilnvarota fiziska vai juridiska persona, tai papildus jāuzrāda pilnvarojuma līgums ar pašvaldību, bet, ja licencētās zvejas organizētājs ir attiecīgā pašvaldība vai Zivsaimniecības pārvalde, saskaņojums ar organizētāju nav nepieciešams.

10. Licencēto zveju aiz jūras piekrastes joslas ūdeņiem Zivsaimniecības pārvalde saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

11. Lai saņemtu šo noteikumu 9.punktā paredzēto saskaņojumu, licencētās zvejas organizētājs iesniedz attiecīgajā institūcijā pieteikumu, kurā ietverta šāda informācija par licencēto zveju:

11.1. ūdeņu atrašanās vieta (rajons, pagasts, pilsēta);

11.2. ūdeņu juridiskais statuss (publiski vai privāti, kā arī norādīt, ja attiecīgie ūdeņi tiek nomāti);

11.3. zvejas tiesību piederība (valsts vai privātas, kā arī norādīt, ja daļa zvejas tiesību tiek nomātas);

11.4. dati par licencētās zvejas organizētāju (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds, kā arī adrese, tālrunis);

11.5. konkrētās licencētās zvejas teritorijas robežu apraksts;

11.6. licencētās zvejas laiks (gads, sezona, mēnesis, nedēļas dienas, diennakts stundas);

11.7. zvejas rīku limits (skaits un parametri) un to izmantošanas nosacījumi;

11.8. vides aizsardzības prasības, attiecīgi pašvaldību lēmumi un drošības noteikumi, kuri jāievēro zvejniekam;

11.9. zvejas atļauju (licenču) izmantošanas termiņš (diena, vairākas dienas, nedēļa, mēnesis, sezona) un to izmantošanas nosacījumi;

11.10. zvejas atļauju (licenču) daudzums, tai skaitā zvejas atļaujas (licences) par samazinātu maksu;

11.11. maksa par visu veidu zvejas atļaujām (licencēm) vai, ja paredzēta izsole, — izsoles sākumcena;

11.12. zvejas atļauju (licenču) izsniegšanas kārtība (izsniegšanas vietas, to adrese, tālruņi, darba laiks);

11.13. licencētās zvejas organizatora pienākumi nozvejas uzskaitē;

11.14. licencētās zvejas organizētāja sniegtie pakalpojumi;

11.15. licencētās zvejas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrole.

12. Ja kāda no šo noteikumu 9.punktā minētajām institūcijām atsaka licencētās zvejas organizētājam saskaņojumu licencētajai zvejai, atteikums jāpamato rakstiski.

13. Licencētās zvejas organizētājs uzsāk licencēto zveju konkrētajos ūdeņos, ja ir saņemts saskaņojums no visām šo noteikumu 9.punktā minētajām institūcijām un informācija par licencēto zveju ir publicēta attiecīgās pašvaldības laikrakstā, bet par licencēto zveju aiz jūras piekrastes ūdeņiem — laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

IV. Licencētās zvejas darbības

pārtraukšana

14. Licencēto zveju var pārtraukt ar Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu, ja:

14.1. pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu vai Jūras vides pārvaldes atzinuma vai saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām nepieciešami zivju resursu aizsardzības pasākumi un Zivsaimniecības pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem par to savstarpēji saskaņotu lēmumu;

14.2. licencētās zvejas organizētājs nenodrošina šo noteikumu izpildi;

14.3. zivju resursu pārzinātājs ierosina licencētās zvejas pārtraukšanu, iesniedzot attiecīgu pamatojumu.

V. Licencētajā zvejā iegūto līdzekļu

sadalījums

15. Daļa naudas līdzekļu, kas iegūti par zvejas atļaujām (licencēm), reizi ceturksnī pārskaitāma Zivju fondā, ievērojot šādu ūdeņu statusam atbilstošu pārskaitījuma apmēru:

15.1. jūras ūdeņi (tai skaitā jūras piekrastes ūdeņi) — ne mazāk par 70 %;

15.2. publiskie ūdeņi (izņemot jūras piekrastes ūdeņus) un citi ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij, — ne mazāk par 50 %;

15.3. privātie ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder to īpašniekam, — ne mazāk par 20 %;

15.4. ja licencētās zvejas organizētājs veic pasākumus zivju krājumu palielināšanai vai zivju resursu papildu aizsardzībai, iemaksa Zivju fondā no licencētajā zvejā iegūtajiem līdzekļiem šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minētajos gadījumos var tikt samazināta par 25 %, ja ir saņemts attiecīgs Zivsaimniecības pārvaldes lēmums. Zivsaimniecības pārvalde lēmumu pieņem pēc tam, kad Zivsaimniecības pārvaldē iesniegts un izskatīts reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē apstiprināts licencētās zvejas organizētāja pārskats par veiktajiem pasākumiem.

16. Līdzekļi, kas paliek licencētās zvejas organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma Zivju fondā, tiek izmantoti licencētās zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai, kā arī citiem paredzētiem mērķiem, bet līdzekļi, kas paliek Zivsaimniecības pārvaldes vai pašvaldības rīcībā, ieskaitāmi minēto institūciju attiecīgajā pamatbudžeta kontā vai pašvaldību speciālā budžeta kontā.

VI. Maksa par zvejas atļaujām (licencēm)

un maksas samazināšana

17. Maksu par zvejas atļaujām (licencēm) konkrētajā licencētajā zvejā nosaka atkarībā no kopējā zvejas atļauju (licenču) skaita un pieprasījuma, ievērojot, ka maksa par zvejas atļauju (licenci) nedrīkst būt mazāka par pamatmaksu, kas paredzēta rūpnieciskās zvejas tiesību nomai un zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumu Nr.433 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" pielikumu.

18. Zvejas atļauju (licenču) maksas samazināšana līdz 50 %, ja tāda ir paredzēta atbilstoši šo noteikumu 9. un 11.punktam, var tikt piemērota ūdenstilpei pieguļošo piekrastes zemju īpašniekiem.

VII. Licencētās zvejas kontrole

19. Licencētajai zvejai noteikto prasību ievērošanu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes inspektori, kā arī — atbilstoši kompetencei — licencētās zvejas organizētājs, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki, vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, pašvaldību attiecīgi pilnvarotās institūcijas, policija, zemessardze, ūdeņu īpašnieki vai nomnieki.

20. Noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar taksēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un iekšējos ūdeņos.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Gorbunovs

  Zemkopības ministra vietā – finansu ministrs G.Bērziņš

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 11.augustu.