Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 29. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta otrajā daļā:

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) elektroenerģijas ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā;";

papildināt daļu ar jaunu 18.¹ punktu šādā redakcijā:

"18¹) elektroenerģijas uzkrātuve — ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai;";

uzskatīt līdzšinējo 18.¹ punktu par 18.² punktu un līdzšinējo 18.² punktu — par 18.³ punktu;

papildināt daļu ar 25.¹ punktu šādā redakcijā:

"25¹) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija — elektrolīnija, kas savstarpēji savieno viena elektroenerģijas ražotāja vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektrostacijas elektroenerģijas ražošanas iekārtas;".

2. Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Regulators nosaka sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem un lietotājiem, kā arī pieslēguma maksas noteikšanas metodiku šā likuma 9. panta 2.¹ daļā minētajiem pieslēgumiem."

3. 9. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sistēmas operators atsevišķi uzskaita un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par brīvajām sistēmas jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai.";

papildināt pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(2⁴) Elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai vai sadales sistēmai un pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem. Regulators nosaka metodiku, pēc kādas aprēķināma maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu, kā arī kārtību, kādā šo maksu izlieto pieslēguma maksas segšanai. Elektroenerģijas ražotājs zaudē maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ."

4. Izteikt 22. panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama ministrijas atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai ar jaudu, kas ir vienāda ar vai lielāka par 500 kilovatiem. Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai ministrijas atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu zem 500 kilovatiem paredzēts pievienot sadales sistēmai. Elektroenerģijas ražotājs šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši regulatora noteiktajai kārtībai attiecībā uz ražotāju pieslēgumiem.

(2) Prasības, kas jāizpilda, lai šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemtu, kā arī atļaujas izsniegšanas, atcelšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību un atļaujas izsniegšanas atteikuma kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(3) Sadales sistēmas operators reizi ceturksnī apkopo informāciju par iepriekšējā ceturksnī savā licences darbības zonā ierīkoto kopējo elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu skaitu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu katrā no elektroenerģijas ražošanas veidiem. Apkopoto informāciju sistēmas operators nosūta ministrijai un regulatoram līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam.

(4) Sistēmas operators līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam ministrijai sniedz informāciju par iepriekšējā mēnesī ierīkotajiem jaunajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumiem un palielinātajām vai samazinātajām atļautajām elektroenerģijas ražošanas jaudām esošajos sistēmas pieslēgumos, norādot elektrostacijas veidu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, vienlaikus ievērojot šādus nosacījumus:

1) sniedzot informāciju par fiziskajām personām, nenorāda personas datus un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi;

2) sniedzot informāciju par juridiskajām personām, norāda to nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi.

(5) Ministrija reizi ceturksnī savā tīmekļvietnē publicē šā panta ceturtajā daļā minētos no sistēmas operatora saņemtos datus."

5. Papildināt likumu ar 22.¹ pantu šādā redakcijā: 

"22.¹ pants. Vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumi

(1) Par vēja elektrostacijas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda ar vai lielāka par vienu megavatu, iekārtas uzstādītājs vai īpašnieks, sākot no attiecīgās iekārtas nodošanas ekspluatācijā, ik gadu veic vietējai sabiedrībai vēja elektrostacijas radītā diskomforta kompensācijas maksājumu par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu.

(2) Vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumus 100 procentu apmērā ieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta.

(3) Pašvaldības saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā pašvaldība izmanto šā panta otrajā daļā minētos līdzekļus, un to izmantošanas mērķus.

(4) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā paredzēto maksājumu apmēru, veikšanas kārtību un termiņus."

6. Papildināt 25. panta trešo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 97. un 98. punktu šādā redakcijā:

"97. Elektroenerģijas ražotāji, kas līdz šā likuma 9. panta 2.⁴ daļā minētās metodikas spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši sistēmas operatora tehniskās prasības sistēmas pieslēguma ierīkošanai un vienojušies par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem, bet nav noslēguši pieslēguma līgumu, maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu samaksā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma 9. panta 2.⁴ daļā minētās metodikas stāšanās spēkā.

98. Šā likuma 22.¹ pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 14. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 28. jūlijā