Ministru kabineta noteikumi Nr.366

Rīgā 2001.gada 7.augustā (prot. Nr. 37, 58.§)

Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finansu vadību 41.panta piekto daļu,
likuma "Par pašvaldību budžetiem" 26.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus.

2. Pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.panta pirmo, trešo un ceturto daļu, kā arī 23., 24. un 25.pantu ņem aizņēmumus, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Valsts kasi vai ar citu aizdevēju saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu.

3. Finansu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus konkrētu projektu īstenošanai, var apstiprināt citu aizdevēju, ja cita aizdevēja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.

4. Pašvaldības, kas sniedz galvojumu saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 26.panta otro daļu, iesniedz dokumentus atbilstoši šo noteikumu 10., 11. un 12.punktam. Vairākas pašvaldības var pilnvarot vienu pašvaldību visu dokumentu iesniegšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē (turpmāk – padome). Pilnvarotā pašvaldība iesniedz savus dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 10., 11. un 12.punktu, bet pārējo pašvaldību dokumentus - saskaņā ar šo noteikumu 10. un 12.punktu.

5. Lai pārraudzītu pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar ņemtajiem aizņēmumiem, sniegtajiem galvojumiem un plānotajiem aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī, ja nepieciešams, sniegtu pašvaldībām ieteikumus turpmākajai finansiālajai darbībai, finansu ministrs izveido padomi un apstiprina tās nolikumu.

6. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvaldes, Latvijas Bankas un Latvijas Pašvaldību savienības un divi Valsts kases pārstāvji.

7. Padomes darbību nodrošina Finansu ministrija atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta asignējumiem.

8. Pašvaldības iegūst tiesības ņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinošs padomes lēmums.

9. Ja pašvaldība neievēro šo noteikumu 2., 3., 4. un 8.punktā minētās prasības, finansu ministrs pēc padomes ieteikuma ierosina Ministru kabineta pilnvarotajam ministram apturēt attiecīgā pašvaldības domes (padomes) lēmuma darbību likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

10. Pašvaldības pieteikumu aizņēmuma saņemšanai vai galvojuma sniegšanai izskata padomes sēdē, ja ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms attiecīgās padomes sēdes ir iesniegti šādi dokumenti:

10.1. pašvaldības domes (padomes) lēmums ņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu. Lēmumā ir pamatota aizņēmuma vai galvojuma nepieciešamība un tā apmērs, kā arī norādīts aizdevējs, paredzētie atmaksas termiņi, aizņēmuma procentu likme un aizņēmuma atmaksāšanas garantijas;

10.2. saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu sagatavots iesniegums;

10.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem pašvaldības nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kā arī par to uzņēmumu nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, par kuru aizņēmumiem pašvaldība ir sniegusi galvojumus;

10.4. pašvaldības izziņa par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem pašvaldības kreditoru un debitoru parādiem;

10.5. pārskats par pašvaldības kārtējā gada budžetu;

10.6. pašvaldības pārskats par budžeta izpildi laikposmā līdz dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajam datumam;

10.7. aizņēmuma atmaksas ekonomiskais pamatojums;

10.8. aizņēmuma atmaksas plānotais grafiks;

10.9. pašvaldības aizņēmumu un galvojumu saistību grafiks.

11. Ja pašvaldība iesniedz pieteikumu ilgtermiņa aizņēmuma saņemšanai, papildus šo noteikumu 10.punktā minētajiem dokumentiem iesniedzams investīciju projekts, kam pievienots attiecīgās nozares ministrijas vai neatkarīga licencēta eksperta atzinums.

12. Ja pašvaldība iesniedz pieteikumu galvojuma sniegšanai, papildus šo noteikumu 10.punktā minētajiem dokumentiem iesniedzami šādi dokumenti:

12.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem tā pašvaldības uzņēmuma nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, par kura aizņēmumu pašvaldība plāno sniegt galvojumu;

12.2. finansu pārskats (bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), kas raksturo pašvaldības uzņēmuma finansiālo stāvokli;

12.3.  šo noteikumu 11.punktā minētie dokumenti, – ja galvojumu paredzēts sniegt ilgtermiņa aizņēmumam investīciju projekta finansēšanai.

13. Padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības jebkuru papildu informāciju, ja tā nepieciešama konkrētā pieteikuma izskatīšanai.

14. Padome lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību izziņo visiem padomes locekļiem ne vēlāk kā nedēļu pirms kārtējās sēdes. Ja nepieciešams, padomes priekšsēdētājam ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, informējot par to padomes locekļus. Padomei ir tiesības pieprasīt pašvaldības pārstāvja piedalīšanos sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgās pašvaldības pieteikums.

15. Par pamatu aizdevuma līguma vai galvojuma līguma noslēgšanai ir apstiprinošs padomes lēmums, kas noformēts padomes sēdes protokola izraksta veidā. Ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes padome sēdes protokola izrakstu nosūta attiecīgajai pašvaldībai un sēdes protokola kopiju - Valsts kasei.

16. Pašvaldībām ir tiesības ar Ministru kabineta pilnvarotā ministra starpniecību iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par padomes neakceptētu pieteikumu aizņēmuma saņemšanai vai galvojuma sniegšanai atkārtotu izvērtēšanu.

17. Ja pašvaldība aizņemas no valsts budžeta, aizdevuma procentu likmes pēc vienošanās ar Valsts kasi nosaka aizdevuma līgumā saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

17.1. par aizdevumiem, kas izsniegti latos, procentu likmes nosaka katram kalendāra ceturksnim, pamatojoties uz iepriekšējā kalendāra ceturkšņa beigās visu apgrozībā esošo Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējām svērtajām augļu likmēm, kurām pieskaitīti 0,5 procenti, un vidējo svērto dienu skaitu līdz aizdevuma dzēšanai;

17.2. par aizdevumiem, kas izsniegti latos, procentu likmes nosaka konkrētam termiņam, pamatojoties uz valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa vērtspapīru augļu likmēm, kurām pieskaitīti 0,5 procenti;

17.3. par aizdevumiem, kas izsniegti, izmantojot ārvalstu finansu resursus (finansu resursus, kas denominēti citu valstu nacionālajā valūtā) ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai, procentu likmes nosaka, pamatojoties uz ārvalstu finansu resursu cenu, kurai pieskaitīti 0,5 procenti.

18. Valsts kase kontrolē ar pašvaldību noslēgtā aizdevuma līguma nosacījumu izpildi. Ja līguma nosacījumi netiek pildīti, Valsts kase ir tiesīga attiecīgos līdzekļus norakstīt bezstrīdus kārtībā no attiecīgās pašvaldības budžeta konta vai tajā pārskaitāmajiem līdzekļiem, izņemot mērķfinansējuma līdzekļus. Valsts kase informē padomi par pašvaldībām, kuras nepilda aizdevuma līguma nosacījumus.

19. Pašvaldības pienākums ir sniegt Valsts kasei tās pieprasīto informāciju par visiem pašvaldības aizņēmumiem un sniegtajiem galvojumiem.

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 4.februāra noteikumus Nr.64 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 40./41.nr.; 1998, 155./156.nr.; 1999, 331./332.nr.).

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Gorbunovs  

Finansu ministrs G.Bērziņš