Ministru prezidenta p.i.:

— Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 9.augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Pagājušajā ceturtdienā, tiekoties studijā, mums palika nepabeigts temats — runājām par ceļiem, ceļu attīstību un iespējamiem remontiem. Man viens klausītājs pēc tam jautāja: ko nozīmē — lauku ceļi, jo tas termins tāds izplūdis, — kas ir lauku ceļi?

Anatolijs Gorbunovs: — Tur nu klausītājam taisnība, es arī par to esmu teicis speciālistiem, ka mums vajadzētu precīzākus terminus. Faktiski ar lauku ceļiem es saprotu vairāk pagastu ceļus, un varētu būt arī reģionālie lauku ceļi, kuri savieno pilsētas un pagastus. Tad būtu galvenie autoceļi, valsts galvenie autoceļi, bet Latvijas Autoceļu direkcijai šie ceļi visi ir sašķiroti citādi — galvenie, sākot no Eiropas ceļiem, pēc tam pirmās, otrās šķiras ceļi un pagastu vietējo pašvaldību ceļi.

— Mēs pagājušo reizi nosaucām un minējām tos ceļus, kuros gaidāmi remonti tuvākajos gados. Ko nozīmē — remontēt šos ceļus? Arī tas ir jēdziens — tur viena daļa ceļu ir ar granti. Vai mēs piebērsim to granti klāt, vai kas tur notiks tālāk?

A.Gorbunovs: — Šie reģionālie lauku ceļi — tur galvenokārt vai nu atjauno melno segumu, vai arī uzklāj melno segumu. Tie patiešām ir tādi reģionālie ceļi, autobusu ceļi starp pilsētām vai vairākiem rajoniem. Mēs faktiski ļoti maz uzklājam melno segumu, tas ir — uzklājam melno segumu uz grunts ceļiem, jo mums liela problēma atjaunot melno segumu tur, kur tas ir, un faktiski tas ir pirmais uzdevums — atjaunot šo segumu, nevis remontēt bedrītes katru pavasari un katru rudeni lietavās.

Bet pašvaldības ļoti iestājas par šīm "stīgām" un "jostām", tās arī tā sauc — Ziemeļu stīga un Vidzemes josta jeb Zemgales josta. Tie patiešām ir reģionālie ceļi, kur dažviet jāuzklāj jauns melnais segums.

— Vai tas varētu nozīmēt, ka varam cerēt tālākā nākotnē, kā esam redzējuši citur Rietumeiropā, ka lielākoties tomēr ir asfalta ceļi un grantēti ceļi ir ļoti reti.

A.Gorbunovs: — Domāju, ka Latvijā ir ļoti blīvs ceļu tīkls, un tas, protams, ir labi, tomēr domāju, ka tuvākā nākotnē no Latvijas ainavas baltie ceļi neizzudīs, es šeit domāju grants ceļus. Arvien vairāk, protams, būs melnā seguma, un tas ir mūsu uzdevums, jo jāņem vērā mūsu tālākā integrācija Eiropas Savienībā — tur braucēji visai slikti jūtas uz grunts ceļiem. Tas vēl būtu mazākais, bet gan pašiem iedzīvotājiem, gan mājlopiem, kuri ganās šo grunts ceļu tuvumā, ir ļoti lielas problēmas, ja ir intensīva kustība. Bet tur, kur nav intensīvas kustības, tur, es domāju, gan kā ainavas elements, gan kā praktisks ceļš, kur līdzekļu tuvākajā laikā nebūs, lai tos asfaltētu, grunts ceļi paliks.

— Jebkurā gadījumā reģionālos ceļus mēs nākotnē redzam asfaltētus?

A.Gorbunovs: — Tieši tā.

— Man zvanīja viens klausītājs, viņš sacīja tā: autobusos, kā zināms, divas vietas ir atvēlētas invalīdiem. Bieži vien ir tā, ka braucēju ir vairāk nekā vietu, un cilvēki netiek iekšā. Viņš saka, ka, piemēram, viņi ir divi invalīdi un viens pavadonis, kurš vispār netiek autobusā. Viņš jautā — vai tas nav Ministru kabineta noteikumu pārkāpums?

A.Gorbunovs: — Tā patiešām ir problēma, jo mums autobusu pārvadātāji galvenokārt ir privātie. Viņi pērk benzīnu un visu pārējo, autobusus, atmaksā kredītus, rezerves daļas un tā tālāk. Viņi, protams, saņem arī dotāciju no valsts, bet dotācija nav pietiekama, un dotētas ir patiešām tikai divas vietas. Dotācijas faktiski nepietiek arī tām divām vietām katrā autobusā, bet nākamajā budžeta gadā valdība ir paredzējusi papildu dotāciju, un es esmu ļoti lūdzis mūsu Satiksmes ministrijas Pasažieru autopārvadājumu departamentam pievērst lielāku uzmanību invalīdu un represēto problēmai. Varbūt iepriekš vajadzētu pasūtīt šo vietu vai citādi nākt pretim gan invalīdiem, gan represētajiem, lai tādu situāciju būtu pēc iespējas mazāk.

— Man viens klausītājs atsūtījis internetā vēstuli saistībā ar vakar Doma laukumā notikušo masu pasākumu —koncertu. Jautājums ir vairāk par to, kādā veidā ar to ir spējusi tikt galā policija, operatīvie dienesti. Viņš jautā tā: kur ir garantija, ka kādā dienā pēkšņi nenotiek kaut kas negaidīts, jo kam tad nelielā valstī domāta valsts un pašvaldības policija, drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs. Šajā sakarā jautājums — vai jūs nevarētu izvērtēt šo drošības iestāžu, viņaprāt, bezdarbību.

A.Gorbunovs: — Domāju, ka šeit, Doma laukumā, bija cita problēma. Doma laukums, būdams pilsētas centrā, ar šaurām ielām, kuras pieguļ Doma laukumam, nepavisam nav paredzēts tādas mūzikas koncertiem, kuros ir jaunatne. Visiem ir skaidrs, ka jaunatne šādos koncertos nesēž rātni, lai tikai klausītos, bet arī emocionāli dzīvo līdzi. Tāpēc, manuprāt, Rīgas domei un izpilddirektoram jāņem vērā šis nepatīkamais gadījums un šāda veida pasākumi nav jāatļauj Doma laukumā. Jo mēs nevaram paši organizēt tādu pasākumu, kurš praktiski nav vadāms, ņemot vērā lielo šaurību. Tur policijai piekļūt ir ļoti grūti. Es domāju — gan policijai vajadzēja brīdināt, ka šāds pasākums nav pieļaujams Rīgas centrā, jo ir taču lieli laukumi Mežaparkā, kur jaunatne tāda veida mūziku var klausīties un arī līdzdzīvot šai mūzikai, bet šeit, es domāju, abpusēji — gan izpilddirektoram, gan arī policijai jāraugās, lai tāda veida pasākumi Rīgas centrā netiktu organizēti.

— Man viena lieta palika par ceļiem, te bija jautājums Ingrīdai, kuru es nepajautāju.

I.Ābola: — Jēkabpils pilsētas dome gaida palīdzību no Ministru padomes vai tieši no Satiksmes ministrijas. Viņi nevar tikt galā ar tranzīta problēmu — tā attiecas uz Jēkabpils tiltu un arī tranzīta ielu, kas iet garām Jēkabpilij. Viņi gaida materiālo palīdzību tieši no valsts.

A.Gorbunovs: — Jā, mums ir problēmas ar tranzīta ielām un tranzīta tiltiem. Protams, tāda pašvaldība kā Rīga pati remontē visus tiltus pār Daugavu. Tie ir milzīgi līdzekļi. Es pilnīgi saprotu Jēkabpils domes priekšsēdētāju Salcēviča kungu, kurš patiešām ir norūpējies, jo budžets viņam nepietiekams. Šo problēmu zina arī Latvijas Autoceļu direkcijā. Mums ir šie plāni turpmāk gan remontēt, gan uzturēt tranzīta ielu, kura iet tālāk uz Rēzekni, manuprāt, Zīlānu iela. Šī iela nekavējoties jāremontē kā tranzīta iela, bet diemžēl mums nav līdzekļu. Es ļoti ceru, ka nākamgad, kad Saeima nolems šos desmit procentus pielikt klāt autoceļiem no akcīzes nodokļa ienākumiem, mēs varēsim ķerties pie tādām tranzīta ielām. Domāju, ka būtu godīgi un taisnīgi arī tiltu paņemt valstij atpakaļ, jo kādreiz valdība nodeva pašvaldībām šos tiltus, kas pēc būtības patiešām ir tranzīta tilti, un daudzas pašvaldības netiek ar tiem galā. Pēc tam, kad šie tilti nonāk sliktā stāvoklī, bez īpašas uzraudzības jāiegulda vēl lielāki līdzekļi. Mums, piemēram, nākamgad noteikti jāsāk remontēt tāds pašvaldības tilts pāri Aiviekstei Lubānā, tas ir diezgan liels. Un tādu tiltu mums ir daudz Latvijā.

I.Ābola: — Bet konkrētais jautājums bija tāds, ka jau divus gadus Gorbunova kungs sola naudu šai Zīlānu ielai, un tagad ir runa, ka arī tilts jāņem klāt. Divi gadi ir pagājuši. Salcēviča kungs izteica tādu domu pagājušajā piektdienā raidījumā, ka nu trešajā gadā viņš tomēr gaida, bet jūs laikam konkrēti nevarat pateikt, vai šajā trešajā gadā būs nauda un vai būs kārtība. It īpaši pie pareizticīgo baznīcas, tur vienmēr notiek visādi negadījumi.

A.Gorbunovs: — Tas ir pavisam sarežģīts krustojums, tur ir vajadzīga liela nauda. Vispirms patiešām šī tranzīta iela ir aktualitāte, bet satiksmes ministram, ja viņam būtu nauda, karstākā vēlēšanās būtu visus tiltus izremontēt un visus ceļus atjaunot. Diemžēl ir jāizvēlas prioritātes, un prioritātes tiek izvēlētas pēc tiem kritērijiem, kādā tehniskā stāvoklī ir attiecīgais objekts, kāda ir tā noslogotība. Visi naudas sadalījumi un pieņemtie lēmumi — tie ir publiski un atklāti, un mēs vienmēr skaidrojam pašvaldībām, kāpēc ir tāds lēmums un ne citāds. Protams, ka man kā smags akmens guļ šis apsolījums.

— Jautājums par līgumu ar Maskavu, kuru grasās noslēgt Rīgas dome. Vai jūs kā starpvaldību komisijas priekšsēdētājs esat lietas kursā, vai jūs iesaistāties kaut kādā veidā, vai jums ir prasīts padoms, un kā jūs vērtējat to, ka pašvaldība šādā veidā grasās slēgt šo līgumu?

A.Gorbunovs: — Divu pilsētu līgumi neatbilst starpvalstu līgumiem nedz statusa, nedz arī satura ziņā. Katrā ziņā to, ka brīvi uztur dialogu ar Maskavu, es vērtēju pozitīvi. Domāju, ka ar kaimiņiem vienmēr ir jāuztur dialogs. Lai atceramies, ka Lužkova kungs, šīs 9 miljonu lielvalsts galvaspilsētas mērs, piketēja pie Latvijas vēstniecības un aicināja boikotēt vai nepirkt Latvijas preces Maskavā. Taču šāds dialogs, es domāju, nenoliedzami veicinās ekonomisko sadarbību. Galvenā problēma, manuprāt, ir cita — es neticu, ka Maskava Rīgai neizvirzīs līgumā kaut kādus sociāli humanitāra rakstura jautājumus, neticu, ka tur būs tikai ekonomiskā sadarbība, jo ekonomisko sadarbību jau reglamentē starpvalstu līgumi. Tāpēc, manuprāt, tur būs lielākā problēma, bet dialogs — tā ir laba lieta.

— Jūs laikam nevarat iejaukties, tā ir pašvaldību padarīšana, ko viņi paši savā starpā slēdz, ar ko runā.

A.Gorbunovs: — Šeit ir tikai viens "bet", šim līgumam Latvijā ir pilnībā jāatbilst Latvijas Republikas likumiem, gan ekonomiskajiem, kas noslēgti starp Latviju un Krieviju kā starpvalstu līgumi, gan arī, teiksim, dažāda cita rakstura, pieņemsim, Valodas likumam.

— Bet ja tie neatbilst?

A.Gorbunovs: — Ja tie neatbilst un pilsētas mērs paraksta tādu līgumu, tad iestājas ļoti strikta procedūra, tad tur darbojas Krūmiņa kungs, pašvaldības ministrs, un sākas atstādināšanas procedūra, jo nav dotas tiesības pašvaldībā, pašvaldību vadītājiem, domēm nerespektēt vai neievērot Latvijas likumdevēju, tas ir, Saeimu un Latvijas Republikas valdību.

— Es varbūt pajautāšu īsi par Repšes izteikumiem vakar par korupciju, milzīgi augsto gļēvulību valsts aprindās utt. Kā jūs to vērtējat, jo jūs esat viens no tiem, kam arī šis pārmetums veltīts.

A.Gorbunovs: — Repšes kungu gan kā Latvijas Bankas prezidentu, gan arī kā politiķi es vērtēju ļoti augstu. Viņam piemīt tādas gan konkrētas analītiķa spējas, gan konkrēti priekšlikumi, bet šeit es saskatīju vispārēju kritiku, tāpēc man to grūti komentēt. Nevar apgalvot, ka visi ierēdņi ir korumpēti. Starp citu, Pasaules bankas pētījumā, runājot par ierēdņiem, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm mūsu ierēdņi bija pozitīvāki. Tur bija runa par politisko korupciju, par valsts nozagšanu un tādām kategorijām. Bet nevar tā par visiem teikt, jo tad jau dari, ko gribi, vienalga es esmu korumpēts. Tā, manuprāt, nav pareiza pieeja. Tas, ka viņš izvirza tādu programmu sev — aktīvi darboties tādā laukā, tas ir atbalstāms. Vienīgais attiecībā uz komentāriem, kuri vienmēr tiek izteikti par Repšes kunga nopelniem lata stabilitātē, man liekas dīvains apgalvojums, ka to ir panācis Repšes kungs. Man liekas, ka pirmām kārtām jārunā par premjeriem un finansu ministriem, kuri šo budžetu ar mazo deficītu vienmēr apstiprina un iztur milzīgu spiedienu. Ja, pieņemsim, premjeri un finansu ministri neizturētu spiedienu un visiem palielinātu algu, kā tiek prasīts, un nesegtu ar ieņēmumiem izdevumus, tad no lata stabilitātes jau sen nekas nebūtu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā