Izglītības un zinātnes ministrs:

— Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 8.augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Mūsu šīsdienas viesis ir izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Ir pāris jautājumu par latviešu valodas lietošanu skolās. Varbūt šajā sakarā sākumā derētu atskatīties uz notikumiem svētdien un pirmdien. Svētdien Mežaparkā bija vairāku tūkstošu jauniešu liela publiska akcija, kurā tika protestēts pret 2004.gadu, t.i., pret krievu valodas izskaušanu no krievu skolām, kā tas tika sacīts. Pirmdien akcija turpinājās, notika preses konferences utt. Vai tas jūs satrauc, vai varat kaut ko teikt tiem cilvēkiem?

Kārlis Greiškalns:

— Jā, katrā gadījumā uzmanība tiek pievērsta, bet politiskas aktivitātes vienmēr ir sagaidāmas, un tādas notiks, taču Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, tātad likuma ietvaros es nesaskatu absolūti nekādas problēmas, jo nekādas problēmas nebija audzēkņiem apgūt latviešu valodu tādā pakāpē, lai varētu iestāties augstākajās mācību iestādēs. Laba liecība tam ir iestājeksāmeni šogad augstākajās mācību iestādēs, esmu par to runājis ar uzņemšanas komisiju atsevišķiem cilvēkiem. Domāju, ka 2004.gads ir reāls gads, kad šis likums tiek pildīts. Varbūt uzmanība nav jāpievērš šīm politiskajām aktivitātēm, bet uzmanība jāpievērš tam, kā pēc iespējas kvalitatīvāk apgūt latviešu valodu, jo, protams, ir noteikti izrunas problēmas un vēl citas.

— 2004.gads tiem cilvēkiem, kas nezina, kas tad īsti notiek, sākot ar 2004.gadu?

K.Greiškalns:

— Vidējās izglītības iegūšana notiek latviešu valodā.

— Man šajā sakarā jautājums ir tāds: kad un vai vispār tiks pievērsta uzmanība valsts valodas lietošanai cittautiešu skolās, kurās, klausītājuprāt, strādā nekvalitatīvi un arī nezinoši cilvēki, kas paši slikti pārvalda latviešu valodu.

K.Greiškalns:

— Es negribētu apgalvot to, ka strādā tikai tie, kuri slikti pārvalda latviešu valodu. Ir ļoti daudzas skolas, kur strādā un labi pārzina latviešu valodu, bet, protams, šis laiks vēl ir par īsu, lai varētu runāt par ļoti augstu kvalitāti. Katrā gadījumā, paaugstinot skolotāju algas, sniedzot finansiālu atbalstu, līdztekus tiek prasīta arī kvalitāte, un šinī gadījumā, protams, latviešu valodas apguve un pareiza latviešu valodas lietošana.

— 2004.gads nozīmē to, ka faktiski tiem, kuri ir kādā 5.—6.klasē, būtībā jārēķinās, ka viņi vairs vidusskolā nevarēs mācīties dzimtajā valodā. Jūsuprāt, vai šobrīd līmenis ir tāds, ka šie sešpadsmitgadnieki līdz 9.klasei varēs perfekti apgūt latviešu valodu?

K.Greiškalns:

— Esmu pārliecināts, ka līmenis ir pietiekošs, lai varētu to izdarīt, bet katrā gadījumā pie tā ir jāstrādā un jāapgūst latviešu valoda.

— Vai jums ir kādi projekti, kaut kāda veida atbalsts.

K.Greiškalns:

— Mums ir Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātas bilingvālās apmācības programmas, kuras ir akceptētas sabiedrībā — gan mazākumtautību skolās, gan arī, teiksim, vecāku vidū. Mums ir izveidota padome, kuru vada ukraiņu ģimnāzijas direktore. Ja ir kādi neskaidri jautājumi, tad šajā padomē tie tiek izskatīti un pieņemti attiecīgi ierosinājumi vai lēmumi.

— Runājot par kvalitāti — te ir jautājums par skolēnu darba kvalitāti. Klausītājs jautā — kur darba tirgū noderēs tādi skolēni, kuru vidējā sekmju atzīme ir 2,8 balles?

K.Greiškalns:

— Es domāju, ka audzēknis, kurš spējis uzrādīt tikai tik augstas pakāpes zināšanas, varētu mācīties vai nu vakarskolā, vai arī turpināt apgūt kādu no arodiem. Tādas iespējas ir.

— Tas nozīmē, kas tas cilvēks vai nu nav spējīgs, vai arī te ir jautājums par skolotāja vai skolas spēju ieinteresēt cilvēku.

K.Greiškalns:

— Domāju, ka mēs šodien nevarēsim atrast īsto iemeslu, bet katrā gadījumā ietekmē arī vide, kurā audzēknis aug un dzīvo, un, protams, skola. Audzēknim ir jāizvēlas arodizglītība vai savas izglītības turpināšana vakarskolā.

— Klausītājs jautā par sanatorijas tipa skolām medicīnas uzraudzībā, tur esošie skolēni mācās ļoti slikti, smēķē, lieto alkoholu, ir valsts apgādībā un galu galā tērē valsts finanses. Vai, jūsuprāt, tas ir pietiekami lietderīgi?

K.Greiškalns:

— Jā, ir speciālās mācību iestādes, kuras finansē valsts. Šajās mācību iestādēs tiek ievietoti bērni, pamatojoties uz medicīniski pedagoģiskās komisijas lēmumu. Ja ir disciplīnas pārkāpumi vai kaut kas tāds, tad tā ir skolas administrācijas kompetence. Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departaments arī strādā pie tā, lai no šīm speciālajām mācību iestādēm būtu iespēja integrēties vispārējās izglītības iestādēs. Tā ir viena no mūsu programmas galvenajām sastāvdaļām raudzīties, lai nebūtu kā daudzus gadus iepriekš, ka šajā slēgtajā mācību iestādē bērns uzturas vairākus gadus un personāls uzturas vairākus gadus, līdz ar to rodas slēgta sabiedrība. Ir nepieciešams, lai būtu iespējama integrācija. Izglītības un zinātnes ministrija pie šī jautājuma strādā, tā ka es domāju, ka arī šie jautājumi pamazām tiek sakārtoti.

— Runājot par smēķēšanu un alkohola lietošanu — vai skolā šiem jautājumiem tiek pievērsta uzmanība?

K.Greiškalns:

— Jā, es domāju, ka tā ir katras skolas administrācijas atbildība par to, kāda gaisotne veidojas skolā. Vai skola ir tendēta uz zināšanām, uz priekšmetu olimpiādēm, uz dažādu interešu izglītības veidiem un tā tālāk. Līdz ar to — jo vairāk bērni ir nodarbināti, jo viņu aktivitātes ir pozitīvā virzienā vērstas, bet jo mazāk, jo vairāk parādās šie gadījumi, par kuriem jūs runājāt.

— Pēc kādām grāmatām mācīs vēsturi skolās šogad?

K.Greiškalns:

— Vēsturi māca pēc iepriekšējām mācību grāmatām, kuras apstiprinātas Izglītības satura un eksaminācijas centrā. Arī šogad tiek strādāts pie uzlabotā varianta, un domāju, ka nākamgad parādīsies arī uzlabotais variants, jo visām mācību grāmatām, tāpat kā, teiksim, dzīvē, vienmēr būs uzlabojumi, un jādomā, ka arī vēstures grāmatām.

— Jautājums, protams, ir par interpretāciju, jo katrs jau tomēr gribētu vēsturi redzēt citādāk tulkojamu, vai vismaz kaut ko vairāk iekšā vienā grāmatā nekā otrs.

K.Greiškalns:

— Jā, bet Izglītības satura un eksaminācijas centra eksperti, starptautiskie eksperti nosaka saturu, pēc kāda būtu jāapgūst vēsture. Domāju, ka to pietiekami plaši sabiedrība apspriedusi un ka tur nevarētu būt atsevišķu politisku organizāciju īpaša ietekme.

— Kāpēc skolotājiem pēc maģistrantūras beigšanas alga ir tāda pati kā pasniedzējam pēc augstskolas beigšanas, bakalaura grādu iegūstot?

K.Greiškalns:

— Jā, tā ir skolotāja paša personīga izvēle, šinī gadījumā skolotājs ir centies pastāvēt darba tirgū, mācoties maģistrantūrā, palielinot savu izglītības līmeni. Mums nav diferencēta apmaksa skolotājiem, jo skolotāju alga tiek apmaksāta pēc tarifikācijas, ņemot, protams, vērā daudzus kritērijus, šinī gadījumā maģistra un bakalaura izglītības pakāpe netiek diferencēta. Bet es ieteiktu arī skolotājiem domāt par otru variantu — apgūt iespēju mācīt citus priekšmetus. Tagad, braucot pa skolām, it īpaši apciemojot pagastu skolas, redzam, ka skolotājs, mācot savā skolā vienu priekšmetu, nevar sevi nodrošināt. Iegūstot tiesības mācīt citu priekšmetu, skolotājs nodrošina gan savu darba algu, gan iespējas pastāvēt šajā darba tirgū un izturēt lielāku konkurenci.

— Vai tiks izdalīts finansējums bibliotēkām un grāmatu iegādei?

K.Greiškalns:

— Jā, uz šo brīdi no valsts dotācijām grāmatu iegādei ir 1,56 lati uz vienu skolēnu, un šī mērķdotācija tiek piešķirta pašvaldībām. Noteikumi paredz, ka priekšmetu skolotājs, beidzoties mācību gadam pavasarī, nosaka, no kādas grāmatas bērni mācīsies rudenī. Es domāju, ka šodien visās Latvijas skolās skolēniem un vecākiem ir skaidrs, no kādas mācību grāmatas audzēknis mācīsies pēc 1.septembra.

— Ja mēs runājam par bibliotēkām, vai 1,56 lati gadā pietiekami?

K.Greiškalns:

— Finansējums izglītībā ir nepietiekams, un es nezinu, vai būs tāds brīdis, kad tas būs pietiekams. Ja salīdzina Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu ar to, kāds tas bija pērn, tad tas ir palielinājies par vienu trešo daļu, tātad tendences uz valsts atbalstu izglītībai ir. Tās ir reāli saskatāmas, un es domāju, ka tas ir pozitīvi.

— Jūs esat bijis vizītē Krāslavas rajonā Asūnes pamatskolā un apsolījis naudu skolas remontam, un tagad cilvēki jautā — kad tiks pildīti solījumi?

K.Greiškalns:

— Jā, esmu bijis un apsolījis, bet šinī brīdī man nav precīzas informācijas, vai Asūnes skolas vadība ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijas departamentā projektu par skolas remontu, jo visi projekti, kuri tika iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā, tālāk tika virzīti uz investīciju programmām Ekonomikas ministrijā. Vienīgi varu apsolīt Asūnes skolai sniegt informāciju, jo rīt pēcpusdienā vai parīt došos Rēzeknes un Daugavpils virzienā, tad es sniegšu informāciju, vai Asūnes skola šo projektu iesniegusi vai nav.

— Cik mēs vispār šobrīd esam gatavi skolas laikam. 1.septembris vairs nav tālu. Protams, viena daļa tās ir pašvaldību lietas.

K.Greiškalns:

— Jā, pamatā tā ir pašvaldību kompetence. Izglītības un zinātnes ministrija varbūt vairāk iesaistās renovāciju projektos, kas saistīti ar Pasaules Bankas kredītu. Pagājušajā gadā tādas bija 25 mācību iestādes, šogad tāda ir 41 mācību iestāde. Par mācību iestāžu sagatavošanu, uzturēšanu, atvēršanu vai slēgšanu atbild pašvaldība.

— Jūs pieminējāt skolu slēgšanu, kā ar to būs šogad?

K.Greiškalns:

— Manā rīcībā ir informācija, ka šogad tiks slēgtas trīs lauku skolas. Pagājušajā gadā tika slēgtas 11. Ar Izglītības un zinātnes ministriju jāsaskaņo, vai pašvaldība var nodrošināt skolēnu aizvešanu uz tuvāko skolu blakus pašvaldībā, vai tā var nodrošināt izglītības kvalitāti, tad Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti dod piekrišanu. Ja viņi konstatē, ka tas viss nav nodrošināts, tad šāda piekrišana netiek dota. Bet manā skatījumā ir tā, ka tā ir arī pašvaldību savstarpējā konkurence, un es domāju, ka pašvaldības nelabprāt slēdz savas skolas, ja vien ir mazākā iespēja tās uzturēt un ja ir pietiekams daudzums skolēnu šajā pašvaldībā.

— Tā kā nekādas daudzu skolu slēgšanas nav?

K.Greiškalns:

— Nē, manā rīcībā ir informācija tikai par trim lauku skolām.

— Un visbeidzot — mēs te pirms raidījuma runājām par to, ka vajadzētu precizēt par tiem piecgadīgajiem, sešgadīgajiem, kuriem vajadzētu būt obligāti sagatavotiem skolai.

K.Greiškalns:

— Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas Saeima pieņēma likumu, ka ar 2002.gada 1.septembri būs obligāta izglītība no piecu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam, tas nozīmē, ka ar 2002.gada 1.septembri būs piecgadīgo, sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, tātad pirmskolas vecuma bērnu apmācība. Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departaments jau ir izstrādājis programmas, šajā mācību gadā ar ekspertiem un bērnudārzu vadītājiem, audzinātājiem un skolu vadītājiem tiks pārrunātas pirmsskolas apmācības iespējas. Programmas jau ir apstiprinātas, un es domāju, ka ir pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu precīzi visu sagatavot, lai ar nākamā gada 1.septembri Latvijā varētu uzsākt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā