Ar Pasaules brīvo latviešu apvienības centieniem izstādē

Sagaidot Rīgas 800 gadu jubileju un desmito gadskārtu kopš Latvijas starptautiskās diplomātiskās atzīšanas, sagatavota plaša izstāde par galveno latviešu trimdas organizāciju — Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), kuras darbībai ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme mūsu valsts neatkarības atjaunošanā. Izstādi, kurā atspoguļota PBLA darbība visā tās pastāvēšanas laikā, sagatavojis PBLA valdes loceklis Artūrs Cipulis un Latvijas Valsts arhīva speciālisti Māris Brancis, Elmārs Pelkaus un Guntis Švītiņš. Paredzēts, ka šodien, 10. augustā, Rīgas Latviešu biedrības namā izstādi atklās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Kā sacīja, atbildot uz "LV" jautājumiem, PBLA valdes loceklis Artūrs Cipulis (Vācija), Otrā pasaules kara nogalē bēgļu vairākums atrada pagaidu mājvietu bēgļu nometnēs Vācijā, kur radās arī pirmās bēgļu organizācijas, bet pēc izceļošanas no Vācijas uz citām Eiropas un aizjūras zemēm trimdas latviešu vienošanas darbu veica gan vietējās biedrības un draudzes, gan mītnes zemju vai vesela kontinenta mērogā dibinātās organizācijas. Piecas šādas organizācijas — Amerikas latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā (tagadējais nosaukums — Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē), Latviešu nacionālā apvienība Kanādā, Dienvidamerikas latviešu apvienība un Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (tagadējais nosaukums — Rietumeiropas latviešu apvienība) 1956. gadā izveidoja brīvajā pasaulē dzīvojošo latviešu globālu organizāciju — Brīvās pasaules latviešu apvienību, kuras darbība pirmajos tās pastāvēšanas gados bija lielākoties simboliska. Organizācijas darbs tika tālejoši pārkārtots 1971. gadā, un to pārdēvēja par Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA). Tādējādi tika radīta aktīva politiska cīņas organizācija, kas vērsta uz latviešu sabiedrības apvienošanu kopēju darbu veikšanai globālā mērogā.

Šajā izstādē pirmoreiz vispusīgi parādīta PBLA un tajā ietilpstošo organizāciju politiskā darbība 45 gadu ilgumā. Plaša vieta izstādē atvēlēta PBLA ļoti nozīmīgo aktivitāšu atspoguļojumam Eiropas drošības un sadarbības apspriedes sakarā Helsinkos, Ženēvā, Madridē, Vīnē un citur. Atsevišķi stendi veltīti Baltijas brīvības un miera kuģa braucienam uz Gotlandi, Kopenhāgenas starptautiskajam tribunālam 1985. gadā, akcijām pret Latvijas pārkrievošanu. Izstādē atainotas arī Jūrmalas un Čatokvas tikšanās. Unikāli dokumenti stāsta par PBLA Informācijas biroja un Latvijas Brīvības fonda darbību, PBLA atbalstu cīnītājiem pret okupācijas režīmu Latvijā, par PBLA un Latvijas Tautas frontes sadarbību neatkarības atgūšanas ceļā.

Kaut gan izstāde galvenokārt orientēta uz PBLA politisko darbību, tajā atspoguļots arī organizācijas devums kultūras un izglītības jomā, latviskās identitātes uzturēšanā mītnes zemēs. Interesenti var iepazīties gan ar kurzemnieku pieminekļa atklāšanu kādreizējā Kurzemes kolonijā Tobago salā, gan ar trimdas latviešu dziesmu svētkiem un dziesmu dienām, gan arī ar PBLA Kultūras fonda, Izglītības padomes un Sabiedrisko zinātņu institūta Minsterē veikumu.

Mintauts Ducmanis, "LV" nozares redaktors