Ministru kabineta noteikumi Nr. 492

Rīgā 2022. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 50. §)

Dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu
un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu "Ežurgas klintis un Zivtiņu klintis", "Veczemu (Mantiņu) klintis", aizsargājamo koku un  dižakmeņu aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai saglabātu maz pārveidotas unikālas Rīgas jūras līča piekrastes ainavas ar stāvkrastiem un akmeņainām pludmalēm, netraucētu dabisko piekrastes procesu norisi un saglabātu Eiropas nozīmes un īpaši aizsargājamos piekrastes, zālāju un mežu biotopus un ar tiem saistītās sugas.

3. Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas:

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona;

3.3. ainavu aizsardzības zona;

3.4. neitrālā zona.

4. Dabas lieguma platība ir 1519  hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvas zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja to atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, dabas pieminekļiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

9. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu. Šādos gadījumos Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva rakstiska atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

10. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

11. Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

11.1. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot dabas lieguma apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzēti dabas parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

11.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras un kultūrvēsturiskos objektus;

11.3. būtiski pārveidot dabas un kultūrvēsturisko ainavu, ekoloģiski un estētiski vērtīgus ainavas elementus un kultūrvēsturiskās vides īpatnības;

11.4. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

11.5. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

11.6. no 15. marta līdz 30. septembrim veikt koku un krūmu ciršanu  meža zemēs  un mežsaimniecisko darbību, izņemot:

11.6.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

11.6.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

11.6.3. bīstamo koku (kokus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;

11.6.4. meža kopšanu ar rokas darbarīkiem;

11.6.5. lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas draudus, pēc vējgāzēm pieļaujama svaigi gāzto egļu izvākšana;

11.7. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

11.8. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem, kā arī pa pludmali, izņemot pārvietošanos pagalmos un gadījumus, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;

11.9. kājāmgājējiem pārvietoties pa stāvkrastiem ārpus īpaši ierīkotām noejām;

11.10. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli ierīkotām atpūtas vietām, izņemot pagalmus un neitrālo zonu;

11.11. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai zemes īpašnieka vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

11.12. rīkot autosacensības, motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

11.13. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

11.14. uzstādīt vēja elektrostacijas;

11.15. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

11.16. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, meža pļavas un lauces, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai; 

11.17. lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ieaudzēt mežu sējot vai stādot un veicināt dabisku apmežošanos;

11.18. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

11.19. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

11.20. medīt ūdensputnus;

11.21. lai mazinātu krasta eroziju – novākt un pārvietot krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē noskalotos un izskalotos kokus;

11.22. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa.

12. Dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

12.1. mainīt esošo ceļu platumu un ceļa trases novietojumu un ierīkot jaunus ceļus, kā arī veidot jaunas dabiskās brauktuves;

12.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

12.3. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas;

12.4. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, gājēju ceļus, veloceļus, maršrutus (tai skaitā digitālus (virtuālus) maršrutus), informācijas stendus, skatu torņus un platformas, atpūtas un telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

12.5. krasta kāpu aizsargjoslā cirst kokus kopšanas cirtē;

12.6. cirst uz jūras stāvkrasta augšējās krants esošus kokus, izņemot  bīstamos kokus, kā arī kokus, kuru nociršana nepieciešama ārkārtējas situācijas seku likvidēšanai. Par bīstamu koku šajā gadījumā uzskatāms arī koks, kura sakņu sistēma ir atsegta vairāk par 30 %;

12.7. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu.

13. Dabas lieguma pludmales teritorijā aizliegts bojāt, sadalīt un pārvietot akmeņus, kā arī izvest no pludmales akmeņus un smiltis.

14. Dabas lieguma krasta kāpu aizsargjoslā un dabas lieguma zonā aizliegts novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves ārpus vietām, kas šim nolūkam paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, izņemot minēto objektu novietošanu pagalmos un pludmales labiekārtošanas elementu novietošanu pludmales teritorijā.

III. Regulējamā režīma zona

15. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu un ar tiem saistīto sugu saglabāšanu, kā arī nodrošinātu jūras piekrastes dabiskos attīstības procesus.

16. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un citu veidu darbība, izņemot:

16.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;

16.2. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošanu, cilvēku glābšanu un meklēšanu;

16.3. ceļu uzturēšanu;

16.4. vēsturisko virszemes noteces grāvju uzturēšanu;

16.5. savvaļas sēņu, augu un to produktu vākšanu un iegūšanu personiskām vajadzībām;

16.6. medības;

16.7. kopšanas cirti baltalkšņu audzēs, saglabājot mežaudzes šķērslaukumu virs kritiskā šķērslaukuma, kas reizināts ar koeficientu 1,5;

16.8. meža monitoringu un meža inventarizācijas veikšanu.

17. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un citu veidu darbība, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

17.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu veikšanu;

17.2. zinātnisko pētījumu veikšanu;

17.3. vides monitoringa īstenošanu;

17.4. dabas tūrisma organizēšanu;

17.5. ceļu un elektrolīniju atjaunošanu un pārbūvi esošā trases novietojumā un platumā.

IV. Dabas lieguma zona

18. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu jūras piekrastei raksturīgos dabiskos biotopus un tiem raksturīgās sugas, kā arī vēsturiski izveidojušos ainavu, nodrošinātu netraucētus krasta procesus un Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu un ar tiem saistīto sugu saglabāšanu.

19. Dabas lieguma zonā aizliegts:

19.1. būvēt jaunas būves, izņemot publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras ierīkošanu, inženierbūvju un autoceļu būvniecību, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

19.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

19.2.1. publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu ierīkošanai un būvniecībai;

19.2.2. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei,  ja tiek mainīts trases platums un novietojums, kā arī ceļu būvniecībai, ja tā saistīta ar jūras krasta erozijas procesu darbības rezultātiem;

19.2.3. dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

19.2.4. lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju;

19.3. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

19.4. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

19.4.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

19.4.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un ošu audzēm – 50 gadu;

19.4.3. apšu audzēm – 30 gadu;

19.5. cirst kokus citā cirtē bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. veikt inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

20.2. atjaunot mežu stādot vai sējot;

20.3. veikt zinātniskos pētījumus.

21. Dabas lieguma zonā mežaudzēs saglabā sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kā arī nocirstos bīstamos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju (tai skaitā ceļu un veloceļu) aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

22. Dabas lieguma zonā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

23. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

24. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

24.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

24.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai.

V. Ainavu aizsardzības zona

25. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu dabas liegumam raksturīgo ainavu un piekrastes bioloģisko daudzveidību, vienlaikus pieļaujot ilgtspējīgu saimniecisko darbību.

26. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

26.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

26.1.1. publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai;

26.1.2. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums, kā arī ceļu  būvniecībai,  ja tā saistīta ar jūras krasta erozijas procesu darbības rezultātiem;

26.1.3. dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

26.1.4. lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanai vēsturiskajās vietās, kur notikusi dabiskā apmežošanās. Pēc lauksaimniecībā izmantojamo zemju atjaunošanas aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju;

26.2. krasta kāpu aizsargjoslā, veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus, ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

26.2.1. priežu un ozolu audzēm – 80 gadu;

26.2.2. egļu, bērzu, melnalkšņu un ošu audzēm – 60 gadu;

26.2.3. apšu audzēm – 35 gadus;

26.3. cirst kokus citā cirtē bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

27. Krasta kāpu aizsargjoslā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

28. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 3 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

28.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

28.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai.

29. Būvniecība ainavu aizsardzības zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

VI. Neitrālā zona

30. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu pašvaldības ceļu uzturēšanu un pārējās dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

31. Visā dabas lieguma teritorijā esošie pašvaldības ceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

VII. Dabas pieminekļi

32. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

32.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

32.2. aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem, tai skaitā dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

33. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts:

33.1. veikt jebkādu saimniecisko vai citu veidu darbību, kuras dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis, vai mazināta tā dabiskā, estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

33.2. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;

33.3. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

33.4. kāpt ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos objektos, ja tur nav izveidota atbilstoša infrastruktūra;

33.5. būvēt pazemes būves.

34. Dabas pieminekļu teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

34.1. tīrīt dabas pieminekļus;

34.2. veikt darbības, kuru rezultātā mainās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī izņemot šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

34.3. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai.

35. Aizsargājama koka teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

35.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

35.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

35.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu;

35.4. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.

36. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

37. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

38. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

38.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

38.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

38.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

VIII. Noslēguma jautājums

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumus Nr. 516 "Dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 162. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 492

Dabas lieguma "Vidzemes akmeņainā jūrmala" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālo ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 492

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējo pašvaldību. 

3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 492

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)