Pie Latvijas zelta, sudraba un naudas

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - "Latvijas Vēstnesim"

Lai arī pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas un tās sovjetizēšanas sākuma pagājis jau vairāk nekā 60 gadu, tomēr nav pamata apgalvot, ka šīs dramatisma un daudzu traģēdiju pilnās dienas būtu rūpīgi izpētītas un zinātniskās publikācijās aprakstītas. Protams, Latvijas vēsturnieku rīcībā vēl arvien nav daudzu ar šiem notikumiem saistīto dokumentu, kuri tiek glabāti dažādos Krievijas arhīvos. Iepazīšanās ar tiem, bez šaubām, atklātu vēl daudzus jaunus, būtiskus faktus gan 1940. gada jūnija dienās, gan arī tām vēlāk sekojošos notikumos.

Gatavojot nesen klajā nākušo grāmatu "Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs", Latvijas Valsts arhīva darbinieki varēja izmantot arī vairākus no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemtos dokumentus. Tomēr nevaram teikt, ka arī tagad mūsu rīcībā būtu visi galvenie ar 1941. gada 14. jūnija deportāciju saistītie dokumenti. Šī genocīda akcija bija plašs pasākumu komplekss, kura īstenošanā bija iesaistītas kā represīvās iestādes, tā arī komunistu partijas organizācijas un karaspēka pavēlniecība. Tā, piemēram, ģenerālpulkvedis Dmitrijs Volkogonovs savā pārdomu grāmatā "Etīdes par laiku" (""n/ls j dhtvtyb") citē arī kādu Krievijas Aizsardzības ministrijas centrālā arhīva dokumentu, kurā par 1941. gada 14. jūnija deportācijas īstenošanu teikts:

"Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam

11. armijas pavēlniekam

Uz 14. jūnija pulksten 18 arestēti 115 cilvēki.

Palikuši tikai atsevišķi vieninieki. Viss norit labi. Darbs tuvojas beigām.

Ģenerālmajors Kurkins."

Nav šaubu, ka šādus vai līdzīga rakstura dokumentus Krievijas arhīvos varētu atrast vēl daudz.

Taču nav noliedzams, ka arī mūsu pašu arhīvos esošie dokumenti par šo laiku vēl var pateikt daudz ko.

Publikācijā "Ar alkatīgām rokām pēc nabagu zelta un sudraba" ("Latvijas Vēstnesis", 2001.g. 5. un 6. aprīlī) ar arhīva dokumentiem centos parādīt, kā dažādās padomju nacionalizācijās cieta Latvijas trūcīgākie slāņi. Taču nacionalizācijas akcijas, protams, vispirms un galvenokārt tika vērstas pret turīgākajiem cilvēkiem.

Šoreiz publicētie dokumenti parāda, kā tika iecerēta un veikta bankās glabāto privāto seifu pārbaude un nacionalizācija. Tā kopumā noritējusi bez īpašiem šķēršļiem un aizķeršanās, kaut arī pašām varas iestādēm ilgu laiku tā arī nebija īsti skaidrs, kā ar atrastām vērtslietām, naudu un dokumentiem rīkoties tālāk: ko atdot, bet ko nacionalizēt...

Gluži citāds stāvoklis izveidojās ar dažādu Latvijas uzņēmumu ārzemju bankās esošo naudu. Pie tās ļoti gribēja piekļūt PSRS Ārējās tirdzniecības banka, taču daudzas ārvalstis šos kontus nobloķēja...

Protams, šis jautājums prasa vēl tālāku izpēti, taču arī šeit publicētie dokumenti apliecina, ka ārvalstis nebūt nesteidzās un nebija ar mieru PSRS okupētās Latvijas uzņēmumu naudu atdot Maskavai.

 

 

1. Seifu nacionalizācija

 

Izvilkums no Ministru kabineta 1940. gada 25. jūlija likuma par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju

Ministru kabinets 1940. gada 25. jūlijā

ir pieņēmis un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā

Ministru kabinets, izpildīdams Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Saeimas 1940. gada 22. jūlija deklarāciju*, nolemj:

1. Nacionalizēt visas bankas, apdrošināšanas sabiedrības, kredītiestādes, lombardus un privātu personu seifus. (..)

Šis likums stājas spēkā 1940. gada 25. jūlijā.

 

Prof. Dr . A.Kirchenšteins

Valsts un Ministru prezidents

Rīgā, 1940. gada 25. jūlijā Finansu ministrs K.Karlsons

..................................................................

Valdības Vēstnesis. - 1940.g. 27. jūlijs

* Deklarācija par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju

 

Izvilkums no LKP CK sēdes protokola

Slepeni

Protokols

LKP CK sēde 1. augustā 1940. gadā

Piedalās: Zaķis [J.Kalnbērziņš], [A.] Jablonskis, [F.] Deglavs, [Ie] Vīnholde, [Ž.] Spure, [A.] Nurža, Gailis, Marianna Ozoliņa, Lapiņš, [K.] Karlsons, [J.] Vanags, [J.] Gustsons, Leitmans, Sergejevs, Vladimirovs, Bokmelders.

Dienas kārtība:

1. Finansu ministra Karlsona ziņojums.

2. Zemkopības ministra Vanaga ziņojums.

3. Dažādi jautājumi.

I. b. Karlsona ziņojums

Ministrijas aparāts pa daļai atjaunots. Mazsvarīgākos posteņos palikuši vēl vecie darbinieki. Otrs svarīgākais uzdevums bija banku pārņemšana. Klīve un Dzelzītis nomainīti, arī citi. 3 zemnieku bankas apvienotas. (..)

Pats svarīgākais ir rūpniecības un banku nacionalizācijas jautājums. Bankas mēs pievienojām Latvijas Bankai. Tālākais banku pārveidošanas plāns bija sekojošs: būs še Latvijā Gosbankas (Valsts bankas - J.R.) nodaļa, tā uzsūks visas citas, izņemot Zemes un Komunālo banku. Būs jāizveido vēl kooperatīvā banka. Visumā bankas jāpieskaņo PSRS banku sistēmai.(..)

............................................................

LVA, PA - 101. f., 1. apr., 6. l., 7. lp. Oriģināls

 

Komisijas ziņojums par Rīgas Biržas bankas aktīvu un pasīvu pārņemšanu

Finansu ministram 1940.g. 1. augustā

Pamatojoties uz Saeimas š.g. 22. jūlija deklarāciju /Vald.Vēstn. 1940.g. 164. nr./ par kredītiestāžu nacionalizāciju. Jūs pilnvarojāt mūs, Kārli Ziemeli, Mārtiņu Jansonu un Voldemaru Olševski, pārņemt Rīgas Biržas bankas Rīgā, 15. maija laukumā, aktīvus un pasīvus un visu kredītiestādei piederošo mantu, sastādot par to aktu, un nodot šīs vērtības Latvijas Bankai. Sakarā ar Jūsu rīkojumu stājamies pārņemšanas darbā š.g. 24. jūlijā. Š.g. 31. jūlijā beidzam šīs bankas pārņemšanu, par ko sastādījām attiecīgu aktu, parakstītu no mums un bij[ušās] Rīgas Biržas bankas locekļiem, kuru līdz ar aktā uzrādītām vērtībām nodevām Latvijas Bankai.

Ņemot vērā to, ka mēs savu darbu esam beiguši, lūdzam mūs formāli atbrīvot no amata, kā arī noteikt pēc Jūsu ieskata atlīdzību par augšminētās bankas pārņemšanas darbu.

Pārņemšanas kom.[isijas] locekļi:

..................................................

LVA, 327.f., 1.apr., 455. l., 4.lp. Oriģināls

 

Akts par Almas Čakstes seifa pārbaudi

Pamatojoties uz finansu ministra 1940. gada 1. augusta rīkojumu Nr.362 (V.V. Nr. 172) par privātām personām un uzņēmumiem piederošo seifu pārņemšanu bankās, komisija, sastāvoša no Lamberts Smits-Pētersons kā priekšsēdētāja un locekļiem Vladimirs Krilovs un Arnolds Kurmīts, 1940. gada 3. augustā, piedaloties seifa Nr. 846e Latvijas Kreditbankā, īpašniekam (resp. viņa pilnvarotai personai) Alma Čakste, pārbaudīja šī seifa saturu un konstatēja sekojošas vērtības:

N.	Konstatēto vērtību Nodots īpašniekam Nodots Latvijas Bankai
p.k.	saraksts	Vērtība	Īpašnieka	Kurss	Vērtība	Kvīts
			paraksts
1.	2 banknotes ir Ls 500				Ls 1000
2. 1. banknote £ 10 000				£ 10 000
3.	40 banknotes ir ... £50 000				£ 2 000 000
4.	1 banknote Lt. 20 -				Lt. 20 -
5.	4 bank. ir Lt 10 -				Dkr. 40 -
6.	2 ceļu aizņ. obligācijas				Ls 40 -
7.	1 blanko vekselis par				Ls 1000 -
8.	4 bank. Dr. 10				Ls 40 -

2 seifu atslēgas paturētas

Komisijas priekšsēdētājs: paraksts

Locekļi: paraksts

1940. gada 3. augustā Īpašnieks: paraksts

LVA, 327.f., 1.apr., 460.l., 31.lp.

Atzīmes dokumentā: Ārzemes valūta

 

Jelgavas apriņķa vecākā lūgums atļaut lietot seifu

Nr.112

Finansu ministram IeM

Jelgavas apriņķa vecākais

Jelgavā, 1940.g. 8.augustā

Esmu noīrējis Valsts Zemes bankas Jelgavas nodaļā seifu, kurā novietoti apriņķu pagastu valžu nolietotie zīmogi un pagastu valžu naudas skapju atslēgu otrie komplekti. Bankas nodaļas vadība sakarā ar seifu nacionalizēšanu mani pie seifa vairāk nepielaiž, kādēļ lūdzu Jūsu atļauju seifu lietošanai.

Apriņķa vecākais D.Boitmanis

Grāmatvedis-sekretārs P.Kalniņš

LVA, 327.f., 1.apr. 455.l., 22. lp. Oriģināls

Atzīmes dokumentā:

Izziņa

Seifs Nr.200 aprakstīts, un tajā vērtības nav atrastas no komisijas. Dots telefonisks rīkojums š.g. 12. VIII pielaist pie seifa.

12. VIII 40. paraksts - nesalasāms.

Jansonam

Dot rīkojumu apriņķa vecāko pielaist pie seifa.

12/VIII A.Cielavs

 

 

Ziņojums par seifu pārbaudi Ventspilī

Valsts saimniecības departamentam Valsts kontroles revidenta palīgs

V. Šteinbergs

Rīgā, 9. VIII 1940.

Saskaņā ar š.g. 3. VIII rīkojumu izbraucu uz Ventspili 5. VIII pl.10.35 pārbaudīt seifus bankās un kredītiestādēs. Seifi atradās Latvijas Kreditbankas Ventspils nodaļā skaitā 18, no kuriem iznomāti bija 10. Pārbaudot iznomātos seifus, konstatēju, ka 3 seifi bija tukši, 1 seifu (Ziemeļu bankas) bija jau pārņēmusi Latvijas Banka sakarā ar Ziemeļu bankas pievienošanu minētai; 6 seifos atradu vērtības, par ko sastādīju aktus, skaitā 66 lapas. Darbu nobeidzu 8. VIII pl.20.30 un izbraucu no Ventspils 8. VIII pl.22.10. Rīgā iebraucu 9. VIII pl.8.00.

........................................

LVA, 327.f., 1.apr. 455.l., 18.lpp. Oriģināls

 

 

Ziņojums par seifu pārbaudi Daugavpils bankās

Valsts saimniecības departamentam Valsts kontroles revidents R.Zvērs

Rīgā 1940.g. 9.augustā

Pamatojoties uz rīkojumu, š.g. 4.augustā izbraucu uz Daugavpili, lai pārbaudītu Daugavpils un Rēzeknes bankās un kredītiestādēs atrodošos seifu saturu.

Latvijas Kreditbankas nodaļā Daugavpilī pārbaudījām 17 seifus. No minētiem seifiem 6 bija tukši, par kuriem akti netika sastādīti. Par pārējiem 11 seifiem sastādījām aktus, kurus še pievienoju.

Bez tam vēl pievienoju 5 aktus par tām krājaizdevumu sabiedrībām, kuras deva parakstus, ka tām nav ne seifu, nedz arī vērtspapīru, kuri būtu nododami valstij.

Pielikumā: 16 akti un apliecība.*

............................................................

LVA, 327.f., 1.lp., 455.l., 11., 11.a lpp. Oriģināls

* Netiek publicēti

 

 

Ziņojums par seifu pārņemšanu Liepājā

Seifu vērtību pārņemšanas komisijai pie Finansu ministrijas*

1940.g. 10.augustā

Pamatojoties uz finansu ministra 1940.g. 1.augusta 362.rīkojumu par privātām personām un uzņēmumiem piederošu seifu pārņemšanu bankās, seifu vērtību pārņemšanas komisija Liepājā laikā no 5. līdz 9.augustam pārbaudīja 115 seifu saturu Latvijas Kreditbankas Liepājas nodaļas telpās, Liepājā, Lielā ielā 14, un 52 seifu - Ziemeļu bankas a/s Liepājas nodaļas telpās, Liepājā, Lielā ielā 11/13, kopā 167 seifi, par ko sastādīti attiecīgi akti, pārņemtās vērtības un dokumenti ievietoti aploksnēs un saiņos, kas aizzīmogoti ar Latvijas Bankas Liepājas nodaļas zīmogu un nodoti šīs bankas nodaļas glabāšanā, resp., rīcībā. Bankas nodaļas kvītis pievienotas attiecīgiem aktiem.

Par seifu atrašanos citās pastāvošās bankās vai kredītiestādēs Latvijas Bankas Liepājas nodaļā ziņu nebija.

Komisijā kā loceklis piedalījās Latvijas Bankas Liepājas nodaļas pārstāvis Jorchs Freimanis.

Pielikumā: 59 akti Nr. Nr.1-18, 18a, 19-23, 23a, 24. 24a, 25, 25a, 26, 27 (Latvijas Kreditbankas Liep.[ājas] nod. 1-28 (nac. Ziemeļu bankas apr. (?)Liepājas n.) ar pielikumu un 1940.g. 3.augusta apliecība.**

Seifu vērtību pārņemšanas komisijas Liepājā priekšsēdētājs

Paraksts (nesalasāms)

LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 3.lp. Oriģināls

* Saglabāts autora rakstības stils

** Netiek publicēti

 

 

Latvijas Kredītbankas paziņojums par seifiem

Valsts saimniecības departamentam Latvijas Kredītbanka

Rīgā 3.8.40.

Atsaucoties uz Jūsu š.g.uzaicinājumu laikrakstā "Rīts" Nr.213, pagodināmies paziņot, ka Latvijas Kredītbankas rīcībā atrodas 3302 seifi, no kuriem skaitās izīrēti 1199.

Bez augšminētā bankā nodoti uzglabāšanai arī 34 saiņi.

Ar patiesu cieņu Latvijas Kredītbanka

LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 10.lp. Oriģināls

 

 

Seifu pārņemšanas galvenās komisijas priekšsēdētāja ziņojums par seifu pārņemšanu

Finansu ministram Rīgā, 1940.g. 15.augustā

Sakarā ar Jūsu rīkojumu seifu pārņemšanas komisija izdarīja seifu pārbaudi Rīgā un pārējās provinces pilsētās. Pavisam bija pārbaudāms 11231 seifs un 299 saiņi. Līdz šai dienai visi seifi pārbaudīti, izņemot 919, kuru 866 īpašnieki nav ieradušies, bet 53 seifiem trūkst atslēgu. No nepārbaudītiem seifiem atrodas:

Liepājas bankā	23
Latviešu akciju bankā	22
III Vidzemes savstarpējā kredītbiedrībā	5
Rīgas pilsētas diskonta bankā	126
Latvijas Kredītbankā	235
Rīgas biržas bankā	414
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrībā	1
Daugavas savstarpējā kredītb.	9
Rīgas tirgotāju un rūpn.savstarpējā kredītbiedrībā	5
II Rīgas savstarpējā kredītb.	30
Vidzemes savstarpējā kredītb.	13
Valsts zemes bankā Jelgavā	9
Jelgavas pilsētas krājkasē	25
Latv.Kredītbankā Daugavpilī	2

Bez tam, pārbaudāmi vēl 42 depozīti.

Seifu uzlaušana Rīgā izmaksā no Ls 1,50 līdz Ls 2, bet savešana kārtībā - no Ls 12 līdz Ls 14.

Lūdzu atļaut atvērt un pārbaudīt seifu saturu bez īrētāju klātbūtnes.

Seifu pārņemšanas galvenās komisijas priekšsēdētājs M.Jansons

LVA, 327.f., 1.apr., 455.l., 57.lp. Oriģināls

 

 

Lības Spārniņas lūgums izmaksāt no seifa pārņemto naudu

Latvijas Bankai Lība Spārniņš,

dzīv.Rīgā, Tilta ielā 2/4, dz.13

Rīgā, 1940.g. 13.augustā

Pārbaudot manu seifu Nr.64 Rīgas pilsētas diskonta bankā š.g. 3/4 augustā, Latvijas Banka pārņēma 1 zelta 10 rbļ. krievu monetu Ls 48, - vērtībā un Ls 430 - Latvijas naudā.

Šodien man jānokārto Komunālā bankā Ls 15000, - vekselis, parakstīts no mana dēla Roberta Ušķa un manis žirēts. Vekseļa termiņš bija jau aizvakar, t.i., 11.augustā.

Šā vekseļa kapitāla daļu atmaksai un % samaksai man nepieciešami vajadzīga augšminētā no mana seifa pārņemtā nauda.

Laipni tādēļ lūdzu Latvijas Banku izmaksāt man augšminētos no seifa pārņemtos Ls 430,- Latvijas naudā un zelta monētas vērtību Ls 48,-

L.Spārniņš

..................................................

LVA, 327.f., 1.apr., 488.l., 17.lp. Oriģināls

Atzīmes dokumentā:

Jansonam

L.noskaidrot, vai vekseļa izdevējs R.Ušķis ir Spārniņa dēls un kāds ir vekseļa devēja R.U. mantas stāvoklis. Kādēļ vekseļa devējs nekārto savu vekseli?

13/VIII 40. A.Cielavs

Turpmāk - vēl

Kopā

919