Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija:

laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns, Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli "Latvijas Vēstnesim"

2. Ceļā uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.116, 08.08.2001.

1. jūlijā notika Lauksaimniecības fakultātes padomes ārkārtas sēde saistībā ar valdības lēmumu. "Brīvā Zeme" par to rakstīja [ Lauksaimniecības fakultāte pateicas Valsts prezidentam // Brīvā Zeme. — 1936. — 1. jūl. ]: "Šodien plkst. 12 Lauksaimniecības fakultātes aulā notika fakultātes ārkārtējā sēde, ko sasauca fakultātes dekāns profesors Paulis Lejiņš pēc valdības lēmuma par Lauksaimniecības fakultātes pārvēršanu akadēmijā un pārcelšanu uz Jelgavu. Sēdi ievadīja jaunais fakultātes dekāns vecākais docents Pēteris Kulitāns (stājās amatā ar 1. jūliju — K.V. ), paziņojot par valdības lēmumu. Viņš uzaicināja fakultātes mācībspēkus izteikt pateicību Valsts prezidentam Dr. Kārlim Ulmanim par fakultātei piešķirto godu, pārveidojot to par Lauksaimniecības akadēmiju un tādā kārtā izceļot tās nozīmi visu pārējo fakultāšu starpā. Ar sajūsmu fakultāte šim ierosinājumam pievienojās."

6. jūlijā Jelgavas pilsētas galva Hugo Štolcs nosūtīja pateicības vēstuli Valsts prezidentam [ LVVA, 807. f., 4. apr., 504. l. — 34. lpp. ] un apsveikuma vēstules LU Lauksaimniecības fakultātes dekānam un Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājam. Apsveikumā fakultātes dekānam Pēterim Kulitānam Hugo Štolcs rakstīja [ LVVA, 807. f., 4. apr., 504. l. — 35. lpp. ]: "Atļaujiet, augsti godāts Dekāna kungs, Jūsu personā apsveikt Lauksaimniecības fakultātes vadību, mācībspēkus un studējošo jaunatni kā nākošos Jelgavas pilsoņus un mūsu pilsētas lepnumu un novēlēt fakultātei sekmīgi veikt visus priekšā stāvošos pārveidošanas darbus. Jelgavas pilsētas valde no savas puses apsola darīt visu iespējamo, lai palīdzētu jaunizveidojamai akadēmijai sekmīgi pārvarēt visas ar pārnākšanu uz Jelgavu saistītās grūtības."

1936. gada 14. jūlijā Ministru kabinets pieņēma uzdevumus turpmākai valdības darbībai 1936./37. budžeta gadā. Izglītības ministrijai starp citiem pienākumiem tika uzdots arī izstrādāt likuma projektu par Lauksaimniecības akadēmiju [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 308. l. — 165. lpp. ]. 16. septembrī LU padome Izglītības ministrijas uzdevumu par likumprojekta izstrādi uzdod izpildīšanai Lauksaimniecības fakultātei [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 154. lpp. ]. (..)

Lauksaimniecības fakultāte jau laikus sāka domāt par darbību Jelgavā. 27. novembrī dekāns Pēteris Kulitāns lūdza Izglītības ministrijai rast iespēju nodot Lauksaimniecības akadēmijai Valdekas fermu paraugsaimniecības vajadzībām. Šo lūgumu atteica, jo Valdekas saimniecība bija Jelgavas Skolotāju institūta mācību saimniecība. Institūta mācību plānos bija paredzēta arī laukkopība un dārzkopība. Pavasaros un rudeņos institūta audzēkņi veica saimniecībā praktiskos darbus. Pēc Lauksaimniecības fakultātes ierosmes LU rektors Jūlijs Auškāps 1936. gada 8. decembrī rakstījis vēstuli izglītības ministram [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 159. lpp. ]. Vēstulē atzīmēts, ka Lauksaimniecības fakultātes apmācībā ir nepieciešams studentus iepazīstināt ar dažādām lopu slimībām pie slimiem mājdzīvniekiem. Rīgā šie demonstrējumi notiekot Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikās. Jelgavā šādas iespējas nebūšot. Tādēļ pēc Lauksaimniecības fakultātes ierosinājuma un saskaņā ar LU padomes lēmumu rektors lūdza izglītības ministru "neliegt savu gādību", lai Zemkopības ministrija piešķirtu papildu finansējumu jaunceļamajai veterinārajai klīnikai Jelgavā, Pasta ielā, papildus izbūvēm dzīvnieku demonstrēšanas vajadzībām. (..)

1937. gada 5. janvārī Ministru kabinets atļāva Zemkopības ministrijai nodot Latvijas Universitātes rīcībā daļu Vecmoku virsmežniecības (ap 3600 ha) Lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļas otrās mācību mežniecības vajadzībām [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 310. l. — 2. lpp. ].

Sākotnēji gan Ministru kabineta lēmumā, gan sarakstē, gan presē tika lietots nosaukums "Lauksaimniecības akadēmija" — bez nosaukuma paplašinājuma un precizējuma. Pirmo reizi paplašināts akadēmijas nosaukuma variants, gan saīsinājumā, sastopams dekāna Pētera Kulitāna 1937. gada 13. marta pavadrakstā LU rektoram: "Pielikumā pagodinos nosūtīt izglītības ministra kungam adresētu rakstu L.L. Akadēmijai vajadzīgās zemes lietā, kuru laipni lūdzu tālāk raidīt." [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 170. lpp. ] Rektors Jūlijs Auškāps savā pavadvēstulē izglītības ministram saīsinājumus atšifrē — Latvijas Lauksaimniecības akadēmija [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 171. lpp. ]. Arī Izglītības ministrija turpmāk lieto šo akadēmijas nosaukumu — 26. maija vēstulē Universitātei. "Izglītības ministra kungs lūdz Jūs sūtīt savu pārstāvi uz apspriedi š. g. 31. maijā, kurā pārrunās un apspriedīs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas programmas un būves jautājumus." [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 174. lpp. ] Ar šādu akadēmijas nosaukumu tiek izstrādāts jaunās augstskolas satversmes projekts. (..)

Latvijas Valsts vēstures arhīvā akadēmijas satversmes projekts sastopams vairākās lietās. Vienā no lietām [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 310. l. — 37.-50. lpp. ] virs satversmes projekta uzraksta pirmajā lapā "Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas satversme" ar zilu zīmuli rakstīts: "Kur Jelgava? Nav minēta." Vārds "Latvijas" ar parasto zīmuli pārsvītrots un virs tā uzrakstīts "Jelgavas". Vienā no satversmes projekta eksemplāriem [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 233.-246. lpp. ] virs zīmuļraksta "Jelgavas" tāpat ar parasto zīmuli rakstīts "Kārļa Ulmaņa", bet pārsvītrots. Kādā citā eksemplārā [ 109. LVVA, 1632. f., 2. apr., 57. l. — 13.-27. lpp. ] pirmās lapas augšējā kreisajā stūrī virs labojuma "Jelgavas" tāpat ar zīmuli uzrakstīts "Mazā min. kab. redakcija". Satversmes projekta saturs pēc iesniegšanas Ministru kabinetā nav būtiski mainīts.

Lauksaimniecības fakultātes dekāns Pēteris Kulitāns 27. martā informēja "Brīvo Zemi", ka "patlaban fakultāti nodarbina jautājums par Lauksaimniecības akadēmijas organizēšanu. Kā zināms, nākamajā gadā jau Lauksaimniecības akadēmijai jāsāk darbs Jelgavas pilī. Fakultāte tagad izstrādā akadēmijas satversmi un projektu Jelgavas pils trešā spārna izbūvei. Domājams, ka nāksies celt arī ceturto pils spārnu, kas tādā gadījumā noslēgs pils pagalmu no rietumu puses". [ Izstrādā Lauksaimniecības akadēmijas satversmi // Brīvā Zeme. — 1937.— 27. martā. ]

1937. gada 1. maijā "Brīvā Zeme" informēja, ka, sākot ar 3. maiju, Lauksaimniecības kameras galvenais birojs atradīšoties Jelgavas pilī, uz kurieni atdresējami visi sūtījumi. 3. maijā Jelgava sagaidīja Lauksaimniecības kameras darbiniekus ar goda vārtiem pie pils. Vārtu vienā pusē bija uzraksts "Jaunajai mītnei jaunu garu", otrā pusē — "Latvijas lauksaimniekam jaunu sparu". [ Jelgava šodien sagaidīja Lauksaimniecības kameras darbiniekus // Brīvā Zeme. — 1937. — 3. maijā. ]. Kameras priekšsēdētāju Rūdolfu Dzērvi un vadošos darbiniekus sagaidīt pie pils bija ieradušies pilsētas galva Hugo Štolcs, apriņķa vecākais Teodors Dārznieks, garnizona priekšnieks pulkvedis Augusts Apsītis, prāvests Jānis Reinhards, skolu, mazpulku, organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji un apkārtnes pagastu vecākie.

Jelgava ļoti rūpīgi gatavojās pils telpu iesvētīšanas svinībām, kas notika 11. maijā [ Kā noritēs pils iesvētīšana // Brīvā Zeme. — 1937. — 5. maijā., Rīt iesvētīs Lauksaimniecības kameras telpas atjaunotajā Jelgavas pilī // Brīvā Zeme. — 1937. — 10. maijā. ]. "Brīvā Zeme" šīs svinības aprakstīja šādi [ Zeme ir teikusi savu vārdu: Jelgava un Lauksaimniecības kamera sagaida Valsts Prezidentu // Brīvā Zeme. — 1937. — 11. maijā. ]: "Zemgales pilsēta Jelgava no agra rīta pildījās ļaudīm. Jelgavas atjaunotā pils, Hercoga Jēkaba laukums un Trīsvienības baznīca ir šodien jelgavnieku uzmanības centrā. Jau labu laiku pirms plkst. 10 rītā pa Jelgavas ielām sāka soļot karavīri, aizsargi, skolu jaunatne un organizācijas, lai vērotu, kā pilsēta pošas karogiem, zaļumu vītnēm, kā gatavojas zemes saimnieka sagaidīšanai, kā kārtojas lielajai parādei un dievkalpojumam. Karogu rotā pilsēta ietērpusies, jau sākot ar tiltu pār Lielupi. Pils priekšā pie ieejas pils dārzā uzceltas varenas arkas, virs kurām lasāms: "Par zemi, tautu un valsti." No arkām pilī ved karogu eja. Izgreznota arī pati pils, pagalms un iekšējā telpa, kur notiks pils nodošana Lauksaimniecības kameras un tautas lietošanā. Otri goda vārti celti pretī Trīsvienības baznīcai pie Hercoga Jēkaba laukuma.

Tieši plkst. 10 pāri Lielupes tiltam iznirst jātnieku eskadrona rindas, kas devās pretī un sagaidīja Jelgavas pilsētas robežās Valsts prezidentu. Kad zemes saimnieks izkāpa no auto pie pirmajiem goda vārtiem, to sagaidīja Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs, prezidija locekļi un ģenerālsekretārs. Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve prezidentam ziņoja, ka viss svinībām sagatavots, un lūdza atļauju uzvilkt karogu. Virs pils paceļas karogu rinda, atskan fanfaras, orķestris spēlē "Dievs, svētī Latviju!". Tanī pat laikā no Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atskanēja trīs baznīcas zvani par zīmi pārējiem baznīcu zvaniem, kas līdz ar sirēnām fabrikās, lokomotīvēm stacijā un karogu uzvilkšanu visā Jelgavā padarīja cēlu un neaizmirstamu šo svinīgo brīdi.

Tad augstie viesi — prezidents, kara ministrs ģenerālis Balodis, līdz ar valdības locekļiem, ģeneralitāti un citiem — devās pāri karogotajam Driksas upes tiltam pilsētā. Pie otriem goda vārtiem Pils ielā bija pulcējušies Jelgavas iedzīvotāji, karavīri un citas organizācijas un visas pilsētas iedzīvotāji. Tad aiz vārtiem četrstūrī nostājušies visi apriņķu priekšnieki, pilsētu un pašvaldību pārstāvji un citi Zemgales dzīves vadītāji. Atskanēja apsveikuma maršs. Tad Zemgales lauku un pilsētu pašvaldību vārdā prezidentu uzrunāja Jelgavas pilsētas galva H.Štolcs, teikdams: "... Bijušās hercogistes lauku un pilsētu pašvaldības ir dziļi pārliecinātas, ka vēsturiskās pils atjaunošana un Latvijas Lauksaimniecības kameras un Lauksaimniecības akadēmijas pārcelšana uz šo pili, līdz ar jūras ostas atjaunošanu Jelgavā, nesīs lielu svētību visai mūsu zemei un latvju tautai."

Dievkalpojumā ievadvārdus teica arhibīskaps Teodors Grīnbergs, altāra svētrunu — prāvests Jānis Reinhards. Pēc dievkalpojuma Valsts prezidents kopā ar viesiem devās atpakaļ uz pili. Pie pils lielajām durvīm, kuras vēl bija slēgtas, iekšlietu ministrs Vilis Gustavs Gulbis pasniedza zemkopības ministram Jānim Birzniekam zelta atslēgu. Zemkopības ministrs teica uzrunu [ Lielā svētku diena Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1937. —12. maijā. ]. Kameras prezidija sēžu zālē ap brūnu ozolkoka galdu lielā pusaplī novietojās paplašinātās prezidija sēdes dalībnieki — kameras vadība un goda viesi, kuru vidū bija arī garīdzniecība, visu kameru priekšsēdētāji, ministriju pārstāvji, Latvijas preses biedrības priekšnieks. Kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, atklājot sēdi, ziņoja, ka valdības lēmums par kameras pārcelšanu uz Jelgavas pili izpildīts. Apsveikumu teica Valsts prezidents. Pēc paplašinātā prezidija sēdes notika svinīgais telpu iesvētīšanas akts, kurā piedalījās visi goda viesi un plašā kameras darbinieku saime. Aktu ievadīja arhibīskapa Dr. T.Grīnberga svētruna. Pēc iesvētīšanas akta plašu runu, kura ilga vairāk par stundu, teica Valsts prezidents. Viņš cita starpā teica [ Latviešu zemes arāji Jelgavas pilī // Brīvā Zeme. — 1937. —12. maijā. ]: "Mēs esam pulcējušies šodien še lieliem svētkiem un lielām svinībām, lai atzīmētu mūsu Lauksaimniecības kameras darba uzsākšanu Zemgales — Kurzemes hercogu pilī. Mēs visi jūtam, ka šis brīdis ir patiesi svētku un svinību brīdis. Mēs šodien esam pašķīruši jaunu lapu savam darbam, jaunu lapu saviem uzdevumiem un jaunu lapu arī savām cerībām un savai apņēmībai. (..) Vēl jo sevišķi tādēļ, ka ar to vēl nepietiek, ja mēs šinī brīdī domājam, ka taisni šinī pavasarī paiet 200 gadi no tā laika, kad sāka šo pili celt. Šinī pilī nu iemājos zemnieku dzīves cēlāja un daiļotāja — Latvijas Lauksaimniecības kamera. Un drīz tai kaimiņos zem šī paša jumta būs arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmija."

Sakarā ar svinībām Valsts prezidents ziedoja Jelgavas pilsētas skolu trūcīgo audzēkņu mācību līdzekļiem un apģērbiem Ls 2500, pilsētas cittautiešu skolām tādām pašām vajadzībām — Ls 1500, pilsētas nespējniekiem — Ls 2000, vācu draudzes nespējniekiem — Ls 400.

Lauksaimniecības kameras pirmā darba sēde Jelgavā notika 20. maijā [ Lauksaimniecības kameras pirmā darba sēde Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1937. — 21. maijā. ].

1937. gada 25. maijā Ministru kabinets nodibināja komisiju Lauksaimniecības akadēmijas mācību programmu un Jelgavas pils pārbūves un jaunbūves plāna izstrādāšanai [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 310. l. — 120. lpp., Izstrādās Lauksaimniecības akadēmijas mācību programmu // Brīvā Zeme. — 1937. — 26. maijā. ].

Akadēmijas mācību plānu komisija apstiprināja 14. septembrī [ Jaunās Lauksaimniecības akadēmijas programma // Brīvā Zeme. — 1937. — 15. sept. ]. 12. oktobrī mācību plānu izskatīja Lauksaimniecības kameras prezidija sēdē. Informāciju sniedza komisijas loceklis kameras ģenerālsekretārs Kārlis Saliņš [ Lauksaimniecības akadēmijas mācību programma // Brīvā Zeme. — 1937. — 13. okt. ]: "Nākamā akadēmijas mācību programma krasi neatšķiras no pašreizējās Lauksaimniecības fakultātes programmas. Agrāko 4 un pus mācību gadu vietā uz priekšu būs tikai 4. No jauna mācību priekšmetos ievesta meliorācija, pastiprināta dārzkopība, lopkopība un lauksaimniecības mašīnu nozares. Tāpat arī no jauna programmā ievests darba racionalizācijas jautājums. Obligātas būs angļu un vācu valodas. Pirms iestāšanās akadēmijā no audzēkņiem prasīs iepriekšēju praksi saimniecībā." Tika izstrādāti arī visu priekšmetu programmu projekti [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 697. l. ].

1937. gada 5. septembrī Jelgavā Zemgales izstādes laikā notika 3. Pļaujas svētki. Tos apmeklēja un plašu runu teica Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis. Šie svētki ir ievērojami arī ar to, ka to laikā Jelgavas pilij tika dots vārds — Viestura piemiņas pils. Pilij vārdu deva prezidents savā runā. [ Jauni nodomi mūsu lauku dzīvei: Prezidenta K.Ulmaņa vēstījums trešajos Pļaujas svētkos Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1937. — 6. sept. ] (..)

Sagatavošanās procesa ietvaros pārejai uz patstāvīgu lauksaimniecības augstskolu Universitāte nosūtīja no 1937. gada 1. novembra līdz 3. decembrim uz Rietumeiropu Lauksaimniecības fakultātes dekānu vecāko docentu Pēteri Kulitānu un vecāko docentu Rūdolfu Markusu (17. novembrī viņu ievēlēja par profesoru), lai iepazītos tuvāk ar lauksaimniecības un mežsaimniecības augstskolām. Tika apmeklētas 15 augstskolas — Lauksaimniecības fakultāte Igaunijas universitātē Tartu, Somijas universitātē, Berlīnes universitātē, Minhenes Tehniskajā augstskolā, Drēzdenes Tehniskajā augstskolā, Zviedrijas Mežsaimniecības augstskola Stokholmā un Lauksaimniecības augstskola Ultunā, Norvēģijas Lauksaimniecības augstskola Asā, Dānijas Lauksaimniecības un veterinārijas augstskola Kopenhāgenā, Ebersvaldes Mežsaimniecības augstskola Vācijā, Šveices Tehniskās augstskolas Lauksaimniecības un Mežsaimniecības nodaļas Cīrihē, Čehoslovākijas Tehniskās augstskolas Lauksaimniecības un Mežsaimniecības nodaļas Prāgā, Čehoslovākijas Lauksaimniecības augstskola Brno, Polijas Galvenā Lauksaimniecības augstskola Varšavā, Lietuvas Lauksaimniecības akadēmija Dotnuvā. Pēc atgriešanās komandētie iesniedza valdībai plašu komandējuma pārskatu [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 204.–228. lpp. ]. Ministru kabinets jau 17. jūnijā bija atļāvis Izglītības ministrijai piešķirt Ls 3000 komandējuma izdevumu segšanai [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 308. l. — 137. lpp. ].

Telpu sadalījuma plānu akadēmijai pils vecajā un jaunceļamajā korpusā komisija pieņēma 26. oktobrī [ Top Lauksaimniecības akadēmijas telpu un darba plāns // Brīvā Zeme. — 1937. — 20. okt. ]. Komisija paredzēja uzcelt jaunu trīsstāvu korpusu, kurš savienotu divus sānu korpusus un noslēgtu pils pagalmu [ Pieņemts Lauksaimniecības akadēmijas telpu sadalījuma plāns // Brīvā Zeme. — 1937. — 27. okt. ]. Pils pārbūves un jaunbūves projekta autors bija LU Arhitektūras fakultātes profesors Eižens Laube. (..)

Trijos stāvos paredzētas telpas lielai akadēmijas studentu klausītavai, profesoru un viņu asistentu kabinetiem un daudzajām laboratorijām. Viestura piemiņas pils tālākās izbūves un jaunbūves darbi ilgs apmēram pusotra gada un tos paredzēts pabeigt ap 1939. gada oktobri.

Latvijas Universitātes dekānu padome akceptēja Lauksaimniecības akadēmijas satversmi 1937. gada 29. novembrī [ Lauksaimniecības akadēmijas satversme izstrādāta // Brīvā Zeme. — 1937. — 30. nov. ]. Universitātes padome to pieņēma 2. decembrī [ Lauksaimniecības akadēmijas satversmei Universitāte piekritusi // Brīvā Zeme. — 1937. — 2. dec. ]. 1937. gadā pils pārbūvei tika izlietoti Ls 1,15 milj. [ Jauni nodomi mūsu lauku dzīvei: Prezidenta K.Ulmaņa vēstījums trešajos Pļaujas svētkos Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1937. — 6. sept. ]

Sagatavojot pamatus jaunajam pils korpusam, 1938. gada sākumā pagalma rietumu pusē 2 metru dziļumā atrada masīvas koka būvju daļas. Netālu no šīs vietas, bet dziļāk atklāja garu mūri [ Jelgavā atrakti senas pils pamati // Brīvā Zeme. — 1938. —11. apr. ] un 5 lielgabalus. "Brīvā Zeme" 12. aprīlī rakstīja [ Noskaidro senās celtnes pamatus Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1938. — 12. apr. ]: "Pēc vēsturnieku domām, izraktajā pamatu bedrē redzamie noteiktā kārtībā gulošie vecie baļķi ir kādas senas celtnes pamati. Iespējams, ka senās pils pamati atlikuši no vācu ordeņa celtās vecās Jelgavas pils. Pilij 1345. gadā uzbrucis lietuvju karaspēks, kas nodedzinājis pils sētu un aizvedis gūstā vairākus vācu bruņiniekus. Pils nav bijusi sevišķi liela un pastāvējusi līdz hercoga Ernesta Bīrona valdīšanas laikam. Vecie lielgabali, domājams, ir no hercoga Pētera laikiem, kad tie bijuši novietoti pie pils galvenās ieejas. Pieminekļu valde jau stājusies pie atradumu noskaidrošanas." (..)

Pils jaunbūvējamā korpusa pamatakmens svinīga iemūrēšana notika 1938. gada 11. maijā, Lauksaimniecības kameras pils telpu iesvētīšanas pirmās gadadienas datumā. Šajā dienā ar Lauksaimniecības kameras svinīgo sēdi atzīmēja arī kameras pirmā darba gada jubileju Viestura piemiņas pilī Jelgavā. Jelgava bija ļoti rūpīgi gatavojusies šiem svētkiem, jo uzskatīja tos arī par jelgavnieku svētkiem. Uz šiem pasākumiem ieradās Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis, valdības locekļi un daudz citu viesu. (..)

Ar lauriem un palmām izrotāta kameras svinīgo sēžu zāle. Pēc plkst. 10 tā pamazām piepildījās ar svinīgās sēdes dalībniekiem. (..)

"Pulksten 11 atvērās svinīgās sēžu zāles durvis un telpā pa tās lielajiem logiem plūda saulainās Zemgales dienas gaisma. Sēdes dalībnieki, piecēlušies kājās, sagaidīja prezidentu. Prezidents nosēdās goda vietā pie kameras prezidija galda. Atklājot svinīgo sēdi, kameras priekšsēdētājs R.Dzērve teica uzrunu. Pēc tam savu prieku par lielajiem Lauksaimniecības kameras darba sasniegumiem visās svarīgākajās dzīves nozarēs savā runā izteica prezidents." (..)

Pils ceturtā korpusa pamatakmens iemūrēšanas svinības aculiecinieku aprakstā [ Lauksaimniecības akadēmijas pirmie svētki Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1938. — 12. maijā. ]: "Karogotā Jelgava un viņas vēsturiskā Viestura piemiņas pils liecināja par skaista laikmeta ievadījumu, kura viens no pirmajiem piepildījumiem būs — Lauksaimniecības akadēmija atjaunotās un jaunceļamās Viestura piemiņas pils telpās. (..) Svētkus ievadīja Valsts prezidenta Dr. K.Ulmaņa un valdības locekļu gājiens no Lauksaimniecības kameras telpām uz ceturto korpusu, kur skolēni un mazpulku dalībnieki slēgtā ierindā pauda jaunatnes uzticību šim laikam un viņa Veidotājam. Pirms ieejas svētku laukumā Lauksaimniecības fakultātes studējošo biedrību pārstāvis pasniedz prezidentam krāšņas rozes. (..)"

Izglītības ministrs prof. A.Tentelis teica: "Mēs šo pils daļu ceļam praktiskām vajadzībām, un kā tādai viņai arī jāatšķiras no senā arhitekta Rastrelli projekta. Tā ir mūsdienu celtne ar zālēm un laboratorijām, un viņas pamatā ir jaunlaiku celtniecības praktiskā doma. (..)

Būvniecības departamenta direktora P.Mieža uzaicinājumā Lauksaimniecības fakultātes dekāns vecākais docents Kulitāns nolasīja dokumentu, kas bija paredzēts iemūrēšanai akadēmijas pamatos.

Kā pirmie dokumentu parakstīja Valsts prezidents, izglītības ministrs prof. A.Tentelis, sabiedrisko lietu ministrs A.Bērziņš, zemkopības ministrs J.Birznieks un sabiedrisko iestāžu pārstāvji. Tad dokumentu līdz ar svinīgās dienas laikrakstiem un žurnāliem ievietoja vara caurulē, un pēc caurules aizlodēšanas valsts prezidents to novietoja jaunceltnes pamatos, iemūrējot arī pamatos pirmo ķieģeli."

Pēc pamatakmens iemūrēšanas Valsts prezidents teica runu, kurā cita starpā norādīts [ Nākotne spožāka par pagātni // Brīvā Zeme. — 1938. — 12. maijā. ]: "Šodien, kad mēs liekam pamatakmeni šai pilij, tai pilij, kuras pirmās daļas pamatakmens ir tapis guldīts taisni pirms 200 gadiem, tad mēs atkal esam arī vienu akmeni iemūrējuši tiltā uz pagātni. (..)

Jaunā pils daļa, kuras pamatakmeni mēs šodien liekam, noderēs kā zīme, šī pamatakmens likšana kā izejas punkts tam, ka pils atkal nesīs labumu Jelgavai, nes labumu jau tagad, kā nesa pagājušā gadā ar to, ka desmitiem un simtiem cilvēku darbu atrada, nesīs labumu Jelgavai, kad jau pēc gada par 1000 cilvēkiem un vairāk būs pieaudzis Jelgavas iedzīvotāju skaits, un nesīs labumu Jelgavai, vairodama Jelgavas skaistākās vietas un Jelgavas daiļumu.

Un beidzot šī pils daļa, kura drīzumā pacelsies virs šī pamatakmens, būs krāšņs piemineklis mūsu dienām un mūsu darbam, kurā mēs esam ielikuši savas sirdis, savus spēkus un visas savas spējas. Lai tad nu šis piemineklis Jelgavai, Zemgalei un visai zemei māca mūs ļaut, lai arvien aug augumā mūsu pašapziņa un lepnums uz šo zemi, šīm pilsētām, šo valsti, mūsu Latviju. (..)"

Ministru kabinets Lauksaimniecības akadēmijas jaunās ēkas pamatakmens likšanas svinību sarīkošanai bija atvēlējis Ls 1400 [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 313. l. — 121. lpp. ].

1938. gada 10. maijā Ministru kabinets par Lauksaimniecības fakultātes dekānu jaunajam 1938./39. mācību gadam apstiprināja fakultātes ievēlēto vecāko docentu Pāvilu Kreišmani [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 310. l. — 128. lpp. ].

Pils jaunā korpusa būvdarbi ritēja raiti. Jau 17. jūnijā "Brīvā Zeme" informēja [ Lauksaimniecības akadēmijai jau paceļas otrs stāvs // Brīva Zeme. — 1938. — 17. jūn. ], ka pie jaunā korpusa celtniecības nodarbināti vairāk nekā 100 amatnieku un strādnieku un tiekot celts jau otrais stāvs. 20. jūlijā iepazīties ar darbiem pilī ieradās Lauksaimniecības fakultātes dekāns Pāvils Kreišmanis kopā ar vairākiem mācībspēkiem [ Lauksaimniecības akadēmijas mītnes izbūve veicas sekmīgi // Brīvā Zeme. — 1938. — 21. jūlijā. ]. Viesi ar darbu gaitu palika apmierināti. Plānotajā laikā jaunais korpuss bija zem jumta [ Pēc gada pabeigs Viestura piemiņas pils izbūvi // Brīvā Zeme. —1938. — 4. aug. ]. Jau 14. septembrī notika jaunā korpusa izbūves vispārēja pieņemšana. [ Nākošā gada Lauksaimniecības fakultātes vietā būs akadēmija // Brīvā Zeme. — 1938. — 15. sept. ]

1938. gada oktobra beigās pilī notika apspriede par pils teritorijas labiekārtošanu. Tajā piedalījās Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, vairāki kameras atbildīgie darbinieki, Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss ar valdes locekļiem un Rīgas dārzu direktors Zeidaks. Par apspriedes rezultātiem informēja "Brīvā Zeme" [ Pavērs Viestura pils diženumu un krāšņumu // Brīvā Zeme. — 1938. — 29. okt. ]: "Pēc pils apkārtnes apskates apspriedes dalībnieki atzina, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir atbrīvot pili plašākam skatam." (..)

1938. gada 20. decembrī Ministru kabinets pieņēma Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmi [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 313. l. — 274. lpp., Rudenī durvis vērs Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija: Ministru kabinets pieņēmis akadēmijas satversmi // Brīvā Zeme. — 1938. — 21. dec. ]. Arhīvā glabājas satversmes MK pieņemtais teksts ar Valsts un Ministru prezidenta Dr. K.Ulmaņa parakstu [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 103. l. — 12.-25. lpp. ]. Prezidents likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme" izsludināja 23. decembrī [ Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme // Valdības Vēstnesis. — 1938. —23. dec. ].

Satversme noteica, ka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija ir augstākā lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes un izglītības iestāde. Tās uzdevums — veicināt zinātnisku pētīšanu un zinātnes izplatīšanu tautā un sniegt saviem audzēkņiem augstāko izglītību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Akadēmijā bija paredzētas divas fakultātes — Lauksaimniecības un Mežsaimniecības. Satversmē bija arī atsevišķa sadaļa "Pārejas noteikumi Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju".

Par godu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes pieņemšanai Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis ziedoja jaunajai akadēmijai Ls 10 000, tādā veidā atklājot tās ziedotāju sarakstu [ Valsts Prezidents ziedojis Lauksaimniecības akadēmijai 10000 Ls // Brīvā Zeme. — 1938. — 22. dec. ].

1939. gada 18. februārī izglītības ministrs profesors Jūlijs Auškāps rakstīja Universitātes rektoram [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 253. lpp. ]: "Saskaņā ar pārejas noteikumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju 1. pantu lūdzu Jūs, augsti godājamais rektora kungs, uzaicināt Universitātes Lauksaimniecības fakultāti ievēlēt Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru uz 1 gadu, kuru Ministru kabinets apstiprinātu amatā ar š.g. 1. jūliju, bet pirms tam pagaidu rektora amatā ievēlētai personai varētu uzdot veikt minētās akadēmijas organizēšanas darbus."

Lauksaimniecības fakultātes padome 8. martā ar 16 balsīm par un vienam atturoties par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru ievēlēja fakultātes dekānu vecāko docentu Pāvilu Kreišmani [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 255. lpp. ]. Ministru kabinets pagaidu rektoru apstiprināja amatā jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas — 9. martā — un līdz 1. jūlijam uzdeva veikt akadēmijas organizēšanas darbus. (..)

Notika fakultātes aktīva gatavošanās pārejai jaunajā statusā uz Jelgavu. 1939. gada 24. aprīlī Universitātes dekānu padome apstiprināja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas personālu 1939./40. mācību gadam. Personāla saraksts paredzēja 67 pilnas slodzes mācībspēkus — 10 profesorus (alga Ls 500), 9 vecākos docentus (Ls 420), 7 docentus (Ls 375), 22 vecākos asistentus (Ls 282), 6 asistentus (Ls 255), 10 jaunākos asistentus (Ls 230), 2 pirmās šķiras lektorus (Ls 282) un 1 otrās šķiras instruktoru (Ls 229) [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 258.–260. lpp. ]. Bija paredzēti arī 4 ārštata docenti un 4 ārštata lektori. Apkalpojošais personāls bija iecerēts ar 38 štata un 7 ārštata darbiniekiem. Akadēmijas administrācijā bija paredzēts rektors (Ls 400), prorektors (Ls 300), akadēmijas sekretārs (Ls 75), abu fakultāšu dekāni (Ls 120) un fakultāšu sekretāri (Ls 50). Lauksaimniecības fakultātes dekānam 1939./40. mācību gadā bija ieplānota papildu atlīdzība Ls 495, Mežsaimniecības fakultātes dekānam — Ls 225. (..)

1939. gada 13. jūnijā akadēmijas pagaidu rektors rakstīja iesniegumu izglītības ministram ar lūgumu izgādāt Valsts prezidenta atļauju iebūvēt akadēmijas aulā lielo valsts ģerboni [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 29. lpp. ]. Prezidents 17. jūnijā ar savu 250. rīkojumu šādu atļauju deva [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 31. lpp. ].

Turpmāk — vēl