Ar firmas "Grindeks" dāvanu, ar pieminekli, uz pilsētas jubileju

Publiskā akciju sabiedrība "Grindeks", vēloties apliecināt arī savu piederību Rīgai un Rīgā dzīvojušo ievērojamo cilvēku piemiņu, 800 gadu jubilejas reizē pilsētai un tās iedzīvotājiem dāvā pieminekli - piemiņas cilni pasaules slavenajam zinātniekam ķīmiķim, vienīgajam Nobela prēmijas laureātam rīdziniekam - profesoram Vilhelmam Ostvaldam.

Pieminekli Vilhelmam Ostvaldam atklās 14. augustā pilsētas svētku pasākumu ietvaros K.Barona ielā, zālienā pie Vērmanes dārza pretī Benjamiņu namam - vietā, kurai iepretim dzīvojis profesors Vilhelms Ostvalds un no kuras netālu atrodas tagadējā Latvijas Universitātes ēka, profesora darba vieta.

"Grindeks ir vienīgais no Latvijas uzņēmumiem, kas ne vien nāca ar brīnišķīgu iniciatīvu, bet arī pilnībā saviem līdzekļiem un spēkiem to realizēja," uzņēmuma dāvinājumu vērtē a/s "Aģentūra Rīga 800" ģenerāldirektore Ingūna Rībena. "Šāda rīcība grezno ne vien Rīgu tās jubilejā, bet visas Latvijas valsts kultūrvēsturisko un nacionālpatriotisko ainavu."

"Projekts ir iecerēts kā farmaceitiskā uzņēmuma "Grindeks" dāvinājums Rīgai, atceroties un pieminot tās ievērojamo zinātnieku, Nobela prēmijas laureātu, Rīgas ķīmijas zinātnes akadēmisko tradīciju pamatlicēju Vilhelmu Ostvaldu," dāvinājumu pilsētai raksturo a/s "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons. "Pieminekļa uzstādīšana vienlaikus ir "Grindeks" ieguldījums Latvijas zinātnes un kultūras vēstures saglabāšanā un veidošanā, atceroties zinātnieku, kas ar saviem zinātniskajiem atklājumiem pazīstams ne tikai Latvijā, bet viņa vārds plaši izskanējis arī visā pasaulē. Piemiņas ciļņa uzstādīšana ir ieguldījums nākotnē, jaunas lapaspuses rakstīšana gan Rīgas, gan uzņēmuma "Grindeks" vēsturē."

Runājot par projekta nozīmīgumu Rīgas kultūras un zinātnes dzīves popularizēšanā, V.Jākobsons arī uzsvēra, ka Latvijas ražošanas uzņēmumiem jādomā ne tikai par peļņu, bet vienlaikus par visas sabiedrības labklājību, sniedzot ieguldījumu tās izglītības, kultūras un mākslas dzīves jomās. Vilhelma Ostvalda pieminekļa atklāšana, kas notiek zīmīgā brīdī - Rīgas 800 gadu jubilejas un 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa laikā Rīgā, - ir pasākums, kas paliks un tiks ierakstīts pilsētas vēsturē.

Uzņēmuma "Grindeks" ideja par pieminekļa veidošanu un uzstādīšanu tapusi sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un tās prezidentu, lielāko Vilhelma Ostvalda zinātniskā devuma un dzīves pētnieku, akadēmiķi Jāni Stradiņu. Pieminekļa veidotāji ir tēlnieks Andris Vārpa, arhitekts Arno Heinrihsons un mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs.

Kā uzsver akadēmiķis Jānis Stradiņš, Rīga 20. gadsimta sākumā ievērojamā zinātnieka ķīmiķa, baltvācieša, Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda dzīves un darba laikā bija zinātnes atklājumu un kultūras jaunrades un iedvesmas pilsēta:

"Vilhelms Ostvalds bija izcils kīmiķis, fizikālās ķīmijas pamatlicējs, kurš izveidoja jēdzienu par katalīzi, bija ķīmisko reakciju ātruma izpētes un brīvo jonu teorijas, arī krāsu teorijas autors. Viņš lika pamatus ķīmijas zinātnes tradīcijām Rīgā, būdams (1881.-1887.g.) Rīgas Politehniskā institūta profesors, kura devums varētu tikt salīdzināts ar Rīgas jūgendstila tradīciju aizsākšanu. Līdz ar Vilhelma Ostvalda pieminekļa uzstādīšanu mūsdienu Rīgā gribētu atjaunot tā laika garu, atcerēties pilsētu tādu, kāda tā bija tolaik. Pieminekļa uzstādīšana ir arī ievērojams devums Rīgas kultūrvides saglabāšanā kopumā."

Pieminekļa izveide aizsākās pagājušā gada rudenī tēlnieka Andra Vārpas darbnīcā Valmierā kā veidojums mālā. "Nākamais pieminekļa tapšanas etaps bija tā izgatavošana ģipsī, kad jau konkrētāk iezīmējās piemineklim raksturīgās sīkdetaļas, bet noslēguma posmā - šā gada jūlijā - tas pieņēma jau savu īsto veidolu, kad piemineklis tika atliets bronzā," stāsta tēlnieks. "Veidojot pieminekli rīdziniekam, ievērojamajam zinātniekam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam, tā detaļās centos ielikt pagājušā gadsimta sākumam - zinātnieka dzīvē tik nozīmīgam laika posmam, kad viņš kļuva par Nobela prēmijas laureātu, - raksturīgo, lai ikkatrs spētu izjust tā laika garu."

Atcerēsimies: tēlnieka Andra Vārpas darbu klāstā ir arī bronzā atlietie pieminekļi māksliniekam Kārlim Padegam un Voldemāram Irbem.

2003.gadā tiks atzīmēta zinātnieka Vilhelma Ostvalda 150.dzimšanas diena. Arī tas ir papildu iemesls pieminekļa atklāšanai mūsu Nobela prēmijas laureātam - rīdziniekam, profesoram Vilhelmam Ostvaldam. Un Vilhelma Ostvalda piemineklis svinīgi tiks atklāts šī gada 14.augustā pulksten 13.30 K.Barona ielā pie Vērmanes dārza pretim Benjamiņu namam.

Pieminekļa atklāšanas programmā paredzētas: a/s "Grindeks" padomes priekšsēdētāja Valda Jākobsona uzruna, Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra uzruna, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta akadēmiķa Jāņa Stradiņa uzruna, Rīgas Tehniskās universitātes rektora akadēmiķa Ivara Knēta uzruna, Vācijas vēstnieka Latvijā Ekarta Herolda uzruna, profesora Vilhelma Ostvalda mazmeitas Grēteles Braueres kundzes uzruna, kora "Ave Sol" priekšnesums.

Pēc pieminekļa svinīgās atklāšanas oficiālā sarīkojumā tiks pasniegts arī publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" iedibinātais augstākais apbalvojums - Grindeļa medaļa - profesora Vilhelma Ostvalda mazmeitai Grētelei Brauerei (Vācija) par kīmiķa V.Ostvalda zinātniskā mantojuma saglabāšanu un profesoram Aleksandram Cīmanim (Izraēla) par gēnu inženierijas preparātu radīšanu Latvijā.

Solvita Cerecka, a/s "Grindeks" Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste

Kas ir Vilhelms Ostvalds ( Wilhelm Ostwald )

Vilhelms Ostvalds atstājis mantojumā:

• 45 mācību grāmatas un monogrāfijas, kuru apjoms ir no 50 līdz 3000 lappusēm un kuras piedzīvojušas līdz 15 izdevumu un ir tulkotas daudzās pasaules valodās un joprojām tiek publicētas ārzemēs;

• vairāk nekā 1000 rakstu un publikāciju;

• apmēram 500 nepublicētu diezgan plašu manuskriptu;

• saraksti ar apmēram 5500 personām, kuru kopējais apjoms ir apmēram 70 000 dokumentu;

• vairāk nekā 6000 semināru dokumentu un pārskatu;

• apmēram 4000 neliela izmēra gleznojumu un dokumentu par krāsu pētījumiem un krāsu skalu.

Visi viņa rakstu darbi Great Brockhaus izmērā aizņemtu 40 000 lappušu. Visaptveroša viņa darba saraksta rādītāja nav.

Bez tam Ostvalds bija:

• sešu žurnālu dibinātājs un izdevējs, no kuriem viens pastāv arī mūsdienās, bet otrs ir atjaunots ar to pašu nosaukumu;

• vairāku sēriju un kolekciju darbu dibinātājs, no kuriem "Eksakto zinātņu klasika" iznāk arī mūsdienās;

• speciālu tekstu tulkotājs no angļu un franču valodas.

Ostvalda apbalvojumi:

• astoņi goda doktora nosaukumi (tai skaitā trīs vācu goda doktora nosaukumi);

• 19 akadēmiju un citu zinātņu apvienību biedrs;

• Nobela prēmija ķīmijā 1909. g.

Ostvalda vadībā Leipcigas Universitātē:

• apmēram 100 vēlāko profesoru no Eiropas, Japānas un ASV nodarbojās ar fizikālo ķīmiju;

• divdesmit gadu laikā aizstāvētas desmit zinātnisku darbu disertācijas.

Ostvalda zinātniskā bibliotēka "Energie" (Enerģija) namā ietver:

• apmēram 14 000 nosaukumu 22 000 sējumos;

• apmēram 10 000 speciālu iespieddarbu.

Viņa īpašums ietver arī zinātniskās iekārtas, dažāda veida krāsu teorijas demonstrācijas materiālus, daudz citu iekārtu, darba grāmatas, foto sērijas un daudz citu materiālu.

Lauku mājai "Energie" ir īpaša nozīme, jo Ostvalds to nopirka un veidoja 20 gadus. Šis īpašums ataino viņa dzīves veidu un tuvību dabai. Tā ir vienīgā palikusī māja, kura piederēja zinātniekam gadsimtu mijā. 2001. gadā tā svin savu viena gadsimta jubileju.

Vilhelms Ostvalds mira slimnīcā Leipcigā 1932. gada 4. aprīlī. Viņa urna tika apglabāta atklātā vietā viņa lauku mājā "Energie".