Nu to Rīgu, kā būvēts, ieraudzīt varam
Šodien, 10. augustā, Latvijas Valsts vēstures arhīvā durvis ver dokumentu izstāde "Nu to Rīgu ieraudzīju… Rīgas plānojums un apbūve gadsimtu gaitā: 13. gadsimts — 1914. gads"
Latvijas Valsts vēstures arhīvs ik pa laikam izceļ dienas gaismā kaut ko no savām krātuvju bagātībām. Nesen tās bija Rīgas priekšpilsētām veltītas izstādes, bet tagad pilsētas jubilejas reizē daudzie oriģināli, kuri daļēji jau ir pazīstami no dažādām publikācijām. Izstāde it īpaši aktuāla ir pašlaik, kad sabiedrībā daudz tiek diskutēts par Rātslaukuma jauno apbūvi un citu vecpilsētas objektu atjaunošanu. Izstāde aptver laika posmu no 13. gadsimta, t.i., viduslaiku Rīgas plānojums un nozīmīgākās celtnes: aizsargmūris, torņi un vārti, Doma, Pētera, Jēkaba, Jāņa baznīcas, Ordeņa sēta, Jura baznīca, Melngalvju nams.
Tālāk hronoloģiski ir izdalīta Rīga 17. un 18. gadsimtā, akcentējot Rīgu kā cietoksni un parādot arī priekšpilsētu apbūves sākumus līdz Rīgai 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, īpašu vērību pievēršot nocietinājumu vaļņu nojaukšanai, Rīgas arhitektūras virzieniem, t.i., priekšpilsētu koka arhitektūrai, eklektikai un jūgendstila Rīgai, un Rīgas parku izveidei (Vērmanes dārzs, Ķeizardārzs, kanāla zona, Bastejkalns, Grīziņkalns un Dzegužkalns). Izstādes autore ir arhīvu speciāliste, vēstures doktore Pārsla Pētersone. Tā būs aplūkojama Latvijas Valsts vēstures arhīvā Slokas ielā 16 līdz 31. augustam.
Dr. hist. Kristīne Ducmane — "Latvijas Vēstnesim"