Rēzeknes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 51

Rēzeknē 2022. gada 19. maijā

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturtās daļas 5. punktu un Ministru kabineta
2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384
"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu
apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kuras nav pievienotas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) administratīvajā teritorijā esošus ciemus, uz kuru teritorijās esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384) un šajos noteikumos noteiktās prasības (1. pielikums);

1.3. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai decentralizētajām kanalizācijas sistēmām;

1.4. prasību minimumu asenizatoriem;

1.5. asenizatoru reģistrācijas kārtību;

1.6. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācijas kārtību;

1.7. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā pašvaldības kompetenci minētajā jomā;

1.8. decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku un valdītāju pienākumus;

1.9. atbildību par saistošo noteikumu pārkāpumiem.

2. Noteikumu mērķis ir:

2.1. organizēt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

2.2. noteikt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas (attīrīšanas, savākšanas, transportēšanas), uzraudzības un kontroles prasības, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2.3. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto notekūdeņu attīrīšanas un savākšanas prasību ievērošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuru īpašumā vai valdījumā ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas.

4. Šajos noteikumos lietotie termini atbilst normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā un citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.

5. Pašvaldības iestādes – apvienības pārvaldes (turpmāk – Iestādes) vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru noslēgts līgums par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs), nodrošina:

5.1. decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu;

5.2. notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā izvirzīto prasību ievērošanas kontroli;

5.3. decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

5.4. decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasību ievērošanas kontroli.

6. Pašvaldība, tās Iestādes un pakalpojumu sniedzējs nodrošina informācijas sniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem par tajās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un nepieciešamību uzglabāt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentāciju.

7. Pašvaldība nodrošina asenizatoru reģistrāciju, informācijas par asenizatoriem publicēšanu un asenizatoru reģistra uzturēšanu.

8. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esošajās decentralizēto kanalizācijas sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz pašvaldības norādītām centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

9. Minimālais notekūdeņu izvešanas biežums no krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar šādu formulu:

I = B/A, kur:

I – decentralizētās kanalizācijas krājtvertnes izvešanas biežums mēnesī (reizes). Ja rezultāts ir mazāks par 1, to noapaļo ar divām zīmēm aiz komata uz leju. Ja rezultāts lielāks par 2, to noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju;

B – nekustamajā īpašumā vai nekustamo īpašumu grupā esošo personu kopējais ūdens patēriņš mēnesī (m³), pieņemot, ka vienas personas ūdens patēriņš ir 1,5 m³/mēnesī vai arī izmantojot datus par faktisko ūdens patēriņu;

A – decentralizētās kanalizācijas tvertnes tilpums kubikmetros.

Ja aprēķinātais I ir mazāks par 1, tad krājtvertnē uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi jāizved retāk nekā reizi mēnesī un ir nepieciešams aprēķināt minimālo izvešanas reižu skaitu gadā (Ig) saskaņā ar šādu formulu:

Ig = MxI, kur:

M – objekta izmantošanas mēnešu skaits gadā (max 12). Rezultātu noapaļo līdz veseliem skaitļiem uz leju.

Zinot Ig un I, jānosaka Ib – vienas izvešanas reize mēnešos.

Ib= M/Ig, rezultātu noapaļo, ja nepieciešams, līdz vienai zīmei aiz komata.

10. Faktiskais ūdens patēriņš tiek noteikts sekojoši:

10.1. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantoti centralizētie ūdensapgādes pakalpojumi, tad novadīto notekūdeņu daudzumu pieņem vienādu ar patērētā ūdens daudzumu un notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms saskaņā ar 9. punktā norādīto formulu, aprēķinā ietverot vai nu faktiskos datus par kopējo ūdens patēriņu mēnesī, ko ir fiksējis komercuzskaites mēraparāts, vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes līgumā noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē neieskaita dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai izlietoto ūdens daudzumu, ja tas ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu;

10.2. ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja nekustamajā īpašumā tiek izmantota lokālā ūdens iegūšanas iekārta, tā var tikt aprīkota ar ūdens patēriņa mēraparātu, kura rādījumus par patērēto ūdeni izmanto novadīto notekūdeņu daudzuma noteikšanai. Šādā gadījumā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežums ir nosakāms, aprēķinā ietverot faktiskos datus par nekustamajā īpašumā izlietoto ūdens daudzumu, ko ir fiksējis ūdens patēriņa mērītājs. Ja to nav iespējams ierīkot, tad notekūdeņu daudzuma noteikšanai pielieto pašvaldības noteikto ūdens patēriņa normu komercuzskaitei.

11. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir 1 (viena) reize gadā, ja ražotāja, būvnieka vai atbilstoša komersanta izsniegtajā tehniskajā dokumentācijā nav noteikts citādi.

12. Minimālais nosēdumu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī, ir nosakāms, ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju, vai − gadījumā, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja rīcībā nav iekārtas sākotnējās tehniskās dokumentācijas − atbilstoša komersanta rakstveida atzinumu par iekārtas ekspluatācijas nosacījumiem.

13. Pašvaldības kontroles institūcijas – pašvaldības Iestāžu vadītāji vai ar Iestādes vadītāja rīkojumu nozīmētas amatpersonas, pakalpojumu sniedzēja noteiktās amatpersonas, pašvaldības Centrālās administrācijas (turpmāk – administrācijas) Zemes un publisko ūdeņu pārvaldības dienesta vecākais vides aizsardzības speciālists (turpmāk – vecākais vides aizsardzības speciālists) ir tiesīgi:

13.1. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu attaisnojuma dokumentu esamību;

13.2. saskaņojot ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

13.3. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā, nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktās pārbaudes rezultātiem;

13.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

14. Ja 13. punktā minētajām amatpersonām ir radušās šaubas par decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasību ievērošanu un tās atbilstību normatīvo aktu regulējumam, tad šīm amatpersonām ir tiesības rakstiski pieprasīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam:

14.1. nodrošināt piekļuvi decentralizētās kanalizācijas sistēmai, tās darbības pārbaudei;

14.2. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

14.3. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzes. Izdevumus, kas saistīti ar decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēm, sedz:

14.3.1. pašvaldība, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs netiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību un noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz minētajos saistošajos noteikumos norādītās;

14.3.2. decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja, decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs, tiek konstatētas vielas, kuras aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību.

14.4. veikt decentralizētajā kanalizācijas sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētajā kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu, vai risināt jautājumu par pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

15. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies pašvaldībā.

16. Prasību minimums asenizatoram:

16.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas attaisnojošos dokumentus atbilstoši MK noteikumi Nr. 384 un šajos saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

16.2. veikt pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās decentralizētās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu, kā arī dūņu apjoma uzskaiti;

16.3. pārvadāt decentralizētās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

16.4. noslēgt rakstveida līgumu ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un/vai nosēdumu novadīšanu un attīrīšanu;

16.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu decentralizētajās kanalizācijas decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

16.6. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

16.7. līdz kārtējā gada 1. februārim iesniegt pašvaldības administrācijas vecākajam vides aizsardzības speciālistam rakstveida deklarāciju par iepriekšējā saimnieciskajā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu saskaņā ar pielikumā pievienoto veidlapu (2. pielikums). Veidlapu iesniedz klātienē, nosūta pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

17. Papildus MK noteikumi Nr. 384 noteiktajām reģistrācijas prasībām asenizators iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu (3. pielikums), kuram pievieno 18. punktā norādīto rakstveida informāciju.

18. Reģistrācijas veikšanai asenizators iesniedz attiecīgus dokumentus, apliecinot, ka:

18.1. ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu;

18.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz EUR 150,00 (viens simts piecdesmit euro, 00 centi);

18.3. ir noslēgts līgums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietu īpašnieku/-iem.

19. Šo noteikumu 17. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt:

19.1. personīgi pašvaldības administrācijā vai Iestādē;

19.2. pa pastu;

19.3. elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā;

19.4. caur valsts pārvaldes pakalpojumu portāla tīmekļvietni www.latvija.lv.

20. Lai veiktu reģistrāciju, pašvaldības administrācijas vecākais vides aizsardzības speciālists pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par:

20.1. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona;

20.2. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem, ja asenizators ir fiziska persona.

21. Asenizatoram ir tiesības pašam iegūt un iesniegt pašvaldības administrācijas vecākajam vides aizsardzības speciālistam šo noteikumu 20. punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus.

22. Asenizatora reģistrācija tiek veikta, ja tas ir izpildījis šo noteikumu prasības, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, un pēc to izvērtēšanas pašvaldības administrācijas vecākais vides aizsardzības speciālists ir atzinis, ka asenizators atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām.

23. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu ar brīdi, kad ir iesniegti visi noteikumos norādītie nepieciešamie dokumenti.

24. Pašvaldības administrācijas vecākais vides aizsardzības speciālists 3 (trīs) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē pašvaldības tīmekļa vietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas neveikšanas gadījumā pašvaldības administrācijas vecākais vides aizsardzības speciālists nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par trūkumiem, kas konstatēti reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā, un norāda to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācijas iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu un saņemtie dokumenti tiek atgriezti asenizatoram.

25. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, pašvaldības administrācijas vecākais vides aizsardzības speciālists anulē attiecīgā asenizatora reģistrācijas faktu, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un dzēš par to ziņas pašvaldības tīmekļa vietnē. Attiecīgajā gadījumā asenizatora pienākums ir 3 (trīs) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pašvaldībai šo noteikumu 16.7. punktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

26. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas anulēšanas faktu, 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, iesniedzot rakstveida iesniegumu pašvaldības izpilddirektoram, kurā tiek norādīts lūguma pamatojums un ziņas par iesniegumā ietvertajiem apgalvojumiem. Reģistrācijas anulēšanas fakta apstrīdēšana neaptur noteikumu 25. punktā norādītā paziņojuma darbību un neatbrīvo asenizatoru no šo noteikumu 25. punktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

27. Ziņas par asenizatoru pašvaldības tīmekļa vietnē tiek atjaunotas, pamatojoties uz pašvaldības izpilddirektora lēmumu, ar kuru atcelts reģistrācijas anulēšanas fakts.

28. Gadījumā, ja asenizatora reģistrācija ir anulēta, balstoties uz apstiprinošu informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta kravas autopārvadājumu veikšanas licence Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, ziņas par asenizatora reģistrāciju tiek atjaunotas, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas izskata jautājumus par kravas autopārvadājumu licences un licences kartītes darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

29. Gadījumā, ja decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, par šo faktu reģistrā tiek veikts atbilstošs ieraksts.

30. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, iesniedz Iestādei pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem pievienoto paraugu (4. pielikums).

31. Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts vai ir notikušas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izmaiņas (tās pārbūve vai veida maiņa, īpašuma pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai, mainījies notekūdeņu novadīšanas plānotais apjoms, deklarēto vai faktiski dzīvojošo personu skaits), decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam vai valdītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai izmaiņām šo noteikumu 30. punktā norādītais apliecinājums jāiesniedz personiski Iestādei vai jānosūta pa pastu vai elektroniski, ja tas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

32. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja pienākumi, papildus MK noteikumos Nr. 384 noteiktajiem, ir šādi:

32.1. nodrošināt radīto notekūdeņu uzkrāšanu vai attīrīšanu ekspluatācijā nodotā decentralizētajā kanalizācijas sistēmā;

32.2. segt izmaksas pašvaldībai, kas saistītas ar notekūdeņu paraugu analīžu veikšanu, ja uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzēs tiek konstatētas vielas, kuras neatbilst pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību noteiktajām piesārņojošo vielu koncentrācijām, pēc to faktiskajām izmaksām, saskaņā ar izrakstīto rēķinu;

32.3. nodrošināt 13. punktā minētajām amatpersonām vai to pilnvarotam pārstāvim piekļuvi decentralizētās kanalizācijas sistēmai tās tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei un tās darbības pārbaudei;

32.4. līdz kārtējā gada 1. aprīlim iesniegt Iestādē atbilstoša komersanta rakstveida apliecinājuma kopiju par veikto decentralizētās kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi, par tās tehnisko stāvokli un turpmākajiem norādījumiem tās ekspluatācijā, ja nekustamajā īpašumā tiek ekspluatētas rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī;

32.5. uzrādīt 13. punktā minētajām amatpersonām vai to pilnvarotam pārstāvim decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pierādošos dokumentus. Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pierādošu dokumentu var kalpot noslēgts līgums par decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu nodošanu attīrīšanai vai decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojumu sniegšanas datums, informācija par pakalpojumu (darījumu) summu un pakalpojumu sniedzēja rekvizīti.

33. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic šādas amatpersonas:

33.1. Iestāžu vadītāji;

33.2. pašvaldības administrācijas vecākais vides aizsardzības speciālists;

33.3. pašvaldības administrācijas Būvvaldes būvinspektori;

33.4. pašvaldības administrācijas Administratīvā inspekcija.

34. Par šo noteikumu prasību neievērošanu piemēro:

34.1. fiziskām personām – brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām;

34.2. juridiskām personām – brīdinājumu vai naudas sodu līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām.

35. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija.

36. Administratīvais sods šo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

37. Ar šo noteikumu stāšanās spēkā brīdi atzīt par spēku zaudējušiem:

37.1. Rēzeknes novada pašvaldības 2018. gada 18. oktobra saistošos noteikumus Nr. 19 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Rēzeknes novada pašvaldībā";

37.2. Viļānu novada pašvaldības 2019. gada 30. maija saistošos noteikumus Nr. 113 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Viļānu novada pašvaldībā".

Rēzeknes novada pašvaldības
domes priekšsēdētāja vietniece Ē. Teirumnieka

1. pielikums
Rēzeknes novada pašvaldības 2022. gada 19. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 51

Audriņu pagasta mazciemi (42): Aļhovka, Asači, Brizgi, Dovidovka, Drebi, Fiļkina, Goruškas, Greivuļi, Hvorobina, Janīši, Jaunā zeme, Jegorovka, Jiuseri, Kaļvi, Kaulači, Kļovi, Krīvmaizes, Kuciņi, Lielā Puderova, Līpūri, Lounīki, Mazā Fiļkina, Mazā Puderova, Mazie Kaulači, Miurinīki, Muhi, Novaja, Pustoška, Samrekovka, Seiļi, Silinīki, Skredeļi, Staudži, Strankaļi, Šulehi, Tabakirkas, Taraputkas, Vabaļi, Zarečje, Zeltiņi, Zīmeļi, Zujeva.

Bērzgales pagasta mazciemi (34): Augstīkolni, Bakovka, Červonka, Čumine, Grebeiži, Inčuki, Juzupole, Kalniņi, Kaspari, Kozlova, Lītaunīki, Ļetki, Maļiki, Marientāle, Mediņmuiža, Meirāni, Micāni, Palsinieki, Pesčanka, Petuni, Pūriski, Rejeņi, Sauleskalns, Silaunieki, Steivanči, Tarnava, Teļakalni, Uļinova, Viecināni, Vornaiši, Voveri, Vovernīki, Uškaunieki, Zaļesje.

Čornajas pagasta mazciemi (65): Anči, Balbiši, Baļinova, Bandari, Besovka, Baltais Dukstigals, Bondari, Bratova, Broliši, Bulāni, Buši, Dergilova, Foļvarkova, Golenti, Īvuški, Kaipi, Kolpaki, Kalnāji, Karpuškina, Kašina, Kazeiki, Kazuši, Kisluhina, Knutova, Tuči, Kovaļi, Kupčinki, Ladusi, Lipuški, Loci, Mahoņina, Melnais Dukstigals, Mazie Bareisi, Mežāri, Mitri, Osinovka, Otrie Baltiņi, Patrejevka, Pauļučenki, Petuški, Pirmie Baltiņi, Piskuni, Plīns, Puncuļi, Putrīši, Račiki, Rečeni, Rivoni, Silagoli, Soboļeva, Sokorņi, Sprukti, Sučkina, Šņitniki, Tarkilova, Tilīši, Treuhi, Uškāni, Vagaļi, Vaičuļi, Vindači, Zapāni, Zīdi, Žogotas, Žurīli.

Dekšāres pagasta mazciemi (27): Aļņi, Armuškas, Bokāni, Brangova, Cakuli, Čeveri, Garanči, Garvacainieki, Griužinieki, Ikaunieki, Jaunsaimnieki, Jaunsaimnieki 2, Lazdenieki, Madžuļi, Mālnieki, Obeliškas, Ožinieki, Pastari, Priedaine, Puduļi, Rūbežnieki, Soltā, Sondori, Stiukas, Storas, Trokšas, Trūpeņi.

Dricānu pagasta mazciemi (83): Abramovka, Aizupīši, Apšinīki, Asinova, Aizpurves, Babri, Batarāgi, Beleviči, Brokas, Brukāni, Ceglineica, Češļi, Čirkas, Daukstes, Drebeinīki, Dreimaņi, Drinki, Dzeņagols, Elkšņi, Igauņi, Gaileiši, Jaunlesna, Jaunā Rūbežneica, Kakarvīši, Kārkliņi, Kalastiņas, Kaulači, Kises, Koirovka, Komultinova, Kovšovka, Krusti, Kūzmi, Kubulsola, Lempi, Lizdiki, Loči, Mortuži, Mosāni, Noviki, Ozinīki, Piļcine, Piļcinova, Piļkas, Piziki, Pivori, Plasi, Poikas, Putrāni, Radionovka, Raibie, Ratinīki, Romanovka, Rūbežneica, Rudzusīki, Rūbežkolns, Sarkaņkolns, Saukavīši, Semuļi, Silagaiļi, Skūškova, Smaudži, Smuti, Streļči, Susekļi, Špuni, Tarasovka, Taunaga, Trimaļnīki, Troškas, Turcines, Uguļova, Vacainīki, Veituļnīki, Vēršukolns, Viļumi, Zahari, Zakari, Zalingova, Zarečka, Zileņi, Zimkas, Zuiči.

Feimaņu pagasta mazciemi (51): Adamiški, Akminīši, Apšinīki, Bufališki, Ezergailīši, Cibļi, Černoste, Dubina, Dudari, Gorbačovka, Grohoļski, Grudes, Guļāni, Kaļvi, Kancāni, Kazmirova, Kondrašova, Kovališki, Krāce, Krupeniški, Leinakolns, Leperi, Liska, Maļinovaja Gora, Maļinovka, Mazie Pizāni, Meļderi, Meža Gaileiši, Nikitiški, Novokiriļina, Petrovka, Pīzāni, Poslovas, Pūdnīki, Rogozovka, Rušeinica, Rutka, Rušona Petrovka, Seksti, Skrauči, Surikovka, Šahmovka, Šejevka, Timošiški, Tuči, Vainova, Valaši, Valteri, Veideri, Vorslovāni, Zaharovka.

Gaigalavas pagasta mazciemi (35): Apšinieki, Atlaka, Bikava, Cīmota, Cīmotas Foļvarka, Čakši, Dērvaniene, Drobas, Dūliņas, Dziļāri, Garanči, Gribuļi, Karitoni, Kozori, Kraukļi, Krēsle, Kučkauški, Kuderi, Līpusola, Loči, Meirāni, Puisāni, Putni, Pudinava, Ruskuļi, Sauleskalns, Staudži, Stribas, Strūžānu Jaunsaimnieki, Strūžānu sala, Svētiņi, Šaurītes, Vējpļavas, Vilnauce, Žogotas.

Griškānu pagasta mazciemi (42): Barsuki, Čači, Čapkova, Dervāni, Dreizi, Gajova, Geikina, Ignašāni, Jeroškina, Jupatovka, Jusi, Jurčenki, Košeļova, Kozlova, Ladusi, Lipski, Litavniki, Manuhina, Mihalova, Minkina, Niperova, Novaja, Pazareva, Pocelujevka, Podberezje, Punduri, Pustoška, Račeva, Reiki, Rūņi, Skangaļi, Slesarevka, Smuškova, Staroščiki, Stolbovka, Šļahotska, Taraputki, Tihanovka, Tumenki, Tuči, Vipinga, Zemesgols.

Ilzeskalna pagasta mazciemi (66): Aizezere, Babri, Berjozovka, Blantiņa, Čakši, Čikuli, Čudarāni, Danči, Dirši, Dubrovka, Elkšņi, Gleizdi, Gola Čakši, Goliševa, Gorsvani, Ērzeļova, Iugulova, Ivoni, Jaungailumi, Jaunsloboda, Jekimāni, Ķipļuki, Klaugi, Klomostova, Kļasica, Kozudauņa, Kravaļi, Krīvu Čakši, Kubulova, Kūkoji, Kruķi, Kuļņeva, Lielie Čakši, Lucatnieki, Lupiki, Ļadi, Ļetki, Majevka, Mazie Čakši, Mivrinieki, Morozovka, Maļinovka 2, Maļinovka 1, Mortuzāni, Otrie Škierbinīki, Pirmie Škierbinīki, Plešaunieki, Puisāni, Puksti, Puškrīvi, Puskundži, Reidzāni, Rogozas, Silaraši, Sološnieki, Stogoršņi, Sutrova, Šaraki, Trikimi, Turlaji, Vecgailumi, Voseļi, Zači, Zagorje, Zaļūkšņi, Žogoti.

Kantinieku pagasta mazciemi (27): Bancuļi, Borovaja, Borovaja Sloboda, Brizgi, Ciskāni, Dundas, Kantinīki, Kaši, Kazradži, Kolesovka, Kozlovka, Klementinova, Kondroti, Kristceļi, Krusti, Leimniški, Leimaņi, Mīzāni, Pauri, Piertnīki, Romanovka, Staudži, Sūļi, Svečovka, Zirkova, Zīmeļovka, Zjabki.

Kaunatas pagasta mazciemi (65): Ababļeva, Akmenīši, Antropova, Astici, Baranova, Batņi, Bidzāni, Borovaja, Brīdiški, Bukateņi, Černiki, Dzerkaļi, Eisaki, Gajeva, Golišovka, Graši, Idzepole, Irševa, Izoti, Jaunsloboda, Juguļi, Kaļinovka, Karpiņje, Katkovski, Kļučki, Kromoni, Kušneri, Lamaši, Leiņi, Lesinski, Labovka, Ļetnijskuts, Maļinovka, Marguči, Matuļi, Meški, Mihailovka, Mozgi, Mukoni, Namjoti, Noviki, Novinka, Orehovka, Otrie Kromoni, Pārtova, Piliki, Pintāni, Podlesje, Rāzna, Rogs, Rozalina, Silvestrina, Skadeņi, Spirgiņi, Sprestiški, Sprūževnieki, Strodi, Širini, Šļakoti, Tarasovka, Vecsloboda, Vaišļi, Vilkakrogs, Virvi, Zabeļje.

Lendžu pagasta mazciemi (41): Apši, Bārzusola, Biži, Brusova, Ceplīši, Ciskova, Cīmota, Dača, Danski, Dekšņi, Kotāni, Kozlova, Kozubērži, Kozukolni, Križini, Leški, Leimaņi, Liuza, Liuzinīki, Mežagaiļi, Midziņi, Morcinīki, Novoselki, Pokuļi, Poznane, Požogi, Pūriski, Rūņi, Sarkaņi, Skangaļi, Skobuļnīki, Stapuļi, Suņova, Škinči, Taudejāni, Vilkusola, Voskāni, Voverova, Zabolotje, Zalise, Zeltiņi.

Lūznavas pagasta mazciemi (26): Astiki, Dupini, Grumuži, Gudeļi, Harčenki, Ismeri, Īvuški, Kivleņi, Lipuški, Ļadi, Maiziki, Markovka, Mostovaja, Pustoška, Pušbāri, Rabskova, Regži, Rubčinska, Rutki, Serpovka, Skradeļi, Soboļi, Stiļbi, Turčāni, Ūzuliški, Višķeri.

Mākoņkalna pagasta mazciemi (45): Bebrinka, Bereznīki, Bondari, Bungas, Dvarči, Galdeņi, Gineviči, Gorelovka, Grumuži, Ilza, Jaunstašuļi, Jegorova, Kozuliški, Kozupka, Krepši, Krievu Virauda, Latviešu Virauda, Luciški, Ļoļi, Maiziki, Maltečka, Malukšta, Martušovka, Melteņi, Milka, Novaja, Plīna Romani, Pozņaki, Purviņi, Rabova, Rabskova, Rukmoni, Rusiški, Stepiņi, Stikuti, Stiļbi, Škrjabi, Ubogova, Utāni, Vecstašuļi, Voveri, Zastenki, Zelenpole, Zeļonki, Zundi.

Maltas pagasta mazciemi (35): Balda, Barauha, Bički, Bikaunīki, Brīžgoni, Černoste, Dupini, Dzementova, Dzeniški, Garkolni, Griščati, Jakoviči, Jaudzemi, Jevtišovka, Kiseļovka, Lapatiški, Leimaniški, Lejnīki, Locukolns, Maltečka, Mīškoņi, Paškeviči, Pinki, Rozentova, Sergejevka, Sidorovka, Skutāni, Solomenka, Strodi, Šmeiļi, Špieļi, Viežakrūgs, Viškeri, Zagajevka, Zamostje.

Nagļu pagasta mazciemi (13): Bernāni, Īdeņa, Ļodāni, Orenīši, Teirumnīki, Zvejsola, Vīksnas, Gaigalavas muiža, Namežnīca, Ozolkalns, Jumpravsola, Kaijas, Ločakārts.

Nautrēnu pagasta mazciemi (75): Bierzinīki, Bilinski, Bliseni, Brožgola, Caunīši, Cepleiši, Cisocka, Ciukori, Čakši, Čornie, Daukste, Desetnīki, Drikaškas, Gabri, Gleizdova, Gļaudas, Goldadiervīši, Īvulāni, Jaškas, Jaundzemļi, Jaudzemļi, Jūrdži, Kapiņi, Kloneitis, Korklinīki, Kristiņkas, Kuciņas, Laigolova, Laizani, Leškas, Livzinīki, Lozdas, Maigļi, Mazuri, Meikaļi, Miglinīki, Mikitāni, Miurinīki, Obrumāni, Oļhovka, Opiņki, Otrās Drankas, Pārkolni, Piļnīki, Pintāni, Pirmās Drankas, Pujati, Putrāni, Pūramola, Rancāni, Razgaļi, Rejeņas, Ruduki, Rudukova, Rūbežnīki, Rogozas, Salinīki, Saukavīši, Saukāni, Sārņi, Smilktinis, Soloviči, Sosiņi, Svikļi, Šķesteri, Sila mājas, Stropicas, Upeitnīki, Ūzuļnīki, Viļumi, Vilkadūbīši, Zaļmuiža, Znūteņi, Zuši, Zvieri.

Ozolaines pagasta mazciemi (27): Andronova, Balbiši, Benislavova, Berjozovka, Bumbiški, Cegeļna, Deimaņi, Dzeņi, Gaiduļi, Groveriški, Jeroščenki, Kampiški, Kaulinka, Kivki, Križevņiki, Laizāni, Losi, Maremonts, Pauliņi, Ritiņi, Rubuļi, Runči, Skujas, Škvarki, Tēviņi, Uļjanova, Usviši.

Ozolmuižas pagasta mazciemi (22): Aleksoti, Bumbiškas, Dreijerovka, Jaunsaimnieki, Jaunsloboda, Kozori, Krīviņi, Krievu Sloboda, Laļi, Latviešu Sloboda, Lielie Garanči, Mazie Garanči, Pauliņi, Pilskalns, Platači, Račeva, Ratinieki, Skujas, Spundžāni, Taurinka, Tēviņi, Voronova.

Pušas pagasta mazciemi (26): Babri, Balda, Butleri, Čuksti, Dekšņi, Dītlovi, Dorotpole, Gulinova, Kirkiliški, Kristceļnīki, Lazareva, Liuki, Loci, Ostrovīši, Parma, Patmaļnīki, Peirāgi, Poļanka, Siugaļi, Stolbovka, Svātova, Virbuli, Vocīši, Zambari, Žagari, Žierkļi.

Rikavas pagasta mazciemi (25): Asņīnis, Babrovka, Baļtina, Dagumnīki, Dzipšļi, Jaunrikova, Joksti, Kaļvi, Kolnasāta, Kūrpinīki, Liuzi, Makuži, Medinski, Mihalki, Murāni, Osnīši, Piertnīki, Piliskolns, Pļuskova, Putni, Sameņi, Skujaunīki, Solaviersi, Uguļova, Žagatnis.

Sakstagala pagasta mazciemi (51): Aļhovka, Apari, Agafonofka, Azara Bodži, Bolbiši, Bondarevka, Boreņi, Bunduli, Cerkovka, Ciukori, Deičmaņi, Dzerkaļi, Garanči, Guriliški, Jaudzemi, Jaunā Sloboda, Kauliņi, Keidāni, Kolna Sloboda, Komulteņi, Kraupeļi, Kudļi, Kukuči, Laizāni, Lakši, Lejas Sloboda, Lielā Markovka, Lukna, Mazā Markovka, Mežalovnieki, Mežasorgi, Mihejevka, Mortiški, Odotas, Papki, Pedeļi, Piertnīki, Pilveļi, Pivteļi, Rjabki, Silinieki, Skangaļi, Skromeliški, Somi, Spočinoki, Stirāni, Studeni, Subinaite, Vorkaļi, Žabrovka, Zaikova.

Silmalas pagasta mazciemi (72): Agejevka, Antonopole, Baļucki, Barzovka, Belobabina, Beloglazovka, Bikaunieki, Bodrovka, Bondari, Borisovka, Burlakovka, Čači, Čulki, Danilovka, Deneliški, Dzeņi, Feklistovka, Gasuļi, Groveriški, Gruzdeļi, Gušči, Hatki, Ignatovka, Indričāni, Jaskina, Jaunružina, Jekimovka, Karnopole, Karnopoles Bikaunieki, Kalni, Kļonovka, Kočujevka, Kosmačovka, Kovaļovka, Kozlovka, Krasutina, Kurteņi, Kvasovka, Lisovski, Losa, Losu Čači, Māmulnieki, Meža Juri, Meža Gasuļi, Meža Pīgožņi, Mozgi, Odumāni, Ostrovski, Paramonovka, Paški, Patrejevka, Pustinka, Putni, Rubāni, Silanži, Silmala, Sopri, Sprinda, Špēļi, Šutovka, Tarakanovka, Teiruma Pīgožņi, Trūpu Čači, Trūpu Zamoži, Tuči, Zabolotje, Zahariha, Zaikova, Zaikovka, Zakutajevka, Zemski, Zuji.

Sokolku pagasta mazciemi (21): Akremi, Antoņišķi, Bokāni, Dilmaņi, Garjuša, Jakuški, Jaunmurāni, Jugermani, Mežkokti, Parapani, Podļizovka, Repši, Rogoviki, Skudnovka, Sokolki, Taukuļi, Tumuški, Ustroņi, Vecmurāni, Zavarujevka, Zvīdriņi.

Stoļerovas pagasta mazciemi (31): Asaniški, Asāni, Batari, Bļaideri, Cegeļņa, Čornaja Ņiva, Dilāni, Doroškeviči, Fomkini, Gerardova, Gudakovski, Kravaļi, Kupkini, Madoļesje, Mihalina, Ostrovski, Paborga, Ostrovskie, Pokrovka, Poludņi, Rikopole, Rozeļmuiža, Rudzāti, Rudzīši, Škiņči, Veselovka, Viši, Vorkaļi, Zakati, Zatiši, Zverinci.

Strūžānu pagasta mazciemi (7): Čeveri, Esti, Jurģeļi, Krogasēta, Ramaškas, Seiļi, Viļumi.

Vērēmu pagasta mazciemi (36): Biksinīki, Burzova, Gabinova, Gajova, Greivuļi, Gribuļi, Jaunborisova, Jermolas, Jurki, Juškāni, Kleperova, Kolna Ančupāni, Krampova, Lejas Ančupāni, Loborži, Meļņova, Mežagaiļi, Obricki, Olūtnīki, Petrovka, Plikpūrmaļi, Pustinki, Pūrmaļi, Ratinīki, Rubļevski, Rūdzes, Silinīki, Skudras, Stučeva, Svikļi, Škierbinīki, Taudejāni, Tūmuži, Vecborisova, Veremes, Zeltiņi."

Viļānu pagasta mazciemi (34): Aleksandropole, Beči, Blūzmi, Brikuļi, Brivci, Broki, Dervanka, Frolovka, Juški, Kristceļi, Kūkoji, Lagoni, Lauzinieki, Lavrovka, Lielie Tuči, Lucāni, Mālmežnieki, Malta, Masaļski, Meža Tuči, Mukuļi, Notra, Ornicāni, Peisinīki, Piziči, Poči, Privši, Rampāni, Rimši, Solaskungi, Šautines, Trūpi, Ugrinieki, Viļānu muiža.

2. pielikums
Rēzeknes novada pašvaldības 2022. gada 19. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 51

ASENIZATORA
DEKLARĀCIJA PAR _________________ GADĀ IZVESTO NOTEKŪDEŅU UN NOSĒDUMU APJOMU

3. pielikums
Rēzeknes novada pašvaldības 2022. gada 19. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 51

4. pielikums
Rēzeknes novada pašvaldības 2022. gada 19. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 51

1. Objekta adrese

2. Objektā deklarēto iedzīvotāju skaits

3. Objektā faktiski dzīvojošo iedzīvotāju skaits

4. Vai objektā ūdensapgādes patēriņa uzskaitei ir uzstādīts ūdens mērītājs?
	ir	nav

4.1. Esošais vai prognozējamais (atbilstošo pasvītrot) ūdens patēriņš mēnesī		m3

4.2. Izvedamais notekūdeņu un nosēdumu vai dūņu nogulšņu apjoms mēnesī

m3

Krājtvertņu gadījumā esošam vai prognozējamajam ūdens patēriņa apjomam jāsakrīt ar izvedamo notekūdeņu apjomu gadā.

5. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas veids (atzīmēt atbilstošo vai atbilstošos):

 rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī

 septiķis ar divām vai vairāk kamerām, kur notekūdeņi pēc septiķa vidē tiek novadīti caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu (filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts grants filtriem, filtrācijas grāvjiem vai akām) un kurš izbūvēts atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

 notekūdeņu krājtvertne (jebkurš rezervuārs, nosēdaka vai izsmeļamā bedre, pārvietojamā tualete, sausā tualete), kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas vai kanalizācijas sistēmu atkritumi.

Cits
	(lūdzu, norādiet Jūsu īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas veidu)

6. Kā īpašumā tiek nodrošināta atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana?

 līgums par īpašumā esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkalpošanas un ekspluatācijas pasākumu nodrošināšanu un/vai līgums par uzkrāto septisko tvertņu dūņu un/vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu izvešanu

 līgums par uzkrāto notekūdeņu izvešanu

 pēc vajadzības pasūtu nepieciešamos pakalpojumus komersantiem

 netiek nodrošināta

7. Decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu/nosēdumu pašreizējais izvešanas biežums:

 1 x mēnesī vai biežāk

 1 x 2 mēnešos

 1x ceturksnī

 1 x gadā un retāk

8. Krājtvertnes tilpums:

 < 3m³

 3 līdz 5 m³

 5 līdz 10 m³

 > 10 m³

9. Cik bieži tiek veikta regulārā apkope lokālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām:

 1 x mēnesī vai biežāk

 1 x ceturksnī

 1x gadā

 retāk nekā 1x gadā

10. Kad veikta iepriekšējā apkope?
	(lūdzu norādīt mēnesi un gadu)

11. Vai plānojat pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem?

 jā (Ja atbilde ir "Jā", lūdzu, atbildiet uz 12. jautājumu.)

 nē

12. Kad plānojat pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem?

 līdz ________. gadam

(datums)

(decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai valdītāja vārds, uzvārds)		(paraksts)

Rēzeknes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Švarcs