Valsts programma bērnu stāvokļa uzlabošanai 2001.gadam

Akceptēta Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija sēdē (prot. Nr.35, 22.§).

Ministru kabineta sēdes protokola Nr.35 izraksts

Rīgā 2001.gada 24.jūlijā

22.§

Valsts programma bērnu stāvokļa uzlabošanai

Apspriešanā piedalījās: K.Greiškalns, A.Bērziņš.

Nolēma:

Akceptēt Valsts programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai 2001.gadam.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.VEISMANE

1. Ievads

Saskaņā ar Bērna tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs (turpmāk tekstā - VBTAC) ir izstrādājis "Valsts programmas bērnu stāvokļa uzlabošanai 2001.gadam" (turpmāk tekstā - Valsts programma) projektu un nodrošina tā īstenošanu pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Valsts programma ir pasākumu plāns, kura mērķis ir sekmēt bērnu stāvokļa uzlabošanu un bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi valstī.

Valsts programma ir izstrādāta, balstoties uz rajonu un pilsētu bērna tiesību aizsardzības speciālistu iesniegto informāciju par situāciju Latvijas rajonos, kā arī nodrošinot 2000.gadā īstenoto pasākumu pēctecību. Valsts programmā iekļauto pasākumu īstenošanas nepieciešamība ir apspriesta darba grupās ar atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem.

Kā liecina iesniegtā informācija, lielākā problēma ir profesionālas, koordinētas darbības trūkums, nodrošinot bērna tiesību aizsardzību un interešu ievērošanu gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Sabiedrības profesionālo grupu dalībnieki, kuri strādā ar bērniem (pedagogi, bāriņtiesu (pagasttiesu) un sociālie darbinieki, policijas darbinieki u.c.), nepietiekami pārzina tiesību aktus, kas regulē bērnu tiesības, un neprot tos pielietot praksē. Tas neļauj adekvāti reaģēt uz bērnu tiesību pārkāpumiem un nenodrošina šādu pārkāpumu kaitīgo seku efektīvu novēršanu.

Pilnvērtīga darba veikšanai svarīgi ir arī nodrošināt speciālistus ar darba materiāliem preventīvā darba veikšanai likumpārkāpumu novēršanai, atkarību profilaksei, palīdzības sniegšanai bērniem un viņu vecākiem, kā arī apziņas radīšanai bērnos par savām tiesībām un pienākumiem.

Lai sekmētu bērnu stāvokļa uzlabošanu valstī kopumā, jāuzsver arī nepieciešamība bērniem nodrošināt sociālo normu, savu tiesību un vērtību apguvi, veicināt bērnu sociālo un garīgo vajadzību pilnveidi, radot iespējas bērniem piedalīties vasaras nometnēs, diskusiju un interešu klubos, plānot un īstenot dažādus projektus. Bērniem, kuru ģimenes atrodas krīzes situācijā, vai kuri ir kļuvuši par atkarības vielu lietotājiem un nonākuši konfliktā ar likumu, jānodrošina iespējas saņemt neatliekamu pedagoģiski psiholoģisko palīdzību un jāveicina šo bērnu resocializācija.

Liela nozīme ir jāpievērš arī savlaicīgai bērnu tiesību pārkāpumu identificēšanai un novēršanai, ko var panākt ar sabiedrības - bērnu, vecāku, speciālistu u.c. - informētību par bērna tiesībām un pienākumiem bērna socializācijas vidē.

Pozitīvi vērtējams dažādu institūciju jau paveiktais darbs bērnu stāvokļa valstī uzlabošanai. Tā piemēram, Labklājības ministrijā ir izstrādāta koncepcija "Par atbalstu ģimenēm ar bērniem", koncepcija nabadzības situācijas risināšanai u.c. Saskaņā ar Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fonda datiem, 2000.gadā sniegti rehabilitācijas pasākumu 900 bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

Lielu darbu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanā iegulda arī sabiedriskajās organizācijas, piemēram, Latvijas Bērnu Fonds, misija "Pakāpieni", organizācija "Glābiet bērnus", Centrs pret vardarbību bērna un ģimenes atbalstam u.c. Sabiedrisko organizāciju darbībā tiek pievērsta īpaša uzmanība vietēja mēroga problēmu risināšanai, piemēram, palīdzības sniegšana konkrētiem bērniem krīzes situācijās, dienas centru, krīžu centru izveide. Vienlaicīgi sabiedriskajām organizācijām ir iespēja izvirzīt dažādu bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanu valsts līmenī.

2. Valsts programmas mērķis un uzdevumi

Valsts programmas mērķis ir sekmēt bērnu stāvokļa uzlabošanu un bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi valstī.

Valsts programmas uzdevumi ir:

1. Ar īslaicīgiem, mērķtiecīgiem pasākumiem veidot bērniem piederības izjūtu kādai sociālajai grupai, veicināt bērnu sociālo un etnisko integrāciju, nodrošināt sociālo normu, savu tiesību un vērtību apguvi jaunrades, integrācijas un dienas nometnēs, diskusiju klubos u.c. projektos.

2. Sniegt bērniem un ģimenēm konsultatīvu pedagoģiski psiholoģisko palīdzību, izveidojot 5 dienas krīžu centrus dažādās Latvijas vietās.

3. Paaugstināt noteiktu sabiedrības profesionālo grupu dalībnieku kvalifikāciju, kuru darbs saistīts ar bērnu vajadzību nodrošināšanu - bērna tiesību aizsardzības speciālisti, bāriņtiesu (pagasttiesu) un sociālie darbinieki, tiesneši, prokuratūras un policijas darbinieki, izglītības iestāžu vadītāji un sociālie pedagogi.

4. Veikt bērna tiesību aizsardzības jomas metodisko vadību, izstrādājot un izdodot rokasgrāmatas speciālistiem, kuri strādā ar bērniem - izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem, bāriņtiesu (pagasttiesu) un sociālajiem darbiniekiem.

5. Informēt sabiedrību par bērnu vajadzībām, tiesībām un pienākumiem, sagatavojot iespiestus informatīvos materiālus, raidījumu ciklu televīzijā, datu bāzi internetā.

3. Valsts programmas īstenošanas principi

Visus Valsts programmas pasākumus īsteno VBTAC vai, saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumiem Nr.356 „Noteikumi par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām" un Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumiem Nr.98 "Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai", VBTAC organizētas izsoles kārtībā tiek noteikti attiecīgā pasākuma īstenotāji.

Sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām ir izstrādāti šādi Valsts programmas īstenošanas pamatprincipi:

1. bērnu aktīva līdzdalība projektu plānošanā, īstenošanā, izvērtēšanā, iesaistīšanās bērnu tiesību aizsardzības problēmu risināšanā vietējā un valsts līmenī;

2. starpdisciplināra pieeja konkrētu problēmu risināšanā.

Valsts pasūtījumu Valsts programmas pasākumu īstenošanai var saņemt juridiskas personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem vai kurām ir prasmes un iemaņas darbā ar bērniem, zināšanas vispārējo cilvēktiesību un bērnu tiesību jomā.

Pretendentu iesniegtos projektu pieteikumus vērtē VBTAC izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpst atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, eksperti.

Visiem valsts pasūtījuma saņēmējiem noteikta obligāta prasība ieguldīt projekta īstenošanā finansu līdzekļus ne mazāk kā 30 procentu apmērā no kopējām projekta izmaksām. Šādā gadījumā finansējums no Valsts programmas līdzekļiem nepārsniedz 70 procentu no kopējām projektu izmaksām. Prasības projekta izpildei noteiktas līgumā, kas noslēgts starp VBTAC un projekta izpildītāju.

VBTAC pārrauga visu īstenojamo projektu izpildi atbilstoši Valsts programmas projektu pieteikuma nolikumam un līgumiem, kas noslēgti starp VBTAC un projektu īstenotājiem, un saskaņā ar tiesību aktiem.

Valsts programmas īstenoto pasākumu izvērtējumu sagatavo VBTAC sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un valsts pasūtījuma saņēmējiem un līdz 2002.gada 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā.

4. Valsts programmas pasākumi

4.1. Aktivitātes, kas veicina bērna garīgo un sociālo vajadzību piepildīšanu

Mērķis: ar īslaicīgiem, mērķtiecīgiem pasākumiem sniegt iespējas bērniem apmainīties ar informāciju savstarpēji, ar skolotājiem, dažādiem speciālistiem (ārstiem, policistiem, bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem u.c.), nodrošinot sociālo normu, savu tiesību un vērtību apguvi, kā arī gūt informāciju un izpratni par sabiedrību, cilvēkiem, dabu; veidot bērnos piederības izjūtu kādai noteiktai sociālajai grupai (ģimenei, klasei u.c.); veicināt bērnu sociālo un etnisko integrāciju; veicināt bērnos pozitīva pašvērtējuma veidošanos un labvēlīgu attieksmi pret sabiedrību un līdzcilvēku.

Kopējais finansējums - Ls 41 260.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores
 Ausma Aldermane,  Dace Bebre