Ministru kabineta noteikumi nr. 384

(prot. nr. 66, 28.§) Rīgā 1995. gada 19. decembrī

Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 17.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķirami ģimenes valsts pabalsti, bērna piedzimšanas pabalsti un bērna kopšanas pabalsti.

2. Tiesības saņemt šo noteikumu 1.punktā minētos pabalstus ir likuma "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 176.nr.) 5.pantā minētajām personām.

II. Ģimenes valsts pabalsts

3. Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 20.panta pirmo un otro daļu. Tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu rodas no bērna piedzimšanas dienas.

4. Ģimenei, kura audzina vienu bērnu, ģimenes valsts pabalstu piešķir 4,5 latu apmērā.

5. Ģimenei, kura audzina vairāk kā vienu bērnu, ģimenes valsts pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 17.panta trešo daļu.

6. Ģimenes kopējā bērnu skaitā ieskaita arī bērnus, par kuriem ģimene minēto pabalstu saņem, pamatojoties uz aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmumu, kā arī adoptētos un aizbildnībā esošos bērnus.

7. Ģimenes kopējā bērnu skaitā ieskaita, bet ģimenes valsts pabalstu un saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu piešķirto piemaksu par bērnu invalīdu neizmaksā par:

7.1. bērnu, kurš izbraucis no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

7.2. bērnu, kurš atrodas pilnā apgādībā valsts, pašvaldības vai privāti uzturētā audzināšanas iestādē, bet kura vecāku vara attiecībā uz šo bērnu nav ierobežota vai pārtraukta;

7.3. bērnu, par kuru pieņemts aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmums par to, ka vecāki šo bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

8. Ģimenes kopējā bērnu skaitā netiek ieskaitīti:

8.1. mirušie bērni;

8.2. bērni, attiecībā uz kuriem vecāku vara ir ierobežota vai pārtraukta;

8.3. bērni, kuri pēc vecāku laulības šķiršanas saskaņā ar tiesas spriedumu nedzīvo pabalsta pieprasītāja ģimenē.

9. Par bērnu invalīdu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 20.panta trešo daļu papildus ģimenes valsts pabalstam piešķir piemaksu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

10. Ja ģimenes valsts pabalsta saņēmējs pēc tam, kad bērns sasniedzis 15 gadu vecumu, zaudē tiesības uz minēto pabalstu, bet saglabā tiesības uz piemaksu par bērnu invalīdu, šīs piemaksas izmaksu turpina, līdz bērns sasniedz 16 gadu vecumu.

11. Piemaksu par bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam piešķir, pamatojoties uz Labklājības ministrijas noteiktā kārtībā izdotu medicīnisko atzinumu.

12. Ģimenes valsts pabalstu piešķir, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja rakstisku pieprasījumu un pēc bērna dzimšanas apliecības uzrādīšanas. Ja bērns ir vecāks par 15 gadiem, papildus jāiesniedz izziņa no vispārizglītojošās skolas (par katru mācību gadu).

13. Tiesības uz ģimenes valsts pabalstu par vispārizglītojošo skolu izlaiduma klašu skolēniem saglabājas līdz vispārizglītojošās skolas beigšanas gada 31.augustam (ieskaitot), taču ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu.

14. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajos gadījumos ģimenes valsts pabalstu izmaksā, ja bērns starplaikos starp uzturēšanos audzināšanas iestādē bijis vecāku apgādībā vairāk par mēnesi.

15. Ja saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 26.panta otro daļu ģimenes valsts pabalstu pieprasa bērna tēvs vai aizbildnis, papildus nepieciešami šādi dokumenti:

15.1. miršanas apliecība vai tiesas lēmums (ja māte mirusi vai atzīta par promesošu vai rīcības nespējīgu);

15.2. dokuments par aizbildnības nodibināšanu (ja māte mirusi vai viņas vecāku vara ierobežota vai izbeigta);

15.3. tiesas lēmums (ja mātes vecāku vara ierobežota vai izbeigta vai ja bērna dzīvesvieta ir noteikta pēc tēva dzīvesvietas);

15.4. brīvības atņemšanas vietas izziņa (ja māte atrodas apcietinājumā un pabalstu pieprasa bērna tēvs);

15.5. aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmums (ja māte bērnu faktiski nekopj un neaudzina).

III. Bērna piedzimšanas pabalsts

16. Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 24.pantu.

17. Bērna piedzimšanas pabalsta apmēru nosaka 50% apmērā no zīdaiņa pūriņa (pielikums) vērtības naudas izteiksmē.

18. Ministru kabinets pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma pārskata bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, ja bērna piedzimšanas pabalsta apmērs samazinājies līdz 40% no zīdaiņa pūriņa vērtības naudas izteiksmē (saskaņā ar Valsts statistikas komitejas aprēķinātā kopējā patēriņa cenu indeksa izmaiņām).

19. Bērna piedzimšanas pabalstu piešķir, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja rakstisku pieprasījumu, Tieslietu ministrijas noteiktajā kārtībā izdotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes izziņu par bērna piedzimšanas fakta reģistrāciju un pēc bērna dzimšanas apliecības uzrādīšanas.

20. Mātēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12.grūtniecības nedēļai un kurām veikta visa saskaņā ar Labklājības ministrijas noteikto grūtnieces novērošanas standartu nepieciešamā klīniski laboratoriskā izmeklēšana, bērna piedzimšanas pabalstu piešķir divkāršā apmērā.

21. Bērna piedzimšanas pabalstu divkāršā apmērā piešķir, pamatojoties uz Labklājības ministrijas noteiktā kārtībā izdotu medicīnisko izziņu.

22. Ja bērna piedzimšanas pabalstu pieprasa bērna tēvs, aizbildnis vai adoptētājs, papildus nepieciešami šo noteikumu 15.punktā minētie dokumenti.

IV. Bērna kopšanas pabalsts

23. Bērna kopšanas pabalstu piešķir saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 19.pantu. Bērna kopšanas pabalstu piešķir vienam no vecākiem vai aizbildnim.

24. Personām, kuras nodarbinātas nepilnu darba nedēļu, ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu, ja tās ir nodarbinātas:

24.1. ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, un bērns ir vecumā līdz pusotram gadam;

24.2. ne vairāk kā 34 stundas nedēļā, un bērns ir vecumā no pusotra līdz trim gadiem.

25. Bērna kopšanas pabalstu piešķir, pamatojoties uz pabalsta pieprasītāja rakstisku pieprasījumu un pēc bērna dzimšanas apliecības uzrādīšanas. Ja persona ir darba attiecībās vai valsts civildienesta attiecībās, papildus nepieciešams darba devēja rakstisks apstiprinājums par to, no kura laika līdz kuram laikam pabalsta pieprasītājam ir piešķirts atvaļinājums bērna kopšanai vai viņam noteikta nepilna darba nedēļa (norādot stundu skaitu nedēļā), vai viņš nodarbināts kā mājražotājs.

26. Personas, kuras nav darba attiecībās, uzrāda darba grāmatiņu ar ierakstu par atbrīvošanu no darba.

27. Personas, kuras nekad nav strādājušas algotu darbu, šo faktu apstiprina savā pieprasījumā par bērna kopšanas pabalsta piešķiršanu.

28. Personām, kuras ir darba attiecībās vai valsts civildienesta attiecībās, bērna kopšanas pabalstu piešķir no tās dienas, no kuras piešķirts atvaļinājums bērna kopšanai.

29. Ja pēc pēcdzemdību atvaļinājuma beigām persona uzsāk darbu, bet viņai noteikta nepilna darba nedēļa, bērna kopšanas pabalstu piešķir ar nākamo dienu pēc pēcdzemdību atvaļinājuma beigām.

30. Personām, kuras nav darba attiecībās vai valsts civildienesta attiecībās, bērna kopšanas pabalstu piešķir no bērna piedzimšanas dienas.

31. Personām, kuras veic uzņēmējdarbību (arī individuālos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās un amatnieku uzņēmumos) vai individuālo darbu, bērna kopšanas pabalstu piešķir ar nākamo dienu pēc dzemdību pabalsta izmaksas laikposma beigām. Ja personai nebija tiesību uz dzemdību pabalstu, bērna kopšanas pabalstu piešķir no bērna piedzimšanas dienas.

32. Ja personai vienlaikus ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu gan par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, gan par bērnu vecumā līdz trim gadiem, tiek piešķirts viens — apmērā lielākais — pabalsts. Bērna kopšanas pabalstu personai nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no vecākiem vai aizbildnim ir piešķirts grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājums.

33. Bērna kopšanas pabalsta izmaksu pārtrauc likuma "Par sociālo palīdzību" 28.pantā minētajos gadījumos, kā arī ja:

33.1. ir pārtraukts atvaļinājums bērna kopšanai un persona ir nodarbināta vairāk par 20 stundām nedēļā (ja bērns ir vecumā līdz pusotram gadam) vai vairāk par 34 stundām nedēļā (ja bērns ir vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem);

33.2. persona iestājas darbā un ir nodarbināta vairāk par 20 stundām nedēļā (bērns ir vecumā līdz pusotram gadam) vai vairāk par 34 stundām nedēļā (ja bērns ir vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem);

33.3. ir pārtraukts atvaļinājums bērna kopšanai sakarā ar grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma piešķiršanu.

V. Pabalstu pieprasīšana un izmaksa

34. Šo noteikumu 12., 19. vai 25.punktā minētais pieprasījums, kā arī dokumenti, kas apliecina pabalsta pieprasītāja tiesības uz attiecīgo pabalstu, iesniedzami sociālās apdrošināšanas pārvaldē atbilstīgi pabalsta pieprasītāja dzīvesvietai (saskaņā ar atzīmi pabalsta pieprasītāja pasē par reģistrāciju dzīvesvietā).

35. Dokumentus par pabalsta piešķiršanu sociālās apdrošināšanas pārvaldē izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.

36. Ja persona savlaicīgi nav saņēmusi tai piešķirto pabalstu, attiecīgo summu izmaksā ne vairāk kā par sešiem mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

37. Ja persona tai piešķirto pabalstu savlaicīgi nav saņēmusi sociālās apdrošināšanas pārvaldes vainas dēļ, attiecīgo summu izmaksā par visu pabalsta nesaņemšanas laiku bez termiņa ierobežojuma.

38. Nepamatoti izmaksātās pabalsta summas var tikt atmaksātas labprātīgi vai ieturētas.

39. Līdz nepamatoti izmaksāto pabalstu summu pilnai atmaksai katru mēnesi ietur ne vairāk kā 10% no pabalsta apmēra.

40. Ja persona nepamatoti saņemtās summas neatmaksā labprātīgi vai pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, pirms parāds ir dzēsts, attiecīgā summa piedzenama tiesas ceļā.

41. Bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama pabalsta izmaksa (izņemot gadījumus, kad pabalsta piešķiršanas brīdī jau bijis zināms pabalsta izmaksas pārtraukšanas termiņš).

VI. Pārejas jautājumi

42. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

43. Ja persona pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz papildu ziņas par bērnu skaitu ģimenē, ģimenes valsts pabalsta apmērs tiek pārrēķināts par iepriekšējiem sešiem mēnešiem no papildu dokumentu iesniegšanas dienas, bet ne ātrāk kā no 1996.gada 1.janvāra.

44. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem:

44.1. Ministru Padomes 1993.gada 21.janvāra lēmuma nr.38 "Par valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem" (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 4.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 47.nr.) 1., 2., 3., 4., 7., 8., 9. un 10.punktu;

44.2. Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus nr.55 "Par bērna piedzimšanas pabalstiem" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 32.nr.);

44.3. Ministru kabineta 1995.gada 16.februāra noteikumus nr.38 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalstu izmaksas pārtraukšanu darbavietās un mācību vietās" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 26.nr.);

44.4. Ministru kabineta 1995.gada 17.oktobra noteikumu nr.304 "Noteikumi par pabalstiem un stipendijām" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 167.nr.) 2.punktu.

Ministru prezidents M.Gailis

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš

Pielikums

Zīdaiņa pūriņš

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš