Ministru kabineta rīkojums Nr. 583

Rīgā 2022. gada 31. augustā (prot. Nr. 43 27. §)

Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju un to padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar šā rīkojuma 2. punktā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu izpildi:

3.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. oktobrim;

3.2. par 2025., 2026. un 2027. gadu – līdz 2028. gada 1. jūlijam.

4. Atbildīgajām institūcijām par pamatnostādnēs paredzēto vides monitoringa uzdevumu izpildi iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par to kompetencē esošo uzdevumu izpildi:

4.1. par 2021., 2022., 2023. un 2024. gadu – līdz 2025. gada 1. augustam;

4.2. par 2025. un 2026. gadu – līdz 2027. gada 1. jūlijam.

5. Noteikt, ka pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu īstenošana, kuriem kā finansējuma avots paredzēts valsts budžets, atbilstoši iespējām ir nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados izskatīt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un visu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs –
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

(Ministru kabineta
2022. gada 31. augusta
rīkojums Nr. 583)

VIDES POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES
2021.–2027. gadam

SATURS

Saīsinājumi

Kopsavilkums

I. Politikas mērķi un apakšmērķi

II. Vides politikas jomas

1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi)

1.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

1.2. Politikas apakšmērķi

1.3. Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai

2. Valsts vides monitorings

2.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

2.2. Politikas apakšmērķi

2.3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā

3. Klimata pārmaiņas

3.1. Stāvoklis Latvijā

3.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

3.3. Politikas apakšmērķi

3.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā

4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

4.1. Stāvoklis Latvijā

4.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

4.3. Politikas apakšmērķi

4.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā

5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis

5.1. Stāvoklis Latvijā

5.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

5.3. Politikas apakšmērķi

5.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā

6. Bioloģiskā daudzveidība

6.1. Stāvoklis Latvijā

6.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

6.3. Politikas apakšmērķi

6.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā

7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana

7.1. Stāvoklis Latvijā

7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

7.3. Politikas apakšmērķi

7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā

8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība

8.1. Stāvoklis Latvijā

8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

8.3. Politikas apakšmērķi

8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā

9. Radiācijas drošība

9.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

9.3. Politikas apakšmērķi

9.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomā

III. Rīcības virzieni un uzdevumi

1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu

2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros

3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti

4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm

5. Rīcības virziens: Derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošana

6. Rīcības virziens: Degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija

7. Rīcības virziens: Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju

8. Rīcības virziens: Efektīva zemes dzīļu izmantošanas procesa nodrošināšana

9. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas enerģijas ražošanas sektorā

10. Rīcības virziens: Pilnveidot gaisa aizsardzības un trokšņa pārvaldības sistēmu

11. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana un izglītošana gaisa aizsardzības jomā

12. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā

13. Rīcības virziens: Samazināt piesārņojošo vielu emisijas lauksaimniecības sektorā

14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu

15. Rīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus

16. Rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana

17. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs

18. Rīcības virziens: Invazīvu svešzemju sugu ietekmes mazināšana

19. Rīcības virziens: Degradēto ekosistēmu apzināšana un atjaunošana

20. Rīcības virziens: Dabas kapitāla un ekosistēmu pārvaldības pieejas ieviešana

21. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana

22. Rīcības virziens: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un plūdu riska pārvaldība

23. Rīcības virziens: Datos un zināšanās balstīta jūras telpiskā plānošana un jūras krasta erozijas pārvaldības uzlabošana

24. Rīcības virziens: Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas lietderība un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībās

25. Rīcības virziens: Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana

26. Rīcības virziens: Pazemes ūdeņu resursu pārvaldības uzlabošana

27. Rīcības virziens: Hidrotehnisko būvju un citu šķēršļu negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām mazināšana

28. Rīcības virziens: Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana

29. Rīcības virziens: Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumu

30. Rīcības virziens: Zemūdens trokšņa piesārņojuma jūrā apzināšana un mazināšana

31. Rīcības virziens: Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju

32. Rīcības virziens: Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

33. Rīcības virziens: Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti

34. Rīcības virziens: Biogēnu slodzes samazināšana jūrā atbilstoši HELCOM mērķiem

35. Rīcības virziens: Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana

36. Rīcības virziens: Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās

37. Rīcības virziens: Atbilstošu reaģēšanas spēju nodrošināšana uz piesārņojumu jūrā atbilstoši HELCOM prasībām

38. Rīcības virziens: Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās (HELCOM noteikto vides karsto punktu Latvijā svītrošanu no saraksta)

39. Rīcības virziens: Jūras atkritumu samazināšana

40. Rīcības virziens: Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses

41. Rīcības virziens: Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz nulles piesārņojumu un apritīgumu ražošanas procesos

42. Rīcības virziens: Pilnveidot piesārņojošo darbību pārraudzības un kontroles sistēmu

43. Rīcības virziens: Ierobežot bīstamo ķīmisko vielu apriti

44. Rīcības virziens: Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšana

45. Rīcības virziens: Glabātavas "Radons" apsaimniekošana un attīstīšana

46. Rīcības virziens: Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšana

47. Rīcības virziens: Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošana

48. Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošana

49. Rīcības virziens: Rīcībpolitikas dokumentu īstenošana

Pielikumi

1. pielikums. Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam

2. pielikums. Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

3. pielikums. Radiācijas drošības programma

4. pielikums. Izziņa par Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem

5. pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Saīsinājumi

AER	Atjaunīgie energoresursi
AAVP2028	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam
AiM	Aizsardzības ministrija
AJT	Aizsargājamā jūras teritorija
ANM	Attīstības un noturības mehānisms
ANO	Apvienoto Nāciju organizācija
BIOR	Valsts zinātniskais institūts "BIOR"
BJRP	Baltijas jūras rīcības plāns (Helsinku Komisijas)
BVKB	Būvniecības valsts kontroles birojs
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DAP	Dabas aizsardzības pārvalde
DRN	Dabas resursu nodoklis
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
EK	Eiropas Komisija
EKII	Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EM	Ekonomikas ministrija
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAFZ	Eiropas Reģionālās attīstības fonds PO2 Zaļāka Eiropa
ES	Eiropas Savienība
ESAO	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESAO Pārskats	ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju, 2019
EVA	Eiropas Vides aģentūra
FM	Finanšu ministrija
F-gāzes	Fluorētās siltumnīcefekta gāzes
HELCOM	Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija
IeM	Iekšlietu ministrija
IMO	Starptautiskā Jūrniecības organizācija
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
ĪADT	Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
LDM	Latvijas Dabas muzejs
KPFI	Klimata pārmaiņu finanšu instruments
Latvija2030	Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam
LHEI	Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"
LIFE	Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu finansējuma programma
LIFE IP LatViaNature	LIFE integrētais projekts LIFE19 IPE/LV/000010 "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija"
LIFE GoodWater IP	LIFE integrētais projekts LIFE18 IPE/LV/000014 "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai"
LIFE Waste To Resources IP	LIFE integrētais projekts LIFE20 IPE/LV/000014 "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju"
LJA	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija",
LLU	Latvijas Lauksaimniecības universitāte
LPTP	Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
LU	Latvijas Universitāte
LŪKA	Latvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija
LVAF	Latvijas Vides aizsardzības fonds
LVĢMC	Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
LVMI "Silava"	Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
MK	Ministru kabinets
NAP2027	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam
NASA	Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija
Natura 2000	Eiropas nozīmes īpašā aizsargājamā dabas teritorija
NBD	Nacionālais Botāniskais dārzs
NBS KAD	Nacionālo bruņoto spēku krasta apsardzes dienests
NFI	Norvēģijas finanšu instruments
NVO	Nevalstiskās organizācijas
ppm	Daliņas uz miljonu (particles per million)
PVD	Pārtikas un Veterinārais dienests
PVO	Pasaules Veselības organizācija
Reģistrs	Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs
RNZD	Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
SAM NAP2027	specifiskais atbalsta mērķis
SAEA	Starptautiskās Atomenerģijas aģentūra
SEG	Siltumnīcefekta gāzes
SM	Satiksmes ministrija
VAAD	Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VAS	Valsts administrācijas skola
VI	Veselības inspekcija
VKP	Vides konsultatīvā padome
VM	Veselības ministrija
VMD	Valsts mežu dienests
VPP2027	Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam
VPVB	Vides pārraudzības valsts birojs
VVD	Valsts vides dienests
VVD RDC	Valsts vides dienests Radiācijas drošības centrs
ZIZIMM	Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
ZM	Zemkopības ministrija
ZM NĪ	Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

Kopsavilkums

Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam¹ (turpmāk – VPP2027) ir vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas izstrādāts atbilstoši Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam² (turpmāk – Latvija2030) un Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam³ (turpmāk – NAP2027) noteiktajām prioritātēm un Eiropas zaļā kursa⁴ stratēģiskiem mērķiem.

Vides aizsardzības likuma 4. panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprina vides politikas pamatnostādnes, ņemot vērā nacionālās prioritātes, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un starptautiskos nosacījumus. VPP2027 ir piektais pēc kārtas valsts vides politikas plānošanas dokuments kopš 1995. gada, kad tāds tika apstiprināts pirmo reizi.

VPP2027 I. sadaļā iezīmēts vispārīgais politikas konteksts, kas veido ietvaru nacionālajai vides politikai un pamato sekojošu vides politikas mērķu noteikšanu:

1) Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu;

2) Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku;

3) Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību;

4) Samazināt piesārņojumu.

VPP2027 II. sadaļa sastāv no deviņām nodaļām, kas sakārtotas pa vides pārvaldības jomām:

1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi).

2. Valsts vides monitorings.

3. Klimata pārmaiņas.

4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika.

5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis.

6. Bioloģiskā daudzveidība.

7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana.

8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība.

9. Radiācijas drošība.

Pārvaldības jomas izvēlētas, pamatojoties uz Eiropas Vides aģentūras (turpmāk – EVA) ziņojuma "Vide Eiropā: Stāvoklis un perspektīvas 2020"⁵ vispārējo pieeju un tematisko dalījumu. VPP2027 tematiskajās nodaļās raksturots vides stāvoklis, analīzei piemērojot EVA cēloņu-seku modeli, kas ļauj novērtēt galvenās vides tendences katrā no jomām un uzskatāmi tās atspoguļot. Katrā tematiskajā nodaļā ir apkopoti mērķi, kas noteikti starptautiskajā, ES vai nacionālajā līmenī un veido pamatu VPP2027 mērķiem un rīcību virzieniem. Apakšmērķiem ir pakārtoti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, virzību uz kuriem savukārt nodrošina III. nodaļā noteiktie rīcību virzieni un uzdevumi.

VPP2027 III. sadaļas tabulās ietverta informācija par 49 rīcības virzieniem un uzdevumiem to ietvaros, noteikti ieviešanas termiņi vai periods un atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī ir norādīti indikatīvie finansējuma avoti un uzdevumu saistība ar politikas rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, un, kur tas attiecināms, ar NAP2027 uzdevumiem un specifiskajiem atbalsta mērķiem (turpmāk – SAM).

VPP2027 pamatdokumentu papildina pieci pielikumi, kas ir neatņemama tā sastāvdaļa.

1. pielikums Vides monitoringa programma sastāv no četrām daļām: 1.1. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma; 1.2. Ūdeņu monitoringa programma, 1.3. Zemes monitoringa programma un 1.4. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma un to apakšprogrammām un pielikumiem, tādejādi vienotā procesā saskaņojot vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas procesu un uzdevumus, kas izvirzīti datu un informācijas iegūšanai un apritei. Jāuzsver, ka specifiskas vides monitoringa prasības ir noteiktas Latvijas saistošajās starptautiskajās un ES normās.

2. pielikumā ietverts Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kas aizstāj 2005. gadā izstrādāto attiecīgo dokumentu. Plāns nacionālajā līmenī aktualizē pasākumus Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem īstenošanai. Šāda plāna nepieciešamību un regulāru pārskatīšanu nosaka Latvijas starptautiskās saistības.

3. pielikumu veido Radiācijas drošības programma, kuras uzdevums ir nodrošināt, ka gan esošās, gan nākotnes paaudzes Latvijā un pasaulē kopumā tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma. Šādas programmas izstrādi un regulāru pārskatīšanu nosaka Latvijas starptautiskās saistības.

4. pielikumā ietverta izziņa par VPP2027 projekta sabiedriskās apspriešanas, kas notika no 2021. gada 11. līdz 26. maijam, rezultātiem. Jāuzsver, ka šī izziņa neietver stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos pušu iebildumus un priekšlikumus, tā kā tie tika izskatīti minētā procesa ietvaros.

5. pielikumā dots indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem. Daļa VPP2027 rīcības virzienu uzdevumu tiks ieviesti esošā valsts un pašvaldību budžeta ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VPP2027 paredzēto rīcības virzienu un to uzdevumu īstenošanai 2023. gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 5. pielikums ietver izvērstu apkopojumu tikai par uz izstrādes brīdi zināmo ārējo finansējumu VPP2027 uzdevumu īstenošanai. Šo informāciju sniegušas par uzdevumu izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās nozaru ministrijas un iestādes.

VPP2027 izstrāde notika laikā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada septembrim, nodrošinot plašu sabiedrības līdzdalību. Izstrādes procesa ietvaros tika organizētas 16 sanāksmes, kurās piedalījās nozaru ministriju un to padotības iestāžu, nevalstisko organizāciju, izglītības iestāžu, uzņēmumu, pašvaldību un arī citu pušu pārstāvji. VPP2027 projekta sabiedriskā apspriešana notika no 2021. gada 11. līdz 26. maijam.

I. Politikas mērķi un apakšmērķi

Politikas plānošanas periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam vides politikas mērķi nacionālajā līmenī ir pakārtoti Latvija2030 un NAP2027 ieviešanai.

Latvija2030 prioritātei "Daba kā nākotnes kapitāls" noteiktais mērķis ir Latvijai kļūt par ES līderi dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

NAP2027 ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvija2030 rīcības plāns, kurā nosaka valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, plānotās reformas un politikas izmaiņas periodam no 2021. gada līdz 2027.gadam.

NAP20207 vadmotīvs ir "Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību!". NAP2027 ir noteikti četri stratēģiskie mērķi: 1) produktivitāte un ienākumi, 2) vienlīdzīgas iespējas, 3) sociālā uzticēšanās un 4) reģionālā attīstība. NAP2027 stratēģiskie mērķi tiek īstenoti caur sešām prioritātēm un tām pakārtotajiem rīcību virzieniem un uzdevumiem. (skat. 1. attēlu).

VPP2027 izpilde sniegs ieguldījumu sekojošu NAP2027 uzdevumu īstenošanā:

[281], [282], [283], [284], [285], [286], [287], [288], [289], [290], [291], [292], kā arī [179], [314], [316] un [457].

Virzību uz Latvija2030 un NAP2027 mērķiem, kā arī VPP2027 mērķiem nodrošina atsevišķo vides jomu tādu kā klimats, ūdens, zemes dzīles, gaiss, atkritumi un resursi plānošanas dokumenti un būtiskākie starpnozaru plānošanas dokumenti (skat. 2. attēlu). Tie kopā veido kompleksu ceļa karti laba vides stāvokļa nodrošināšanai Latvijā.

Latvijas vides politikas attīstību ietekmē Latvijas kā ES dalībvalsts statuss, kā arī valsts dalība Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk – ANO) globālās vides aizsardzības politikas ieviešanā, Latvijas dalība starptautiskajās un reģionālajās organizācijās⁶ un divpusēji sadarbības līgumi. No 2016. gada 1. jūlija Latvija ir pilntiesīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) dalībvalsts.

2019. gadā tika veikts vispusīgs novērtējums un sagatavots pirmais ESAO Vides raksturlieluma pārskats par Latviju (turpmāk – ESAO Pārskats). ESAO Pārskats izvērtē Latvijas progresu vides jomā kopš 2000. gadu vidus. Tajā izceltas Latvijas nozīmīgās iespējas virzībā uz zaļāku, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, aicināts izmantot spēcīgākus cenas signālus, vairāk ekoinovācijas un veikt investīcijas ar vidi saistītā infrastruktūrā un pakalpojumos. ESAO Pārskatā īpaša uzmanība pievērsta atkritumu un materiālu labākai apsaimniekošanai virzībā uz aprites ekonomiku, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai. Pozitīvi novērtēts Latvijas vides pārvaldības institūciju darbs un sabiedrības līdzatbildības veicināšana. ESAO atzinīgi vērtē to, ka Latvijas sabiedrībai sniegtas plašas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos par vides jautājumiem un tai ir praktiski neierobežota pieeja vides informācijai. Kā labi attīstīta raksturota ir arī ietekmes uz vidi novērtējuma sistēma un atzinīgi vērtēta Latvijas iespēja paātrināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un zaļu ekonomiku.

ESAO Pārskatā formulēti ieteikumi vides pārvaldības institucionālā satvara un tiesiskā regulējuma stiprināšanai un arī informētības uzlabošanu, proti, Latvija tiek aicināta:

– Stiprināt Pārresoru koordinācijas centra ietekmi starpministriju sadarbībā, lai veicinātu nozaru politikas saskaņotību ar valsts ilgtspējības attīstības mērķiem;

– Pastiprināt valsts pārvaldes pārraudzību attiecībā uz pašvaldību zemes izmantošanas plānošanu un vides pakalpojumu (atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde utml.) sniegšanu;

– Stiprināt normatīvo aktu ietekmes novērtējuma vides aspektus; nodrošināt, ka tiek pienācīgi aprēķinātas ierosināto normatīvo aktu vides un sociālās izmaksas; uzlabot ex-post regulējuma un politikas novērtējuma izmantošanu;

– Paplašināt ar risku pamatotas vides pārbaužu plānošanas izmantošanu, lai uzlabotu neatbilstības atklāšanu un novēršanu;

– Reformēt sodu sistēmu, pieņemot piemērotu metodoloģiju administratīvo sodu noteikšanai, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un ekonomiskajiem ieguvumiem no prasību neievērošanas; izstrādāt izpildes nodrošināšanas politiku ar skaidriem norādījumiem par administratīvo sodu un kriminālsodu samērīgu izmantošanu un novērtēt to efektivitāti;

– Veicināt atbildības vides jomā pilnīgu ieviešanu, lai nodrošinātu vides nodarītā kaitējuma seku likvidēšanu uz atbildīgās puses rēķina; pieprasīt finanšu garantijas par iespējamo kaitējumu videi, ko varētu radīt videi kaitīgas darbības;

– Paātrināt vēsturisko piesārņoto vietu attīrīšanu, nodrošinot tam finanšu resursus;

– Pastiprināt centienus veicināt atbilstību vides prasībām un zaļu uzņēmējdarbības praksi, izmantojot informatīvus rīkus un normatīvus stimulus, kā arī paplašinot zaļo publisko iepirkumu, atbalstīt brīvprātīgas uzņēmējdarbības iniciatīvas;

– Paplašināt informētību un pieaugušo izglītošanu vides jautājumos, aktīvāk iesaistīt sabiedrību vides lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.

VPP2027 izmantotā metodiskā pieeja vides stāvokļa analīzei

Novērtēt vides stāvokli un izprast tā pārmaiņu tendences palīdz integrēta pieeja – Eiropas Vides aģentūras cēloņu un seku modelis (3. attēls), kurš ietver šādus analizētos elementus:

– Virzošie spēki (t.sk. politikas mērķi, starptautiskās saistības, valsts attīstības tendences, pieprasījums pēc dabas resursiem),

– Slodze (t.sk. piesārņojošo vielu emisijas, zemes lietojuma maiņa, resursu izmantošana, klimata pārmaiņas),

– Stāvoklis (t.sk. vides kvalitāte un ekosistēmu stāvoklis),

– Ietekme (t.sk. ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību),

– Rīcība (t.sk. koriģēti politikas mērķi, fiskālie un ekonomiskie instrumenti, normatīvi un kontroles mehānismi, izglītība un saziņa, plāni un programmas).

Vides stāvokļa analīzei VPP2027 izstrādē tika izmantota EVA ziņojuma "Vide Eiropā – Stāvoklis un perspektīvas 2020" pieeja, tematiskais iedalījums un slodzes un stāvokļa rādītāji. Datiem tika izmantota publiski pieejamā informācija no Oficiālā statistikas portāla kā arī VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (turpmāk – LVĢMC) dati.

Vides politiku raksturo arī ieņēmumi no vides nodokļiem (skat. 4. attēlu), kas pakāpeniski pieaug, un 2020. gadā tie sasniedza gandrīz 916 milj. eiro. Atsevišķi vērtējot ieņēmumus no dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN), tie veido nelielu vides nodokļu daļu, bet arī tie ir pieauguši no 21,12 milj. euro 2014. gadā līdz 35,20 milj. euro 2020. gadā –par 67 %. Turpretim dati par valdības (publiskajiem) izdevumiem vides aizsardzībai liecina, ka kopš 2015. gada izdevumi ir būtiski samazinājušies, lai gan pēdējos gados vērojama atkal pieauguma tendence (skat. 5. attēlu).

ES 2014.-2020. gada finanšu plānošanas periodā līdz 2021. gada martam vides jomā veikti maksājumi 155 177 652 euro apmērā (ES fondu daļa)⁷. Projekti īstenoti, lai novērstu plūdu risku, pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanu, paplašinātu centralizētās notekūdeņu savāk-šanas sistēmas, uzlabotu bioloģisko daudzveidību, veiktu vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. Papildus valsts izdevumiem, jāņem vērā arī privātās investīcijas. Laika posmā no 2005.-2017. gadam privātās investīcijas veidoja tikai 11,5 % no kopējām investīcijām vides jomā. Latvijā līdz šim divi uzņēmumi – AS "Latvenergo" (2015.-2016. gadā 100 milj. euro, 2020. gadā papildu 200 milj. euro) un ALTUM (2018.-2020. gadā 45 milj. euro) ir emitējuši zaļās obligācijas, piesaistot privāto kapitālu vides mērķu sasniegšanai.

Kopš 2016. gada Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ES vides likumdošanas ieviešanas uzraudzībai izmanto Vides politikas īstenošanas pārskatu (Environmental Implementation Review)⁸. Šī instrumenta mērķis ir sniegt EK, dalībvalstīm un iesaistītām pusēm (tai skaitā arī sabiedrībai) visaptverošu pārskatu par vides likumdošanas ieviešanas stāvokli katrā dalībvalstī, kā arī novērst nepilnības ES vides likumdošanas ieviešanas cēloņos un rast risinājumus, pirms problēmas kļūst steidzamas un nonāk līdz pārkāpumu stadijai. Kopš instrumenta ieviešanas ir sniegti divi ziņojumi par Latviju. Galvenās EK rekomendācijas apkopotas 1. tabulā.

1.tabula. Eiropas Komisijas ierosinātās darbības ES vides politikas ieviešanas pārskatos par Latviju 2017. un 2019. gadā

Tēma	2017. gadā ierosinātās darbības	2019. gadā ierosinātās darbības9
Resursu efektivitāte, mazogļekļa un aprites ekonomika	- Ieviest un pakāpeniski palielināt atkritumu poligonu nodokļus, lai pakāpeniski pārtrauktu pārstrādājamu vai reģenerējamu materiālu apglabāšanu poligonos; izmantot ieņēmumus, lai atbalstītu dalītu savākšanu un alternatīvu infrastruktūru atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pirmajām pakāpēm; izvairīties no pārmērīgas infrastruktūras celtniecības atkritumu pārpalikumu apstrādei; - Koncentrēt uzmanību uz dalītās savākšanas shēmas īstenošanu, lai palielinātu pārstrādes rādītājus; pēc tam – apsvērt iespēju ieviest PAYT (maksā, kad izmet) shēmas.	- Izstrādāt saskanīgāku aprites ekonomikas politikas ietvaru; - Lai pakāpeniski izbeigtu pārstrādājamu un atgūstamu atkritumu apglabāšanu poligonos, palielināt atkritumu poligonu nodokli atbilstīgi plānotajam un novirzīt ieņēmumus pasākumiem, kas uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu. - Uzlabot un paplašināt atkritumu dalītu savākšanu. Pārskatīt un/vai saskaņot minimālos dalītās savākšanas pakalpojumu standartus pašvaldībās, lai aptvertu pēc iespējas lielāku pārstrādājamu atkritumu īpatsvaru; - Izmantot tādus ekonomiskos instrumentus kā "maksā, kad izmet" un noteikt pašvaldībām obligātus pārstrādes mērķrādītājus un pasākumus, kas veicami neatbilstības gadījumā; - Izstrādāt un ieviest īstenošanas atbalsta programmas pašvaldībām, lai palīdzētu atbalstītu to centienus organizēt dalītu savākšanu un uzlabotu pārstrādes sniegumu; - Uzlabot ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbību.
Dabas kapitāla aizsardzība, saglabāšana un uzlabošana	- Pabeigt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un attiecībā uz teritorijām noteikt skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kā arī nodrošināt atbildīgus resursus to īstenošanai, lai uzturētu/atjaunotu Kopienas nozīmes sugas un dzīvotnes labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī to dabīgajā diapazonā; - Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem labāk aizsargāt mežu un zālāju dzīvotnes; - Uzsākt ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu, dabas kapitāla uzskaites sistēmas vērtēšanu un izstrādi un nodrošināt valdības atbalstu šim darbam; - Turpināt darbu pie laba vides stāvokļa definīciju uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudz-veidības raksturlielumiem, arī īstenojot reģionālo sadarbību un izmantojot darbu attiecīgās reģionālās jūras konvencijas ietvaros; - Noteikt un risināt zināšanu nepilnības; - Turpināt pilnveidot pieejas, ko izmanto, lai novērtētu (un kvantificētu) ietekmi, kuru rada galvenie noslodzes veidi, lai 2018. gada ziņojumā nonāktu pie labākiem un skaidrākiem novērtējuma rezultātiem; - Turpināt integrēt monitoringa programmas, kas jau ir noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un īstenot kopīgas monitoringa programmas (ja tādas ir), kas izstrādātas (apakš)reģionālā līmenī, piemēram, kuras izstrādājusi Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM); - Uzlabot monitoringa metožu salīdzināmību un konsekvenci valsts jūras reģionā; - Nodrošināt, ka valsts monitoringa programma tiek īstenota nekavējoties, ka tā ietver visus raksturlielumus un ir piemērota, lai uzraudzītu progresu laba vides stāvokļa virzienā.	- Pabeigt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) noteikšanas procesu un ieviest skaidri definētus saglabāšanas mērķus un vajadzīgos saglabāšanas pasākumus šādās teritorijās; - Uzlabot stimulus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem mežu un zālāju dzīvotņu labākai aizsardzībai. Nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un biomasas efektīvu izmantošanu; - Definēt labu vides stāvokli un mērķrādītājus jomās, kurās tas vēl nav izdarīts, kā arī noteikt laba vides stāvokļa sasniegšanas termiņus, ja tie vēl nav paziņoti; - Sniegt vairāk informācijas par pasākumiem, izstrādāt vairāk pasākumu ar tiešu ietekmi uz noslodzēm un kvantitatīvi noteikt, kādā mērā ar pasākumiem iecerēts samazināt noslodzi, un monitorēt progresu; - Nodrošināt reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgs jūras (apakš)reģions, ar mērķi novērst galvenās noslodzes; - Nodrošināt, ka noteiktajā termiņā tiek sniegti ziņojumi par dažādiem Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSP) elementiem.
Iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes nodrošināšana	- Samazināt PM10 emisiju un koncentrāciju, cita starpā samazinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu (izmantojot cieto kurināmo), transportu un lauksaimniecību saistītās emisijas; - Pabeigt trokšņa kartēšanu un trokšņa pārvaldības rīcības plānus; - Ūdens baseinu apsaimniekošanas plānu (RBMP) pasākumus vērst uz visiem attiecīgajiem slodzes veidiem un īstenošanas nepilnībām, it sevišķi pievēršoties lauksaimniecības radītajam piesārņojumam; - Pārskatīt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir samazināt hidromorfoloģisko slodzi valsts upju baseinos; - Apsvērt pasākumus ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas struktūru un pakalpojumu racionalizēšanai kopā ar stimuliem paplašināt fizisko pieslēgumu skaitu.	- Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna kontekstā rīkoties, lai samazinātu emisiju no galvenajiem emisijas avotiem; - Pārskatīt atļaujas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst jaunajiem pieņemtajiem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) secinājumiem; - Stiprināt kontroli un/vai izpildes panākšanu, lai nodrošinātu atbilstību LPTP secinājumiem; - Novērst piesārņojumu, proti: i) smaku, ko rada intensīvā putnkopība un cūkkopība, un ii) gaisa piesārņojumu, ko rada atkritumu dedzināšana; - Pabeigt izstrādāt visu bioloģiskās kvalitātes elementu novērtēšanas metodes saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu; - Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2. plūdu riska pārvaldības plānā nostiprinātu klimata pārmaiņu apsvērumus; - Veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pasākumu prioritātes noteikšanas metodi padarītu skaidrāku un ietvertu plūdu riska pārvaldības plāna izmaksu un ieguvumu novērtējumu; - Nodrošināt visu aglomerāciju atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai.
Tirgus instrumenti un ieguldījumi	- Netika iekļautas ierosinātas darbības.	- Identificēt finansējuma avotus, lai veicinātu Ūdens pamatdirektīvas mērķu īstenošanu; - Sagatavoties nākamajam 2021.–2027. gada finansēšanas periodam, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu vides aizsardzības īstenošanai, īpaši atkritumu un ūdens jomā.
Efektīva pārvaldība un zināšanas	- Uzlabot pārredzamību saistībā ar atbilstības nodrošināšanas sistēmas organizēšanu un darbību un to, kā tiek risināti būtiski riski; - Sekmēt kompetento iestāžu aktīvāku dalību ENPE, EUFJE un EnviCrimeNet darbībās; - Palielināt centienus īstenot direktīvu par atbildību vides jomā, realizējot proaktīvas iniciatīvas, it sevišķi izstrādājot valsts norādījumus; turklāt īstenot papildu pasākumus, lai nodrošinātu funkcionējošu finansiālā nodrošinājuma sistēmu atbildībai vides jomā (lai uzņēmējiem ne tikai būtu pieejams apdrošināšanas segums, bet arī lai tie to izmantotu); - Noteikt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt datu un dokumentācijas pieejamību (vismaz to pašreizējā formā) citām valsts iestādēm un sabiedrībai, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus.	- Nostiprinot sasaisti starp valsts INSPIRE portāliem, uzlabot piekļuvi telpiskajiem datiem un pakalpojumiem, identificēt un dokumentēt visas telpisko datu kopas, kas vajadzīgas vides tiesību aktu īstenošanai, un nodrošināt, lai citas publiskā sektora iestādes un sabiedrība, izmantojot INSPIRE direktīvā paredzētos digitālos pakalpojumus, var piekļūt datiem un dokumentācijai (esošajā formā); - Labāk informēt sabiedrību par tās tiesībām griezties tiesā, īpaši saistībā ar gaisa piesārņojumu un dabu; - Labāk informēt sabiedrību par atbilstības veicināšanu, monitoringu un izpildes panākšanu. Kā minimums būtu jānodrošina detalizēta tiešsaistes informācija lauksaimniekiem par to, kā pildāmi ar nitrātiem un dabu saistītie pienākumi, un tiešsaistē jāsniedz vairāk informācijas par inspekciju plāniem un rūpniecisko objektu inspekciju ziņojumi; - Publicēt informāciju par rezultātiem, kas gūti izpildes panākšanas darbībās un turpmākajos pasākumos pēc konstatētiem savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem nitrātu un dabas jomā; - Nodrošināt vairāk informācijas par to, kā sadarbojas profesionāļi, kuri apkaro noziegumus pret vidi; - Uzlabot atbildības finansiālo nodrošinājumu un norādījumus saistībā ar Direktīvu par atbildību vides jomā un publicēt informāciju par videi nodarītu kaitējumu; - Aktīvāk tiekties kļūt par attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu pusi, parakstot un ratificējot atlikušos nolīgumus.

2019. gada 11. decembrī EK nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, kas ir ierosināts kā jauna ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir ES pārveidot par klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Eiropas zaļais kurss ir stūrakmens EK stratēģijai virzībā uz ANO 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Eiropas zaļā kursa ietvaros tiks pārorientēts Eiropas pusgada (semestra) makroekonomiskās koordinācijas process tā, lai tajā būtu integrēti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un lai ekonomikas politika būtu vērsta uz ilgtspēju un iedzīvotāju labbūtību un ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu ES rīcībpolitikas veidošanas un rīcības pašā pamatā.

Eiropas zaļā kursa īstenošanas holistiskā pieeja paredz, ka ES darbībām un politikai ir jāsekmē tā mērķu sasniegšanu, tāpēc arī EK paziņojumā izklāstītās un nu jau praksē izstrādātās politikas iniciatīvas aptver vairākas savstarpēji cieši saistītas jomas, tostarp klimatu, vidi, enerģētiku, transportu, rūpniecību, lauksaimniecību un ilgtspējīgu finansējumu. Lai īstenotu mērķus, Eiropas zaļais kurss nosaka vairākus rīcību elementus, kas ilustrēti 6. attēlā.

Eiropas zaļajā kursā īpaši uzsvērts, lai rastu līdzekļus vides mērķu sasniegšanai, nepieciešams pārorientēt privātā kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tādējādi panākot ilgt-spējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Papildus ir svarīga zaļās budžetēšanas pieejas attīstība, lai, izmantojot valsts budžeta politikas rīkus, veicinātu vides mērķu sasniegšanu.

VPP2027 pamatprincipi

Vides aizsardzības galvenie principi ir noteikti Vides aizsardzības likumā:

– princips "piesārņotājs maksā";

– piesardzības princips;

– novēršanas princips;

– izvērtēšanas princips.

Tomēr jaunie izaicinājumi, ko nosaka Eiropas zaļais kurss un citi VPP2027 virzību pamatojošie politikas dokumenti, liek nodefinēt papildus principus, uz kuriem balstīt transformatīvas un modernas vides politikas attīstībuLatvijā, un tie ir:

– saskaņota un koherenta vides politikas integrācija visu nozaru politikās un ilgtspējīgās investīcijās (finansējumā), kas sniedz pienesumu virzībai uz klimatneitralitāti;

– ekonomikas izaugsmes atsaistīšana no resursu patēriņa, kas balstās uz noslēgta cikla dabas resursu apriti ražošanā un fundamentālām pārmaiņām sabiedrības patēriņā un domāšanā;

– digitalizācijā un datos balstīta lēmumu pieņemšana visos pārvaldības līmeņos.

VPP2027 politikas mērķi un apakšmērķi

VPP2027 politikas mērķi izriet no NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un vides aizsardzības prioritātēm periodam līdz pat 2030. gadam, bet klimata jomā līdz pat 2050. gadam, tie ir:

1) Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu;

2) Veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku;

3) Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību;

4) Samazināt piesārņojumu.

Rīcībpolitikas virzieniem ir izvirzīti 30 apakšmērķi (apakšmērķi ir definēti II. nodaļā). Saistība starp NAP2027 un vides politikas mērķiem un apakšmērķiem ir atspoguļota 7. attēlā.

II. Vides politikas jomas

1. Vides pārvaldības pamatsistēma (horizontālie jautājumi)

1.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
• Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā.	NAP2027	2027.
• Sasniegt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadā un panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam • Uzlabot pielāgošanās spējas, stiprināt noturību un samazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām • Nodrošināt virzību uz atjaunojošu izaugsmes modeli, atsaistot ekonomikas izaugsmi no dabas resursu izmantošanas un vides noplicināšanas un paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku • Tiekties uz nulles piesārņojumu un vidi, kas brīva no toksiskām vielām, tostarp gaisu, ūdeni un augsni, un tādējādi arī aizsargājot eiropiešu veselību un labklājību • Aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un palielināt dabas kapitālu (īpaši gaisa, ūdens, augsnes un mežu, saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmu kapitālu) • Veicināt vides ilgtspējību un samazināt vides un klimata slodzi, kas saistīts ar ražošanu un patēriņu (enerģētikas, rūpniecības attīstības, ēku un infrastruktūras, mobilitātes un pārtikas sistēmas u.c. jomās)	ES 8. vides rīcības programma10 Eiropas Klimata akts11	2030.

1.2. Politikas apakšmērķi

Vides politikas efektivitātes paaugstināšanai VPP2027 tiek izvirzīti šādi pieci apakšmērķi:

Apakšmērķis 1.1: Sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana par vides jautājumiem un vides institūciju darbību.

Apakšmērķis 1.2: Attīstīt profesionālo kompetenci vides jautājumos.

Apakšmērķis 1.3: Attīstīt vides izglītību un pētniecību vides jautājumos.

Apakšmērķis 1.4: Attīstīt instrumentus privātā sektora iesaistei un līdzdalībai vides jautājumu risināšanā.

Apakšmērķis 1.5: Integrēt ilgtspējīga finansējuma pieeju vides politikas plānošanā.

1.3. Politikas rezultāti uz rezultatīvie rādītāji vides pārvaldības pamatsistēmas attīstībai

PR 1.1. Politikas rezultāts: Palielināta sabiedrības līdzdalība un iesaiste vides jautājumu risināšanā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība*	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
1.1.1. Informētības veicināšana sabiedrībā ar tieši mērķētām kampaņām, informēšanas un izglītošanas pasākumiem	VARAM, VVD DAP	Pasākumu skaits Dalībnieku skaits dabas izglītības pasākumos	2021. 2021. 2019.	4 5 25 765	6 8 20 000/ gadā	15 12 25 000/ gadā
1.1.2. Nodrošināta regulāra informācijas izplatīšana sabiedrībai par nozīmīgākajām tendencēm un vides stāvokli	LVĢMC	Tīmekļvietņu ** apmeklētāju skaits	2020.	1009 tūkst.	1306 tūkst.	1500 tūkst.
		Sasniegtā tiešā mērķauditorija izmantojot medijus; skaits	2000.	700 tūkst.	725 tūkst.	750 tūkst
1.1.3. Regulāra komunikācija par institūciju darbību un rezultātiem vides jautājumu risināšanā	VVD	a) Tīmeklvietņu apmeklētāju skaits b) Sociālo vietņu sekotāju skaits gadā	2021.	a)90 000 b) 2000	a)100 000 b) 2400	a)110 000 b) 3000
	DAP	Tīmeklvietņu apmeklētāju skaits	2019.	182 786	200 000	210 000
1.1.4. Vienotas vides un ģeotelpisko datu apmaiņas un izplatīšanas telpas izveide, kurā pieejami kvalitatīvi, savietojami kartogrāfiskie dati12	VARAM	Vienotās informācijas vietnes izveide	2020.	-	-	1
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [307], [417]; [424] un uzdevums [316]; • Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

PR 1.2. Politikas rezultāts: Uzlabota profesionālā kompetence vides jautājumos
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
1.2.1. Valsts budžeta finansētās studiju vietas izglītības vides aizsardzības tematiskajā jomā	IZM	Studiju vietu skaits augstskolās	2020.	51013	-	Palielinā-jums par 10%
1.2.2. Sagatavot mācību programmu par vides jautājumiem, t.sk. par dabas resursu apsaimniekošanu un nodarījumiem pret vidi, ierēdņiem un amatpersonām Valsts administrācijās skolā	VARAM, VAS	Apmācīto ierēdņu un amatpersonu skaits	2020.	n/a	-	300
1.2.3. Informācijas sagatavošana dažādu nozaru profesionāliem lietotājiem par vides aizsardzības, t.sk. dabas resursu apsaimniekošanu	VARAM, DAP, VVD	Informatīvo un vides izglītības pasākumu skaits14	2020.	1850 (DAP, NBD, LBDM)	1850	1850
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [135], [163] • Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas

PR 1.3. Politikas rezultāts: Attīstīta vides izglītība un pētniecība vides jautājumos
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
1.3.1. VARAM izstrādāt un ieviest Vides/ dabas izglītības stratēģiju un pilnveidot nacionālās nozīmes dabas un vides informācijas centru infrastruktūru	VARAM, DAP, NBD, LNDM	Stratēģija, pasākumi (skaits)	2020.	0	1 stratēģija	20% stratēģijas pasākumu ieviesti
1.3.2. Veicināt datu ieguves un analīzes pasākumus vides politikas prioritāro jautājumu risināšanai	LVĢMC, VRAA	Pasākumu skaits	2020.	6	7	8
1.3.3. Latvijas dabas daudzveidības fiksēšana etalonkolekcijās	LNDM, NBD	Ex situ un krājumā uzturētās vienības (skaits)	2020.	222 81515	224 815	226 815
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [135] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Iesaistīto institūciju darbības stratēģijas

PR 1.4 Politikas rezultāts: Paaugstināta privātā sektora iesaiste un līdzdalība vides jautājumu risināšanā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
1.4.1. Atbalsta programmas izstrāde un īstenošana videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstībai	VARAM	Programma	n/a	n/a	1	1
1.4.2. Brīvprātīgās vienošanās augstāku vides mērķu sasniegšanai	VARAM, DAP	vienošanos skaits	2020.	2	3	5
1.4.3. Zaļā iepirkuma īpatsvars (finansiālā izteiksmē) valsts un pašvaldību iepirkumos	VARAM, IUB	% īpatsvars	2020.	29,1	25	3016
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [138], [330] • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam

PR 1.5. Politikas rezultāts: Integrēta ilgtspējīga finansējuma pieeja vides politikas plānošanā un ieviešanā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
1.5.1. Papildu piesaistītais kapitāls (privātais un cits) vides politikas mērķu sasniegšanai	Finanšu nozares asociācija, Altum	Zaļās investīcijas % no kopējām	n/a		Ikgadēja augoša dinamika
1.5.2. Nodrošināts konsultatīvs atbalsts pretendentiem uz atbalsta saņemšanu no ES LIFE programmas	VARAM	Konsultāciju skaits	2020.	185	195	200
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [330] • Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar 2021. gada 22. marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.180)

2. Valsts vides monitorings

VPP2027 Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam (skat. 1. pielikumu) izstrādāta, ņemot vērā nacionālajos un ES tiesību aktos noteiktās prasības vides monitoringa veikšanai attiecībā uz veiktā un organizētā monitoringa tīklu, parametriem, novērojumu regularitāti un izmantojamām metodēm, katrā no monitoringa programmas dokumentiem ir izvirzīts konkrētās programmas mērķis, lai izpildītu iepriekš noteiktos uzdevumus kvalitatīvai datu iegūšanai un apstrādei.

Atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajai kārtībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina vides monitoringa programmu sešiem gadiem.

Vides monitoringa programma 2021. – 2026. gadam iedalīta četrās daļās:

1. Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma,

2. Ūdeņu monitoringa programma,

3. Zemes monitoringa programma,

4. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma.

2.1. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Attiecībā uz vides monitoringu, prasības tiek noteiktais Latvijai saistošajās starptautiskajās un ES prasībās un nacionālajos normatīvajos aktos.

Mērķi	Avots	Termiņš
Novērtēt vides stāvokli, tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti	- Vides aizsardzības likums (02.11.2006.) - Likums "Par piesārņojumu" (15.03.2001.) - Likums par radiācijas drošību un kodoldrošību (26.10.2000.) - MK 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai"	Pastāvīgi
Iegūt visaptverošu informāciju par gaisa kvalitāti un valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju un informēt par to sabiedrību	- 1947. gada 1. oktobra Vašingtonas konvencija par Pasaules meteoroloģijas organizācijas dibināšanu - Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 - MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" - MK 2002. gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" - MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" - MK 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi"	Pastāvīgi
Iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā	- Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.) - Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (28.10.2010.) - MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" - MK 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" - MK 2010. gada 23. novembra noteikumi Nr. 1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei" - MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma "	Pastāvīgi
Iegūt aktuālu informāciju par seismiskiem procesiem un augsnes radioaktivitātes līmeni*	- Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (26.10.2000.) - MK 2002. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu"	Pastāvīgi
Izpildīt ES prasības bioloģiskā daudzveidības monitoringa īstenošanā	- Vides aizsardzības likums (02.11.2006.) - Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (02.03.1993.) - Sugu un biotopu aizsardzības likums (04.06.2020.) - Augu aizsardzības likums (17.12.1998.)	Pastāvīgi

2.2. Politikas apakšmērķi

Vides monitoringa programmas 2021.-2026. gadam mērķis ir radīt tādu monitoringa informācijas sistēmas struktūru, lai tiktu nodrošināta LR un ES tiesību aktos noteikto prasību izpilde, tai skaitās starptautisko konvenciju, kurām Latvija ir pievienojusies, prasību izpilde.

Apakšmērķis 2.1: Iegūt visaptverošu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju.

Apakšmērķis 2.2: Iegūt visaptverošu informāciju par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā.

Apakšmērķis 2.3: Iegūt aktuālāko informāciju par augsnes radioaktivitātes līmeni un seismiskiem notikumiem.

Apakšmērķis 2.4: Iegūt visaptverošu informāciju par bioloģisko daudzveidību, nodrošinot ES prasības monitoringa īstenošanā.

2.3. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji vides monitoringa jomā

PR2.1. Politikas rezultāts: Sabiedrība nodrošināta ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti, valsts kopējām emisijām un primāro meteoroloģisko informāciju
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
2.1.1. Nodrošināta meteoroloģisko novērojumu tīkla pamatstaciju darbība	LVĢMC	Staciju skaits	2020.	25	25	35
2.1.2. Nodrošināta gaisa kvalitātes novērojumu staciju darbība lielākajās pilsētās	LVĢMC	Staciju skaits	2020.	7	7*	7*
2.1.3. Nodrošināti nokrišņu kvalitātes novērojumi	LVĢMC	Staciju skaits	2020.	4	4	4
2.1.4. Nodrošināta gaisa piesārņojuma pārneses lielos attālumos novērojumu (EMEP) un globālo atmosfēras novērojumu reģionālā līmeņa (GAW) monitoringa stacijas darbība	LVĢMC	Staciju skaits	2020.	2	2	2
2.1.5. Nodrošināts gaisa piesārņojuma ietekmes uz ekosistēmām monitorings	LVĢMC Silava	staciju skaits	2020.	114	114	114
2.1.7. Nodrošināts ikdienas gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings	LVĢMC VVD	staciju skaits	2020.	20	20	20
2.1.8. Sagatavota SEG inventarizācija (pamatdatu apkopojums kopējā ziņošanas formātā un nacionālais inventarizācijas ziņojums) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un EK Regulas Nr. 2020/1208 ietvaros	VARAM LVĢMC	Ziņojumu skaits	1990.	2	2	2
2.1.9. Sagatavots ziņojums par emisijām gaisā EK direktīvas 2016/2284 un Konvencijas par pārrobežu piesārņojuma pārnesi lielos attālumos ietvaros	LVĢMC	Ziņojumu skaits	2020.	1	1	1
2.1.10. Emisiju apkopojums Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos un tās protokolu EMEP (kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā) ietvaros kvadrātu sagatavošana/gridēšana	LVĢMC	Ziņojumu skaits	2017.	1	1	1
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [272], [273] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam

PR2.2. Politikas rezultāts: Iegūta visaptveroša informācija par ūdeņu stāvokli Latvijas teritorijā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
2.2.1. Nodrošināti virszemes ūdeņu kvalitātes novērojumi	LVĢMC	staciju skaits	2020.	123	126	138
2.2.2. Nodrošināta virszemes ūdeņu kvantitātes novērojumi	LVĢMC	staciju skaits	2020.	79	82	82
2.2.3. Nodrošināts Jūras vides monitorings	LHEI	staciju skaits	2020.	43	70	70
2.2.4. Nodrošināti pazemes ūdeņu kvantitātes novērojumi	LVĢMC	staciju skaits	2020.	60	86	86
2.2.5. Nodrošināti pazemes ūdeņu kvalitātes novērojumi	LVĢMC	staciju skaits	2020.	53	79	79
2.2.6. Nodrošināti radioaktivitātes mērījumi dzeramā ūdens ņemšanas vietās	LVĢMC	staciju skaits	2020.	4	4	4
2.2.7. Nodrošināts lauksaimniecības noteču monitorings	LLU	staciju skaits	2020.	62 (12)*	62 (12)*	62 (12)*
2.2.8. Nodrošināt dzeramā ūdens kvalitātes novērojumus	VI	auditor- monitoringa paraugu skaits	2020.	169	≥169**	≥169**
2.2.9. Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus	VI	oficiālo peldvietu skaits	2020.	57	58	60
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [274] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.-2027.gadam (projekts) • ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (COM(2021) 400 final).

PR2.3. Politikas rezultāts: Iegūta aktuāla informācija par seismiskiem notikumiem un augsnes radioaktivitātes līmeni
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
2.3.1. Nodrošināts augsnes radioaktivitātes monitorings *	LVĢMC	Staciju skaits	2020.	17	17	17
2.3.2. Nodrošināts seismisko procesu monitorings **	LVĢMC	Staciju skaits	2020.	1	1	1
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476), 2.pielikums un 14.pielikums.

PR2.4. Politikas rezultāts: Izpildītas ES prasības bioloģiskās daudzveidības monitoringa īstenošanā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
2.4.1. Valsts daļa, kurā ik gadu veikts ES nozīmes biotopu monitorings	DAP	% (no platības)	2020.	0	16	16
2.4.2. Iegūta informācija par Natura 2000 vietās esošajām sugām un to dzīvotnēm, to stāvokli un izmaiņām, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija izveidota	DAP	Teritoriju skaits	2020.	326	160	326
2.4.3. Iegūta informācija par jūras Natura 2000 vietās esošo sugu un biotopu izplatību un stāvokli, nodrošinot, ka 6 gadu periodā vismaz vienu reizi tiek veikts monitorings visās Natura 2000 vietās, iegūstot informāciju par vismaz vienu sugu grupu vai biotopiem	LHEI/DAP	Vietu skaits	2020.	7	7	7
2.4.4. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām Natura 2000 teritorijās	DAP	Sugu grupu skaits	2020.	7	7 (9)*	7 (9)*
2.4.5. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām, kas raksturo vides stāvokli valstī	DAP	Sugu grupu skaits	2020.	16	16 (20)*	16 (20)*
2.4.6. Iegūti un analizēti dabas dati, informācija par sugu grupām, to stāvokli un izmaiņām, kas raksturo sugu grupas populācijas izmaiņas un to ietekmējošos faktorus	DAP	Sugu grupu skaits	2020.	3	3 (6)*	3 (6)*
2.4.7. Iegūti un analizēti dati, informācija par invazīvu svešzemju sugu grupām, to izplatību, populācijas lielumu un to izmaiņām	DAP	Sugu grupu skaits	2020.	4	4 (5)*	5 (6)*
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [278], [279], [280] • Ministru kabineta 2019. gada 24. jūlija informatīvais ziņojums "Pārskats par ziņojumu par Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2013.–2018. gadā" • Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta informatīvais ziņojums "Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu"

3. Klimata pārmaiņas

3.1. Stāvoklis Latvijā

Klimata pārmaiņu esošā stāvokļa analīzei ir izmantota informācija par SEG emisijām no Latvijas ikgadējiem inventarizācijas ziņojumiem, kas iesniegti atbilstoši ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām, klimatisko parametru informācija no LVĢMC izstrādātā Klimata rīka¹⁷, savukārt dati par CO₂ koncentrāciju atmosfērā – no Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (turpmāk – NASA) apkopotās informācijas. Raksturojot klimata pārmaiņu riskus un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus, izmantota informācija no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030. gadam, vadlīnijām un pētījumiem.

Slodzes

Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, ir enerģētika (kur lielākais devums ir transportam, enerģētikas nozarei un citām nozarēm¹⁸) un lauksaimniecība. Pēdējos gados nozīmīgāki kļūst arī tādi slodžu avoti kā rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk – ZIZIMM) sektors. Izvērtējot SEG emisiju dinamiku laika periodā no 1990. gada līdz 2018. gadam, novērojams, ka būtiskākais SEG emisiju avots ir enerģētikas sektors (ieskaitot transporta sektoru). Lai gan sektora SEG emisijas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar 1990. gadu, izvērtējot emisiju datus par periodu no 2005. gada, tendence nav viennozīmīga.

Kontekstā ar Latvijas mērķi 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti, riskus mērķa sasniegšanā var radīt pēdējos gados novērotās ZIZIMM sektora SEG piesaistes/emisiju tendences, kur no 2010. gada novērojams emisiju pieaugums, tādejādi ZIZIMM emisijas arvien biežāk pārsniedz piesaisti (skat. 8. attēlu).

SEG emisiju pieaugums pēdējo gadu laikā novērojams arī lauksaimniecības un rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektoros. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas sektora pēdējo gadu SEG emisiju tendence nav viennozīmīga, un SEG emisiju samazinājums ir nebūtisks.

Stāvoklis

Pamata indikators, ar kuru raksturojams globālais stāvoklis klimata pārmaiņu jomā, ir CO₂ koncentrācija atmosfērā, kas ir cieši saistīta ar gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos. Atbilstoši NASA novērojumiem, CO₂ koncentrācija atmosfērā turpina pieaugt, un 2020. gada septembrī tā sasniedza 415 ppm¹⁹.

Izvērtējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, jāņem vērā SEG emisiju intensitāte. 2018. gadā SEG intensitāte bija 436,96 t CO₂ ekv./MEUR (2015. gada salīdzināmajās cenās), kas ir 63,0% samazinājums attiecībā pret 1995. gadu (skat. 9. attēlu)²⁰.

Arī SEG emisiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju laika periodā no 1990. līdz 2018. gadam (skat. 10. attēlu) ir samazinājies par 38,4%, un 2018. gadā tas ir 6,08 t CO₂ ekv. Jānorāda, ka no 2011. gada novērojama stabila pieaugoša SEG emisiju tendence uz vienu iedzīvotāju²¹.

9. attēls. SEG intensitāte, t CO2 ekv./mil.euro, 1995.-2018.gadā.	10. attēls. SEG emisijas, t CO2 ekv uz vienu Latvijas iedzīvotāju 1990.-2018. gadā.

Ietekme

Primārā ietekme

Primārais indikators, kas raksturo klimata pārmaiņu ietekmi, ir gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Pamatojoties uz ilglaicīgajiem meteoroloģiskajiem novērojumiem, Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir identificēta gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas, atbilstoši prognozēm, turpinās paaugstināties, ja netiks īstenoti būtiski SEG emisiju samazināšanas pasākumi.

Izmaiņas gada vidējā gaisa temperatūrā ietekmē virkni citu klimatisko parametru. Analizējot ilglaicīgo novērojumu datus, cita starpā tika novērotas šādas tendences:

– pieaugums gada vidējā nokrišņu summā;

– pieaugums karstuma viļņu ilgumā;

– samazinājums vidējā sniega segas biezumā;

– pieaugums veģetācijas perioda ilgumā.²³

Klimata pārmaiņas (vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu) būtiski ietekmē arī jūras krasta procesus. Kopējās attīstības tendences pēdējo 20 gadu laikā norāda uz krasta procesu aktivizēšanos – novērojama erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un krasta erozijas ātruma pieaugums. Krasta posmu kopējais garums, kur mūsdienās krasta līnija atkāpjas:

– 0,1-0,5 m/gadā ~ 120 km;

– 0,6-1,5 m/gadā ~ 50 km;

– 1,6-3,0 m/gadā ~10 km (Bernātu rags, Jūrkalne, Melnrags, Staldzene, Kolkas rags, Gaujas grīva).²⁴

Sekundārā ietekme

Izmaiņas meteoroloģiskajos parametros rada sekundārās ietekmes uz tādiem aspektiem kā cilvēku veselība un labklājība, bioloģiska daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, infrastruktūra, ekonomika u.t.t. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam²⁵ identificē galvenos klimata pārmaiņu riskus/ietekmes dažādās jomās. Latvijā identificētie nozīmīgākie riski ir:

• sezonu, t.sk. veģetācijas perioda, izmaiņas, kas rada ietekmes ekosistēmu pakalpojumu jomā, lauksamniecībā, mežsaimniecībā u.c.;

• palielināts ugunsgrēku risks;

• kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības;

• vietējo sugu izstumšana, jaunu sugu ienākšana;

• elpošanas sistēmu slimību izplatība;

• infekcijas slimības, karstuma dūrieni;

• nokrišņu izraisīti plūdi, vējuzplūdi, kas var radīt infrastruktūras un materiālo vērtību bojājumus u.c.;

• elektropadeves traucējumi;

• noteces palielināšanās, hidroenerģijas svārstības;

• sasaluma mazināšanās, kailsals, izkalšana;

• eitrofikācija;

• infrastruktūru bojājumi, aprīkojuma pārkaršana;

• ūdens noteces samazināšanās vasaras sezonā.

Bez augstāk uzskaitītajiem klimata pārmaiņu riskiem klimata pārmaiņas var ietekmēt sabiedrību, nemateriālās vērtības un saimniecisko darbību arī pozitīvi, piemēram, siltāku ziemu ietekmē mazinās cilvēku skaits ar apsaldējumiem, garāka vasaras tūrisma sezona var atstāt labvēlīgu ietekmi uz tūrisma nozari u.c. Kopumā, lai nodrošinātu, ka tiek mazinātas negatīvās ietekmes un izmantotas potenciālās iespējas, jāveicina klimatnoturīgas politikas īstenošana.

ESAO Pārskatā iekļauti sekojoši ieteikumi attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās to ietekmei:

– Nodrošināt, ka jebkura jauna klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija atbilst izmaksu ziņā efektīvai virzībai uz to, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti; organizēt šo pāreju saskaņā ar plānu, kurā ir noteikts katras tautsaimniecības nozares paredzamais ieguldījums emisiju samazināšanā un pakāpeniski noteikt stingrākus mērķus;

– Uzlabot zināšanu bāzi par pieejamām samazināšanas iespējām, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, un to izmaksām un kompromisiem, pamatojoties uz ticamiem sociālekonomiskajiem un vides rādītājiem, noteikt un kvantitatīvi novērtēt vietējā ražojuma biodegvielas izmantošanas labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi, salīdzinot to ar citiem enerģijas avotiem;

– Pieņemt nacionālā plāna projektu par pielāgošanas klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam un uzraudzīt tā īstenošanu; nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībai ņemt vērā klimata pārmaiņu ietekmi un noturību IVN procedūrās; palīdzēt pašvaldībām integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām savos teritorijas plānojumos un attīstības programmās.

Veids	Tendence
Slodze
Kopējās SEG emisijas valstī		SEG emisiju apjoms palielinās
SEG emisijas – enerģētika		SEG emisiju dati svārstās no gada uz gadu (lēcienveidīgi)
SEG emisijas – rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana		SEG emisiju apjoms palielinās
SEG emisijas – lauksaimniecība		SEG emisiju apjoms palielinās
SEG emisijas/CO2 piesaiste – ZIZIMM		SEG emisiju apjoms palielinās un piesaiste – samazinās
SEG emisijas – atkritumu apsaimniekošana		SEG emisiju apjoms samazinās, bet tendence nav viennozīmīga
Ietekme (primārā)26
Vidējā gaisa temperatūra		Gada vidējā gaisa temperatūra paaugstinās
Vidēja nokrišņu summa		Vidējā nokrišņu summa palielinās
Karstuma viļņu ilgums		Karstuma viļņu ilgums palielinās
Vidējais sniega segas biezums	n/a	Vidējais sniega biezums samazinās. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/ negatīvu
Veģetācijas perioda ilgums	n/a	Veģetācijas perioda ilgums palielinās. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/ negatīvu

3.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
Panākt, lai pasaule stingrāk stātos pretim klimata pārmaiņu draudiem ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā, tostarp: – ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, – vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; – finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.	ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums	Pastāvīgi
Kāpināt 2030. un 2050. gadam nosprausto ES mērķu vērienu: – līdz 2030. gadam tiekties uz vismaz 55 % SEG emisiju samazinājumu – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti	EK 17.09.2020 paziņojums "Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā". Eiropadomes secinājumi (2020. gada 10.-11. decembris).	2030., 2050.
Īstenot ES kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz ES klimatneitralitāti 2050.gadā:	EK 2021. gada 14. jūlija pārskatīto tiesību aktu priekšlikumu pakotne "Fit for 55" (gatavi mērķrādītājam 55%) EK 2022. gada 18. maija paziņojums "Plāns REPowerEU"	2030., 2050.
Jāuzlabo gatavība un spēja reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi pašvaldību, reģionālā, valsts un ES līmenī, jāizstrādā saskaņota pieeja mērķa sasniegšanai un jāpanāk lielāka pasākumu koordinētība	ES Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija	2020. un turpmāk
SEG emisiju intensitātes samazinājums atbilstoši trajektorijai, virzoties uz 2030. gada mērķi: 292 t CO2 ekv. /milj. euro	NAP2027	2027.
ZIZIMM sektorā uzskaitāmās SEG emisijas nepārsniedz uzskaitāmo SEG piesaisti	NAP2027	2027.
Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā)	Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam	2050.
SEG emisiju samazināšanas mērķis: -65% pret 1990.g. (neietverot ZIZIMM)	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam	2030.
ZIZIMM uzskaites kategorijas (SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes mērķis ZIZIMM uzskaites kategorijās 2030. gadā): - 3,1 milj. t.	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam	2030.
Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu	Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika periodam līdz 2030. gadam	2030.

3.3. Politikas apakšmērķi

Klimata pārmaiņu jomā VPP2027 tiek izvirzīti šādi divi apakšmērķi:

Apakšmērķis 3.1: Nodrošināt Latvijas virzību uz klimatneitralitātes sasniegšanu.

Apakšmērķis 3.2: Veicināt klimatnoturīgumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

3.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji klimata pārmaiņu jomā

PR3.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Esošā situācija		2024. gads	2027. gads
			Gads	Vērtība
3.1.1. Samazinātas SEG emisijas (pret 1990. g.), neieskaitot ZIZIMM sektoru	LVĢMC (SEG inventarizācija)	kt CO2 ekv.	2018.	11 75727	10 486 *	9 850,5 *
3.1.2. Samazinātas SEG emisijas no ne-ETS darbībām (% pret 2005. g.)	LVĢMC (SEG inventarizācija)	kt CO2 ekv.	2018.	9 12728	8 66229	8 37230
3.1.3. Ikgadēji nodrošināts meža references līmenis	LVĢMC (SEG inventarizācija)	kt CO2 ekv.	2018.	-31	1 70932	-33
3.1.4. Pētījumu izstrāde un datu apkopošana, lai veicinātu virzību uz klimat-neitralitāti	VARAM	Skaits	n/a	n/a	vismaz 6 pētījumi/ datu projekti	vismaz 9 pētījumi/ datu projekti
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [272]

PR3.2. Politikas rezultāts: Veicināts klimatnoturīgums un pielāgošanās klimata pārmaiņām
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
3.2.1. Izstrādātas un pilnībā vai daļēji ieviestas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas34	VARAM	skaits	n/a	n/a	Visām piekrastes pašvaldībām	Visām Latvijas pašvaldībām
3.2.2. Izstrādātas nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas vai vadlīnijas	VARAM	skaits	n/a	n/a	3 klimata pārmaiņu visbūtiskāk ietekmētām nozarēm*	Vismaz 5 citām nozarēm**
3.2.3. Izstrādāti pētījumi un veikta datu apkopošana, lai veicinātu klimatnoturīgumu	VARAM	skaits	n/a	n/a	Vismaz 4 pētījumi/ datu projekti	Vismaz 8 pētījumi/ datu projekti
3.2.4. Iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota "zaļā" infrastruktūra	VARAM	skaits	n/a	n/a	600035	18 00036
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [272], [273], [279], [280]

4. Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

4.1. Stāvoklis Latvijā

Šī nodaļa attiecas uz resursu efektīvu izmantošanu aprites ekonomikas principu ieviešanas kontekstā, aptverot ilgtspējīgu atkritumu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, kā arī zemes dzīļu izmantošanu.

Lai analizētu resursu izmantošanas (vides) stāvokli aprites ekonomikā, ir izmantota informācija no LVĢMC sagatavotajiem nacionālajiem ziņojumiem par vides stāvokli 2008.-2011. gadam un 2012.-2015. gadam (ar papildinājumiem par 2016.-2018. gadu), EK oficiālās statistikas portāla Eurostat un CSP dati no Oficiālā statistikas portāla, kā arī LVĢMC³⁷ un Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD)³⁸ pārskati. VPP2027 precizēšanas laikā tika papildināts ar jaunākajiem datiem un aprēķiniem.

Slodzes

Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar resursu efektīvu izmantošanu, ir rūpniecība, mājsaimniecības un lauksaimniecība (t.sk. mežsaimniecības nozare). Nozīmīgākie slodžu veidi savukārt ir iekšzemes materiālo resursu ieguve, to patēriņš un ekonomikā radītie atkritumi. Laika periodā no 2005. gada līdz 2020. gadam visās svarīgākajās materiālo resursu grupās ir vērojams ieguves apjomu pieaugums, it īpaši pēdējos piecos gados (skat. 12. attēlu). Latvijā 2020. gadā kopējie iekšzemes ieguves apjomi pārsniedz 34,45 milj. t, kur 51 % veido nemetālu minerāli (pārsvarā būvniecībā izmantojamie materiāli).

Iekšzemes materiālo resursu patēriņš (to aprēķina kā iekšzemes ieguves un importa summu, atņemot eksportu) valstī arvien palielinās – vidējais resursu patēriņš uz iedzīvotāju gadā svārstās ap 12 t resursu, kas pēdējos gados atbilst vidējiem rādītājiem ES. Tomēr jāņem vērā, ka ES vidējais patēriņa līmenis samazinās, savukārt Latvijā – turpina pieaugt, tādejādi palielinot slodzi uz dabas resursiem (skat. 13. attēlu).

Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu daudzumu, kas tiek izmantots valstī ekonomiskās vērtības radīšanai. Resursu produktivitātes rādītāji Latvijā, lai gan pamazām pieaug, tomēr ir būtiski zemāki nekā vidēji tie ir ES (skat. 14. attēlu). Latvija2030 noteikts mērķis līdz 2027. gada beigām paaugstināt resursu produktivitāti līdz 1,55 euro/kg.

Resursu efektivitāti ietekmē rīcības, kas veicina izejvielu un materiālu vērtības noturēšanu ekonomikā, kas nozīmē arī rīcības atkritumu pārdomātai apsaimniekošanu, pārstrādājamu materiālu atgūšanu un arī atkritumu rašanās novēršanu.

Latvijā pēdējo gadu (2018.-2020. gads) laikā vidēji gadā tiek radīti apmēram 1,71 milj. t sadzīves (nebīstamo) un bīstamo atkritumu, pie tam ilggadīgā griezumā šim daudzumam ir tendence pieaugt, lai gan ar svārstībām, kas atspoguļo ekonomikas aktivitātes ciklus (skat. 15. attēlu). Sākot ar 2018. gadu ir vērojams radīto samazinājums salīdzinājumā ar periodu no 2012.-2017. gadam, kas parāda rīcību pozitīvo ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas rezultātiem.

ES mērķis ir panākt, ka līdz 2035. gadam poligonos tiek apglabāti tikai 10 % no radītā sadzīves atkritumu apjoma. VPP2020 ieviešanas periodā kopumā iezīmējas pozitīva ilgtermiņa tendence – poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums samazinās (skat. 16. attēlu).

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam (turpmāk- AAVP2028) sniegto informāciju⁴⁰, 2018. gadā 61% mājsaimniecībā radīto sadzīves atkritumu tika apglabāti poligonos⁴¹. LVĢMC pēdējie aprēķini liecina, ka 2020. gadā šis rādītājs ir uzlabojies – samazinājies līdz 54 %.

Tā kā radīto sadzīves atkritumu daudzums pieaug, bet iedzīvotāju skaits samazinās, attiecīgi palielinās sadzīvē radīto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju: būtisks pieaugums noticis 2019. gadā (skat. 17. attēlu).

Būtisks rādītājs ir arī saražotais iepakojuma daudzums, kas Latvijā turpina augt – apmēram par 2% gadā. Jaunākie dati liecina, ka 2019.gadā saražotais iepakojuma daudzums pārsniedza 260 tūkst. t. Tomēr vienlaikus pozitīvas ir pārstrādes tendences, un ja 2017. gadā reģenerētā izlietotā iepakojuma apjoma īpatsvars pret tirgū ievietoto bija 58,7 % (skat. 18. attēlu), tad jaunākie dati par 2019. liecina, ka tas sasniedzis 65 % (absolūtajos apjomos 170,35 tūkst. t).

Jāpiezīmē, ka ES noteiktais mērķis līdz 2025. gada beigām ir pārstrādāt 65 % no izlietotā iepakojuma un 50 % no izlietotā plastmasas iepakojuma. 2019. gadā šīs pēdējais rādītājs sasniedz jau 47 %. Pasākumi, kas ietverti AAVP2028, nodrošina atbalstu rīcībām, kas ļauj virzīties uz šo mērķi.

18. attēls. Pārstrādātais kopējā izlietotā iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem).	19. attēls. Pārstrādātais izlietotā plastmasas iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem).

Vienlaikus valstī palielinās otrreizējo materiālu izmantošana. Ja 2010. gadā tas bija aptuveni 1 % no kopējā materiālu patēriņa, tad 2018. gadā šis rādītājs jau pārsniedz 6 % (skat. 20. attēlu). Latvija ir apņēmusies 2027. gadā sasniegt otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvaru 11 % apjomā.

Ietekmes

Atkritumi, kas nav pārstrādāti vai nodoti reģenerācijai, rada izejvielu un citu resursu zaudē-jumus citos patēriņa ķēdes posmos, t.i., ražošanas, transporta un patēriņa jomā. Atkritumi rada arī zaudējumus ekonomikai un slogu sabiedrībai. Darbaspēks un citi resursi (derīgie izrakteņi, ūdens, enerģija utt.), ko izmanto ieguves, ražošanas, izplatīšanas un patēriņa posmos, iet zudumā, ja atlikumi tiek nodoti atkritumos.

Bez tam, atkritumi ir būtisks SEG emisiju avots. 2018. gadā SEG emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veidoja 4,7 % no kopējām SEG emisijām Latvijā, neskaitot ZIZIMM. Tās ietver CH₄ emisijas no atkritumu apglabāšanas, kas veido vairāk nekā pusi (69,6 %) no kopējām SEG emisijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā, CH₄ un N₂O emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes (8,7 % no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām 2018. gadā), kā arī pavisam nelielu daļu (0,1 %) veido CO₂ un N₂O emisijas no atkritumu sadedzināšanas.

Liela negatīva ietekme ir nelikumīgām darbībām, piemēram, atkritumu nelikumīgai apglabāšanai un sadedzināšanai. Neatbilstoši apsaimniekoti atkritumi, kuru sastāvā ir priekšmeti, kas satur smagos metālus, piemēram, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un citas bīstamas ķīmiskas vielas, sadaloties, var piesārņot augsni, pazemes ūdeņus un ūdens tilpnes. Šie ķīmiskie savienojumi, caur ūdeni vai pārtiku palielinātās koncentrācijās nonākot cilvēku vai dzīvnieku organismā, var izraisīt patoloģiskas izmaiņas, veicināt dažādas saslimšanas.

Arvien lielākus draudus jūras un piekrastes ekosistēmām rada piegružojums. Daugavpils Universitātes aģentūras Latvijas Hidroekoloģijas institūta (turpmāk – LHEI) veiktajā "Jūras vides stāvokļa novērtējumā" (2018) konstatēts, ka laika periodā no 2012. līdz 2017. gadam kopumā gandrīz visās Latvijas piekrastes pludmalēs uzskaitīto atkritumu vienību skaitam ir tendence pieaugt. Analizējot atkritumu sadalījumu pēc to izejmateriāla, procentuāli vislielāko piesārņojumu rada plastmasas izstrādājumi (51 %), seko papīra un kartona izstrādājumi (12 %), metāla izstrādājumi (10 %) un stikla un keramikas izstrādājumi (9 %).

Plastmasa ne tikai negatīvi ietekmē jūras piekrasti, bet arī kaitē jūras iemītniekiem, kas sapinas lielākos plastmasas gabalos vai sīkākus gabalus sajauc ar pārtiku. Plastmasas daļiņu norīšana var traucēt dzīvniekiem barības sagremošanu un novest pie toksiska ķīmiska piesārņojuma uzkrāšanās organismos, tajā skaitā mikroplastmasas daļiņu uzkrāšanos. Mikroplastmasas daļas ir atrastas cilvēku pārtikā. Ietekme uz cilvēka veselību nav vēl pietiekami izpētīta, taču plastmasa bieži vien satur daudz ķīmisko piedevu, piemēram, stabilizatorus vai liesmas slāpētājus, kā arī citas iespējami toksiskas ķīmiskās vielas, kas var kaitēt kā dzīvniekam, tā cilvēkam, ja tās nokļūst viņu uzturā.

ESAO Pārskatā iekļauti sekojoši ieteikumi (rekomendācijas) par atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku:

- pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Turpināt palielināt dabas resursu nodokli (DRN) par apglabāšanu atkritumu poligonos pēc 2020. gada; mudināt pašvaldības palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas pilnīgu izmaksu atgūšanu, piemērot "Maksā, kad izmet" principu lielākajās pilsētās, lai nodrošinātu lielāku stimulu mājsaimniecībām piedalīties dalītā savākšanā; īstenot pasākumus, lai mainītu patērētāju uzvedību un produktu dizainu;

- apvienot dalītās savākšanas programmas, ko īsteno, izmantojot ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, ar tām, ko izmanto pašvaldības vai kas tiek izmantotas saskaņā ar pašvaldību pasūtījumu, lai uzlabotu šo sistēmu rentabilitāti un ietverto materiālu kvalitāti;

- precizēt prasības ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām, lai uzlabotu to rentabilitāti, pārskatāmību un koordināciju; palielināt resursus atbilstības uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanai; apsvērt iespēju izveidot informācijas apstrādes centru šo uzdevumu izpildei;

- nodrošināt, ka valsts atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķi tiek pakāpeniski novadīti līdz vietējam līmenim, tostarp sistemātiski izstrādājot reģionālos un vietējos atkritumu apsaimniekošanas plānus un regulāri ziņojot par rezultātiem, tostarp par finanšu aspektiem;

- izmantot sinerģiju ar kaimiņvalstīm, lai efektīvi izmantotu atkritumu apstrādes jaudas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un nodrošinātu atbilstošu depozītu sistēmu koordināciju;

- uzlabot materiālu produktivitāti un ekonomikas efektivitāti un veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un vērtības veidošanas ķēdes sākuma posmos;

- stiprināt otrreizējo izejvielu un pārstrādāto preču tirgu, izmantojot publisko iepirkumu un pastiprinot sadarbību ar kaimiņvalstīm; veicināt ieguldījumu augstvērtīgā vietējā pārstrādē;

- paplašināt institucionālo sadarbību, lai virzītu pāreju uz aprites ekonomiku un ar to saistītu ieguldījumu izvēli, un padziļināt sadarbību starp VARAM un Ekonomikas ministriju;

- uzlabot un paplašināt valsts informāciju par atkritumu apsaimniekošanu un oficiālo statistiku par atkritumiem un materiāliem; izveidot konsolidētu, pārskatāmu un integrētu sistēmu, kas ietver visus apsaimniekošanas posmus un apstrādes maršrutus, tostarp pārvietošanu pāri robežām, un kas atbalsta valstu politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kā arī starptautiskos ziņojumus.

Lielākā daļa no iepriekš uzskaitīto ESAO Pārskata rekomendāciju ir jau iestrādātas AAVP2028 rīcību virzienos un pasākumos šo prasību nodrošināšanai.

Veids	Tendence
Slodze
Resursu iekšzemes ieguve		Ieguves apjomi pieaug
Radītie sadzīves atkritumi uz 1 iedzīvotāju		Pieaugoša tendence
Radītā izlietotā iepakojuma daudzums		Radītā izlietotā iepakojuma daudzums pieaug
Poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars		Apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars pakāpeniski samazinās
Stāvoklis
Materiālo resursu patēriņš uz 1 iedzīvotāju		Patēriņa apjomi pieaug
Resursu produktivitāte		Resursu produktivitāte pieaug, tomēr nav panākta atsaiste starp IKP pieaugumu un resursu patēriņu
Otrreizējo materiālu izmantošana		Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars pieaug, taču nepietiekamā apmērā
Sadzīves atkritumu pārstrāde		Pieaugoša tendence
Izlietotā iepakojuma pārstrāde		Pieaugoša tendence

4.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
Panākt, ka iepakojums ES tirgū būtu otrreizēji izmantojams vai pārstrādājams	ES Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns (2020)	2030.
Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā	NAP2027	2027.
Aprites ekonomikas ieviešana un attīstība Latvijā, veidojot konkurētspējīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu valsts tautsaimniecību	Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam	2027.
Pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis līdz 55% (pēc svara)	- Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu - AAVP2028	2025.
Poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara)	- Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem. - AAVP2028	2035.
Pārstrādāti 65% no izlietotā iepakojuma	- Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20.decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. - AAVP2028	2025.
Atkritumu rašanās novēršana un apglabājamo atkritumu samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu	- NAP2027 - AAVP2028	2027.
Zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte, apsaimniekošanas plānošana vietējo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pārvaldībai	NAP2027	2027.

4.3. Politikas apakšmērķi

Resursu efektīva izmantošanas jomā VPP2027 tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

Apakšmērķis 4.1: Veicināt atkritumu rašanās novēršanu un īstenot pāreju no atkritumiem uz resursiem.

Apakšmērķis 4.2: Veicināt ilgtspējīgu zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu.

Apakšmērķis 4.3: Pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē.

Apakšmērķis 4.4: Palielināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošanu.

4.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā

PR 4.1. Politikas rezultāts: Īstenota pāreja no atkritumiem uz resursiem
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
4.1.1. Sagatavots otrreizējai izmantošanai un pārstrādātais sadzīves (mājsaimniecības) atkritumu īpatsvars	LVĢMC	%	2020.	45,43 **	50	54*
4.1.2. Sadzīvē radītais (mājsaimniecību un tiem pielīdzināmie atkritumi) daudzums uz iedzīvotāju	LVĢMC	kg/iedz./ gadā	2020.	476	-	405
4.1.3. Kopējais apglabāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecības un tiem pielīdzināmie atkritumi) daudzums	LVĢMC	% no gadā radītā daudzuma	2020.	51	-	39*
4.1.4. Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars	Eurostat	%	2017.	6,6	8,8	11***
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276] • AAVP2028 • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam

PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņš
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
4.2.1. Nemetālu minerālu ieguve	LVĢMC	milj. m3	2019.	9,43	līdz 10**	līdz 10
4.2.2. Kūdras ieguve	LVĢMC	tūkst. t	2019.	1182	1200	1200
4.2.3. Iekšzemes materiālo resursu patēriņš *	Eurostat	t/iedz.	2018.	11,3	11,3	11,3
4.2.4. Resursu produktivitāte	Eurostat	euro/kg	2019.	1,15	1,22	1,55
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276] • EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020) • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam • Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.)

PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
4.3.1. Sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošana – stikls, metāls, papīrs, plastmasa	VARAM	Pašvaldību skaits	2019.	87	visas	visas
4.3.2. BNA dalītās vākšanas sistēmas izveide	VARAM	Pašvaldību skaits	2019.	----	visas	visas
4.3.3. Tekstila atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide	VARAM	Pašvaldību skaits	2019.	----	visas	visas
4.3.4. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas optimizācija	VARAM	Atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaits	2020.	10	-	5
4.3.5. Pasākumi atkalizmantošanas sektora attīstībai un sabiedrības izpratnes veidošanai par to	VARAM	Pasākumu skaits	-	-	3	10
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276] • EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020) • AAVP2028 • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam

PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
4.4.1. Izmantoto notekūdeņu dūņu apjoms (neskaitot sadedzinātās, poligonos apglabātās un pagaidu uzglabāšanā esošās dūņas)*	LVĢMC	% no kopējā apjoma	2019.	74,5 (48,542)	74,5 (48,5)	76 (50)
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [275], [276], [277] • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam • Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē) • Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam • AAVP2028

5. Gaisa kvalitāte un vides troksnis

5.1. Stāvoklis Latvijā

Gaisa kvalitāte

Gaisa kvalitāti ietekmējošo slodžu un stāvokļa analīzei izmantoti LVĢMC veiktā gaisa kvalitātes monitoringa dati, datu bāzes "2-Gaiss" informācija par stacionārajiem piesārņojuma avotiem, nacionālie ziņojumi un pārskati par gaisa kvalitāti, emisijām vidē un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, CSP dati, kā arī Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam ietvaros apkopotie dati un sagatavotās prognozes.

Slodzes

Nozīmīgākie gaisa piesārņojuma slodžu avoti arī iepriekšējā pārskata periodā ir transports, enerģijas ražošana, lauksaimniecība un rūpniecība. Nozīmīgāko emisiju izmaiņu tendences raksturotas 21. attēlā, kur redzams, ka tādu piesārņojošo vielu kā sēra dioksīda, daļiņu PM_2,5, NMGOS un slāpekļa oksīdu emisijām ilgstoši bijusi tendence samazināties, bet tieši pēdējos gados izmaiņu dinamika ir augšupvērsta vai izlīdzinājusies. Pretēju tendenci uzrāda amonjaka emisiju izmaiņu dinamika.

Latvijai laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada jāsamazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka, NMGOS un daļiņu PM_2,5 emisijas. Minēto vielu emisiju samazināšanas mērķi ir noteikti MK 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi". Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030. gadam ietvaros veiktais izvērtējums parāda, ka bāzes scenārijā NO_X, NH₃ un PM_2,5 gadījumā netiek izpildīti 2030. gadam noteiktie emisiju mērķi un ir nepieciešams paredzēt papildu politiku un pasākumus. Ņemot vērā prognožu nenoteiktību un iespēju, ka kāds no plānotajiem pasākumiem netiks realizēts pilnībā vai daļēji, saglabājas risks, ka 2020. gadam un 2030. gadam noteiktie emisiju mērķi netiks sasniegti.

22. attēls. Aprēķinātās Nox emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. – 2030. gadiem.	23. attēls. Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam.

Piesārņojuma emisijām ir raksturīgas būtiskas atšķirības teritoriālā griezumā. Ja lielākā daļa no piesārņojošo vielu emisijām ir ģeogrāfiski saistītas ar apdzīvotām vietām, kur koncentrējas transporta plūsmas, enerģijas ražošana un rūpniecība, tad amonjaka emisiju telpiskā izplatība ir daudz vienmērīgāka, jo nozīmīgu piesārņojuma daļu rada lauksaimniecība un lauksaimnieciskā ražošana.

24. attēls. Daļiņu PM10 emisiju telpiskā izplatība (2015. gads).	25. attēls. Amonjaka emisiju telpiskā izplatība (2015. gads).

Vērtējot citu nozīmīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoma izmaiņas, konstatēts, ka iepriekšējos gados ir turpinājuši samazināties ozona slāni noārdošo vielu emisiju apjomi, bet noturīgo organisko piesārņojošo vielu un smago metālu emisijas no 2013. gada ir saglabājušās zemā līmenī salīdzinājumā ar vēsturiskajiem datiem.

Stāvoklis

Nozīmīgākais stāvokļa indikators ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā. Lai novērtētu piesārņojuma ietekmi, ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi gan cilvēka veselības aizsardzībai, gan ekosistēmu aizsardzībai. ES ir deklarējusi, ka gaisa kvalitātes normatīvi tuvākajā nākotnē būtu jāpārskata, tuvojoties Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) rekomendētajām vadlīnijām. Jāņem vērā, ka 2021.gada 22. septembrī PVO ir pieņēmusi jaunas vadlīnijas, kas nosaka vēl stingrākus pieļaujamos līmeņus dažādām gaisu piesārņojošajām vielām⁴³.

Latvijā jau ilgstoši novērotas zemas sēra dioksīda un oglekļa oksīda koncentrācijas atmosfērā. Savukārt citām paskābinošo vielu, kā arī daļiņu PM, benzola, benz(a)pirēna un piezemes ozona koncentrācijām vidē raksturīgas nozīmīgas atšķirības teritoriālā griezumā. Visu iepriekš minēto vielu, izņemot ozonu, koncentrācijas ārpus lielajām pilsētām, kurās tiek veikts gaisa kvalitātes monitorings (Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils), saglabājas zemā līmenī, bet pilsētu teritorijās nereti konstatēti gaisa kvalitātes normatīvu cilvēku veselības aizsardzībai un augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. Pretējus rezultātus uzrāda ozona monitoringa rezultāti, šajā gadījumā paaugstinātas koncentrācijas novērotas tieši lauku novērojumu stacijās, kur fiksēti mērķlielumu cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzībai pārsniegumi. Tā kā ozons ir sekundārais piesārņojums, kas veidojas un sadalās atmosfērā, tad šīs atšķirības visticamāk skaidrojamas ar līdzsvara nobīdi ķīmiskajos procesos, kā rezultātā redzams, ka pilsētās, kur ir paaugstinātas slāpekļa oksīda koncentrācijas, ozona sadalīšanās notiek intensīvāk salīdzinājumā ar lauku teritorijām. Izņemot ozona piesārņojumu, citi stāvokļa indikatori, kas raksturo ietekmi uz ekosistēmām (sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda koncentrācijas), norāda uz zemu piesārņojuma līmeni lauku teritorijās.

26. attēls. Daļiņu PM2.5 gada vidējās vērtības Rīgā, μg/m3 .	27. attēls. Benz(a)pirēna gada vidējās koncentrācijas, μg/m3.
28. attēls. Ozona maksimālās astoņu stundu vidējās diennakts vērtības Latvijas teritorijā, μg/m3.	29. attēls. Slāpekļa dioksīda gada vidējās vērtības novērojumu stacijā "Rucava", μg/m3.

Lai novērtētu atmosfēru piesārņojošo vielu bioakumulāciju, Latvijā ir novērtēts smago metālu, nitrātu un noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) saturs sūnās. Iegūtie rezultāti apliecina, ka Latvijā kopumā ķīmisko elementu koncentrācijas sūnās atbilst Eiropas nepiesārņoto reģionu līmenim⁴⁴.

Īpaša uzmanība no sabiedrības puses ilgstoši tiek pievērsta smaku izraisītiem traucējumiem, Tomēr, izvērtējot pieejamos datus par smaku emisijām, izmaiņu dinamikas tendenci nav iespējams viennozīmīgi novērtēt, jo informāciju par smaku emisijām ir sākts uzkrāt tikai kopš 2014. gadā. Tā kā smaku koncentrācijas mērījumi netiek sistemātiski veikti, tad indikatīvi stāvokli var raksturot ar sūdzību un iesniegumu skaitu par smakām. Šis rādītājs laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam ir ļoti svārstījies robežās no minimuma –162 (2015. gadā) līdz maksimumam – 1338 (2017. gadā). 2020. gadā VVD saņēmis un izskatījis 777 sūdzības un iesniegumus par smakām, 58 no tiem atzīti par pamatotiem, par 274 gadījumiem sastādīti smaku protokoli. Vienlaikus šajā periodā ir samazinājies tādu gadījumu skaita, kad smaku traucējumi atzīti par pamatotiem.

Vides troksnis

Vides trokšņa esošo slodžu raksturošanai izmantoti dati, kurus apkopojušas VSIA "Latvijas Valsts ceļi", VAS "Latvijas dzelzceļš" un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", kā arī VVD. Savukārt vides stāvokļa raksturošanai un ietekmes apmēra vērtēšanai tika izmantoti dati no trokšņu stratēģiskajām kartēm, kas izstrādātas gan Rīgas aglomerācijai, gan galvenajiem transporta infrastruktūras trokšņa avotiem.

Slodzes

Par nozīmīgāko slodzes avotu vides trokšņa kontekstā viennozīmīgi var uzskatīt auto-transportu, kura kustības intensitāte valsts ceļu tīklā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 35 % (skat. 30. attēlu). Lai gan uz atsevišķiem ceļu posmiem, kas novietoti nomaļus no attīstības centriem, ir novērojams satiksmes intensitātes kritums, tomēr kopumā var novērot nozīmīgu satiksmes intensitātes, tādejādi arī trokšņa emisiju, pieaugumu, it īpaši Rīgas metropoles reģionā un attīstības centru tuvumā.

Dzelzceļa satiksmes kontekstā ir novērojama slodzes samazināšanās, kuru galvenokārt ir sekmējis kritums kravas pārvadājumu sektorā, savukārt ar pasažieru pārvadājumu veikšanu saistītās trokšņa emisijas ir vērtējamas kā stabilas, jo nav novērojamas nozīmīgas pārvadājumu intensitātes izmaiņas. Vērā ņemams slodzes pieaugums līdz 2016. gadam saistīts ar gaisa satiksmi. Kopš 2016. gada aviokompāniju gaisa kuģu flote ir būtiski nomainīta uz klusāku, kā arī tiek optimizētas satiksmes vadības procedūras. Tomēr, saistībā ar trokšņa stratēģisko karšu izstrādes piecu gadu ciklu, 2016. gads ir pēdējais, kad ir pieejams novērtējums par gaisa kuģu troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu. Lai gan 2019. gadā tika apkalpots būtiski lielāks gaisa kuģu un to pasažieru skaits, trijās no četrām trokšņa monitoringa stacijām izmērītais Ldvn līmenis ir samazinājies, vidēji aritmētiskā vērtība -0,4 dBA, līdz ar to nav sagaidāms turpmāks pieaugums arī pakļauto iedzīvotāju skaitam.

Stāvoklis

Vides stāvokļa raksturošanai tika izmantoti dati no trokšņu stratēģiskajām kartēm, kas Rīgas aglomerācijai un galvenajiem valsts transporta infrastruktūras objektiem tiek atjaunotas reizi 5 gados, vērtējot paaugstinātam trokšņa līmenim pakļautā iedzīvotāju skaita un teritorijas platības dinamiku. Lai gan kartēšanas dati neaptver visu Latvijas teritoriju, tendences, kas novērojamas vērtēto slodzes avotu kontekstā, ļauj aplēst tendences, kas saistītas ar vides trokšņa piesārņojumu valstī. Stratēģiskās trokšņu kartēšanas rezultāti liecina par to, ka paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits pieaug. Lai gan šī rādītāja ļoti strauju pieaugumu novērš gan iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan migrācija, tomēr ar autotransportu saistīto emisiju pieaugums, kā arī dzīvojamās apbūves teritoriju attīstīšana tiešā nozīmīgu trokšņa avotu tuvumā, ir sekmējusi negatīvai ietekmei pakļautā iedzīvotāju skaita palielināšanos. Ja iedzīvotāju skaita kontekstā ir identificēti stāvokļa straujākas izmaiņas kavējoši faktori, tad viennozīmīgi var secināt, ka paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto teritoriju platība laika periodā no 2007. gada, kad tika izstrādātas pirmās stratēģiskās trokšņa kartes, līdz 2017. gadam ir pieaugusi (piemēram, 2017. gadā valsts galveno autoceļu trokšņa ietekmei pakļauta par 11% lielāka teritorija nekā 2012. gadā, bet lidostas troksnis ietekmē pat par 49% lielāku teritoriju).

Ietekmes

Vides trokšņa piesārņojuma kontekstā ir identificēti divi galvenie ietekmi raksturojošie rādītāji – ietekme uz sabiedrības veselību un ietekme uz teritorijas izmantošanas iespējām. Līdz šim Latvijā visaptveroši pētījumi par trokšņa ietekmi uz sabiedrības veselību nav veikti, tomēr, ņemot vērā to, ka ietekmes apjoms neatraujami ir saistīts ar vides stāvokļa rādītājiem, jāsecina, ka trokšņa ietekme uz Latvijas iedzīvotāju veselību pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi.

Ņemot vērā, ka valstī ir noteikti robežlielumi pieļaujamajam vides trokšņa piesārņojuma līmenim noteiktās apbūves teritorijās, tāds trokšņa piesārņojuma līmeņa pieaugums, kura rezultātā trokšņa robežlielumi noteiktās teritorijās tiek pārsniegti, rada ierobežojumus ietekmēto teritoriju izmantošanas iespējam.

Kopumā paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto teritoriju platība Latvijā ir palielinājusies, tādēļ var secināt, ka ir pieaugusi arī to teritoriju platība, kurās var būt ierobežota tādu attīstības ieceru īstenošana, kas saistīta ar dzīvojamās un publiskās apbūves veidošanu.

ESAO Pārskatā ir iekļauti sekojoši ieteikumi par gaisa kvalitātes uzlabošanu:

- uzlabot un paplašināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu;

- veicināt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu mājsaimniecību, transporta, rūpniecības un enerģētikas nozarēs un stingri nodrošināt atbilstību emisiju standartiem;

- integrēt gaisa kvalitātes mērķus un pasākumus klimata, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un nodokļu politikā, lai samazinātu PM_2,5, NO_x un amonjaka emisijas;

- pastiprināt gaisa kvalitātes rīcības programmas īstenošanu Rīgas aglomerācijā, lai samazinātu emisijas no transportlīdzekļiem, rūpniecības iekārtām un mājsaimniecībām; atjaunināt programmu, lai ieviestu papildu pasākumus laika posmam pēc 2020. gada;

- apsvērt mazemisijas zonu izveidi, vienlaikus nodrošinot atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Veids	Tendence
Slodze
NMGOS emisijas		Emisiju apjoms samazinās
Paskābinošo vielu emisijas		NOx emisiju apjoms pakāpeniski samazinās. Lielākais emisiju avots vēl aizvien ir transports (īpaši, autotransports). NH3 emisiju apjoms palielinās. Galvenais emisiju (NOx, NH3) avots ir lauksaimniecības sektors.
Daļiņu PM emisijas		PM emisiju apjoms palielinās. Pieaugums saistīts ar plašāku biomasas izmantošanu rūpniecībā, enerģētikā un mājsaimniecību sektorā.
Ozona slāni noārdošo vielu emisijas		Emisiju apjoms samazinās
Smaku emisijas		Nav pieejami ilgtermiņa dati par smaku emisijām. Sūdzības par atsevišķām avotiem, piemēram ostām, palielinās.
Autotransporta un gaisa satiksmes radītās trokšņa emisijas		Satiksmes intensitātes tieša korelācija ar vides trokšņa emisiju
Dzelzceļa satiksmes radītās trokšņa emisijas		Pārvadājumu apjoma pa dzelzceļu tieša korelācija ar vides trokšņa emisiju46.
Stāvoklis
Piezemes O3		Pārsniegumi lauku teritorijās
Gaisa piesārņojums (indikatori cilvēka veselības aizsardzībai)		Saglabājas "karstie punkti" lielākajās pilsētās
Gaisa piesārņojums (indikatori ekosistēmu aizsardzībai)		Netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi ekosistēmu aizsardzībai
Bioakumulācija		Monitoringa dati uzrāda labu stāvokli
Smaku traucējumi		Turpinās iedzīvotāju sūdzības par smaku traucējumiem
Paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto teritoriju platība		Ietekmei pakļauto teritoriju platība palielinās
Paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits		Ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits palielinās

5.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
Nepārsniegt maksimāli pieļaujamo antropogēno emisiju apjomu un izpildīt emisiju samazināšanas mērķus galvenajām piesārņojošām vielām – sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un daļiņām PM2,5	Direktīva 2016/2284 Likums "Par piesārņojumu" Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam	2030.
Nepārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus SO2, NO2, NOx, C6H6, CO, Pb, PM10, PM2.5, O3, As, Cd, Ni, BaP	Direktīva 2008/50/EK Ministru kabineta noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" (03.11.2009.)	Pastāvīgi
Samazināt piesārņojuma kaitīgo ietekmi ES uz sabiedrības veselību (priekšlaicīga nāve daļiņu un ozona ietekmē) par 52 %, salīdzinot ar 2005. gadu	EK programma "Tīru gaisu Eiropai"	2030.
Samazināt ES ekosistēmu platības procentuālo daļu, kurā ir pārsniegta eitrofikācijas kritiskā slodze par 35 %, salīdzinot ar 2005. gadu	EK programma "Tīru gaisu Eiropai"	2030.
Vides trokšņa ietekmes apzināšana, rīcību plānošana un īstenošana ietekmes samazināšanai	Direktīva 2002/49/EK. Ministru kabineta noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (07.01.2014.)	Pastāvīgi

5.3. Politikas apakšmērķi

VPP apakšmērķi gaisa kvalitātes un vides trokšņa aizsardzības jomā ir:

Apakšmērķis 5.1: gaisa kvalitātes aizsardzība un uzlabošana, lai veicinātu sabiedrības veselību un labklājību, kā arī ekosistēmu kvalitāti.

Apakšmērķis 5.2: īstenotas rīcības gaisa piesārņojuma samazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas balstītas uz kvalitatīviem datiem, padziļinātām zināšanām un sabiedrības atbalstu šīm rīcībām.

Apakšmērķis 5.3: novērtēta vides trokšņa ietekme uz iedzīvotājiem, pilnveidojot normatīvais regulējums vides trokšņa pārvaldībā, tai skaitā, trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē, satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībā.

5.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji gaisa aizsardzības jomā

PR 5.1. Politikas rezultāts: Gaisa piesārņojuma samazināšanās
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	2018. gads	2024. gads	2027. gads
5.1.1. Slāpekļa oksīdu emisiju samazinājums	LVĢMC	% samazinājums pret bāzes gadu (-/+)	2005.	- 27	33	34
5.1.2. Daļiņu PM2,5 emisiju samazinājums	LVĢMC	% samazinājums pret bāzes gadu (-/+)	2005.	- 28	29	35
5.1.3. Amonjaka emisiju samazinājums	LVĢMC	% samazinājums pret bāzes gadu (-/+)	2005.	+ 7	1	1
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [273] • Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam

PR 5.2. Politikas rezultāts: Gaisa kvalitātes uzlabošanās
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
5.2.1. Rīgā netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis47 nevienai gaisu piesārņojošajai vielai	LVĢMC	pārsniedz/ nepārsniedz	2017.	Pārsniedz slāpekļa dioksīdam, daļiņām PM10 un PM2,5, benzolam	Nepārsniedz	Nepārsniedz
5.2.2. Rēzeknē netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai	LVĢMC	pārsniedz/ nepārsniedz	2017.	Pārsniedz daļiņām PM10 un PM2,5	Nepārsniedz	Nepārsniedz
5.2.3. Liepājā netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis47 nevienai gaisu piesārņojošajai vielai	LVĢMC	pārsniedz/ nepārsniedz	2017.	Pārsniedz daļiņām PM10 un PM2,5, benz(a)pirēnam	Nepārsniedz	Nepārsniedz
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [273] • EK programma "Tīrs gaiss Eiropai"

PR 5.3. Politikas rezultāts: Samazināta piesārņojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
5.3.1. Priekšlaicīgas nāves gadījumi daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmes rezultātā	EVA48	Gadījumu skaits	2019.	1800	1600	1500
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • EK programma "Tīrs gaiss Eiropai" • Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam

PR 5.4. Politikas rezultāts: Pilnveidota vides trokšņa pārvaldības sistēma
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
5.4.1. Pieejama kvalitatīva informācija par vides trokšņa avotiem un to radīto ietekmi ar rūpniecisko darbību saistītajos objektos	VVD	Rūpnieciskās darbības objekti, par kuriem pieejama vides trokšņa raksturojoša informācija (% no izsniegtajām atļaujām)	2019.	~5	25	50
5.4.2. Pilnveidots normatīvais regulējums vides trokšņa pārvaldībā	VARAM	Ministru kabineta noteikumi	2020.	0	2	2
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra informatīvais ziņojums "Par vides trokšņa regulējumu"

6. Bioloģiskā daudzveidība

6.1. Stāvoklis Latvijā

Bioloģiskās daudzveidības esošā stāvokļa analīzei ir izmantota informācija no EK, EVA, CSP, DAP, un LVĢMC sagatavotajiem un publicētajiem ziņojumiem.

Slodzes

Nozīmīgāko slodzi uz bioloģisko daudzveidību sauszemes sistēmās Latvijā pēdējos gados rada zemes lietojuma intensificēšanās, zemes lietojuma maiņa un ekosistēmu fragmentācija, kuru galvenais cēlonis ir kopējā tautsaimniecības attīstība. Pēdējie pieejamie dati par apbūvēto platību pieaugumu liecina, ka laika posmā no 2006. līdz 2012. gadam šis pieaugums sasniedza 0,38% jeb 475 ha gadā⁴⁹.

Nozīmīgu slodzi uz bioloģisko daudzveidību veido ūdens un gaisa piesārņojumu ar biogēnajiem elementiem, ko rada galvenokārt notece no lauksaimniecības zemēm, pārrobežu pārnese, apdzīvotās vietas, transports, enerģijas ieguve un rūpniecības objekti. Notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanos sniegto efektu neitralizē pieaugošais kopējais izmantotais mēslošanas līdzekļu apjoms lauksaimnieciskajā ražošanā un gaisa piesārņojuma (NO_x, NH₃) pieaugums. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī ķīmisko vielu un smago metālu emisiju un uzkrāšanās vidē dinamikā.

Visbeidzot, jāmin arī svešzemju sugu ienākšana un izplatība Latvijā. Latvijā savvaļā sastopamas 10 no ES kopējā invazīvo svešzemju sugu sarakstā iekļautajām augu un dzīvnieku sugām, kā arī 8 no sarakstā iekļautajām sugām iespējams iegādāties kā dekoratīvos augus vai tās ir dzīvnieku sugas, kas tiek turētas nebrīvē kā mīļdzīvnieki vai privātās dzīvnieku kolekcijās. Kopumā Latvijā sastopamas 54 invazīvas sugas, no kurām pēdējā laikā visvairāk problēmas sagādā Spānijas kailgliemezis.

Stāvoklis

Pēdējā desmitgadē bioloģiskās daudzveidības stāvoklis Latvijā turpināja pasliktināties. Par to liecina gan ES nozīmes sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā, kas laika posmā no 2013. gada līdz 2019. gadam visām sugu grupām saglabājās pārsvarā nelabvēlīgs, dažām grupām mainoties no nepietiekoša uz sliktu, tāpat arī ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvoklis, kurš šajā pašā laika posmā saglabājās pārsvarā nelabvēlīgs (skat. 31. attēlu).

Laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam lēnām sāka palielināties vērtības rādītājiem, kuriem būtu jāliecina par ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu. Šajā laika posmā ir vērojams ilgtspējīgi apsaimniekoto platību pieaugums, pieaugot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas shēmās iekļautajām platībām un bioloģiskās lauksaimniecības platībām (skat. 32. attēlu).

Atbilstoši Nacionālā meža monitoringa datiem par 2015.-2019. gadu, pieaug tādu mežaudžu īpatsvars, kur priedes pārsniedz 140 gadu vecumu, egle – 120 gadu, bērzs – 90 gadu, melnalksnis – 80 gadu, apse – 70 gadu, ozolu, ošu vai liepu audzes – 100 gadu vecumu. Tomēr rādītāji, kas citu starpā izmantojami bioloģiskās daudzveidības stāvokļa novērtējumam šajās platībās (lauku putnu indekss un meža putnu indekss), liecina par stāvokļa pasliktināšanos. Attiecībā uz lauku putnu indeksu, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pēdējos 4 gadus vērojams krass vērtības kritums (skat. 33. attēlu). Potenciāla pasliktināšanās novērojama arī attiecībā uz meža putnu indeksu – lai arī indeksa tendences 2005.-2019. gadu periodā vērtētas kā stabilas, pēdējo piecu gadu tendence nav viennozīmīga, un detalizētāks indeksa izvērtējums liecina par situācijas pasliktināšanos.⁵¹

32. attēls. Bioloģiskās lauksaimniecības platības Latvijā (ha) 2012.-2018. gads	33. attēls. Lauku putnu indekss 2010.-2017. gads (2000=100)

ESAO Pārskatā bioloģiskās daudzveidības sadaļā iekļāva ieteikumus par politikas ietvara stiprināšanu, par zināšanu par bioloģisko daudzveidību uzlabošanu, par efektīvu politikas instrumentu un finanšu mehānismu ieviešanu un par bioloģiskās daudzveidības apsvērumu ciešāka integrēšana mežsaimniecības, lauksaimniecības un tūrisma nozarēs.

Veids	Tendence
Slodze
Barības vielu emisijas gaisā un ūdenī		Notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanos sniegto efektu neitralizē lauksaimniecības noteces un gaisa piesārņojuma (NOx, NH3) pieaugums
Ķīmisko vielu un smago metālu emisijas un uzkrāšanās		Iezīmē kāpjošu tendenci
Pazemes ūdens režīma maiņa		Seklo pazemes ūdeņu līmenis pazeminās, negatīvi ietekmējot ar ūdeņiem saistīto sugu un biotopu stāvokli
Zemes lietojuma maiņa un ekosistēmu fragmentācija		Palielinās apbūvētās platības iepriekš neapbūvētās vietās, pieaug aramzemes un izcirtumu platība
Svešzemju sugu ienākšana		Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem
Stāvoklis
ES nozīmes sugas		51 % ES nozīmes sugu nepietiekams vai nelabvēlīgs aizsardzības stāvoklis
ES nozīmes biotopi		Tikai 10 % ES nozīmes biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī
Bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars		Pieaug bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars
Ilgtspējīgi apsaimniekotās teritorijas		Pieaug bioloģiskās lauksaimniecības platības

6.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
Patiesā Eiropas dabas tīklā juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % ES jūras teritoriju un tajā integrēt ekoloģiskos koridorus	ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam	2030.
Stingri aizsargāt vismaz trešdaļu no ES aizsargājamajām teritorijām, to vidū visus atlikušos ES pirmatnējos un senos mežus	ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam	2030.
Ar skaidri noteiktiem saglabāšanas mērķiem un pasākumiem reāli pārvaldīt visas aizsargājamās teritorijas un nodrošināt tajās pienācīgu monitoringu	ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam	2030.
Atjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli, palielināt ainavas elementus un bioloģisko lauksaimniecību laukos, nodrošināt labu jūras vides stāvokli, atjaunot upju brīvu tecējumu, palīdzēt ar pilsētu zaļināšanas plāniem, ierobežot invazīvo sugu ietekmi	ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam	2030.
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas pilnveidošana, izstrādājot zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus	NAP2027	2027.
Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem	NAP2027	2027.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību	NAP2027	2027.
Natura 2000 tīkla izveidošanas pabeigšana	Biotopu direktīvas 4. pants. Pārkāpumu lieta 2019_2304	2024.

6.3. Politikas apakšmērķi

Bioloģiskās daudzveidības jomā VPP2027 tiek izvirzīti sekojoši divi apakšmērķi:

Apakšmērķis 6.1: Bioloģiskās daudzveidības, tajā skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, un vērtīgo ainavu saglabāšana.

Apakšmērķis 6.2: Dabas kapitāla saglabāšana un pārvaldība.⁵²

6.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji bioloģiskās daudzveidības jomā

PR6.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
6.1.1.a. Labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo ES nozīmes biotopu īpatsvars	DAP	%	2019.	10%	20%	25%
6.1.1.b. Labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo aizsargājamo sugu (izņemot putnu) īpatsvars	DAP	%	2019.	39%	49%	69%
6.1.2. Noteikti zinātniski pamatoti aizsardzības mērķi ES nozīmes sugām un biotopiem	DAP	%	2019.	0%	50%	100%
6.1.3. Pabeigta Natura 2000 teritoriju tīkla izveide	VARAM	%	2019.	95%	100%	100%
6.1.4. Izveidotas ex-situ kolekcijas vietējo aizsargājamo sugu saglabāšanai	NBD, Rīgas Zoo	skaits	2019.	0	1	3
6.1.5. Aktualizēti vai izstrādāti rīcības plāni par invazīvu svešzemju sugu izplatības ceļiem	DAP	skaits	2019.	1	2	5
6.1.6. Novērtējot ainavas nacionālajā līmenī, izdalītas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, kurām izstrādātas pārvaldības vadlīnijas, respektējot bioloģisko daudzveidību	VARAM	skaits	2019.	0	0	5
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [279], [280] • ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam.

PR6.2. Politikas rezultāts: Uzsākta pāreja uz dabas kapitāla pārvaldības un ekosistēmu pakalpojumu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
6.2.1. Atjaunotas degradētas ekosistēmas	DAP	ha	2020.	0	800	2 200
6.2.2. Atjaunots pārveidoto upju brīvs plūdums (km)	DAP	km	2019.	10,3	40	50
6.2.3. Sagatavots ekosistēmu pakal-pojumu kartējums Latvijas teritorijai	DAP	%	2019.	0%	10%	25%
6.2.4. Izstrādātas vadlīnijas par kompetenču sadalījumu zemes resursu efektīvai izmantošanai visos pārvaldības līmeņos, ņemot vērā nozaru intereses, klimata pārmaiņas un sociālekonomiskās attīstības prognozes	VARAM	skaits	2019.	0	1	1
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (projekts, VSS-518).

7. Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana

7.1. Stāvoklis Latvijā

Ūdeņu resursu esošā vides stāvokļa analīzei ir izmantota informācija no LVĢMC sagatavotajiem nacionālajiem ziņojumiem par vides stāvokli 2008.-2011. gadam un 2012.-2015. gadam (ar papildinājumiem par 2016.-2018. gadu), LHEI "Jūras vides stāvokļa novērtējuma" (2018. gads), Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta sagatavotā informācija par nozveju gan iekšzemes ūdeņos, gan Baltijas jūrā un Rīgas līcī, kā arī akvakultūru, Veselības inspekcijas (turpmāk – VI) dati par dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitāti un Vides monitoringa programmas ietvaros veikto novērojumu rezultāti.

Slodzes

Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar iekšzemes ūdeņiem, ir rūpniecība un komunālā saimniecība (ūdens resursu izmantošana un notekūdeņu novadīšana, bīstamo un prioritāro vielu noplūde), notece no lauksaimniecības zemēm, iekšzemes zveja un akvakultūras produkcijas ražošana, hidromorfoloģiskie pārveidojumi (HES, dambji, polderi u.c.), klimata pārmaiņas, plūdi, tūrisms un rekreācija, kā arī pārrobežu piesārņojošo vielu pārnese.

Par vienu no nozīmīgākajām slodzēm uz iekšzemes ūdeņiem var uzskatīt piesārņojumu ar barības vielām (biogēnajiem elementiem). Galvenie biogēno elementu avoti ir notece no lauksaimniecības zemēm, kā arī pilsētās un apdzīvotās vietās novadītie notekūdeņi, tai skaitā no rūpniecības objektiem. Tā kā kopš 2000. gada Latvijā ir veikti ievērojami ieguldījumi ūdenssaimniecības attīstībai, tajā skaitā investīcijas notekūdeņu attīrīšanai, tā rezultātā laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam ir vērojama pozitīva tendence jeb ar notekūdeņiem novadītā fosfora un slāpekļa daudzuma samazinājums (skat. 34. attēlu). Par biogēno elementu noplūdes apjomiem no lauksaimniecības zemēm detalizēta informācija nav pieejama, tomēr pēdējos gados ir palielinājies kopējais lauksaimniecībā izmantotais mēslošanas līdzekļu apjoms. Jāmin, ka virszemes ūdeņos novadīto ražošanas notekūdeņu apjoms ir ievērojami samazinājies – no aptuveni 20,7 milj. m³ 2006. gadā līdz 11,6 milj. m³ 2019. gadā.

34. attēls. No punktveida piesārņojuma avotiem ar notekūdeņiem novadītais paliekošais piesārņojums (pa kreisi – Nkop, pa labi Pkop, t gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem).

Latvijā gada laikā gan no virszemes, gan pazemes ūdeņiem tiek iegūti aptuveni 185 milj. m³ ūdens, no kuriem vairāk nekā 45 % tiek izmantoti komunālo pakalpojumu (dzeramā ūdens apgāde) nodrošināšanai, aptuveni 25 % - lauksaimniecībā, aptuveni 20 % - rūpniecībā, bet aptuveni 7 % – pārējās nozarēs. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas ūdens resursu ieguves apjomos (skat. 35. attēlu).

Iekšējos ūdeņos ir izplatīta gan individuālā zvejniecība, gan rūpnieciskā zveja. Nozvejas apjoms iekšējos ūdeņos ir ievērojami samazinājies – no aptuveni 326 t 2009. gadā līdz 244 t 2018. gadā.

Slodzes Rīgas līcī un Baltijas jūrā rodas no upju notecēm, pārrobežu piesārņojuma, punktveida avotiem, krasta līniju hidromorfoloģiskiem pārveidojumiem, klimata pārmaiņām, plūdiem, invazīvām sugām, atkritumiem un kuģniecības, kā arī zvejniecības.

Līdzīgi kā iekšzemes ūdeņos, arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī viens no galvenajiem slodžu veidiem ir biogēno elementu noplūde. Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir atkarīgas no upju caurplūduma attiecīgajā gadā. Laika periodā no 2006. gada līdz 2016. gadam gan slāpekļa, gan fosfora slodzes uzrāda nelielu samazināšanās tendenci (skat. 36. attēlu).

Latvijas upju notece gadā ir 34,7 km³, bet valsts teritorijā veidojas tikai aptuveni 44 % no kopējās noteces. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, aptver visas piesārņojošo vielu grupas, īpaši biogēnos elementus, ietekmējot ūdeņu kvalitāti Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas pārrobežu piesārņojuma apjomos.

Viena no nozīmīgākajām slodzēm Baltijas jūrā ir nozveja. Lai gan katru gadu tiek noteiktas nozvejas kvotas, tomēr nozvejas apjoms turpina pieaugt – no aptuveni 2644 t 2009. gadā līdz 4251 t 2018. gadā.

Stāvoklis

Lai gan eitrofikācija ir dabisks process, tomēr antropogēnais piesārņojums (biogēno elementu pieplūde) var ievērojami paātrināt eitrofikācijas procesu norisi. Visaugstākās gada vidējās kopējā slāpekļa koncentrācijas ir konstatētas Lielupes upju baseina apgabalā, bet kopējā fosfora koncentrācijai starp upju baseina apgabaliem ievērojamas atšķirības nav konstatētas. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācijai iekšzemes ūdensobjektos nav iespējams novērtēt izmaiņu tendenci, jo monitoringa rezultātus ietekmē apsekoto ūdensobjektu izvēle un skaits, bet dažādi ūdensobjekti ir pakļauti atšķirīgai biogēnu elementu slodzei. Jāņem vērā, ka paātrināta eitrofikācijas procesu norise ir saistīta ar zilaļģu savairošanos. Bez tam, kā tiek prognozēts, globālās sasilšanas ietekmē zilaļģu bīstamība var pieaugt gan to radīto toksīnu dēļ (jaunu potenciāli toksisku sugu izplatība mērenā klimata zonās), gan ģeogrāfiskās izplatības areāla paplašināšanās, kā arī savairošanās ātruma dēļ.

Pēdējos gados zilaļģu savairošanās periodiski tiek novērota gan oficiālajās, gan neoficiālajās peldvietās, kļūstot par aktuālu, peldētājus potenciāli apdraudošu problēmu Latvijas rekreācijas ūdeņos.

Ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ietver bioloģisko, hidromorfoloģisko un fizikāli-ķīmisko rādītāju novērtējumu. Lai gan laika periodā kopš 2012. gada ir pieaudzis ūdensobjektu ar labu kvalitāti īpatsvars, tomēr kvalitātes novērtējuma statistiku ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle, kā arī pieejamo monitoringa datu apjoms (rādītāju skaits), uz kā balstīts kvalitātes novērtējums.

Peldvietu ūdens kvalitātes novērtējums norāda uz to, ka no visām par valsts budžeta līdzekļiem monitorētajām oficiālajām peldvietām 2020.gadā 2% peldvietu neatbilda ilglaicīgās ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes prasībām, respektīvi, viena no 57 peldvietām bija ar zemas kvalitātes ūdeni. Atbilstoši peldūdens kvalitātes ilgtermiņa novērtējumam, no pārējām peldvietām 2% bija ar pietiekamu ūdens kvalitāti, 25 % peldvietu ūdens kvalitāte bija laba, bet 71% peldvietu ūdens kvalitāte bija izcila⁵⁴. Kopš 2017. gada kopējā peldvietu ūdens kvalitātes ir nedaudz pasliktinājusies. Tas galvenokārt ir saistīts ar meteoroloģiskajiem apstākļiem – stipru lietusgāžu laikā peldūdeņos tiek ienests piesārņojums no apkārtējās sauszemes teritorijas, kā arī lietus ūdens kopā daļēji attīrītiem notekūdeņiem tiek ievadīts dabas ūdeņos, jo īpaši upēs, lai nepārslogotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Ņemot vērā prognozes, ka nokrišņu daudzums, kā arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem tikai pieaugs un ka pēc prognozēm līdz 21. gadsimta beigām gada kopējais nokrišņu daudzums palielināsies par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm)⁵⁵, paredzams, ka īstermiņa piesārņojuma epizodes peldvietās kļūs aizvien biežākas, ietekmējot arī ilglaicīgo mikrobioloģisko kvalitāti.

Ūdensapgādei lielākoties tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kuru kvalitāte ir laba un nemainīga. Novērtējot ilgtermiņa tendences, līdz 2014. gadam ir vērojama ūdens kvalitātes uzlabošanās, bet kopš 2014. gada tā ir stabilizējusies bez lielām izmaiņām pa atsevišķiem gadiem. Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un depresijas piltuves samazināšanās Liepājā un Rīgā, kur tās izveidojās 20. gadsimtā intensīvas ūdens ieguves dēļ.

Jaunas prasības centralizēti piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti. Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu šī direktīva paredz riska izvērtējumu visā ūdens piegādes ķēdē, tai skaitā arī riska novērtēšanu ūdens ieguves vietās, nosaka atjauninātus esošos nekaitīguma standartus, kā arī ievieš jaunus ūdens kvalitātes rādītājus ūdens monitoringam. Attiecībā uz ūdens resursiem, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei, sākotnēji ir jāizvērtē Direktīvas (ES) 2020/2184 prasības un jāizstrādā monitoringa plāns, lai turpmāk ūdeņu monitoringa programmas ietvaros veiktu optimālus ūdens kvalitātes rādītājus novērojumu, kas ļautu pamatoti izvērtēt riskus ūdensobjektos, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei.

Ietekmes

Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir vērojama eitrofikācijas negatīvā ietekme. Viena no redzamākajām eitrofikācijas ietekmēm ir fitoplanktona biomasas pieaugums. Lai gan laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam Rīgas līča piekrastē hlorofila vasaras vidējā koncentrācija ir nedaudz samazinājusies, bet Baltijas jūras piekrastē ir vērojama neliela, bet pieaugoša tendence, gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūras piekrastē hlorofila-a koncentrācija vasaras mēnešos pārsniedz HELCOM noteiktās robežvērtības. Hlorofila-a koncentrācija tiek noteikta arī iekšzemes ūdensobjektos, tomēr monitoringa rezultātus ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle konkrētajā gadā, tādēļ nav iespējams novērtēt hlorofila-a koncentrācijas izmaiņu tendenci. Pieaugot aļģu biomasai, samazinās ūdens caurspīdība un līdz ar to samazinās arī saules gaismas iespīdēšanas dziļums. Eitrofikācija ūdenstilpnēs ir riska faktors zilaļģu pārmērīgas savairošanās procesam iedzīvotāju izmantotajās peldvietās.

Latvijas ūdens resursi pilnībā ļauj nodrošināt iedzīvotājus ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni. Kopumā Latvijā ir pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas – no 79 % 2012. gadā līdz 87 % 2018. gadā.

Paaugstinoties gada vidējai gaisa temperatūrai un palielinoties stipru nokrišņu varbūtībai, ir samazinājies pavasara plūdu biežums, bet palielinās vasaras-rudens lietus plūdu risks un rudens/ziemas vējuzplūdu izraisīto plūdu risks.

Cilvēka darbības rezultātā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nonāk prioritārās un bīstamās vielas, tai skaitā dzīvsudrabs. Atsevišķām vielām ir noteiktas vides kvalitātes robežvērtības ūdenī, bet dzīvsudrabam arī biotā – zivju audos. Baltijas jūras piekrastes ūdeņos laika periodā no 2012. līdz 2016. gadam veiktajos dzīvsudraba koncentrācijas novērojumos iegūtie rezultāti variēja no 36 līdz 76 µg/kg uz mitro masu, kas būtiski pārsniedz Direktīvā 2013/39/ES noteikto dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtību – 20 µg/kg. Dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtības ievērojami tiek pārsniegtas arī Rīgas līča rietumu un austrumu piekrastē. Rīgas līča atklātajos ūdeņos dzīvsudraba koncentrācija laika periodā 2008. gada līdz 2015. gadam variēja no 15 līdz 24 µg/kg uz mitro masu, un robežvērtība tika pārsniegta 3 reizes.

ESAO Pārskata sadaļa par labu ūdens kvalitātes un pakalpojumu nodrošināšanu ietver sekojošus ieteikumus:

- uzlabot ūdensobjektu kvalitātes monitoringu un novērtēšanu; apzināt vides apdraudējumus un iespējamos riskus;

- samazināt lauksaimniecība radīto difūzo ūdens piesārņojumu, izmantojot dažādus pasākumus: reglamentējošos (piemēram, tehnoloģijas, kvalitātes standarti), ekonomiskos (piemēram nodokļi attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem) un brīvprātīgos (piemēram, informētības vairošanas iniciatīvas, apmācības) pasākumus;

- papildināt ES finansējumu ar valsts un privātiem ieguldījumiem, lai modernizētu notekūdeņu attīrīšanas un ūdensapgādes infrastruktūru; nodrošināt, ka autonomas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas atbilst vides noteikumiem;

- uzlabot maza apjoma ūdensapgādes sistēmas (piemēram akas), lai paplašinātu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim;

- veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti, lai novērtētu alternatīvu dūņu atkārtotas izmantošanas vai apglabāšanas iespēju rentabilitāti un sagatavotos īstenot labāko risinājumu.

Veids	Tendence
Slodze
Virszemes ūdeņos novadīto notekūdeņu apjoms		Notekūdeņu apjoms samazinās.
Novadītais biogēnu apjoms (Nkop , Pkop. Un BSP)		Novadītais biogēnu apjoms samazinās, bet vērojams neliels pieaugums pēdējos gados.
Ūdens resursu izmantošana		Ūdens resursu izmantošanas apjoms kopumā būtiski nemainās, lai gan palielinās lauksaimniecībā izmantojamā ūdens apjoms.
Lauksaimniecības izkliedētais (difūzais) piesārņojums		Palielinās kopējais izmantotais mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu apjoms.
Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī		Neliela samazināšanās tendence.
Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī		Apjoms turpina pieaugt.
Nozveja iekšējos ūdeņos		Apjoms ievērojami samazinājies.
Svešzemju sugu skaits Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī		Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem. Svešzemju sugu skaits pieaug. Latvijas Baltijas jūras ūdeņos reģistrētas 45 svešzemju sugas, no kurām 17-18 sugām ir izveidojušās dzīvotspējīgas populācijas.
Pārrobežu piesārņojums		Pārrobežu piesārņojuma apjoms būtiski nemainās, tomēr tā risks nozīmīgs.
Gaisa temperatūras izmaiņas un stipri nokrišņi		Gaisa temperatūras paaugstināšanās (vidēji gadā) un stipro nokrišņu epizožu biežuma palielināšanās veicina plūdu risku un ietekmē ūdens kvalitāti.
Stāvoklis
Biogēnu saturs virszemes ūdeņos		Biogēnu saturs mainīgs pa gadiem, eitrofikācija liecina, ka problēma pastāv.
Prioritārās un bīstamās vielas ūdensobjektos		Situācija nemainīga – lielākā daļa novēroto vielu ūdenī nav konstatējamas izmērāmos daudzumos, bet vairumā monitoringa vietu konstatēti dzīvsudraba un bromdifenilēteru normatīvu pārsniegumi.
Ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte		Vērojama neliela ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanās.
Peldvietu ūdens kvalitāte		Vērojama peldvietu ūdens kvalitātes neliela pasliktināšanās. Biežākas īstermiņa piesārņojuma epizodes.
Pazemes ūdeņu kvalitāte		Situācija bez būtiskām izmaiņām.
Pazemes ūdens režīma maiņa vietās, kur izveidojusies depresijas piltuve		Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un Rīgas depresijas piltuves samazināšanās.
Dzeramā ūdens kvalitāte		Pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem visām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni.

7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
Jūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādi	NAP2027	2027.
Sasniegt visu ūdensobjektu labu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva)	2027.
Sasniegt vismaz pietiekamu ūdens kvalitāti visās oficiālajās peldvietās	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EC Par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību	2027.
Samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu lietošanu par 20%.	Eiropas Savienības stratēģija "No lauka līdz galdam"	2030.
Novērtēt un pārvaldīt plūdu riskus, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas cilvēku veselībai, videi un kultūras mantojumam	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību	2026.
Ūdens piesārņojuma ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem samazināšana un turpmāka novēršana	Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu Direktīva)	Pastāvīgi
Pasargāt cilvēku veselību no dzeramā ūdens piesārņojuma negatīvās ietekmes	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184/EK (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti	Pastāvīgi
Aizsargāt vidi ES no komunālo notekūdeņu nelabvēlīgās ietekmes, savācot un attīrot notekūdeņus	Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu	Pastāvīgi
Panākt labu jūras vides stāvokli visos dalībvalsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Piesārņotāju koncentrācija ir tāda, kas nerada nelabvēlīgu ietekmi videi un cilvēka veselībai	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)	2027.
Baltijas jūra bez bīstamajām vielām un atkritumiem	- Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns - HELCOM rekomendācijas	Pastāvīgi
Labvēlīgs Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis
Aktivitātes Baltijas jūrā tiek veiktas videi draudzīgā veidā
Baltijas jūra bez eitrofikācijas
Stratēģijas vispārējais mērķis attiecībā uz vidi: glābt jūru. Politikas jomas – bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana, apakšmērķi: - tīri ūdeņi; - daudzveidīga un veselīga daba. Politikas jomas – barības vielu noplūdes jūrā samazināšana līdz pieļaujamam līmenim, apakšmērķi: - mazināt biogēnu ienesi Baltijas jūrā; - mazināt eitrofikāciju un sasniegt labu vides stāvokli.	ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (2009) un tās Rīcības plāns	Pastāvīgi
Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, aizsargājot dabiskos biotopus, savvaļas faunu un floru	Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību	Pastāvīgi
Atjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli, nodrošināt labu jūras vides stāvokli, atjaunot upju brīvu tecējumu, ierobežot invazīvu svešzemju sugu ietekmi	ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam	2030.
Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem	NAP2027	2027.
Panākt, ka vismaz 30 % sugu un biotopu ir nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai vismaz uzrāda virzību uz to	ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam	2030.

7.3. Politikas apakšmērķi

Iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā tiek izvirzīti sekojoši četri apakšmērķi:

Apakšmērķis 7.1: Plūdu riska un erozijas samazināšana.

Apakšmērķis 7.2: Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana.

Apakšmērķis 7.3: Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana.

Apakšmērķis 7.4: Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē.

7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā

PR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšana
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
7.1.1. Jaunbūvētu vai nostiprinātu piekrastes joslu, upju krasta un ezeru aizsardzība pret plūdiem	VARAM	km	2020.	7	10	14
7.1.2. Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no plūdu aizsardzības pasākumiem	VARAM	iedzīvot. Skaits	2020.	187 tūkst.	187 tūkst.	194 tūkst.
7.1.3. Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai atjaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām	VARAM	ha	2020.	0	0	60 *
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)

PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
7.2.1. Iedzīvotāju skaits, kas saņem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni	VI	%	2019.	87	>87	>87
7.2.2. Iestādes un uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājiem brīvi pieejamu ūdeni bez maksas (iniciatīva U-vitamīns)	LŪKA	skaits	2019.	129	150	200
7.2.3. Dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars	VI	%	2019.	19.7	<19.7	<19.7
7.2.4. Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars	VI	%	2019.	4.6	<4.6	<4.0
7.2.5. Labā stāvoklī esošo pazemes ūdensobjektu īpatsvars	LVĢMC	%	2019.	88	88	88
7.2.6. Ūdens patēriņa/izmantošanas indekss	EVA	Indekss (%)	2019.	<1	<1,5	<1,5
7.2.7. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars	LVĢMC	%	2019.	93.6	94	95
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [59], [274], [346] • Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134) • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts)

PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
7.3.1. Ūdens zudumi	LVĢMC	% no kopējā iegūtā ūdens daudzuma	2019.	6.0%	<6%	<6%
7.3.2. Ūdens atkārtota izmantošana uzņēmumu atgriezeniskajās sistēmās	LVĢMC	milj. m3	2019.	16,6	>20%	>20%
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [274] • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts)

PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
7.4.1. Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars	LVĢMC	%	2020.	33	33	35%
7.4.2. Uzlabojies jūras vides stāvoklis (vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim)	LHEI	skaits	2018.	2	5	9
7.4.3. Iedzīvotāju skaits, kam uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte	VARAM	skaits	2023.	687 670	687 670	713 570 (2029.)
7.4.4. Vismaz pietiekamai kvalitātei atbilstošo oficiālo peldvietu īpatsvars	VI	%	2020.	98%	≥98%	≥98%
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [274] • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) • Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē)

PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
7.5.1. Papildus jauna vai uzlabota notekūdeņu attīrīšanas jauda	VARAM	CE	2019	0	0	23 400
7.5.2. Iedzīvotāji, kas saistīti ar vismaz sekundāro komunālo notekūdeņu attīrīšanu	VARAM	CE	2023	1 321 368	-	1 327 828 (2029.)
7.5.3. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars	LVĢMC	%	2019	93.6	94	95
7.5.4. Slāpekļa slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajiem mērķim	HELCOM	t/g	2013	1670	1670	1670
7.5.5. Fosfora slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajam mērķim.	HELCOM	t/g	2013	220	220	220
7.5.6. Organiskā piesārņojuma (ĶSP) attīrīšanas efektivitāte aglomerācijās, kuru CE56> 2000	LVĢMC	%	2018	94	>94	>94
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [274], [346] • HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns • Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam • Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) • Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē)

8. Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība

8.1. Stāvoklis Latvijā

Novērtējumam izmantoti nacionālie ziņojumi, inventarizācijas ziņojumi un pārskati par vides stāvokli, gaisa kvalitāti, emisijām vidē un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, EK Oficiālās statistikas dati Eurostat un CSP dati Oficiālās statistikas portālā, kā arī LVĢMC informācija.

Ražošanas devumu kopējā piesārņojuma raksturojumā var novērtēt, raksturojot slodzes, bet tikai specifiskos gadījumos tas izpaužas stāvokļa indikatoros. Līdz ar to galvenā vērība pievērsta slodžu raksturojumam, bet stāvokļa raksturojums sniegts attiecīgo jomu sadaļās.

Slodzes un stāvoklis

Ražošanā, t.sk. enerģijas ražošanā un lauksaimnieciskajā ražošanā, tiek patērēta liela daļa no dabas resursiem, kā arī radīts piesārņojums un atkritumi. Sekmējot un veicinot ražošanas sektora attīstību (skat. sadaļu Virzošie spēki), ir vienlaikus jāspēj nošķirt ekonomiskā izaugsme no vides degradācijas, lai piesārņojuma līmenis kaitīgi neietekmētu cilvēka veselību un vidi.

Apkopotie dati, kas balstās uz nacionāli veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem pēc vienkāršākās aprēķinu metodes pakāpes jeb tā saucamās Tier1 aprēķinu metodes, kas atsevišķiem kurināmā veidiem neņem vērā labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, liecina, ka līdz šim Latvijā ražošanas pieaugums vēl aizvien ir cieši saistīts ar kopējo emisiju apjoma pieaugumu.

Atbilstoši nacionālo ziņojumu ietvaros veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem, kas balstās uz vienkāršāko aprēķinu metodiku, redzams, ka šajā sektorā slāpekļa oksīdu un daļiņu PM emisiju apjoms aizvien turpina pieaugt, turklāt salīdzinājumā ar 2013. gadu daļiņu PM emisiju apjoms 2018. gadā ir dubultojies. Vienlaikus arī pašu uzņēmumu iesniegtie dati arī norāda uz to, ka salīdzinot ar 2005. un 2010.gadu smalko daļiņu PM₁₀ emisijas ir pieaugušās - sadedzināšanas iekārtu gadījumā no 442 tonnām -2010.gadā līdz 1194 tonnām - 2020.gadā. Arī rūpniecības procesiem izmantotajās sadedzināšanas iekārtās smalko daļiņu PM₁₀ emisijas salīdzinājumā ar 2005.gada un 2010.gadā radītajām emisijām nav būtiski samazinājušās. Vienlaikus jāņem vērā, ka šiem datiem nav veikta pilnīga datu kvalitātes kontrole un tie var būt visai aptuveni (datu avots: LVĢMC 2020.gada vides statistikas pārskata "Nr.2 Gaiss" publisko pārskatu kopsavilkumi).

Šāda tendence apliecina to, ka enerģijas ražošanā pietiekami strauji nenotiek pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem (turpmāk - AER). Vienlaikus AER struktūrā bez vēsturiski nozīmīgā hidroelektrostaciju devuma, aizvien lielāku daļu ieņem biogāzes un biomasas izmantošana, kas savukārt ir saistīts ar gaisa piesārņojošo vielu (galvenokārt PM_2.5, PM₁₀ un NO₂) emisijām.

Arī SEG emisiju daudzums, ko rada ražošana, turpina pieaugt. Piemēram, fluorogļūdeņražu emisiju daudzums no rūpniecības, laika periodā no 2013. gada līdz 2018. gadam, ir pieaudzis no 191,21 līdz 238,51 tūkst. t CO₂ ekv.

Pozitīvas tendences saskatāmas ūdens resursu jomā. Izvērtējot ūdens izmantošanas datus pa tautsaimniecības nozarēm, redzams, ka turpina samazināties rūpniecībā izmantotais ūdens apjoms, vienlaikus pretēja tendence ir vērojama lauksaimniecības sektorā. Lejupejošu (pozitīvu) tendenci uzrāda arī dati par ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņām (sk. 39. attēlu).

Aizvien lielāka vērība tiek pievērsta resursu izmantošanai/apritīgumam ražošanā. Iekšzemes patēriņa (minerālo resursu ieguve, meža izcirstās platības un krājas) un radīto ražošanas atkritumu daudzuma indikatori uzrāda negatīvu pieaugošu tendenci. Pozitīvi vērtējams pieaugums otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvarā iekšzemes patēriņā, bet pieauguma temps ir lēns un saglabājas risks nesasniegt 2027. gadam noteikto mērķi.

Vērtējot situāciju ķīmisko vielu, maisījumu un produktu ražošanā, secināts, ka arī šajā sektorā ir vērojama pieaugoša tendence. Bīstamās ķīmiskās vielas tomēr pārsvarā tiek ievestas un/vai importētas un Latvijā salīdzinoši nelielos apjomos izmantotas dažādu maisījumu ražošanā. Vienlaikus 2020. gadā veiktajā pētījumā par ķīmisko vielu pārvaldību⁵⁷ īpaši uzsvērts, ka Latvijā papildus ražošanas nozarēm, augsta riska ķīmiskās vielas tiek izmantotas arī būvniecības, auto tirdzniecības un remonta, kā arī konstatētas vairumtirdzniecības nozarē. Pētījuma ietvaros apkopotā informācija par vielu ievešanas/ ražošanas apjomiem laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam identificē vairākas augsta riska ķīmiskās vielas, kurām ir raksturīga pieaugoša ievešanas/ražošanas dinamika. Savukārt pētījumā konstatēts, ka, ievērojot prasības, kas attiecas uz NOP augu aizsardzības līdzekļu ierobežošanu Eiropas Savienībā, nav indikāciju, ka šīs vielas varētu tikt ražotas, importētas vai lietotas Latvijā. Saistībā ar iepriekšējās dekādēs lietotajiem pesticīdiem, šo vielu atkritumi Latvijā šobrīd vairs netiek uzglabāti. Tomēr monitoringa programmas rezultāti (2015.-2018. gads) parāda vairāku pesticīdu vielu klātbūtni analizētajos ūdens un sedimentu paraugos, kas norāda uz vēsturisko piesārņojumu.

Vides monitoringa dati norāda arī uz augsta riska ķīmisko vielu klātbūtni, kas var tikt skaidrota ar dažādu Latvijā ievesto izstrādājumu sastāvā esošām vielām. Bromdifenilēteru radniecīgo vielu summa, kas ietverta kā prioritārās vielas monitoringam sedimentos un biotā, laika posmā no 2015.-2018. gadam, dažu monitoringa staciju sedimentu paraugos pārsniedz metodes kvantificēšanas robežu, tomēr konstatētās vērtības uzskatāmas par zemām, bet biotā (zivīs – asaros) noteiktā vides kvalitātes normatīva (VKN=0,0085 μg/kg) pārsniegumi konstatēti visās monitoringa stacijās. Galvenās polibromēto difenilēteru (PBDE) lietišķā pielietojuma jomas nosaka viena no to īpašībām – spēja slāpēt degšanu ar liesmu. Tādējādi šo vielu pielietojums kā liesmu slāpētājiem notiek elektronisko iekārtu plastmasas daļās, poliuretāna putās, tekstilizstrādājumos (auto un avio industrijās), kā arī atsevišķu tipu siltumizolācijas materiālos. Tāpat arī perfluoroktānsulfonskābes (PFOS) un tās atvasinājumu regulāra konstatēšana vides monitoringā norāda, ka daļa no izstrādājumiem, kas varētu būt apstrādāti ar PFOS, kura ir samērā plašs lietojuma spektrs, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Vides monitoringa dati, papildu citiem sabiedrības veselību ietekmējošiem faktoriem (bīstamo vielu monitoringa dati pārtikā u.tml.), būtu jāvērtē cilvēka biomonitoringa aspektā.

Nacionālā līmenī informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām tiek apkopota Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā (turpmāk – Reģistrs), ko veido un uztur LVĢMC⁵⁸. Šajā reģistrā ir reģistrētas 3588 vietas, no kurām 250 ir piesārņotas vietas un 2618 potenciāli piesārņotas vietas (2021. gada februāra dati). Par vēsturiski piesārņotu vietu tiek uzskatīta piesārņota teritorija, kuras piesārņotājs savu darbību ir beidzis pirms 2001. gada 1.jūlija, vairs nepastāv, kā arī piesārņojuma radītājam vairs nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā".

Izmantojot Reģistra datus, 2. tabulā uzskaitītas piesārņotākās vietas Latvijas teritorijā, kas vienlaikus arī uzskatāmas par prioritāri sanējamām, jo atbilst šādiem pamatkritērijiem:

– piesārņotai vietai raksturīgs augsts piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus un ir ietekmēta plaša teritorija;

– piesārņotas vietas teritorijas tuvums raksturojas ar jutīgu teritoriju tuvumu, kā arī pastāv virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojuma draudi, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Saskaņā ar veikto izpēti un/vai monitoringa datiem piesārņojošo vielu parametri teritorijā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos kritiskos robežlielumus (C vērtības) un piesārņojuma tālāka izplatība var ietekmēt pazemes ūdeņu vai virszemes ūdeņu kvalitāti;

– ietekmēts liels skaits iedzīvotāju, tai skaitā iespējama negatīva ietekme uz uzņēmējdarbību.

2.tabula. Prioritāri sanējamās vēsturiski piesārņotās vietas⁵⁹

Piesārņotā teritorijas nosaukums	Piesārņotās teritorijas kopējā un piesārņojuma platība	Aptuvenais teritorijā ietekmēto iedzīvotāju skaits	Iespējamā ietekme uz riska ūdensobjektiem*
Dzelzceļa iela 10, Aizkraukle, bijusī dzelzsbetona rūpnīcas teritorija	Platība 8,89 ha (piesārņojuma platība 2,3 ha)	698 tūkst.	Daugava, D427 SP (posms no Aiviekstes līdz Ogrei; Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai)
Kīleveina grāvis, Rīga	Platība 4,6 ha (piesārņojuma platība 2,5 ha)	50 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 9 tūkst.**)	Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai)
Sarkandaugavas kanāls no Ganību dambja uz Daugavas pusi, Rīgā	Platība 5,6 ha (piesārņojuma platība 4,6 ha)	40 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 17 tūkst. **)	Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai); Ķīšezers
Gaides iela 11, Valmiera, bijusī Valmieras naftas bāze	Platība 1,71 ha (piesārņojuma platība nav zināma)	23 tūkst.	Gauja, G215 (posms no Abula līdz Strīķupei)
Mazuta katlu māja Kalnciema ceļā 105B un 109B, Jelgavā	Platība 20,4 ha (piesārņojuma platība 0,45 ha)	78 tūkst.	Iecava, L127 (no iztekas līdz ietekai Lielupē); Lielupe, L143 (posms no Mūsas un Mēmeles satekas līdz Svētei); Lielupe, L107 (no Mēmeles līdz Vecbērzes poldera apvadkanālam); Lielupe, L100 SP (posms no Vecbērzes poldera apvad-kanāla līdz Vecslocenei)
AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" (Marijas ielā 1, Daugavpilī) un PAS "Daugavpils siltumtīkli" siltum-centrāles Nr. 2 (Silikātu ielā 8, Daugavpilī) teritorija	Platība 31,5 ha (piesārņojuma platība 3,29 ha)	83 tūkst.	Daugava, D500 (posms no valsts robežas līdz Laucesai)

Mūsdienīgai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, kas ietver ne tikai izpētes un sanācijas uzraudzību un kontroli, bet arī regulāru informācijas aktualizēšanu reģistrā, ir nozīmīga loma vides kvalitātes saglabāšanā. VVD organizē, pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju. Lai pilnveidotu esošo piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeli, VVD nepieciešams pārņemt savā pārraudzībā no LVĢMC reģistru. Šāds pārvaldības modelis nodrošinātu pilnvērtīgu reģistra uzraudzību un tajā ietvertās informācijas aktualizāciju, kā arī iedzīvotājiem būtu pieejama aktuālā informācija par zemes stāvokli un pašvaldībām – informācija, kas nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai.

Veids	Tendence
Slodze
NMGOS emisijas no ražošanas		Pieaug emisiju apjoms no kurināmā izmantošanas rūpniecībā un rūpniecības procesiem.
Daļiņu PM emisijas no ražošanas		Pieaug emisiju apjoms no elektroenerģijas un siltuma ražošanas sektora.
Ražošanā radīto atkritumu daudzums		Pieaug ražošanā radīto atkritumu apjoms.
Ūdens resursu izmantošana rūpniecības nozarē		Samazinās ūdens izmantošanas apjomi rūpniecībā.
Ražošanas notekūdeņu apjoms		Samazinās ražošanas notekūdeņu apjoms.
Ķīmisko vielu kopējais daudzums		Kopējie apjomi pieaug. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/negatīvu. Bīstamās ķīmiskās vielas ar laiku tiek aizstātas ar mazāk bīstamām vielām ne vienmēr samazinot apjomus.
Īpaši bīstamās vielas		Ievešanas/ražošanas dinamika un apjoma izmaiņas būtiski atšķiras pa vielām/vielu grupām. Turpinās izpēte.

8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi	Avots	Termiņš
Attīstīt novatoriskus industriālos procesus un tīrākas tehnoloģijas	Eiropas industriālā stratēģija	2030. un turpmāk
Atvieglot industriālo simbiozi, proti, izstrādāt pašas industrijas virzītu ziņošanas un sertifikācijas sistēmu un palīdzēt šādu simbiozi realizēt	EK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns	2030. un turpmāk
Popularizēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu resursu izsekošanā, atpakaļizsekošanā un kartēšanā	EK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns	2030. un turpmāk
Nodrošināt labāku cilvēka veselības un vides aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām	Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija	2030. un turpmāk
Veicināt pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu izmantošanu	Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija	2030. un turpmāk

8.3. Politikas apakšmērķi

VPP apakšmērķis ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā ir:

Apakšmērķis 8.1: veicināt piesārņojuma samazināšanu, t.sk. piesārņoto vietu sanāciju, kā arī samazināt bīstamo ķīmisko vielu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

VPP2027 izstrādes procesā tika atjaunots Latvijas Nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (2. pielikumā), kurš ir aktuāls apakšmērķa 8.1. īstenošanā.

8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā

PR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumu
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
8.1.1. Ieviesti LPTP lielajiem ražošanas uzņēmumiem atbilstoši LPTP secinājumiem*	VVD	Ieviesti % uzņēmumos	-	-	100%	100%
8.1.2. Piesārņotu vietu sanācijas projektu īstenošana	VARAM	Vietu skaits	2020.	0	1	4
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277] • Eiropas industriālā stratēģija • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programma

PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
8.2.1. Ieviesti rīki bīstamo vielu identificēšanā, t.sk. izmantojot digitālos risinājumus	VARAM	skaits	2020.	0	1	2
8.2.2. Patērētāju gatavība īstenot darbības, lai novērstu piesārņojumu ar bīstamām vielām (% aptaujas respondentu)	VARAM	% aptaujas respondentu	2021.	45	50	55
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [277] • Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija

9. Radiācijas drošība

Šajā nodaļā pieejams Radiācijas drošības programmas kopsavilkums. Pilna programma pieejama 3. pielikumā.

Ar likumu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" Latvijā ir izveidota normatīvo aktu bāze radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Tajā ietverti radioaktīvo atkritumu pārvaldības politikas nosacījumi, ievērojot radioaktīvo atkritumu pārvaldības principus.

Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un citu jonizējošā starojuma avotu, kas rada liela apjoma vai augstas aktivitātes radioaktīvos atkritumus, kā arī pārredzamā nākotnē nav plānots šādus objektus vai iekārtas izveidot. Latvijā ir tikai viens radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts – glabātava "Radons", uz kuru attiecināmas prasības par apglabāšanas objekta apsaimniekošanu pēc tā slēgšanas. Valsts sistēma radiācijas drošībai, kodoldrošībai un radioaktīvo atkritumu pārvaldībai veidota atbilstoši esošajiem radioaktīvo atkritumu apjomiem, kā arī ņemot vērā aplēses par nākotnē paredzamiem radioaktīvo atkritumu apjomiem un nākotnē Latvijā attīstāmām tehnoloģijām.

Situāciju valstī radiācijas drošības jomā raksturošanai šajā nodaļā norādīts aktuālākais slodzes indikators.

Veids	Tendence
Slodze
Administratīvā sloga izmaiņas operatoriem		Tendence pozitīva, bet ir konstatētas vēl neizmantotas iespējas mazināt slogu.
Operatoru izpratne par radiācijas drošības jautājumiem		Tendence pozitīva, vērojama operatoru izpratnes palielināšanās.
Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem		Tendence nav viennozīmīga.

9.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Plānojot un īstenojot politiku, Latvijai jānodrošina, ka gan esošās, gan nākotnes paaudzes Latvijā un pasaulē kopumā tiek pasargātas no Latvijā radīta nevēlama jonizējošā starojuma.

Mērķi	Avots	Termiņš
Uzlabot jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanu	Direktīva 2013/59/Euratom Direktīva 2011/70/Euratom Valsts civilās aizsardzības plāns Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija	Pastāvīgi
Veicināt sabiedrības izpratni radiācijas drošības jautājumos	Valsts civilās aizsardzības plāns	Pastāvīgi

9.3. Politikas apakšmērķi

Radiācijas drošības jomā ir nepieciešams sasniegt sekojošus apakšmērķus:

Apakšmērķis 9.1: Droša jonizējošā starojumu avotu apsaimniekošana.

Apakšmērķis 9.2: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība.

Apakšmērķis 9.3: Uzlabojusies sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem,

Apakšmērķis 9.4: Stiprināta radiācijas avāriju pārvaldība

Apakšmērķis 9.5: Pilnveidota darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēma

9.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji radiācijas drošības un kodoldrošības jomā

PR 9.1. Politikas rezultāts: droša jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
9.1.1. Nodrošināta droša valsts nozīmes jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana – likvidēts Salaspils kodolreaktors	VARAM, LVĢMC	n/a	2020.	Nav likvidēts	Tiek veikti faktiskie likvidēšanas darbi	Tiek veikti faktiskie likvidēšanas darbi
9.1.2. Pilnveidota sadarbība radiācijas avāriju gadījumā	VARAM, VVD	n/a	2020.	Izveidota darba grupa sadarbības veicināšanai radiācijas avāriju gadījumā	Izstrādāti algoritmi iestāžu sadarbībai radiācijas avāriju gadījumā, pilnveidoti tiesību akti radiācijas avāriju pārvaldības jomā
9.1.3. Pilnveidota darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēma	VARAM, VVD	n/a	2020.	Administratīvais slogs operatoriem nav iespējami mazs, VVD darbinieku kompetences nepieciešams stiprināt		Administratīvais slogs operatoriem iespējami mazs, VVD darbinieku kompetences stiprinātas
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476)

PR 9.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
9.2.1. Paplašināta radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons" un tajā uzlabota vēsturisko atkritumu tvertņu drošība	LVĢMC	n/a	2020.	Nav veikti paplašināšanas un drošības izbūves darbi	Uzsākti faktiskie paplašināšanas un drošības izbūves darbi	Glabātava "Radons" paplašināta un tajā veikti drošības izbūves darbi
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija

PR 9.3. Politikas rezultāts: Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem
Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Mērvienība	Bāzes gads	Bāzes gada vērtība	2024. gads	2027. gads
9.3.1. Veicināta sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem	VVD, VARAM	n/a	2020.	Nav informācijas n/a	Tiek gatavoti un īstenoti sabiedrības informēšanas pasākumi (vismaz 2 pasākumi)	Noorganizēti sabiedrības informēšanas pasākumi, sagatavoti un izplatīti informatīvie materiāli, kampaņas (vismaz 4)
9.3.2. Veicināta operatoru un VVD RDC zināšanas par radiācijas "drošības kultūru"	VVD	n/a	2020.	n/a	Tiek gatavoti un īstenoti pasākumi radiācijas drošības kultūras veicināšanai (par 5 % paaugstināts operatoru izpratnes līmenis)	Noorganizēti radiācijas drošības kultūras veicināšanas pasākumi, izplatīti materiāli (par 10 % paaugstināts operatoru izpratnes līmenis)
Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [434] • Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476)

III. Rīcības virzieni un uzdevumi

1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots (sasaiste ar NAP2027 un SAM **)	Sasaiste ar VPP2027 politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.1.	Atjaunot zemes virsmas apauguma monitoringa programmu	2027.	VARAM		Valsts budžets ***	PR1.3 (RR1.3.2.) PR6.2. (6.2.4.)
1.2.	Attīstīt regulāru mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu, t.sk. par karsta un nogāžu procesiem*	2027.	LVĢMC, DAP		Valsts budžets	PR1.3 (RR1.3.2.)
1.3.	Attīstīt regulāru vides stāvokļa bioindikācijas monitoringu	2027.	LU, Bioloģijas institūts		Valsts budžets	PR1.1. (RR1.1.1.)
1.4.	Nodrošināt tautsaimniecības nozarēm aktuālu klimatisko un hidrometeoroloģisko operatīvo informāciju un modeļu izstrādi	2027.	LVĢMC		Valsts budžets	PR 2.1 (RR2.1.1.)
1.5.	Nodrošināt savlaicīgu sabiedrības brīdināšanu par bīstamām meteoroloģiskām un hidroloģiskām parādībām, kā arī ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti	2027.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.2.3.) un NFI	PR1.1. (RR1.1.2.) PR 2.1 (RR2.1.1., RR2.1.2)
1.6.	Nodrošināt vides informācijas un vides datu pārvaldību, savietojamību un automatizāciju, tai skaitā veicinot monitoringa ietvaros iegūto datu pieejamību apkopotā veidā datu bāzēs, kas ir savstarpēji saistītas	2027.	LVĢMC, DAP, LHEI, VVD	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds: ERAF 1.3.1. ANM 2.1.3.1. (NAP [292]; [179])	PR1.1. (RR1.1.2.) PR1.1. (RR1.1.4.) PR 2.1 (RR2.1.1.)
1.7.	Iegūt informāciju par sugām un biotopiem Natura 2000 vietās un ārpus tām	2027.	DAP		Valsts budžets	PR 2.4 (RR2.4.1.-2.4.6.)
1.8.	Nodrošināt pilnvērtīgas informācijas iegūšanu un analīzi par ūdeņu kvalitāti un kvantitāti	2027.	LVĢMC	DAP, LHEI, LLU	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ ERAFZ (NAP [282]; [284])	PR 2.2 (RR2.2.1.-2.2.7.)
1.9.	Nodrošināt ikgadējo SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un šo emisiju prognožu monitoringu	2027.	LVĢMC		Valsts budžets	PR 2.1 (RR2.1.8.)
1.10.	Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas digitalizāciju un elektronisku pieejamību	2027.	LVĢMC		Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [286])	PR1.3. (RR1.3.2.) PR4.2. (RR4.2.1., RR4.2.2.)

2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija *	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
2.1.	Pilnveidot fluorēto SEG tiesisko regulējumu	2027.	VARAM		Valsts budžets	PR3.1 (RR3.1.1)
2.2.	Izstrādāt elektronisko datubāzi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām SEG	2023.	LVĢMC	VARAM	NFI	PR3.1 (RR3.1.1)
2.3.	Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķus sektoriem, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir ne mazāk ambiciozi kā klimata mērķi Latvijai, kas noteikti ES tiesību aktos	2027.	VARAM	Nozaru ministrijas	Valsts budžets	PR3.1 (RR3.1.1)
2.4.	Veikt pašreizējās prakses novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus tautsaimniecības nozarēs	2023.	VARAM		NFI	PR3.1 (RR3.1.4), PR3.2. (RR3.2.3.)
2.5.	Izstrādāt starpdisciplināru pētījumu par šķēršļiem paradumu maiņai klimata pārmaiņu mazināšanai un identificēt ekonomiski pamatotas alternatīvas paradumu maiņai	2027.	VARAM		Valsts budžets	PR1.3. (RR1.3.2.), PR.1.4. (1.4.2.), PR3.1 (RR3.1.4)
2.6.	Nodrošināt finansējumu pasākumiem sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanai par klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās jautājumiem	2027.	VARAM	IZM	Valsts budžets	PR1.3. (RR1.3.1.) PR3.1. (RR3.1.1.)
2.7.	Novērtēt valsts budžeta plānošanas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām	2023.	VARAM		NFI	PR1.5. (RR 1.5.1.), PR3.1 (RR3.1.4)
2.8.	Izveidot reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmu	2023.	CSP	VARAM, pašvaldības	NFI	PR1.1. (RR1.1.2.), PR3.1 (RR3.1.4)
2.9.	Sagatavot izvērtējumu par tiešo un netiešo fosilo subsīdiju izskaušanu	2024.	VARAM		Valsts budžets	PR3.1. (RR 3.1.4)
2.10.	Nodrošināt ES ETS darbību Latvijā	Pastāvīgi	VARAM		Valsts budžets	PR3.1. (RR 3.1.1.)
2.11.	Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG prognozēšanas modeļa pilnveidošanu	Pastāvīgi	VARAM	Nozaru ministrijas, attiecīgās institūcijas	Valsts budžets	PR3.1 (RR3.1.1)

3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
3.1.	Izstrādāt informatīvo ziņojumu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības virzību uz klimatneitralitāti veicināšanu	2025.	ZM, VARAM	LVMI "Silava"	Valsts budžets	PR3.1. (RR3.1.3., RR3.1.4.)

4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdz-atbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
4.1.	Izstrādāt un ieviest uz risku izvērtējumu balstītas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas60	2027.	Pašvaldības	VARAM	Pašvaldību budžets*, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282] SAM 2.1.3.) , Taisnīgas pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.)	PR.1.5. (RR 1.5.2.) PR3.2. (RR3.2.1.), PR7.1 (RR7.1.1., RR7.1.2.)
4.2.	Izstrādāt uz risku izvērtējumiem balstītas tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, plānus vai vadlīnijas	2027.	ZM, EM, SM, VM, VARAM		Valsts budžets	PR3.2. (RR3.2.2.), PR7.1 (RR7.1.1., RR7.1.2.)
4.3.	Veikt Latvijas klimata pārmaiņu scenāriju līdz 2100. gadam atjaunošanu	2023.	LVĢMC	VARAM	NFI	PR3.2. (RR3.2.3.)
4.4.	Pilnveidot nacionālās brīdināšanas sistēmu, t.sk. ar uz ietekmi vērstu pieeju	2023.	LVĢMC	VARAM, VUGD	NFI	PR1.1. (RR1.1.2.) PR3.2. (RR3.2.3.)
4.5.	Pilnveidot hidrometeoroloģisko novērojumu tīklu klimata pārmaiņu novērtēšanai reģionu un nozaru griezumā	2027.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /ERAFZ (NAP [284])	PR3.2. (RR3.2.3.) PR2.1. (RR2.1.1.)
4.6.	Izveidot un uzturēt operatīvu nacionālā līmeņa skaitlisko laika apstākļu prognožu modeli prognožu un brīdinājumu nodrošināšanai	2027.	LVĢMC		Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282]) / programmas	PR3.2. (RR3.2.3.)
4.7.	Papildināt hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmu ar ietekmju novērtējumu uz dažādām tautsaimniecības jomām	2027.	LVĢMC	VUDG	Valsts budžets, citi ārvalstu fondi/programmas	PR1.1. (RR1.1.2.) PR3.2. (RR3.2.3.)
4.8.	Atjaunināt regulāru Latvijas krasta erozijas novērtējumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus **	2023.	LVĢMC, VARAM		NFI (projekts "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā")	PR3.2. (RR3.2.3.), PR7.1. (RR7.1.2.)
4.9.	Nodrošināt kompetenču bāzes uzlabošanu krasta erozijas novēršanai	2023.	VARAM		NFI	PR3.2. (RR3.2.3.), PR7.1. (RR7.1.2.)

5. Rīcības virziens: Derīgo izrakteņu izmantošana aprites ekonomikas kontekstā un materiālu racionāla izmantošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
5.1.	Veikt izpēti par aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā	2022.- 2026.	VARAM	EM, ZM, VVD, LVĢMC	Valsts budžets (t.sk. LVAF),	PR1.3 (RR1.3.2.) PR 1.4. (RR1.4.1.) PR4.1., PR 4.2. (RR4.2.1.)
5.2.	Izpētes par aprites ekonomikas principu ieviešanu derīgo izrakteņu ieguvē un izmantošanā rezultātu ieviešanas programmas izstrāde	2027.	VARAM	EM, ZM, VVD, LVĢMC	Valsts budžets (LVAF),	PR1.3 (RR1.3.2.) PR 4.2. (RR4.2.1.)

6. Rīcības virziens: Degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
6.1.	Izstrādāt degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu identificēšanas un rekultivācijas kritērijus	2025.	VARAM, pašvaldības	LVĢMC, VVD ZM	Valsts (t.sk LVAF), un pašvaldību budžets	PR1.3 (RR1.3.2.) PR6.2 (RR6.2.1)
6.2.	Ieviest finanšu un organizatoriskos instrumentus, kas sekmē savlaicīgu ieguves vietu rekultivāciju un nerada jaunas degradētas ieguves vietas	2027.	VARAM	VVD, pašvaldības, īpašnieki	Valsts un pašvaldību budžets, privātie (īpašnieku) līdzekļi	PR1.4. (RR1.4.1., 1.4.2.), PR6.2, (RR6.2.1)
6.3.	Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas pasākumu noteikšana un to ieviešana	2027.	VARAM	Īpašnieki, VVD	Īpašnieku līdzekļi (publiskie un privātie); Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [288], SAM 6.1.1.)	PR6.2 (RR6.2.1)

7. Rīcības virziens: Nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar aktuālu ģeoloģisko informāciju
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
7.1.	Veikt Latvijas ģeotermālā potenciāla novērtējuma aktualizāciju	2027.	VARAM	LVĢMC	Valsts budžets	PR1.3 (RR1.3.2.)
7.2.	Uzsākt ģeoloģisko kartēšanu un noteikt potenciāli pieejamos un rūpnieciski izmantojamos zemes dzīļu resursus	2027.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets (t.sk LVAF), citi ārvalstu fondi (NAP [286])	PR1.3 (RR1.3.2.)

8. Rīcības virziens: Efektīva zemes dzīļu izmantošanas procesa nodrošināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
8.1.	Pilnveidot zemes dzīļu izmantošanas normatīvo regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu, pilnveidotu administratīvos procesus iesaistītajās iestādēs un celtu to kapacitāti	2022.- 2027.	VARAM	EM, ZM	Valsts budžets	PR 4.2. (RR.4.2.1.)
8.2.	Pilnveidot derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas procesu un derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanas procesu	2022.- 2027.	VARAM	LVĢMC	Valsts budžets	PR 4.2. (RR.4.2.1.)
8.3.	Uzlabot būvniecības un zemes dzīļu izmantošanas saistītos procesus BIS un digitālo atskaitīšanās kārtību par iegūto derīgo izrakteņu apjomu	2024.-2027.	VARAM, EM	BVKB, VVD, LVĢMC	Valsts budžets, citi ārvalstu fondi	PR1.1 (RR1.1.2.) PR 4.2. (RR.4.2.1.)
8.4.	Pilnveidot zemes dzīļu informācijas izvērtēšanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas un dabas resursu lietošanas dokumentācijas izsniegšanas un uzskaites kārtību	2022.-2024.	VARAM	LVĢMC, VVD	Valsts budžets, citi ārvalstu fondi	PR1.1 (RR1.1.2.) PR4.2. (RR4.2.1.)
8.5.	Ieviest tālizpētes un citas tehnoloģijas, kā arī jaunas datu analīzes metodes zemes dzīļu izmantošanas kontroles procesā	2022.-2024.	VVD, LVĢMC, DAP		Valsts budžets, citi ārvalstu fondi	PR1.1 (RR1.1.2., RR1.1.4.)

9. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas enerģijas ražošanas sektorā
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
9.1.	Paplašināt jaunu pieslēgumu skaitu pie centralizētajām un lokālajām siltumapgādes sistēmām un veicināt novecojušo un neefektīvo lokālo un individuālo apkures sistēmu atjaunošanu, sniedzot finansiālu atbalstu	2022.-2027.	EM, VARAM, pašvaldības	-	Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283], SAM 2.2.3.)	PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.) PR5.1 (RR5.1.1., RR 5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1.), PR5.3. (RR5.3.1.)
9.2.	Sniegt finansiālu atbalstu zemu (tai skaitā nulles) emisiju AER izmantošanai centralizētajā un lokālajā siltumapgādē	2022.-2027.	EM, pašvaldības	VARAM	Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [281], SAM 2.1.1.)	PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2., PR1.4.3) PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)
9.3.	Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu enerģētikas sektorā izmantotajās biomasas sadedzināšanas iekārtās	2022.-2027.	VARAM EM (atbalsts iekārtām energoefektivitātes pasākumu ietvaros)	Pašvaldības	Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283])	PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2., PR 1.4.3) PR5.1., (RR5.1.2.), PR5.2, (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.), PR5.3., (RR5.3.1.)
9.4.	Pilnveidot gaisa kvalitātes datu uzskaiti vietējā līmenī, izstrādājot risinājumu informācijas uzkrāšanai (saistībā ar lokālajiem gaisa kvalitātes rīcības plāniem u.c.)	2027.	Attiecīgās pašvaldības	VARAM	Valsts un pašvaldības budžets (NAP [283])	PR1.1 (RR1.1.1.) PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.) PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)
9.5.	Sabiedrības informēšana par individuālām iespējām samazināt gaisa piesārņojumu	2022.-2027.	VARAM, pašvaldības		Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR1.1 (RR1.1.1.) PR1.4. (RR1.4.1., RR1.4.2.) PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2.,RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)

10. Rīcības virziens: Pilnveidot gaisa aizsardzības un trokšņa pārvaldības sistēmu
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
10.1.	Normatīvā regulējuma pilnveidošana gaisa un smaku jomā, tai skaitā, izvērtējot elektronisko degunu ieviešanu smaku novērtēšanā un kontrolē	2022.-2027.	VARAM	VVD, LVĢMC	Valsts budžets	PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2. RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)
10.2.	Uzlabot un modernizēt esošo gaisa kvalitātes monitoringa tīklu un efektīvāk izmantot gaisa kvalitātes modelēšanu nacionālā līmenī, gaisa kvalitātes novērtēšanai	2027.	LVĢMC, VARAM, attiecīgās pašvaldības		Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ERAF (NAP [282]; [283]; [292], SAM 2.2.3.) . Daļēji saistīts ar projektu 5.4.2.2/17/I/001 "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība", kas turpināsies vēl 2022.gadā. (NAP 2014-2020 [338]).	PR1.1. (RR1.1.2., RR1.1.4.) PR2.1 (RR2.1.2.-2.1.5., RR2.1.9.-2.1.10.) PR5.3. (RR5.3.1.)
10.3.	Atjaunot un pilnveidot piesārņojošo vielu emisiju datu bāzes	2022.-2027.	LVĢMC, VVD		Valsts budžets, NFI	PR1.1 (RR1.1.2., RR1.1.4.) PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)
10.4.	Stiprināt gaisa piesārņojuma un smaku kontroli, tai skaitā, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos un IT risinājumus	2022.-2027.	VVD, VAAD (mēslošanas līdzekļu jomā)		Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283], SAM 2.2.3.)	PR1.1 (RR1.1.2.) PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)
10.5.	Izstrādāt vienotas metodikas un vadlīnijas vides normatīvo aktu prasību vienādai piemērošanai, aktualizēt un uzlabot pieeju gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķināšanai un uzskaitei	2022.-2027.	VVD, LVĢMC, VARAM		Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR5.1 (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)
10.6.	Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi un īstenošanu pašvaldībās	2022.-2027.	Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pašvaldības	VARAM, VVD, LVĢMC, SM	Valsts un pašvaldības budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [283], SAM 2.2.3.; [314],	PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.)
10.7.	Stiprināt pašvaldību lomu gaisa aizsardzības jautājumu pārvaldībā, t.sk. īpašu prasību noteikšanā teritorijas attīstības plānošanas procesa ietvaros	2022.-2027.	VARAM, pašvaldības		Valsts un pašvaldību budžets	PR5.2 (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)
10.8.	Normatīvā regulējuma pilnveidošana vides trokšņa pārvaldībā	2022.-2027.	VARAM		Valsts budžets	PR5.4. 2.

11. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana un izglītošana gaisa aizsardzības jomā
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
11.1.	Paplašināt un uzlabot sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojumu un gaisa kvalitāti	2022.-2027.	LVĢMC, VVD	Pašvaldības, SM	Valsts un pašvaldības budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /ERAF (NAP [283], SAM 2.2.3.	PR1.1. (RR1.1.2.)
11.2.	Izstrādāt un ieviest efektīvu sistēmu sabiedrības informēšanai paaugstināta gaisa piesārņojuma gadījumos	2023.	LVĢMC	VARAM, VVD, VI, VUGD, pašvaldības	Valsts un pašvaldību budžets (NAP [283])	PR1.1. (RR1.1.2., RR1.1.3., RR1.1.4.)

12. Rīcības virziens: Samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas transporta sektorā
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
12.1.	Papildus pasākumu īstenošana transporta sektora radīto emisiju samazināšanai un finansiāla atbalsta sniegšana šo pasākumu īstenošanai	2027.	SM, VARAM EM pašvaldības		Valsts budžets, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, ANM (3.1.1.6.i- skolēnu autobusi; 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana); NAP [281], SAM 6.1.1.-pašvaldību autobusi un NAP [314]), SAM 2.3.1.	PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2. (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.), PR5.3. (RR5.3.1.)
12.2.	Pilnveidot normatīvo regulējumu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ierīkošanu	2022.-2027.	SM, EM	VARAM	Valsts budžets	PR5.1. (RR5.1.2.), PR5.2, (RR5.2.1., RR5.2.2., RR5.2.3.), PR5.3., (RR5.3.1.)

13. Rīcības virziens: Samazināt piesārņojošo vielu emisijas lauksaimniecības sektorā
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
13.1.	Veicināt labas lauksaimniecības prakses īstenošanu	2022.-2027.	ZM, VVD, VAAD	Lauksaimniecības organizācijas, LAD	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ ELFLA , (NAP [291])	PR1.2 (RR1.2.3.) PR5.1 (RR5.1.3.), PR7.5 (RR7.5.1, RR7.5.3)
13.2.	Sniegt finansiālu atbalstu vides prasību īstenošanai lauksaimniecībā	2022.-2027.	ZM	LAD, VAAD	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ ELFLA, (NAP [291])	PR1.4. (RR1.4.1.) PR5.1 (RR5.1.3.), PR7.5 (RR7.5.1, RR7.5.3)

14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
14.1.	Noteikt aizsardzības mērķus ES nozīmes sugām un biotopiem	2025.	DAP	VARAM, Zinātniskās un pētniecības organizācijas (LU, DU, LLU, LVMI Silava u.c.)	Valsts budžets, Kohēzijas fonds (Projekts 5.4.2.1/16/I/001 Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā (NAP2014.-2020., [422]), un LIFE IP LatViaNature	PR6.1 (RR6.1.1a RR6.1.1.b. RR6.1.2.)
14.2.	Izstrādāt sugu aizsardzības plānus un uzsākt to ieviešanu	2026.	DAP, VARAM	Zinātniskās organizācijas, NVO	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /programmas: Kohēzijas fonda projekts 5.4.2.1/16/I/001 Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā (NAP 2014-2020 [422]) un (NAP2021-2027 [289]; [290], SAM 2.2.3.) un LIFE-IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.1.b. RR6.1.2.)
14.3.	Bioloģiskās daudzveidības ex-situ saglabāšanas pasākumu īstenošana (botānisko dārzu un zooloģisko dārzu kolekciju izveide, vairošanas metodiku izstrāde, ģenētiski pilnvērtīgas rezerves grupu uzturēšana)	2025.	NBD, RNZD	ZM	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR6.1. (RR6.1.1.b. RR6.1.5.)
14.4.	Savvaļas dzīvnieku glābšanas un rehabilitācijas normatīvā regulējuma pilnveidošana	2024.	ZM	PVD	Valsts budžets	PR6.1. (RR6.1.1.b., RR6.1.5)
14.5.	Sistemātiskas pieejas uzlabošana nelegālās tirdzniecības ar aizsargājamām sugām kontrolei	2023.	VARAM	DAP, ZM, PVD, VMD	Valsts budžets	PR6.1.
14.6.	Daudzfunkcionāla dzīvnieku karantīnas, īslaicīgās izvietošanas un ex-situ sugu pavairošanas programmu atbalsta centra izveide	2025.	RNZD		Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature, cits ārvalstu finansējums	PR6.1. (RR6.1.1.b., RR6.1.5)

15. Rīcības virziens: Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem un ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
15.1.	Natura 2000 tīkla pabeigšana, novēršot EK norādītās nepilnības un veicinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu	2024.	VARAM	DAP	Valsts budžets	PR6.1 (RR6.1.3 RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
15.2.	Izvērtēt ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādes un apstiprināšanas normatīvo regulējumu un praksi, tai skaitā finansējuma nodrošināšanu plānu ieviešanai, veikt nepieciešamos pilnveidojumus regulējumā	2025.	VARAM	DAP, ZM	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR6.1. (RR6.1.4.)
15.3.	Noteikt aizsardzības mērķi visām Natura 2000 teritorijām	2025.	VARAM	DAP, pašvaldības	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /programmas: daļēji Kohēzijas fonda projekts 5.4.2.1/16/I/001 "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" (NAP 2014-2020 [422]) un (NAP2021-2027 [289]; [290]) un LIFE IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
15.4.	Izvērtēt un pilnveidot aizsargājamo teritoriju tīklu atbilstoši ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķiem	2027.	VARAM	DAP, ZM, VMD	Valsts budžets	PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b. RR6.1.4.)
15.5.	Pamatojoties uz dabas aizsardzības plāniem, īstenot kompleksus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus Natura 2000 teritorijās	2027.	DAP	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds un LIFE (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.) Daļēji saistīts ar Darbības programmu 2014.-2020.g. SAM pasākumu 5.4.3., kur projektu īstenošana tikai sāksies un norisināsies līdz 2023.gadam.	PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b. RR6.1.4.)

16. Rīcības virziens: Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
16.1.	Biotopu aizsardzības plānu izstrāde	2024.	DAP	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.)	PR6.1.(RR6.1.1.a., RR6.1.2)
16.2.	Aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējuma metodikas izstrāde un aprobēšana	2027.	DAP		Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature	PR6.1.(RR6.1.1.a.)
16.3.	Aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana un apsaimniekošana	2027.	DAP, ZM	LVM, pašvaldības	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [289]; [290], SAM 2.2.3.; SAM 6.6.1.)	PR6.1.(RR6.1.1.a., RR6.1.2)
16.4.	Brīvprātīgās vienošanās ar zemes īpašniekiem par aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu uzlabošanu - normatīvā regulējuma izveide, aprobācija	2027.	VARAM	DAP	Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.1.a., RR6.1.2)

17. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
17.1.	Izstrādāt sugu un biotopu aizsardzības mērķu sasniegšanas uzraudzības sistēmu	2025.	VARAM	DAP	Valsts budžets	PR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.1.(RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
17.2.	Centralizēta dabas aizsardzības jomas informācijas portāla izveide	2027.	DAP		Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature projekts	PR 1.1. (RR1.1.2., RR1.1.4.), PR6.1.(RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
17.3.	Specializētu zinātnisko pētniecības grupu izveide bioloģiskās daudzveidības aizsardzības u.tml. jautājumu risināšanai	2027.	DAP		LIFE IP LatViaNature	PR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.1.(RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.RR6.2.3.)
17.4.	Bioloģiskās daudzveidības palielināšanas rezultātos balstītas atbalsta sistēmas pilot projektu plānošana un īstenošana lauksaimniecībā	2027.	DAP	ZM	Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
17.5.	Jaunu bioloģiskās daudzveidības novērtējuma indikatoru izstrāde un testēšana lauksaimniecības platībām	2027.	DAP	ZM	Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
17.6.	Latvijas Tūrisma attīstības plānā iekļaut pasākumus dabas tūrisma pakalpojumu, tai skaitā infrastruktūras saskaņotai attīstībai.	2027.	EM	DAP, nozares asociācijas	Valsts budžets	PR6.2.
17.7.	Dabisku procesu plašāka pielietojuma veicināšana meža apsaimniekošanā	2027.	ZM	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ELFLA, (NAP [291])	PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
17.8.	VARAM vides / dabas izglītības stratēģijas ieviešana	2027.	VARAM	IZM, DAP	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [292], SAM 2.2.3.)	PR1.3. (RV1.3.1.)

18. Rīcības virziens: Invazīvu svešzemju sugu ietekmes mazināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
18.1.	Rīcības plānu par invazīvu svešzemju sugu izplatības ceļiem revīzija un papildināšana	2024.	DAP	VARAM, VAAD	Valsts budžets (t.sk. LVAF), LIFE IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.6.)
18.2.	Invazīvu svešzemju sugu izplatības monitoringa integrēšana vides monitoringa sistēmā	2022.	DAP	VAAD, LVĢMC, LHEI, LMD	Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature	PR2.4. (RR2.4.7.), PR6.1. (RR6.1.6.)
18.3.	Invazīvu svešzemju sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošana un īstenošana	2027.	DAP	pašvaldības	Valsts budžets, LIFE IP LatViaNature	PR6.1. (RR6.1.6.)

19. Rīcības virziens: Degradēto ekosistēmu apzināšana un atjaunošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
19.1.	Degradēto ekosistēmu klasifikācijas, novērtējuma un kartēšanas metodikas izstrāde	2025.	VARAM		Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.2. (RR6.2.1.), PR7.5, (RR7.5.1)
19.2.	Upju brīva plūduma atjaunošana, hidroloģisko šķēršļu samazināšana	2027.	DAP	VARAM, ZM, LHEI, LVĢMC	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, (NAP [282], [284], SAM 2.2.3.), LIFE GoodWater IP	PR6.2. (RR6.1.1.a. RR6.2.2.), PR7.5, (RR7.5.1)

20. Rīcības virziens: Dabas kapitāla un ekosistēmu pārvaldības pieejas ieviešana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
20.1.	Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma pieejas adaptācija un ekosistēmu pakalpojumu kartējuma un novērtējuma sagatavošana Latvijas teritorijai	2027.	VARAM	DAP	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.2. (RR6.2.3.) PR7.4. (RR7.4.1.), PR6.2., (RR6.2.4.)
20.2.	Ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma, dabas procesu modelēšanas u.tml. izglītības/mācību programmu izveide	2027.	IZM	augstskolas	Valsts budžets (t.sk LVAF), cits ārvalstu finansējums	PR 1.2. (RR1.3.2., RR1.3.3.), PR 1.3. (RR1.3.2.), PR6.2. (RR6.2.3.)
20.3.	Zaļās un zilās infrastruktūras elementu un multifunkcionālu risinājumu izvērtējums un integrēšana teritorijas attīstības plānošanas dokumentos	2027.	VARAM	DAP, plānošanas reģioni, pašvaldības	Valsts budžets (t.sk LVAF), pašvaldību budžets, NFI projekts "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [282], [284], SAM 6.1.1.; SAM 5.1.1.), ES programmas (LIFE, Apvārsnis, Interreg)	PR6.2.(RR6.2.3.), PR3.2, (RR3.2.1), PR3.2.3
20.4.	Izstrādātas efektīvas zemes resursu pārvaldības vadlīnijas	2025.	VARAM	LLU	Valsts budžets (t.sk. Valsts pētījumu programma), cits ārvalstu finansējums	PR1.3. (RR1.3.2.) PR6.2. (RR6.2.4.)

21. Rīcības virziens: Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija *	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
21.1.	Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana) pieejamo finansēšanas instrumentu apzināšana un izvērtējums	2023.	VARAM	DAP	Valsts budžets (t.sk LVAF), LIFE IP LatViaNature	PR1.4. (RR1.4.1.), PR6.1. (RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
21.2.	Degradēto ekosistēmu (biotopu) atjaunošanas pasākumiem pieejamo finansēšanas instrumentu apzināšana un izvērtējums	2025.	VARAM		Valsts budžets (t.sk LVAF), LIFE IP LatViaNature	PR1.4. (RR1.4.1.) PR6.2. (RR6.2.1.)
21.3.	Finansējuma sistēmas pilnveidošana /paplašināšana atbalsta un kompensējošiem maksājumiem, t.sk. par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un/vai papildus nosacījumiem aizsargājamās teritorijās, u.c.	2027.	VARAM	DAP	Valsts budžets, ES programmas, nacionālie projekti	PR1.4 (RR1.4.1.), PR6.1.(RR6.1.1.a. RR6.1.1.b.)
21.4.	Invazīvu svešzemju sugu apkarošanas pasākumu īstenošana (t.sk. finansējuma identificēšana pasākumu veikšanai)	2025.	VARAM		Valsts budžets, ES programmas, nacionālie projekti	PR6.1. (RR6.1.6.)

22. Rīcības virziens: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un plūdu riska pārvaldība
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
22.1.	Uzlabot lietus notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmu pilsētās un apdzīvotās vietās, izstrādājot vietējo pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas	2027.	pašvaldības	VARAM	Pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3.), Taisnīgas pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.)	PR7.1 (RR7.1.2) PR3.2, (RR3.2.1.)
22.2.	Pilnveidot un attīstīt plūdu riska informācijas sistēmu, t.sk. izstrādājot un integrējot lietus plūdu modeli, ietverot klimata pārmaiņu ietekmi un applūšanas scenārijus (reizi 5, 20, 50 gados)	2027.	LVĢMC	-	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2) PR3.2 (RR3.2.1)
22.3.	Pārskatīt regulējumu, izvērtējot pienākumu mazajiem HES uzstādīt automātiskos līmeņa mērītājus	2024.	VARAM	VVD, BIOR, LVĢMC	Valsts budžets	PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2), PR3.2, (RR3.2.1)
22.4.	Īstenot pasākumus upju un jūras krastu erozijas mazināšanai	2027.	Pašvaldības	VARAM, LVĢMC	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3. pasākums 2.1.3.2.)	PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2, RR 7.1.3.)
22.5.	Izvērtēt nepieciešamību pārskatīt normatīvo regulējumu plūdu riska zonās, paredzot papildu nosacījumus	2027.	VARAM, pašvaldības	EM, DAP, LVĢMC, VVD	Valsts budžets	PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2, RR 7.1.3.), PR3.2, (RR3.2.1)
22.6.	Izveidot darba grupu lietus ūdeņu apsaimniekošanas iespējamā regulējuma izstrādei	2024.	VARAM EM, ZM NVO Zinātniskās institūcijas	pašvaldības	Valsts budžets	PR3.2 (RR3.2.1), PR7.1. (RR7.1.2)
22.7.	Izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānošanas dokumentus (2022.-2027.g.) un ieviest pasākumu programmas, uzsākt plūdu riska pārvaldības plānu izstrādi 2028. – 2033.gadu periodam	2022.-2027.*	LVĢMC	VARAM un pasākumu programmās norādītie atbildīgie	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3. pasākums 2.1.3.2.)	PR7.1 (RR7.1.1, RR7.1.2, RR 7.1.3.), PR3.2, (RR3.2.1, RR3.2.4)

23. Rīcības virziens: Datos un zināšanās balstīta jūras telpiskā plānošana un jūras krasta erozijas pārvaldības uzlabošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
23.1.	Pilnveidot zināšanu bāzi par klimata pārmaiņu, mijiedarbībā ar citiem vides stresoriem, ietekmi uz jūras ekosistēmu un jūras izmantošanas veidiem, kā arī jūras izmantošanas ietekmi uz klimata izmaiņām	2027.	VARAM	LVĢMC, LHEI	Valsts budžets	PR1.3. (RR1.3.2.) PR7.1 (RR7.1.1, 7.1.2.)
23.2.	Iepazīstināt lēmumu pieņēmējus ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem par jūras telpas izmantošanu	2027.	VARAM	LVĢMC, LHEI	Valsts budžets, ES programmas Apvārsnis Eiropa, Interreg NAP [457]	PR1.1. (RR1.1.1.) PR7.1 , (RR7.1.2)
23.3.	Pasākumu programmas izstrāde un tās īstenošana jūras krasta erozijas mazināšanai (skat. arī saistīto uzdevumu 4.8.)	2027.	VARAM	Pašvaldības	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, NFI (projekts "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā") NAP [282]	PR7.1 (RR7.1.1, RR 7.1.2, RR 7.1.3.)

24. Rīcības virziens: Ūdens resursu ieguves risku novērtēšana, resursu izmantošanas lietderība un lietus ūdeņu izmantošana mājsaimniecībās
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
24.1.	Veikt riska izvērtējumu dzeramā ūdens centralizētai apgādei izmantotajās pazemes un virszemes ūdensgūtnēs	2027.	Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, LVĢMC, pašvaldības		Privātie līdzekļi (ūdens lietotāji)	PR7.2. (RR7.2.1)
24.2.	Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un izstrādāt plānus zudumu mazināšanai	2027.	Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji		Privātie līdzekļi (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji)	PR7.3. (RR7.3.1.. RR7.3.2.)
24.3.	Popularizēt un veicināt lietus ūdeņu izmantošanu saimnieciskām vajadzībām, t.sk. sniegt atbalstu pilotprojektiem zaļās infrastruktūras attīstībai	2027.	VARAM	Pašvaldības	Valsts un pašvaldību budžets	PR7.3. (RR7.3.1)
24.4.	Veicināt un popularizēt dzeramā ūdens brīvu pieejamību	2027.	ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, NVO	VARAM, VM (informācija par dzeramā ūdens kvalitāti un tās kontroli), pašvaldības	Valsts budžets, privātie līdzekļi	PR7.2. (RR7.2.2)
24.5.	Izvērtēt attīrītu notekūdeņu atkārtotas izmantošanas lietderību un nepieciešamību lauksaimniecības zemju laistīšanai (apūdeņošanai)	2022.*	VARAM		Valsts budžets	PR7.3. (RR7.3.1)
24.6.	Ūdensapgādes ārējo inženiertīklu izbūve un pārbūve, lai nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni nodrošinātu visiem (100%) Latvijas iedzīvotājiem, kas to saņem no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.	2027.	Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji	Pašvaldības	Pašvaldību budžets, privātie līdzekļi (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji)	PR 7.2. (RR7.2.1., RR7.2.4.)
24.7.	Izvērtēt prasības par dzeramā ūdens kvalitātes rādītāju novērojumiem virszemes un pazemes ūdensobjektos atbilstoši Direktīvai (ES) 2020/2184 un izstrādāt plānu attiecīgo rādītāju monitoringam, papildinot Ūdeņu monitoringa programmu.	2022.-2023.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR7.2. (RR7.2.1) PR2.2.(RR2.2.1. , 2.2.5.)

25. Rīcības virziens: Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
25.1.	Izstrādāt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģiju un uzsākt tās īstenošanu	2022.	VARAM, LŪKA		Valsts budžets, LIFE IP Goodwater	PR7.4. (RR7.4.1)
25.2.	Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru	2027.	Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji	Pašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi	Privātie līdzekļi (uzņēmumu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1., SAM 2.2.2.)	PR7.4 (RR7.4.1),
25.3.	Projektu veidā ieviest piemērotākos risinājumus biogēnu pārstrādei un atgūšanai	2027.	VARAM, EM, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji	ZM	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR7.4 (RR7.4.1), PR8.2 (RR8.2.2.)

26. Rīcības virziens: Pazemes ūdeņu resursu pārvaldības uzlabošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
26.1.	Valsts pazemes ūdeņu monitoringa stratēģijas izstrāde	2027.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR2.2. (RR2.2.4., RR2.2.5.) PR 7.2. (RR7.2.6.)
26.2.	Atjaunot pazemes ūdeņu monitoringa tīkla infrastruktūru	2027.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.3.) un NAP 2014-2020 [338])*	PR2.2. (RR2.2.4., RR2.2.5.) PR7.2. (RR7.2.6.)
26.3.	Apzināt prioritātes pamesto urbumu noslēgšanai un izstrādāt plānu pamesto urbumu noslēgšanai	2025.-2027.	LVĢMC	Zinātniskās institūcijas	Valsts budžets	PR 7.2. (RR7.2.6., RR7.2.3, RR7.2.4.)
26.4.	Izvērtēt sausuma negatīvo ietekmi uz pazemes ūdens resursiem nākotnē	2027.	LVĢMC	Zinātniskās institūcijas	Valsts budžets	PR1.3. (RR1.3.2.) PR2.2. (RR2.2.4.)

27. Rīcības virziens: Hidrotehnisko būvju un citu šķēršļu negatīvās ietekmes uz upju ekosistēmām mazināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
27.1.	Izvērtēt un pārskatīt HES izsniegtās ūdens resursu lietošanas atļaujas, nodrošinot atbilstošu ekoloģisko caurplūdumu visās mazajās HES.	2027.	VVD, BIOR	LVĢMC	Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.1.), PR6.2. (RR6.2.1., RR6.2.2.)
27.2.	Izstrādāt ieteikumus hidrotehnisko būvju ekspluatācijai videi draudzīgā veidā	2023.	VARAM	LVĢMC, BIOR, NVO	Valsts budžets, LIFE IP Goodwater	PR7.4. (RR7.4.1.), PR6.2. (RR6.2.1., RR6.2.2.)
27.3.	Izvērtēt HES un citu šķēršļu zivju ceļu izbūves risinājumu prioritizāciju un to īstenošanu	2027.	ZM, BIOR, ZMNĪ	LVĢMC	Valsts budžets, LIFE	PR7.4. (RR7.4.1.), PR6.2. (RR6.2.1.)
27.4.	Izstrādāt metodiku hidromorfoloģisko pārveidojumu radīto zaudējumu novērtēšanai	2024,	LVĢMC	DAP, BIOR	Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.1.), PR6.2. (RR6.2.4.)

28. Rīcības virziens: Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
28.1.	Prioritizēt upes, izveidojot upju sarakstu, kuras īpaši nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai	2022.	BIOR	LVĢMC, DAP	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR7.4. (RR7.4.1.), PR6.1. (RR6.1.1.a)
28.2.	Pilnveidot tiesisko regulējumu labas ūdeņu pārvaldības nodrošināšanai	2022.	VARAM		Valsts budžets, LIFE	PR7.4. (RR7.4.1.)
28.3.	Izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus (2022.-2027.) un ieviest pasākumu programmas, primāri uzlabojot riska ūdensobjektu stāvokli, uzsākt upju baseinu apsaimniekošanas plānu (2028.-2033.g.) izstrādi	2027.	LVĢMC, VARAM		Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.1.)
28.4.	Nodrošināt virszemes ūdensobjektu monitoringu nepieciešamajā apjomā	2027.	VARAM, LVĢMC	DAP	Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.1.), PR2.2. (RR2.2.2.)
28.5.	Pilnveidot virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu	2026.	LVĢMC, BIOR	VARAM	Valsts budžets, LIFE	PR7.4. (RR7.4.1.)
28.6.	Veicināt sadarbību pārrobežu piesārņojuma samazināšanā	2027.	LVĢMC	VARAM	Valsts budžets, starptautiskie projekti	PR7.4. (RR7.4.1.)
28.7.	Nodrošināt peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu nepieciešamajā apjomā	2027.	VM, VI		Valsts budžets	PR2.2. (RR2.2.7.) PR7.4. (RR7.4.4.)

29. Rīcības virziens: Ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un ostu politikas īstenošana, lai samazinātu ūdens vidē novadīto piesārņojumu
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
29.1.	Videi draudzīgu meliorācijas risinājumu demonstrēšana un īstenošana	2027.	ZM NĪ, meliorācijas sistēmu īpašnieki	ZM	LIFE Godwater IP, privātie līdzekļi	PR7.4. (RR7.4.1.)
29.2.	Precizēt nosacījumus dažādu aizsargjoslu piemērošanai ap virszemes ūdensobjektiem, izstrādājot vadlīnijas	2023.	VARAM	ZM	Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.1.)
29.3.	Īstenot pasākumus noteces no lauksaimniecības zemēm ūdeņos samazināšanai, lai mazinātu piesārņojumu ūdeņos (t.sk. buferjoslu gar ūdenstilpnēm ierīkošanu un uzturēšanu, atbilstošu dzīvnieku mēslu krātuvju izbūve)	2027.	Lauksaimnieki	ZM	LIFE GoodWater IP, privātie līdzekļi (lauksaimnieku)	PR7.4. (RR7.4.1.) PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)
29.4.	Akvakultūras ietekmes izvērtēšana uz virszemes ūdeņiem un mazināšanas pasākumu izstrāde	2023.	BIOR , LVĢMC	VARAM ZM	Valsts budžets, LIFE IP Goodwater	PR7.4. (RR7.4.1.)
29.5.	Aprēķināt (kvantificēt) mežizstrādes radītās slodzes un izstrādāt efektīvus pasākumus fosfora slodzes samazināšanai.	2024.	Zinātniskās institūcijas	ZM VARAM	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR7.4. (RR7.4.1.), PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)
29.6.	Veikt pasākumus bīstamo ķīmisko vielu (t.sk. augu aizsardzības līdzekļu, farmaceitisko vielu) piesārņojuma mazināšanai un novēršanai iekšzemes ūdeņos	2027.	VARAM, ZM, VM (medikamentu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas veicināšanas jomā)	VVD LVĢMC NVO, LAAD VZA, VI	Valsts budžets, ES programmas (t.sk.Interreg)	PR8.1. (RR8.1.1.), PR8.2. (RR8.2.1.)
29.7.	Izvērtēt minerālmēslu pārkraušanas ostās radīto piesārņojumu, veikt pasākumus piesārņojuma samazināšanai un videi drošu kravu operāciju nodrošināšanai ostās beramkravu kuģiem, kas pārvadā minerālmēslus.	2027.	VARAM, termināļu operatori	SM, VVD, ar minerāl-mēslu kravām strādājošie operatori	Valsts budžets privātie līdzekļi, (uzņēmēju/operatoru)	PR8.1. (RR8.1.1.)

30. Rīcības virziens: Zemūdens trokšņa piesārņojuma jūrā apzināšana un mazināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
30.1.	Veikt pētījumus datu un informācijas iegūšanai, lai apzinātu zemūdens trokšņa avotus Latvijas jūras ūdeņos un ietekmi uz jūras ekosistēmu, t.sk., iesaistoties HELCOM "Reģionālā rīcības plāna zemūdens trokšņa mazināšanai" ieviešanā	2024.	VARAM, zinātniskās institūcijas	SM (informatīvs atbalsts, atbilstoša nozares informācija)	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /EJZF	PR1.3. (RR1.3.2.) PR7.4. (RR7.4.2.)

31. Rīcības virziens: Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
31.1.	Izstrādāt pasākumu programmu laba jūras stāvokļa panākšanai (2022. – 2027.g), uzsākt nākamā perioda (2028. – 2033.g.) programmas izstrādi	2027.	VARAM	LHEI	Valsts budžets	PR7.4 (RR7.4.2.)
31.2.	Nodrošināt jūras vides monitoringu visos Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos nepieciešamajā apjomā	2027.	VARAM	LHEI, DAP (putnu monitorings)	Valsts budžets	PR7.4 (RR7.4.2.), PR 2.2 (RR2.2.3.)
31.3.	Īstenot zinātniskos pētījumus, t.sk. piesaistot ES finansējumu, lai izstrādātu nacionālā mēroga politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta analītiskus instrumentus	2027.	VARAM,	Zinātniskās institūcijas, IZM, ZM/BIOR*	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /EJZF (NAP [291]).	PR1.3

32. Rīcības virziens: Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
32.1.	Izstrādāt dabas aizsardzības plānus visām AJT	2026.	DAP, VARAM		Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.2.3.)	PR7.4 (RR7.4.2.), PR6.1. (RR6.1.4.)
32.2.	Veikt esošo AJT efektivitātes izvērtējumu, lai pamatotu turpmāku aizsardzības/ saglabāšanas pasākumu nepieciešamību, īstenot monitoringu AJT un ārpus tām	2027.	VARAM	Zinātniskās institūcijas DAP, LHEI, ZM, BIOR	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF	PR7.4 (RR7.4.2.), PR 2.2 (RR2.2.3.), PR6.1. (RR6.1.4.)
32.3.	Izstrādāt mehānismu AJT apsaimniekošanas plānu īstenošanai un finansēšanai.	2027.	VARAM	DAP	Valsts budžets	PR7.4 (RR7.4.2.)

33. Rīcības virziens: Veicināt notekūdeņu apsaimniekošanas ilgtspēju, kvalitāti un efektivitāti
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
33.1.	Turpināt notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzlabošanu un samazināt centralizētajās kanalizācijas sistēmās ieplūstošo lietus ūdeņu apjomu	2027.	Pašvaldības, ūdenssaimniecības uzņēmumi	VARAM	Pašvaldību budžets, privātie līdzekļi (ūdenssaimniecības pakalpojumu uzņēmumu), ES fondi	PR 7.4. (RR7.4.3.) PR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.)
33.2.	Noteikt tās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās prioritāri jāievieš papildus attīrīšanas tehnoloģijas piesārņojuma atdalīšanai (piem., papildus fosfora atdalīšanai, mikroskopiskajiem piesārņotājiem, atkritumiem, specifiskām ķīmisko vielu grupām, piem., prioritārajām un farmaceitiskajām vielām)	2024.	VARAM	VVD	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.)
33.3.	Nodrošināt decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu izsekojamību	2027.	Pašvaldības	VARAM	Pašvaldību budžets	PR7.5 (RR7.5.1., RR7.5.2.)
33.4.	Pārskatīt nosacījumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu izbūvi apdzīvotās vietās, popularizēt ilgtspējīgus decentralizētās kanalizācijas risinājumus	2024.	VARAM	EM, NVO	Valsts budžets	PR7.5 (RR7.5.1., RR7.5.2.)
33.5.	Izstrādāt metodiskus norādījumus par notekūdeņu priekšattīrīšanu	2024.	VARAM	VVD, LŪKA, pašvaldības piesārņojošo darbību operatori	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR7.5 (RR7.5.1., RR7.5.2), PR8.1., (RR8.1.1.)
33.6.	Apzināt iepriekš neregulētus piesārņotājus (t.sk. farmaceitiskās vielas, mikroplastmasa) vidē	2027.	VARAM, ZM	VM (informatīvs atbalsts attiecībā uz farmaceitiskām vielām), zinātniskās institūcijas	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projekti	PR7.5. (RR 7.5.1.)
33.7.	Nodrošināt komunālo NAI pārbūvē un būvniecībā tādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanu, kas padara iespējamu laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu, jo īpaši, riska ūdensobjektos	2027.	VVD	Pašvaldības	Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1.)	PR7.4. (RR 7.4.1.)

34. Rīcības virziens: Biogēnu slodzes samazināšana jūrā atbilstoši HELCOM mērķiem
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
34.1.	Pārskatīt noteikto regulējumu un prasības fosfora attīrīšanai NAI un prasības mazajām apdzīvotajām vietām notekūdeņu attīrīšanai	2022.-2027.	VARAM		Valsts budžets	PR7.5. (RR7.5.1., RR7.5.2.)
34.2.	Izpēte – ar klimata pārmaiņām saistīto biogēnu slodžu ietekmes novērtēšana	2027.	VARAM	Zinātniskās institūcijas	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projekti	PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.), PR3.2. (RR3.2.3)
34.3.	Izpēte – kvantificēt dabīgo biogēnu piesārņojuma ienesi jūrā	2027.	VARAM, LVĢMC	LHEI	Valsts budžets, Interreg projekti	PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)
34.4.	Izpēte – kvantificēt pārrobežu biogēnu piesārņojumu	2027.	VARAM, LVĢMC	LHEI	Valsts budžets, Interreg projekti	PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)

35. Rīcības virziens: Kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) un bioloģiskā apauguma apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
35.1.	Īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos	2022.-2027.	VARAM, LHEI	VVD	Valsts budžets	PR7.4. (RR 7.4.2.)
35.2.	Veikt riska novērtējumus un gatavot atzinumus atbrīvojumu piešķiršanai kuģiem atbilstoši IMO vadlīnijām	2022.-2027.	VARAM, LHEI	VVD	Valsts budžets	PR7.4. (RR 7.4.2.)
35.3.	Nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana)	2022.-2027.	ostas	SM, VARAM	Privātie līdzekļi (ostu)	PR7.4. (RR 7.4.2.)
35.4.	Izstrādāt bioapauguma apsaimniekošanas normatīvo regulējumu, tai skaitā bioapauguma pieņemšanas – nodošanas nodrošināšanai un īstenot pasākumus kuģu un atpūtas kuģu korpusu bioloģiskā apauguma pārvaldībai ar mērķi novērst jaunu svešo sugu ienākšanu jūras ūdeņos (atbilstoši IMO vadlīnijām un atjaunotajam HELCOM BJRP (20.10.2021.), kā arī ņemot vērā Interreg projekta COMPLETE izstrādāto un HELCOM iesniegto priekšlikumu "Regional Baltic Biofouling Management Roadmap"	2027.	VARAM	SM un LJA (informatīvs atbalsts, dalība darba grupā regulējuma izstrādei)	Valsts budžets	PR7.4. (RR 7.4.2.)

36. Rīcības virziens: Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
36.1.	Pilnveidot / uzlabot pieņemšanas iekārtas ostās, lai spētu pieņemt visa veida kuģu atkritumus (t.sk. notekūdeņus no pasažieru kuģiem)	2027.	Ostu pārvaldes	VARAM	Privātie līdzekļi (ostu)	PR7.5 (RR7.5.1.)
36.2.	Pilnveidot tiesisko regulējumu kuģu atkritumu nodošanai un pieņemšanai ostās	2022.	VARAM	SM, VVD	Valsts budžets	PR7.4 (RR7.4.2.)
36.3.	Veicināt pasīvi nozvejoto (zvejas tīklos noķerto) atkritumu un pazaudēto zvejas rīku nodošanu ostu pieņemšanas iekārtas	2027.	ZM	VARAM, ostas	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF	PR7.4 (RR7.4.2.)

37. Rīcības virziens: Atbilstošu reaģēšanas spēju nodrošināšana uz piesārņojumu jūrā atbilstoši HELCOM prasībām
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
37.1.	Attīstīt/uzlabot kompetento valsts institūciju spēju konstatēt un savākt uz ūdens virsmas esošu bīstamo ķīmisko vielu piesārņojumu no kuģiem vai ostu iekārtām.	2027.	AM, NBS KAD	VVD	Valsts budžets, Interreg projekti	PR7.4. (RR7.4.2.)
37.2.	Paaugstināt valsts institūciju un ostu reaģētspējas kapacitāti uz naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem atbilstoši "Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā", t.sk. nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu.	2027.	AM, NBS KAD, Ostu pārvaldes	VARAM VVD	Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.2.)
37.3.	Paaugstināt pašvaldību, valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un citu dzīvnieku glābšanā naftas piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā iesaistīto institūciju un biedrību kapacitāti reaģēt gadījumā, kad tiek konstatēti ar naftu sasmērēti dzīvnieki jūras piekrastē	2027.	Pašvaldības, NVO, DAD, NBS KAD	VARAM VVD, VUGD	Valsts budžets	PR6.1. (RR6.1.1.), PR7.4. (RR7.4.2.)

38. Rīcības virziens: Piesārņojumu likvidēšana vēsturiski piesārņotās vietās (HELCOM noteikto vides karsto punktu Latvijā svītrošanu no saraksta)
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
38.1.	Īstenot paliekošā piesārņojuma monitoringu un kontroli rūpniecības karstajos punktos, t.sk. neaktīvo, likvidēto objektu teritorijās (piem., bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve "Kūdra"), un veikt vides atveseļošanas pasākumus	2027.	VVD LVĢMC	VARAM, DAP	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums (NAP [288])	PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.)

39. Rīcības virziens: Jūras atkritumu samazināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
39.1.	Apzināt pa upēm jūrā nonākošā atkritumu apjoma problēmu, īstenojot monitoringu (pilotprojektus)	2027.	Zinātniskās institūcijas, NVO	VARAM, LVĢMC	Valsts budžets, Interreg projekti	PR7.4. (RR7.4.2.)
39.2.	Īstenot jūru piesārņojošo atkritumu, t.sk. mikropiedrazojuma, monitoringu jūrā (ūdenī un uz gultnes), lai novērtētu piesārņojuma tiešos efektus un pasākumu efektivitāti	2027.	LHEI	ZM, BIOR, Zinātniskās institūcijas, VARAM	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF	PR7.4. (RR7.4.2.)
39.3.	Īstenot pētījumus mikroplastmasas kvantitatīvai noteikšanai jūras ūdeņos un sedimentos	2027.	LHEI, VARAM	ZM, BIOR	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF	PR7.4. (RR7.4.2.)
39.4.	Īstenot atkritumu monitoringu pludmalē	2022.-2027.	VARAM, NVO	Pašvaldības	Valsts budžets	PR7.4. (RR7.4.2.)

40. Rīcības virziens: Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
40.1.	Piejūras pašvaldībām izstrādāt rīcības plānus jūru piesārņojošo atkritumu apsaimniekošanai vai paredzēt attiecīgas rīcības reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas plānos.	2027.	Pašvaldības	VARAM	Valsts un pašvaldību budžets, Interreg projekti, LIFE waste IP	PR7.4. (RR7.4.2.)
40.2.	HELCOM Reģionālā rīcības plāna attiecībā uz jūru piesārņojošiem atkritumiem ieviešana	2027.	VARAM, pašvaldības, NVO		Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un Interreg projekti	PR7.4. (RR7.4.2.)
40.3.	Veicināt zinātību un pratību sabiedrībā par atkritumu samazināšanu	2027.	VARAM	IZM NVO	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [292], SAM 2.2.2.)	PR7.4. (RR7.4.2.)
40.4.	Īstenot pasākumus, kas mazinātu jaunu atkritumu nonākšanu jūrā, kā arī veicināt esošo atkritumu (tai skaitā spoku zvejas rīku) savākšanu un utilizēšanu.	2027.	VARAM	ZM	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds/ EJZF un LIFE	PR7.4. (RR7.4.2..)

41. Rīcības virziens: Atkritumu apsaimniekošana un virzība uz nulles piesārņojumu un apritīgumu ražošanas procesos
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
41.1.	Sniegt atbalstu piesārņojošo darbību operatoriem vides prasību ieviešanā un kontrolē, izstrādājot nozares specifiskus digitālos risinājumus un nodrošinot uzņēmējiem konsultācijas, apmācības un informatīvos seminārus	2027.	VVD	VARAM, EM, LVĢMC	Valsts budžets, privātie līdzekļi	PR5.1. (RR5.1.1., RR 5.1.2., RR 5.1.3.), PR5.4. (RR5.4.1.), PR7.4. (RR7.4.1.)
41.2.	Sekmēt un veicināt LPTP ieviešanu lielajos uzņēmumos	2027.	VVD		Valsts budžets, privātie līdzekļi	PR8.1. (RR8.1.1.), PR7.4 (RR7.4.1., RR7.4.2)
41.3.	Veikt izpēti un realizēt piesārņoto vietu sanācijas projektus	2027.	VVD, piesārņoto teritoriju (zemes) īpašnieki	VARAM, pašvaldības	Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [288], SAM 2.2.3.) un citi ārvalstu finanšu avoti, privātie līdzekļi (zemes īpašnieku līdzekļi, ievērojot "piesārņotājs maksā" principu)	PR8.1. (RR8.1.2.), PR7.4. (RR7.4.1.)
41.4.	Ražošanas procesu IVN sistēmas izveide (pilnās ražošanas vērtības noteikšana)	2027.	VARAM	VPVB	Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR1.3. (RR1.3.2.) PR6.2. (RR6.2.4.), PR8.2, (RR8.2.2.)
41.5.	Izstrādāt normatīvos aktus par atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanu prioritārajām atkritumu plūsmām (BNA; nolietotām eļļām; būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem tekstila atkritumiem), ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti	2022.-2023.*	VARAM	VVD	Valsts budžets, LIFE Waste To Resources IP	PR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5.)
41.6.	Veicināt pētniecību un inovācijas par ražošanas izejmateriālu atkritumu apjoma samazināšanu un tādu atjaunojamo resursu izmantošanu, kas nerada emisijas.	2022.-2027.	EM, VARAM	IZM	ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (ERAF*), LIFE Waste To Resources IP, Apvārsnis2020	PR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5), PR4.2. (RR4.2.2.)
41.7.	Attīstīt sadzīves atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, aptverot jaunas materiālu grupas (bioloģiskie atkritumi, tekstilatkritumi, sadzīves bīstamie atkritumi)	2023.-2025.	Pašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas komersanti	VARAM	Privātie līdzekļi (atkritumu apsaimniekošanas komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IP	PR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5.)
41.8.	Modernizēt atkritumu pārstrādei izmantotās esošās un plānotās iekārtas, palielinot materiālu pārstrādi	Visā pamatnostādņu darbības laikā	Komersanti	VARAM, EM	Privātie līdzekļi (atkritumu apsaimniekošanas komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [287], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IP	PR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., R4.1.5.)
41.9.	Optimizēt atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu, izvērtēt tajos esošo sadzīves atkritumu poligoniem darbību, veicinot to specializāciju un pārveidi par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem	2024.	VARAM	Sadzīves atkritumu poligonu operatori, pašvaldības	Privātie līdzekļi (atkritumu apsaimniekošanas komersantu), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [285]; [287], SAM 2.2.2.) un LIFE Waste To Resources IP	PR4.1. (RR4.1.1., RR4.1.3., RR4.1.4., RR4.1.5.)

42. Rīcības virziens: Pilnveidot piesārņojošo darbību pārraudzības un kontroles sistēmu
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
42.1.	Veikt piesārņojošo darbību atļauju sistēmas pilnveidi, nodrošinot sistēmas/procesu optimizāciju un efektivitātes paaugstināšanu	2025.	VVD		Valsts budžets	PR5.1. (RR5.1.1., RR 5.1.2., RR 5.1.3.), PR5.4. (RR5.4.1.), PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2)
42.2.	Veikt esošā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeļa pilnveidi (ieskaitot PPPV reģistru) un aktualizēt tajā informāciju par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām	2025.	VARAM	VVD, pašvaldības, AiM, LVĢMC	Valsts budžets, NFI	PR8.1. (RR8.1.2.), PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.)
42.3.	Pilnveidot emisiju datu bāzes, datu apstrādi un uzlabot enerģētikas un ražošanas sektoru emisiju datu kvalitāti	2027.	LVĢMC VVD		Valsts budžets,	PR5.1. (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.)

43. Rīcības virziens: Ierobežot bīstamo ķīmisko vielu apriti
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
43.1.	Pilnveidot datu plūsmu pārvaldību par noteiktām bīstamām vielām ražošanas procesos, šo vielu savlaicīgai identifikācijai, t.sk. paplašinot digitālo tehnoloģiju pielietošanu	2027.	LVĢMC, VVD		Valsts budžets, cits ārvalstu finansējums	PR8.2. (RR8.2.1.)
43.2.	Paaugstināt uzraudzības un kontroles iestāžu amatpersonu zināšanas par bīstamo ķīmisko vielu identifikāciju un normatīvo aktu prasībām ķīmisko vielu pārvaldībā	2027.	LVĢMC	VVD, VI, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts datu inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests	Valsts budžets, ārvalstu finanšu programmas	PR8.2. (RR8.2.1.)
43.3.	Nodrošināt patērētāju informēšanu par bīstamām ķīmiskajām vielām maisījumos un izstrādājumos un rīcībām, lai novērstu šo vielu nonākšanu vidē	2027.	LVĢMC	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs	Valsts budžets, ārvalstu finanšu programmas	PR8.2. (RR8.2.2.)

44. Rīcības virziens: Droša Salaspils kodolreaktora uzturēšana un likvidēšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
44.1.	Salaspils kodolreaktora droša uzturēšana un vides monitorings	2022.- 2027.*	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.2.	Salaspils kodolreaktora drošības novērtējums pašreizējām darbībām	2022.*	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.3.	Salaspils kodolreaktora un tā teritorijas radioloģiskā izpēte (iekārtas, ēkas, augsne, grunts, pazemes ūdens)	2022.*	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.4.	Būvprojekta izstrāde Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai	2022.- 2023.*	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.5.	Būvatļaujas izsniegšana Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un demontāžai un būvprojekta saskaņošana	2022.-2023.	VVD RDC, LVĢMC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.6.	Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas darbu veicēja noteikšana	2024.	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.7.	Salaspils kodolreaktora demontāža un likvidēšana	2025.-2027.	LVĢMC, VVD RDC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)
44.8.	44.7. pasākuma uzraudzība	2025.-2027.	Būvniecības valsts kontroles birojs, VVD RDC		Valsts budžets	PR9.1. (RR.9.1.1.)

45. Rīcības virziens: Glabātavas "Radons" apsaimniekošana un attīstīšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
45.1.	Glabātavas "Radons" droša uzturēšana un vides monitorings	2022.-2027.*	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.2.	Būvprojekta izstrāde glabātavas "Radons" paplašināšanai un ilgtermiņa drošības uzlabojumiem	2022.*	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.3.	Būvatļaujas izsniegšana radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecībai glabātavā "Radons" un būvprojekta saskaņošana	2022.*	VVD RDC, LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.4.	Glabātavā "Radons" paredzēto darbu veicēja noteikšana	2023.	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.5.	Radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība	2024.- 2026.	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.6.	Radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas būvniecība	2024. -2026.	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.7.	Pārseguma virs slēgtajām tvertnēm pārseguma izveide	2024. -2026.	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.8.	Uzdevumu 45.5., 45.6. un 45.7. ieviešanas uzraudzība	2024.- 2026.	Būvniecības valsts kontroles birojs, VVD RDC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)
45.9.	Glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības novērtējums	2025.-2026.	LVĢMC		Valsts budžets	PR9.2. (RR9.2.1.)

46. Rīcības virziens: Radiācijas avāriju pārvaldības stiprināšana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
46.1.	Ikdienas gamma starojuma ekvivalentās dozas jaudas monitorings	2022.- 2027.*	VVD RDC		Valsts budžets	PR9.1. (RR9.1.2.)
46.2.	Radiācijas monitoringa staciju tehniskā aprīkojuma nomaiņa	2026.- 2027.	VVD RDC, LVĢMC		Valsts budžets, ES struktūr-fondi un Kohēzijas fonds (NAP [292], SAM 2.2.3.)	PR9.1. (RR9.1.2.) RR 2.2.6.
46.3.	Radiācijas avāriju pārvaldībā iesaistīto institūciju sadarbības pilnveidošana (sadarbības algoritmi, apmācības un resursu izvērtējums)	2022.- 2027.*	VARAM	VVD RDC, VUGD, VDD, PVD, LVĢMC, NMPD, Darba grupa starpinsti-tucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijās	Valsts budžets	PR9.1. (RR9.1.2.)
46.4.	Sagatavotības un reaģēšanas radiācijas avārijās stiprināšana (institūciju darbinieku apmācības, tehniskā aprīkojuma iegāde)	2022.- 2027.*	VVD RDC	LVĢMC, VUGD	Valsts budžets, SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.2.)
46.5.	Normatīvā regulējuma radiācijas avāriju pārvaldībā pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām	2022.-2027.	VARAM	IeM, VVD RDC, VUGD, Darba grupa starpinsti-tucionālās sadarbības nodrošināšanai radiācijas avārijās	Valsts budžets	PR9.1. (RR9.1.2.)
46.6.	Radiācijas avāriju pārvaldības starptautiskais novērtējums	2025.	VVD RDC	LVĢMC, VUGD	Valsts budžets (t.sk. LVAF), SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.2.)

47. Rīcības virziens: Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēmas pilnveidošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
47.1.	Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzībai nepieciešamo kompetenču stiprināšana (darbinieku apmācības, VVD RDC kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana)	2022.- 2027.*	VVD RDC		Valsts budžets (t.sk. LVAF), SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.3.)
47.2.	Radiācijas drošības infrastruktūras un radioaktīvo atkritumu pārvaldības pašnovērtējums un starptautiskais novērtējums (starpposma)	2023.- 2024.	VVD RDC	VARAM, LVĢMC	Valsts budžets (t.sk. LVAF), SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.3.)
47.3.	Radiācijas drošības kultūras veicināšana (informatīvi materiāli, vadlīnijas, izglītojoši semināri, normatīvie akti)	2022.- 2027.*	VVD RDC	VARAM	Valsts budžets (t.sk. LVAF), SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.3.)
47.4.	Administratīvā sloga mazināšana operatoriem (paziņošanas, reģistrēšanas un licencēšanas kārtības pilnveide, darbinieku apstarošanas kontroles sistēmas vienkāršošana, IT rīku izmantošana)	2022.- 2027.*	VVD RDC	VARAM	Valsts budžets	PR9.1. (RR9.1.3.)
47.5.	Medicīniskās apstarošanas uzraudzības stiprināšana un pacientu aizsardzības uzlabošana	2022.-2027.*	VVD RDC	Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests, ētikas komitejas	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR9.1. (RR9.1.3.)
47.6.	Operatoru, darbu vadītāju, darbinieku, radiācijas drošības ekspertu un citu atbildīgo personu izglītības un apmācību radiācijas drošībā pilnveidošana, t.sk. medicīniskās apstarošanas jomā	2022.- 2027.*	VVD RDC	VARAM, IZM, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, profesionālās asociācijas	Valsts budžets	PR9.1.(RR9.1.3.)
47.7.	Normatīvā regulējuma radioaktīvo atkritumu pārvaldībā pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām	2022.- 2023.	VARAM	VVD RDC	Valsts budžets, SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.3.)
47.8.	Normatīvā regulējuma radioaktīvo materiālu transportēšanai pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši starptautiskajām prasībām un vadlīnijām, uzraudzībā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšana)	2022.-2023.	VARAM	VVD RDC, SM, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, LJA, Civilās aviācijas aģentūra, Muita, Valsts policija	Valsts budžets, SAEA līdzekļi	PR9.1. (RR9.1.3.)

48. Rīcības virziens: Sabiedrības izpratnes par radiācijas drošību veicināšana un savstarpējās komunikācijas uzlabošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi vai periods	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
48.1.	Sabiedrībai, t.sk. medijiem, skolēniem, pieejamās informācijas pilnveidošana par radiācijas drošību, t.sk. informatīvi materiāli, izglītojoši semināri, jauni komunikācijas kanāli (tīmekļvietne, sociālie tīkli, utt.) un mūsdienīgi datu attēlošanas rīki	2022.-2027.*	VVD RDC		Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR9.3. (RR9.3.1.)
48.2.	Sabiedrības izpratnes veicināšana par radioaktīvo atkritumu pārvaldību (tīmekļa vietnes, monitoringa pārskati, informatīvo materiālu gatavošana, sanāksmes)	2022.- 2027.*	LVĢMC		Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR9.3. (RR9.3.1.)
48.3.	Sadarbība ar Ķekavas novada pašvaldību un sabiedrību, veicinot pozitīvāku attieksmi pret radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons"	2026.	VARAM	VVD RDC, LVĢMC	Valsts budžets	PR9.3. (RR9.3.1.)
48.4.	Kampaņa vēsturisko, potenciāli radioaktīvo priekšmetu bezmaksas nodošanai radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons"	2022., 2024., 2025.*	VVD RDC	LVĢMC	Valsts budžets (t.sk. LVAF)	PR9.3. (RR9.3.1.)

49. Rīcības virziens: Rīcībpolitikas dokumentu īstenošana
Nr.	Uzdevums	Izpildes termiņi	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Indikatīvais finansējuma avots	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
49.1.	Īstenot Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam	2030.	VARAM un citas ministrijas un iestādes atbilstoši attiecīgajā plānā noteiktajām atbildībām	EM, ZM, SM IZM, VM, IeM, FM, LM un to padotības iestādes, pašvaldības un privātais sektors – atbilstoši attiecīgajā plānā noteiktajām atbildībām	Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.1.3.) un NFI. Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam	PR3.2
49.2.	Īstenot Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ieviešana	2027.			Valsts budžets (t.sk. LVAF), ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292]). Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.	PR4.1. (RR4.1.4); PR4.2., (RR4.2.1., RR4.2.2., RR4.2.3)
49.3.	Īstenot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam	2028.			Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [287]; [292], SAM 2.2.2), LIFE IP Waste To Resources, privātie līdzekļi. Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.	PR4.1., (RR4.1.1., RR4.1.2., RR4.1.3.RR4.1.4.)
49.4.	Īstenot Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam	2030.			Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds, privātie līdzekļi (NAP [282]; [283], SAM 2.1.3.). Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.	PR5.1. (RR5.1.1., RR5.1.2., RR5.1.3.), PR5.2. (RR5.2.1., 5.2.2., RR.5.2.3.), PR5.3. (RR.5.3.1.)
49.5.	Īstenot Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānu 2021. -2027. gadam	2027.			Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.1.). Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.	PR7.3. (RR7.3.1.), PR7.4.(RR7.4.1, RR7.4.2., RR7.4.3.), PR7.5. (RR7.5.1, RR7.5.2, RR7.5.3, RR7.5.6)
49.6.	Īstenot Ūdensapgādes investīciju plānu 2021.-2027. gadam	2027.			Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [284], SAM 2.2.3.). Finansējums atbilstoši MK apstiprinātajam plānam.	PR7.2. (RR7.2.1, RR7.2.3, RR7.2.4, RR7.2.5.), PR7.3. (RR7.3.1., RR7.3.2.)
49.7.	Īstenot Plūdu riska pārvaldības plānus 2022.-2027. gadam (projekts)	2027.			Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282], SAM 2.1.3.)	PR7.1. (RR7.1.1., RR7.1.2., RR7.1.3.)
49.8.	Īstenot Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus 2022.-2027. gadam (projekts)	2027.			Valsts un pašvaldību budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282]; [284])	PR7.2. (RR 7.2.5., RR7.2.6.), PR7.3. (RR7.3.1.), PR7.4. (RR7.4.1., RR7.4.2.), PR7.5. (RR7.5.4., RR7.5.5.)
49.9.	Īstenot Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam	2030.	VARAM, EM, IZM	Atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam	Valsts un pašvaldību budžets, privātie līdzekļi, Taisnīgas pārkārtošanās fonds (NAP [281]; [288])	PR4.2. (RR.4.2.2.-RR4.2.4)

Pielikumi

1. pielikums. Vides monitoringa programma 2021.-2026. gadam

2. pielikums. Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

3. pielikums. Radiācijas drošības programma

4. pielikums. Izziņa par Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātiem

5. pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

---

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

 

1. pielikuma 1. daļa

1. pielikuma 2. daļa

1. pielikuma 3. daļa

1. pielikuma 4. daļa

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums