21. decembra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 199., 200.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

O.Kostanda

(TKL — runas turpinājums ). Un tomēr Tautas kustības Latvijai frakcija šai valdībai piedāvā zināmu sadarbību. Mēs atbalstīsim visus centienus, lai iegrožotu politiķu dzīvi greznībā. Mēs atbalstīsim visus pasākumus finansu jomā, kas valsts aparātā liktu ieviest stingru taupības režīmu un likvidētu nevajadzīgus izdevumus, piemēram, lai likvidētu bezjēdzīgi dārgus politiķu ārzemju ceļojumus, neattaisnojami uzpūsto birokrātiju, dārgas un greznas pieņemšanas, liekus izdevumus sakarā ar prezidenta rezidenci, ministrijām un Ministru prezidentu. Mēs atbalstīsim visus centienus, kas varētu veicināt Latvijas saimniecību un radīt jaunas darbavietas. Mēs atbalstīsim centienus, kas padziļinātu latviešu un Latvijā dzīvojošo cittautiešu savstarpējo izpratni. Protams, no Latvijas krievu iedzīvotājiem un cittautiešiem mēs pieprasām un sagaidām lojalitātes apliecinājumu pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Mēs atbalstīsim visus centienus, kas vērsīsies pret korupciju un noziedzību. Mēs atbalstīsim visus centienus, kas stiprinās Latvijas drošību un aizsardzību.

Un tagad pats nozīmīgākais sadarbības ierosinājums. Mēs aicinām visas Saeimā pārstāvētās partijas, es atkārtoju, visas, iesaistīties kopīgas Eiropas palīdzības kampaņas izveidošanā Latvijas vajadzībām. Vismaz šajos jautājumos visiem nāktos būt vienisprātis. Mēs varam un drīkstam šeit, parlamentā, strīdēties, un mums nav vienam otrs jāsaudzē politiskās diskusijās. Bet Latvijas iedzīvotāji nekad nedrīkst no tā ciest. Šie 1995.gada Ziemsvētki daudziem cilvēkiem būs ļoti drūmi, un tas nedrīkst atkārtoties nākamajos gados. Šīs valsts īstenā traģika meklējama apstāklī, ka Latvijai ar pareizu saimniecības politiku un sociālo politiku taču īstenībā nebūtu jācieš trūkums, Latvija varētu būt bagāta zeme. Tāpat kā vecos laikos tas jau bija. Taču viss apstājas cilvēku egoisma un politiķu zināšanu un varēšanas trūkuma dēļ. Nav svarīgi, kāda katram no mums ir politiskā pārliecība, bet es jūs aicinu un lūdzu — strādāsim visi kopā un būsim vienoti šajā jomā! Tādā veidā mēs katru mēnesi varētu sniegt sociālo atbalstu vismaz 100 tūkstošiem cilvēku. Vienīgais priekšnoteikums, lai šo svētīgo pasākumu sekmīgi mēs spētu veikt, — mums ir jābūt vienotiem. Mēs esam paredzējuši šo ierosinājumu konkrēti pārrunāt ar katru partiju atsevišķi. Mums drīkst būt visiem tikai viens mērķis. Un tas ir — mūsu tautai beidzot jārada iespēja dzīvot labāk! Ja šajā valdībā ir kādi vīri un sievas, kuru uzskati ir līdzīgi, tad šajā jautājumā mēs jums piedāvāsim un sniegsim roku sadarbībai. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot pret Šķēles valdības apstiprināšanu!

Sēdes vadītāja. Jānis Kazāks, frakcijas "Latvijai" deputāts!

J.Kazāks

(TKL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Prezidenta kungs! Kolēģi! Katram premjera krēsla, portfeļa un pienākumu tīkotājam, vēl esot kandidāta statusā, nākas uzklausīt vēlējumus kā ceļamaizi nākamajam lielajam darba ciklam. Šie vēlējumi var būt gan tīkami, gan netīkami. Un pat nepelnīti. Šeit domāju Ziedoni Čeveru un viņa kabineta noķengāšanu divas nedēļas atpakaļ.

Par Māra Grīnblata sastādīto kabinetu skaidrs bija visiem. Tas neder! Ne no opozīcijas, ne no pozīcijas puses neizskanēja neviens novērtējums. Nevienas runas. Tikai tāda liela apātija un vienaldzība bija jūtama plenārsēžu zālē. Nu ko, šodien mūsu priekšā ir trešais kandidāts uz šo augsto amatu. Ar visu savu komandu, kas pēc neilga laika uzņemsies šo smago un grūto pienākumu — Latvijas valsts pārvaldīšanu. Aizkulisēs it kā virmo intrigu vēji, bet tā īsti nevēlas iekustēties un sapurināt daudzus zālē sēdošos. Jo liekas, ka daudzi vēl guļ dziļā miegā un sapņo saldus sapņus par Saulcerīti un Antiņu. Diemžēl ir pienācis laiks mosties un atgriezties reālajā pasaulē. Trešais kandidāts, respektīvi, Šķēles kungs, pats būdams uzņēmējs, arī savu nākošo komandu ir veidojis, skatoties caur šo prizmu. Un, lai būtu drošāki balsošanas rezultāti, paņēmis komandā arī vienu otru no iepriekš caurkritušajiem ministru portfeļu tīkotājiem — deputātiem. Tas jau viss arī ir saprotams, jo, kā teica Šķēles kungs, viņa ietekmes uzņēmumi esot apmaksājuši vēlēšanu kampaņu visām partijām, izņemot Tautas kustību Latvijai un sociālistu partiju. Valsts un tauta ir novesta pie sasistas siles. Valsts kasē un cilvēku maciņos — tukšums. Bet ir cilvēki, kas sevi dēvē un uzskata par šodienas dzīves veiksminiekiem. Diemžēl tautai tik vajadzīgā iztikas minimuma un dzīvības izvilkšanai nepieciešamās naudas nav, lai gan cilvēki visu savu mūžu sūri un grūti strādājuši, kaut ko krājuši. Bet, parādoties šiem dzīves veiksminiekiem, tie visi tika apzagti, un pat vairākas reizes. Daudziem no šiem dzīves veiksminiekiem kādreiz uzticēja augstus valsts amatus un valsts mantas pārraudzīšanu. Diemžēl tad šo veiksminieku vadītie departamenti un uzņēmumi izrādījās nerentabli, neperspektīvi, peļņu nenesoši, un faktiski notika nevis saimniekošana ar šiem uzņēmumiem, bet gan izsaimniekošana un iedzīvošanās savā labā.

Tā daudzas augsti stāvošas personas ar savu nodevīgo, provokatīvo darbību, izmantojot ieņemamo amatu, rentablos uzņēmumus ātri vien noveda līdz bankrotam, tad paši par smiekla naudu privatizēja un jau pēc pusgada lielījās, ka, lūk, ar viņu veiksmīgo biznesa darbību uzņēmumi nesot lielus ienākumus un plaukstot. Domāju, ka tie ir balti meli un te ir notikusi vienkārši krāpšana, tikai lielos valsts apmēros. Par šiem jautājumiem juristiem ir savi secinājumi.

Tālāk. Par jauno kabinetu. Tas tiekot veidots kā profesionālu un gudru cilvēku kopa. Un, ja paskatās vērīgāk, tur ir daudzi ministri no iepriekšējās valdības, kas Latvijas valsti, pasvītroju, profesionāli noveduši pie nabadzības. Uzņēmumi izzagti, lauksaimniecība iznīcināta.Toties korupcija un noziedzība zeļ un plaukst. Ja tādi ir mūsu profesionāļi, tad noteikti notiks attīstība — vienotība un stabilitāte zagšanā, korupcijā un noziedzībā. Kā tauta saka — gaidāmi grūti laiki. Un tā jau arī ir . Veiklākie zeļļi nozaguši vai, kā tagad saka, noprivatizējuši, par sviestmaizi nopirkuši ienesīgākos Latvijas valsts uzņēmumus, savā starpā sadalījuši biznesa sfēras un tagad sit ar kulaku pie krūtīm un saka, ka tas viss piederot viņiem. Nē, cienījamie kungi, tie ir Latvijas valsts uzņēmumi un Latvijas nacionālā bagātība! Domāju, ka vēl kaut kas nav sadalīts, nav nozagts, nav privatizēts, ja jau cienījamie biznesmeņi tā raujas pie varas. Un, ja paskatās, tad tas tā tiešām arī ir. Piemēram, Satiksmes ministriju daudzus gadus pie dažādām valdībām veiksmīgi vadīja Andris Gūtmaņa kungs. Jautāju — kāpēc tad tāds profesionālis nav jaunajā Ministru kabinetā? Atbilde viena: godīgs, principiāls, neielaižas mahinācijās. Un tiešām Gūtmaņa valdīšanas laikā Latvijas ostas atsāk darbu, noregulē darbības mehānismus un, pats galvenais, nav izpārdotas. Andra Gūtmaņa ministrēšanas laikā tiek saglabāta vienota, neizpārdota Latvijas galvenā tranzīta artērija — valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš". Tā, lūk, līdz sadalīšanai nav tikusi Satiksmes ministrijas ietekmes sfēra. Un tāpēc jāliek jauns ministrs, jo satiksmes ministrs... Satiksmes ministrija ir tas kumoss, pēc kā jūs tiecaties, lai pēc neilga laika atkal sistu pie krūtīm un teiktu: tas ir mans.

Kāda ticība var būt cilvēkam, kas visas Latvijas priekšā televīzijā raud un solās laboties, bet pēc neilga laika sit ar kulaku pie krūtīm un saka: tie ir meli, raudājis neesot. Jā, jāsecina, ka tā rīkojas augsti profesionāļi.

Jaunajā Ministru kabinetā, lai arī to dēvē par varavīksnes kabinetu, nav neviena pārstāvja no opozīcijas. Jo kur gan tos liktu? Ministru skaits izaudzis kā sēnes pēc lietus. Šajā valdības koalīcijā ir daži draugi. Draugi pēdiņās, kas mums devuši padomu rūpēties par to, lai mēs kā opozīcija uz grauda ņemot atsevišķus šīs valdības ministrus, visupirms pašu Ministru prezidentu , kuru šeit jau stādīja priekšā kā lielas firmas veiksmīgu biznesmeni. Es tūlīt pateikšu dažus izglītojošus vārdus... izlīdzinošus vārdus. Taču pirms tam, lai lietas būtu pilnīgi skaidras, gribu izkliedēt šķietamu pārpratumu: opozīcija ir opozīcija. Mēs nestāvam ar vienu kāju valdībā, bet ar otru opozīcijā. Jūs izšķīrāties līdz ar Šķēles kungu sēsties vienā laivā. Visi šīs valdības locekļi ir iegādājušies pirmās klases biļeti uz "Titaniku", pasažieru tvaikoni. Šķēles kungs nevar vadīt viens, viņš varēs vadīt tikai ar to spēku palīdzību un atbalstu, kas atrodas šajā valdībā. Jūs no mums kā opozīcijas nevarat gaidīt, lai mēs izmeklētajiem valdības locekļiem piegādājam glābšanas laivas un tādēļ pasargājam viņus no noiešanas dibenā. Līdzīgi "Titanikam" arī šī "ziemas valdība" uzskries aisbergam un noies dibenā.

Kas ir šis manis pieminētais aisbergs, kurš nogremdēs Šķēles valdību? Tas ir šīs valdības gribēšanas un varēšanas trūkums, lai reāli uzlabotu dzīves apstākļus Latvijā. Tā, lai visi cilvēki varētu dzīvotu labāk. Nē, mēs netaisāmies uzklausīt draudzīgo padomu un uz grauda ņemt atsevišķus ministrus ar Ministru prezidentu priekšgalā. Sākot ar šo dienu, atbildība būs uz visas valdības pleciem vienādi. Mēs valdību ņemsim ne tikai uz grauda, bet ar kritiku torpedēsim, tikko tās darbībā atklāsim nejēdzības. Šis kuģis, kas sevi dēvē par valdību, agrāk vai vēlāk noies dibenā.

Bet tagad gribu pievērsties izlīguma ierosinājumam, jo ir arī jomas, kurās opozīcijai un valdībai nāktos būt vienisprātis, it sevišķi jautājumā, kā reāli uzlabot mūsu tautas dzīves apstākļus. Es jūs lūdzu tagad rūpīgi ieklausīties manis teiktajā, jo šī ir ļoti svarīga lieta un mūsu aicinājums ir domāts ļoti nopietni. Trīs gadus esmu vērojis, ko Latvijas trūkumcietēju labā spējis veikt viens vienīgs cilvēks, kura vārdu šeit, protams, neminēšu. Viens pats viņš reāli palīdzējis vairāk nekā 40 tūkstošiem cilvēku. Aizvakar biju viņa birojā un savām acīm redzēju, cik lielas palīdzības kravas tur pienāk, lai Ziemassvētkos varētu sniegt palīdzību invalīdiem, bijušajiem leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem, slimnīcām, kristīgajām draudzēm un ebreju draudzei. Nekad vienkopus nebiju redzējis tik daudz noderīgu un vērtīgu dāvanu.

Tautas kustība Latvijai pie jaunās valdības griežas ar ierosinājumu, kuru jums nevajadzētu atraidīt, — kopīgi palīdzot Latvijas trūkumcietējiem, metīsim pie malas visas politiskās domstarpības. Runājot konkrēti, viens cilvēks un jūs jau šā vai tā zināt, par ko es runāju, saviem spēkiem pēdējo trīs gadu laikā Latvijas vajadzībām spējis sarūpēt humāno palīdzību 3 miljonu latu vērtībā. Ja mēs , opozīcija un valdība, šajā jomā spētu mest pie malas politiskās pretišķības, mēs kopīgiem spēkiem varētu gādāt par to, lai ik mēnesi 100 tūkstoši trūcīgo Latvijas iedzīvotāju no ārzemēm saņemtu sociālu palīdzību. Jūs varat man ticēt, ka tā tas būtu, jo es ļoti labi zinu, par ko runāju. Es jums lieku pie sirds aprunāties ar mūsu frakciju par šo jautājumu. Šeit nav runas par kādu akciju, no kuras viens vai otrs spēks varētu gūt politisku kapitālu. Šīs akcijas mērķis ir tikai viens — kopīgiem spēkiem palīdzēt pēc iespējas vairāk trūcīgajiem cilvēkiem Latvijā.

Tātad es atkārtoju. Lūdzu, pieņemiet mūsu roku, kuru jums šai jomā sniedzam sadarbības gatavībā. Ja jūs patiešām gribat palīdzēt tautai un katram atsevišķam trūkumcietējam, neviens nedrīkstētu atteikties.

Valdības deklarācijā man ir iebildumi citā būtiskā jautājumā — saimniecības jomā. Bezkritiski un akli ir pārņemti Rietumu ieteikumi. Visās bijušajās sociālistiskajās valstīs šie ierosinājumi piedzīvojuši neveiksmi, nereti izraisot vēl lielāku nabadzību un trūkumu, panākot tieši to, ko bieži varēja dzirdēt pirms nesenajām Krievijas vēlēšanām. Cilvēki teica: agrāk mēs dzīvojām labāk. Tirgus saimniecība, un ar šo jēdzienu es apzīmēju sociālo tirgus saimniecību, nevis kapitālismu, spēj funkcionēt tikai tad, ja sabiedrībā ir vidusšķira un cilvēkiem sociāli nav jācieš trūkums. Sociālā tirgus saimniecība spēj funkcionēt tikai tad, ja Rietumu kredītus izlieto un iegulda jēdzīgi, nevis, piedodiet man visai aso izteiksmes veidu, ja tie pazūd bez miņas vai arī gluži vienkārši tiek nozagti. Un tagad Latvijas valdības priekšgalā būs cilvēks, kuram, maigi izsakoties, nav tieši eņģeļa reputācijas. Kāda liela Rietumu avīze pirms dažām dienām pieminēja mafiju. Un katrs zināja, par ko iet runa. Sakiet, lūdzu, atklāti, vai jūs nopietni ticat, ka valdība, kuras vadība uzticēta cilvēkam ar visai neskaidru pagātni , ārzemēs saņems uzticību vai aizdevumus?

Kad Odisejs Kostanda un Joahims Zīgerists pirms dažiem mēnešiem devās uz Maskavu, lai vestu sarunas ar nozīmīgiem Krievijas politiķiem, to starpā ar prezidenta kandidātu Jegoru Javlinski, daudzi latviešu politiķi savā sašutumā iesaucās, ka Kostanda un Zīgerists brāļojas ar krieviem uz Latvijas rēķina. Tikai pēc vairākiem mēnešiem dažiem cilvēkiem, to starpā arī "Latvijas ceļa" politiķiem, sāka uzaust gaisma, cik nozīmīga šādu kontaktu nodibināšana ir Latvijas nākotnei, kuru šī valdība taisās pakļaut riskam. Attiecības ar Maskavu ir jāsakārto, nav iespējams skatīties tikai uz Rietumiem. Arī tas šai valdības deklarācijā nav pareizi. Mēs nevaram orientēties vienpusīgi uz Rietumiem. Rietumi Latvijas brīvības nosargāšanai neizšautu ne vienu vienīgu lodi. Ar Molotova—Ribentropa paktu ne jau tikai nacistiskā Vācija vien mūs iztirgoja Staļinam. Neviens mums toreiz palīgā nenāca. Vai jūs tiešām ticat, ka šodien būs citādi? Šī valdība sev ligzdā ielikusi bumbu ar laika degli, un ar to jums nāksies dzīvot. Tikai, lūdzu, negaidiet no opozīcijas, lai mēs jūsu bumbas padarītu nekaitīgas!

Arī man ir jāsaka jau tagad: jums ir mafiozas valdības jeb "ziemas valdības", grimstoša kuģa reputācija. No šīs valdības latviešu tauta nekā nevar sagaidīt. Mums vajadzīga cita veida politika, vajadzīgi cita veida cilvēki valsts vadībā.

Priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno gadu, paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu 10 deputātu parakstītu iesniegumu: "Saeimas deputāti lūdz turpināt 21. decembra sēdi līdz jautājuma "Par uzticības izteikšanu A.Šķēles sastādītajam Ministru kabinetam" izskatīšanai bez pārtraukuma. Saeimas deputāti Panteļējevs, Seiksts, Endziņš, Lībane, Bunkšs, Jirgens, Sinka, Putniņš, Rugāte, Kreituss." Pirms balsojuma gribu jūs informēt, ka vēl debatēs ir pieteikušies sekojoši deputāti: Gunta Gannusa, Jānis Mauliņš, Juris Dobelis, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Modris Lujāns, Raitis Apalups.

Lūdzu zvanu! Jēdziena par procedūru nav Kārtības rullī... Tātad par ko jūs vēlaties runāt? Es atvainojos, Saulīša kungs, Saeimā runā tikai no tribīnes! Andris Saulītis, frakcijas "Latvijai" deputāts!

A.Saulītis

(TKL). Es gribētu, lai Sinkas kungs komentē šo opozīcijas mutes aizbāšanu. Pagājušajā reizē viņš bija ļoti vaļsirdīgs un daiļrunīgs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas laikā pārvietošanās pa zāli un runāšana no tribīnes nav atļauta. Lūdzu balsot par desmit deputātu iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 20, atturas — 1. Strādājam bez pārtraukuma. Es atvainojos... 7 atturas, jo tas ir šeit manis pārskatīšanās dēļ.

Vārds Guntai Gannusai, frakcijas "Latvijai" deputātei!

G.Gannusa

(TKL). Cienījamais Prezident, cienījamais Prezidij, dāmas un kungi! Šķēles kungs savā runā teica, ka katrs ir jāpārliecina, ka viņš var...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Gannusas kundze! Varbūt nedaudz mikrofonu uz leju, jo deputāti jūs nedzird. Un otrs lūgums viesiem, kas atrodas zāles beigās, lūgums savas diskusijas ar deputātiem veikt tomēr citā telpā, jo troksnis zālē ir tik liels, ka nav iespējams dzirdēt runātāju. Lūdzu!

G.Gannusa.

Var, piemēram, sastādīt likumus un piedalīties privatizācijā, un kļūt miljonārs. No vēstures. Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas koncepcijas izstrāde tika uzsākta jau 1989.gadā. Tajā kā galvenais kritērijs tika izvirzīta sociālā taisnīguma principa ievērošana paju aprēķināšanā. Alternatīvu lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas modeli sāka izstrādāt Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta līdzstrādnieki Roberts Zīle, tagadējais "Tēvzemes un Brīvības" deputāts, un Andris Miglavs. Privatizāciju šie kungi bija iecerējuši veikt divos posmos. Šādu divposmu privatizācijas shēmu neatbalstīja profesors Kazimirs Špoģis, šo likumu krasi kritizēja Jevgēnijs Zaščerinskis. Tikuši galā ar kolhozu privatizāciju, šie kungi ķērās klāt pie pārtikas rūpniecības un agroservisa privatizācijas likuma izstrādāšanas. Augstākā padome ar 1992.gadā 3.marta lēmumu "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu" noteica, ka lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu privatizācija notiks saskaņā ar īpašiem likumiem. To gan toreiz naivi noteica no laukiem nākušie deputāti, domādami, ka Lauksaimniecības ministrija varēs labāk un pareizāk virzīt un organizēt šo privatizāciju, dodot tajā priekšroku zemniekiem un to veidotajām organizācijām. Vienlaicīgi šo uzskatu pārstāvji cerēja, ka šāds privatizācijas process pārdalīs daļu no pārstrādes un servisa uzņēmumu peļņas par labu lauksaimnieciskajam ražotājam. Taču visi mēs esam vīlušies.

Paralēli noritēja darbs pie likumprojekta par piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas koncepciju, kuru pamatā veica atkal šie kungi. Tas ir, Andris Miglavs un Roberts Zīle, bet koordinēja lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Andris Šķēle. Kas tad ir šajā likumā? Tur tika noteikti ļoti strikti laika termiņi katram privatizācijas procesa posmam. Otrkārt, viss privatizācijas process atradās pilnīgā Lauksaimniecības ministrijas kontrolē, bez nepieciešamības saskaņot pieņemtos lēmumus ar Ekonomisko reformu ministriju. Likums noteica konkrētu pamatkapitāla sadalījumu un pārdalīšanu atsevišķām personu grupām. Tika noteiktas būtiskas atlaides. Maksa par kapitāla daļām un arī visa iegūtā nauda palika nozares ietvaros. Tātad, vārdu sakot, par pliku velti. Noteiktie termiņi paredzēja, ka ilgākais 7—8 mēnešu laikā, tas ir, līdz 1993.gada oktobrim, privatizācija pilnīgi pabeidzama. Likums noteica striktu maksājumu atvieglojumu kārtību, taču paredzēja, ka atlaides varētu piešķirt valdība vai ministrija, bet nomaksas termiņu varētu noteikt privatizācijas komisija. Ļoti interesanti notika gaļas kombināta privatizācija. Lauksaimniecības ministrijā tika izveidota viena privatizācijas komisija, nevis atsevišķas komisijas katram uzņēmumam, kā tas bija līdz tam. Privatizācija bija pilnīgi centralizēta, tā nebija jāsaskaņo ar citām institūcijām. Privatizācija veicama, uzņēmumus pārveidojot akciju sabiedrībās saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās. Tika noteikts fiksēts akciju sadalījums privatizācijas pretendentiem, taču tika paredzēta nedalāmā kontrolpakete. Gaļas kombināti bija pirmie, kuru vērtējumu noteica tikai profesionāli vērtētāji, piemēram, "Invest Rīga". Jāpiebilst, ka sakarā ar šo likumu tika privatizēta arī valsts daļa, jau iepriekš pārveidojot šos gaļas pārstrādes uzņēmumus kombinātos, tas ir, piemēram, Tukumā, Saldū. Un, aizejot tālāk, gribētos teikt tā, mīļie kungi, — cilvēki taču redz, kas notiek, un sevi vairs neļaus apžilbināt ar varenām valdības programmām, kuras vēlāk šā vai tā netiek īstenotas. Viss sākas ar to, ka šeit pilnīgi apzināti Ministru prezidenta seglos tiek iesēdināts cilvēks, kuru vēlāk politiski būs ļoti grūti saukt pie atbildības, jo viņš nevar atbildēt nevienai partijai. Bet, pats galvenais, Šķēle ir cilvēks, kuru tauta vispār nekad nav ievēlējusi. Te nu viens cilvēks bez tautas akcepta taisās kļūt par Ministru prezidentu. Bet īstenībā, un to Odisejs Kostanda manuprāt pirmīt pateica pilnīgi pareizi, viņš būs kā firmas ģenerāldirektors, nevis valdības galva. Valsti sadalīs saimnieciskās ietekmes zonās, un katrai no šīm ietekmes zonām būs savs nodaļas vadītājs, kuru dēvēs par Ministru prezidenta biedru. Mums tādi ir veseli četri. Vien no nabadzīgajām valstīm Eiropā atļaujas vienu no dārgākajām valdībam. Tā rāda labu piemēru. Daudziem cilvēkiem Latvijā Ziemassvētkos būs jācieš bads, bet jaunā valdība demonstrē plašu vērienu — lai jau tauta maksā.

Atgriežoties vēlreiz pie salīdzinājuma ar firmas ģenerāldirektoru un četriem nodaļu vadītājiem, ir nepieciešams parādīt būtisku atšķirību. Īstā firmā īstu ģenerāldirektoru un nodaļas vadītājus firmas bankrota gadījumā sauks pie atbildības, kamēr valdības neveiksmes gadījumā attiecīgie vadītāji veikli no atbildības izvairīsies un zaudējumi kārtējo reizi būs jāmaksā tautai. Kā pats pirmais un galvenais šai valdībai būtu jādara sekojošais — kur vien iespējams, jātaupa nauda un šie līdzekļi jānodod lauksaimniekiem, pensionāriem, skolotājiem, daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem un visiem tiem, kam tā vajadzīga daudz vairāk nekā tiem, kas šā vai tā politikā vairojuši savu turību. Valdības deklarācijā atsevišķi punkti izklausās pieņemami, to nevar noliegt. Taču vienlaikus jāparāda, ka tieši šie punkti stipri atgādina mūsu partijas pienesumus kādā citā, agrāk priekšā celtā valdības deklarācijā. Bez tam šobrīd šie plāni un ierosinājumi ir tikai uz papīra. To realizēšana dzīvē prasīs daudz sūra darba. Jājautā, vai to pieredzēsim.

Bet pievērsīsimies reiz lauksaimniecībai un zemnieku situācijai. Ne ar vienu vārdu netiek pieminēts, ka gaidāmajās Eiropas sarunās taisās aizkavēt, lai 90 procenti Latvijas lauksaimnieku netiktu mērķtiecīgi iedzīti bankrotā un upurēti uz Eiropas altāra. Ne vārda par Eiropas Savienības pārtikas produktiem, ar kuriem Latvijas tirgu pārplūdina par dempinga cenām, tādējādi burtiski noslāpējot vietējos zemniekus. Nav pieminēts, kādos daudzumos ārzemju lauksaimniecības produkti kā kontrabanda katru dienu šķērso Latvijas robežu. Trūkst ierosinājumu vietējās mežsaimniecības stimulēšanai un atveseļošanai. Tāpat nav pieminēta Latvijas zvejas saimniecības nākotne. Diez, kurš no Latvijas lauksaimniekiem vēl tic, ka šāda valdība spēs sagādāt kredītus uz izdevīgiem procentiem. Es katrā ziņā ne. Jau veselu gadu Tautas kustība Latvijai ir atkārtojusi, ka mūsu valstī nevar būt nākotnēs bez funkcionējošas lauksaimniecības un labi pārtikušiem zemniekiem. Kopš vesela gada Tautas kustība Latvijai runā par to, ka mums Eiropas sarunās pašapzinīgi jāiestājās par saviem zemniekiem un jāaizstāv viņu intereses, tāpat kā to dara norvēģi, austrieši, angļi un francūži. Diemžēl tā vietā redzamie Latvijas politiķi ceļo pa Rietumu pasauli, pazemīgi pilda pavēles un dižojas, ka drīkst piedalīties lepnās pieņemšanās vai nofotogrāfēties kopā ar Helmutu Kolu, Spānijas karali vai citām personām. Valsts propagandas aparāts Latvijā mēģina radīt iespaidu, it kā viņš Vācijā ticis uzņemts kā ievērojams valstsvīrs un tur ļoti daudz panācis. Īstenībā mūsu prezidents visai atšķiras no šī attēlojuma. Par Ulmaņa kunga vizīti Vācijā nezināja neviens... Pārreģionāli tas ir visas Vācijas mēroga televīzijas raidījums. Lielajās avīzēs par viņa apmeklējumu tika ievietotas, labākajā gadījumā dažas rindiņas. Sīki, maznozīmīgi ziņojumi parādījās vienīgi Dienvidvācijas dienas laikrakstā "Sūddeutsche Zeitung" un "Frankfurter Allgemeine". Lūdzu nepārmest man, mans nolūks nav kritizēt prezidentu kā tādu. Bet kādas iespējas palika neizsmeltas, kāpēc viņš nekā nepanāca Latvijas lauksaimniecības labā, kāpēc viņš nepārradās mājā ar investīciju solījumiem un pieteikumiem, kāpēc viņš neizmantoja iespēju un nenodibināja sakarus ar lielajām vācu palīdzības organizācijām, lai iegūtu un nodrošinātu Latvijai kaut mazu daļiņu no atbalsta un palīdzības, kādu vācieši miljardu marku vērtībā dod Krievijai. Šī jau ir Latvijas ārpolitikas lielā traģēdija. Mūsu politiskā valdība vēl nav iemācījusies pasaules politikā iziet ar taisnu muguru un staltu gaitu, tā, tāpat kā padomju laikos, staigā ar saliektu muguru un iztapīgi pieņem direktīvas. Arī mēs esam eiropieši un virzību uz Eiropu atbalstām, taču pirmām un galvenām kārtām esam latvieši. Pirmajā vietā ir mūsu tēvzeme un tikai tad Eiropa. Šajā ziņā es pilnīgi atbalstu viedokli, kādu savā laikā pārstāvēja Šārls de Golls un šodien pārstāv Anglijas valdība. Man nav uzticības solījumiem, ko šī valdība dod Latvijas lauksaimniecībai. Pēc dažiem mēnešiem redzēsim, kam būs bijusi taisnība — jums vai mums. Katrā gadījumā latviešu zemnieki lai zina, ka mēs viņus Eiropas sarunās neiztirgosim un nenodosim.

Politikas degpunktā un centrā vienmēr jābūt cilvēkam. Kā politiķiem mums jāpilda tikai viens vienīgs pienākums — mums Latvijā jāpalīdz cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības vai reliģijas. Šodien nolasītās valdības deklarācijas centrā cilvēks nestāv. Par to liecina katra šīs deklarācijas rindiņa. Centrā šeit viscaur atrodas varenais politiķis, kas pirmām kārtām domā par savu labumu, nevis par tiem, kas vēlējās gluži citu valdību. Par to liecina arī vēlēšanu rezultāti.

Es esmu pret to, ka mēs kā opozīcija sīkumaini iztirzātu tikai atsevišķus valdības deklarācijas punktus. Tas nav opozīcijas uzdevums. Katras opozīcijas pienākums ir uzraudzīt un kritizēt valdības darbu, it sevišķi vispārējās jomās. Mēs neesam līdzvaldība, kurai tikai jāuzlabo vai jāpieslīpē tas, ko mums šodien cēla priekšā. Rezumējot dažos vārdos vispārējo kritiku par šo valdības deklarāciju, man jāsaka sekojošais. Valdība, kas savu darbu uzsāk bez tautas uzticības, principā ir bankrotējusi jau pašā pirmajā dienā. Kopš kustības Latvijai dibināšanas mūsu galvenais mērķis bijis labāki dzīves apstākļi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Es atkārtoju un pasvītroju — visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Es nebrīnītos, ja ar šo valdību jau tuvāko nedēļu laikā pieredzēsim piketus, kuros piedalīsies cilvēki, kam apnicis ciest badu. Šī valdība ir kāpināta un vēl izteiktāka trūkuma vēstnese.

Labklājība visiem! Šādu mērķi izvirza Tautas kustība Latvijai, un mēs to būtu sasnieguši. Es jau zinu, jūs tagad pavīspnāsit un ieņemsit arogantu pozu, bet tas mani netraucē. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka kustības "Latvijai" valdība ar tādu kā nicināmo Joahimu Zīgeristu mūsu valstij būtu spējusi palīdzēt tikt uz zaļa zara. Vienalga, ko domā par Zīgeristu, egoists viņš nav un Latvijas iedzīvotāju labā viņš saviem spēkiem veicis vairāk nekā jebkurš cits Latvijas politiķis. Jā, Odisejam Kostandam ir taisnība, Šķēles "ziemas valdība" ilgi nenoturēsies. Priecāties par to nepriecājas neviens, jo ciest no tā dabūs visa tauta. Valdības deklarācija ir daiļskanīgu vārdu un skaistu solījumu savirknējums. Mēs, opozīcija, kopā ar tautu nākamajās nedēļās uzmanīgi vērosim, vai jūs savus solījumus pildīsit jeb vai Latvija arī turpmāk, tāpat kā līdz šim, būs valdības un politiķu pašapkalpošanās veikals.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, ir saņemts sekojoša satura iesniegums — lūdzam saskaņā ar Kārtības ruļļa 47.pantu pārbaudīt kvorumu. Es varu salasīt — Zelgalvis, Liepa, Grinbergs, Čerāns... Paraksti ir. Dunkers... Es te visus... Kungiem būtu lūgums vienkārši atšifrēt parakstus. Kārtības ruļļa 47.pants nosaka: "Sēdes vadītājs var arī sēdes laikā pēc sava ieskata vai pēc piecu klātesošo deputātu priekšlikuma pārliecināties par kvorumu, sarīkojot reģistrāciju." Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 55 deputāti. Turpinām debates.

Jānis Mauliņš — frakcijas "Latvijai" deputāts! Nākamais — Juris Dobelis. Cienījamie deputāti! Es jūs vēlreiz lūdzu. izvediet savas sarunas klusāk vai veiciet viņas vispār blakus telpā, lai netraucētu kā runātāju, tā tos deputātus, kuri vēlas dzirdēt, ko no tribīnes runā.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Tautas kustības Latvijai vārdā un Latvijas godīgo juristu vārdā esmu spiests paziņot, ka godātais Andris Šķēle aicināts sastādīt Ministru kabinetu, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 52.pantu, kas nosaka: "Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas." Kā rāda dokumenti, Guntis Ulmanis no 11.decembra līdz 17.decembrim atradās ārpus valsts robežas. Tātad Valsts prezidenta vietu Satversmes 52.panta kārtībā izpildīja Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Tomēr Guntis Ulmanis ar rīkojumu nr.6, kas datēts ar 14.decembri, aicināja Andri Šķēli sastādīt Ministru kabinetu. Šajā dokumentā, kas parakstīts, kā jau teicu, 14.decembrī, tas ir, laikā, kad Guntis Ulmanis atradās Vācijā, nepareizi uzrādīta arī dokumenta parakstīšanas vieta — Rīga. Kā apliecina Prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Dreimane, tā nav kļūda, bet tīši neatbilstošs šī rīkojuma parakstīšanas vietas uzrādījums. Likums to kvalificē par apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšanu dokumentos vai par nepatiesu dokumentu sastādīšanu, par ko paredzēta kriminālatbildība. Ne man izmeklēt, kādā veidā un kā interesēs šis viltojums tapis. Tagad daudzas nelikumības tiek izskaidrotas ar labdabīgu muļķību un likumu nesakārtotību. Mēs visi vienā balsī apgalvojam, ka vēlamies iet uz tiesisku valsti, bet, būdami paši atbildīgākie cilvēki valstī, kā šinī gadījumā redzams, tīšā prātā pārkāpjam likumus, apkaunojot sevi tautas priekšā un savu valsti visā pasaulē. Likumam jābūt svētam, jo sevišķi Latvijas Republikas pamatlikumam — Satversmei. Tāpēc ierosinu Kārtības ruļļa 136.panta un Kārtības ruļļa 135.panta kārtībā balsot par Andra Šķēles valdības apspriešanas un apstiprināšanas atlikšanu, tā kā Valsts prezidents aicinājis Andri Šķēli sastādīt Ministru kabinetu nelikumīgi, tas ir, pārkāpjot Satversmes 52.pantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts! Nākamais — Jānis Ādamsons.

J.Dobelis

(LNNK un LZP).Cienījamie kolēģi! Laikam gandrīz katram latvietim ir tādi ļoti tuvi un diezgan pazīstami vārdi: "Vienoti Latvijai". Mēs ļoti bieži dažādās vietās viņus dzirdam. Un ir jautājums tiešām, ar kādu nolūku katrs cilvēks tos lieto un kā tas izpaužas darbos. Kā ir ar šo vienotības meklēšanu tādā brīdī, kad valstī ir tiešām smags stāvoklis? Savā laikā liktenis deva vienreizēju iespēju toreizējiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem pieņemt vēsturiskos 4.maija un 21.augusta lēmumus. Un liekas, ka patlaban liktenis atkal dod vienreizēju iespēju šai 6.Saeimai kopīgi ar stabilu valdību, kuru atbalstītu pārliecinošs Saeimas vairākums, tiešām apturēt beidzot šo lejupslīdi valstī un strādāt pie kopīga augšupceļa veidošanas. Tiešām strādāt kopīgi. Pirmo reizi neizdevās. Valdību veidoja tikai aptuveni puse. Otro reizi neizdevās — tas pats. Un visi taču, visi 100 deputāti piedalījās šo valdību uzticības balsojumos. Visi. Tā ka te runāt par kaut kādu pozīciju vai opozīciju ir diezgan savādi. Tagad ir it kā meklēts un it kā atrasts kopīgs risinājums. Un tiešām vairākums no frakcijām to ir atradis. Un nebūt tas nenācās viegli. Un laikam te vienam otram liekas, ka būtu labāk, ja šāds risinājums nebūtu atrasts. Jā, ir šis smagais stāvoklis valstī. Un es domāju, ka mēs visi to labi zinām. Mēs varam par to gari runāt, mēs varam par to runāt ļoti īsi. No tā šis stāvoklis nemainīsies ne par matu. Bet kā ir ar šo praktisko darbību, lai tiešām kaut ko izmainītu mūsu valstī, izmainītu par labu? Šeit ir šīs praktiskās darbības piedāvājums. Gan šī deklarācija, gan šāda valdība. Es saprotu, Šķēles kungs var patikt un var arī nepatikt. Un laikam katrs no mums vienam otram ļoti patīk un ļoti daudziem ļoti nepatīk. Un katram politiķim ir jārēķinās, ka, tikko viņu vairāk pazīst, arvien vairāk viņš vai nu patīk vai nepatīk. Par Šķēles kungu neviens neko nerunāja pirms dažiem mēnešiem. Diez vai visi šeit klātesošie Saeimas deputāti viņu zināja. Taču šodien sparīgi skan runas, kurās izpaužas dziļas zināšanas par Šķēles kungu, es pat teiktu, ārkārtīgi dziļas zināšanas. Es domāju, laiks parādīs, uz ko ir spējīga šī valdība un uz ko tā nav spējīga. Man, protams, patīk, ka pēc Zilā kalna Martas aiziešanas viņsaulē tagad ir radusies vesela pareģu plejāde. Šodien jau mēs te dzirdējām pareģojumus — "ziemas valdība", iecerēts scenārijs, zinot, ka daudzi cilvēki šodien klausās. Tas ir normāli. Tikai es gribētu pateikt, ka šeit visi 100 deputāti vienādi atbild par to, kas notiek valstī. Visi 100! Sēdiet pozīcijā, sēdiet opozīcijā, sēdiet, kur jums patīk! Saulīša kungam patīk, piemēram, sēdēt tualetē un spogulī skatīties. Katram ir sava vieta, protams. Un tanī pašā laikā atbildība būs tāda pati, jo balsot vajadzēs un izteikt savu pārliecību vajadzēs.

Jā, es piekrītu, piedāvātā deklarācija ir vēlmes, bet tā tas ir vienmēr. Šajā deklarācijā ir izmantots viss labākais, kas bija divās iepriekšējās, jo vairākums deputātu ir strādājuši gan pie vienas, gan pie otras iepriekšējās deklarācijas. Un kas tad mums liedz regulāri atgriezties pie šī jautājuma apspriešanas, nosakot, vai valdība ir tikusi galā ar kādu no deklarācijā izvirzītajām problēmām vai arī nav tikusi galā. Neviens mūs netraucē to darīt. Un es domāju, ka tas būtu taisni vajadzīgs. Kāpēc tad mums ir Saeimas komisijas? Kāpēc mēs šeit vispār sēžam tādā gadījumā, ja mēs neesam spējīgi sastrādāties ar valdību? Un es domāju, arī šīs kvēlās runas ir labas, tās atbalsta zināms cilvēku skaits, cik to tūkstošu, to jau redzēsim nākošajās vēlēšanās. Taču jebkurā gadījumā katram no mums ir jācenšas praktiski pierādīt savu patiesību. Un, redziet, kas par lietu. Es šodien klausos, kuri tad ir atkal kārtējie, nu, var teikt, tie slavenākie kritiķi. Un īpatnēji — atkal sakļaujas kopā divi jocīgi spārni. Iet un, es domāju, visu laiku ies kopā komunistiskā režīma atjaunošanas piekritēji un iespējamie speciālisti šo piekritēju sēdināšanā uz mietiem. Un viņi ir atkal kārtējo reizi veiksmīgi atraduši kopīgu valodu. Varbūt atcerēsimies balsojumus par LPSR likumu atcelšanu, kur viņi balsoja tiešām kopīgi. Atcerēsimies balsojumus, lai liegtu neatkarīgam deputātam vienkārši strādāt komisijās,— arī tad viņi balsoja kopīgi. Un gan jau šad un tad vēl balsos kopīgi. Tagad jau būs tāda opozīcija, kareivīga opozīcija. Var būt, ka kāds no viņiem arī lasa grāmatas kādreiz, kad gadās, un ir lasījis fabulas. Bija tāds jauks, tiesa, vergs, bet labs fabulu sacerētājs Ezops. Un viņam bija daudz labu fabulu. Viena no tām bija par lapsu un vīnogām. Par to lapsu, kas šķielēdama gāja gar vīnogām, rāpās pie tām, bet netika. Un tad visiem ziņoja, ka vīnogas, redziet, esot zaļas. Jā, iepriekšējie referenti arī gribēja tikt pie tām zaļajām vai zilajām vīnogām, kāda krāsa nu katram labāk patīk, bet netika. Ko tad šodien sūkstīties un stāstīt par smago stāvokli valstī, par to, kas sagaida valdību! Iepriekšējo valdību taču tieši tas pats sagaidīja. Kāda tur starpība? Redziet, tad neviens nerunāja. Neviens! Interesanti gan. Tad, kad bija šī iepriekšējā projekta apspriešana, šie daiļrunātāji sēdēja klusu, ar klusu cerību, ka nu tad beidzot tiks kaut kur pie lielākas teikšanas. Netika. Nu atvērās atkal tribīne. Es atgādināšu, kāda bija uzvedība vispār pirmās valdības apspriešanas laikā. Nebija nekādas kritikas. Tātad tā bija ļoti jauka valdība, jo mēs nedzirdējām nekādu kritiku. Kāpēc tad nu tā vajadzēja balsot "pret" tādā gadījumā, bez kādiem argumentiem? Šodien rāpjas tribīnē viens pēc otra un ir lielie kritiķi. Pareizi! Tāpēc, ka acīmredzot vairs necer uz tādu rezultātu. Lai arī viens no šiem kritiķiem publiski ir izteicies presē, ka viņš garantējot savu uzskatu piekritēju panākumus šodien. Protams, ir apsveicama lielā interese no opozīcijas puses. Tā vienmēr būs apsveicama. Bet to vajadzētu arī vienmēr izrādīt, ja ir patiesa vēlme kaut ko uzlabot.

Varbūt es vienam oratoram, kas patlaban vairs nav zālē, gribētu atgādināt attiecīgās partijas garīgā tēva kādreizējos centienus par Gorbunova kungu savākt pietiekoši smagus materiālus un dot atklātībā zināšanai. Un tas tika regulāri publicēts pirms 5.Saeimas vēlēšanām. Un tautai likās, ka tūlīt būs kaut kas drausmīgi atmaskojošs. Nekas nenotika. Un ko mēs šodien dzirdam no tribīnes? Ulmaņa kungs ir slikts kungs. Gorbunova kungs nav vairs tik slikts kungs. Acīmredzot attiecīgie speciālisti ir ļoti rūpīgi iepazinušies ar šiem materiāliem un neko nav atraduši. Nu tad nevajadzēja bazūnēt pirms tam masu informācijas līdzekļos. Tā kā par zelta krāniem, tāpat kā par šausmīgi dārgajiem "mersedesiem" un visu citu. Vispār tāda īpatnēja tieksme skaitīt pie tam to, ko paši neprot saskaitīt. Bet šī skaitīšana turpināsies. Nu, varu novēlēt tikai sekmes šādā procesā!

Protams, jāmēģina sameklēt arī jebkurā opozicionārā kaut ko labu, kaut nedaudz. Un šis piedāvājums sadarboties, kurš gan kaut kā nesaskanēja ar tāda paša censoņa izteikumiem par "Titaniku", tomēr būtu apsveicams, jo Latvija mums ir viena. Un mūsu latviešu valoda arī mums ir kopīga. Es tomēr gribu, ka mēs savā valodā, nevis vācu vai citā valodā runādami, šeit saprastos. Un acīmredzot jau ar laiku tas tā arī būs! Es tikai novēlu šodien visiem mums padomāt, kādā veidā mēs kopīgi sadarbosimies, arī opozicionāriem. Jo jebkurš viņu pamatots kritisks izteiciens varētu tikai palīdzēt darbā.

Kas attiecas uz LNNK attieksmi pret šīs valdības veidošanu, tā izveidojās ilgstošās pārrunās. Tā izveidojās mūsu organizācijas padomes un valdes sēdēs, un tieši pēc ilgstošām pārrunām mēs sapratām vienu: nav jēgas novelt atbildību uz citu pleciem. Tas neko nedos. Tā ir pārāk lēta spēlīte — šodien Latvijā tēlot opozīciju un faktiski pašam tādā nebūt. Tāpēc es domāju, ka mēs atbalstīsim šo valdību un šis atbalsts nebūs tikai uz papīra vien. Šim atbalstam ir jābūt praktiskajā sadarbībā. Uz to es aicinu arī visas pārējās 99 gudrākās galvas vai, es nezinu, kāda nu kuram tā galva ir Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, es jums atļaujos izteikt piezīmi! Neviens šajā zālē sēdošais deputāts, arī jūs tanī skaitā, tribīnē nerāpjas.

Jānis Ādamsons! Nākamais — Viktors Kalnbērzs.

J.Ādamsons

(iekšlietu ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums šodien ir diezgan interesanta un paradoksāla situācija, kad es kā "Latvijas ceļa" pārstāvis, kā deputāts, atrodos zināmā opozīcijā jaunveidotajai valdībai. Un it kā esmu vienā laivā ar kustību Latvijai. Gribētu uzreiz norobežoties no tādas iespējas tāpēc, ka diemžēl mums pastāv atsevišķas politiskas domstarpības un, lai cik paradoksāli tas būtu, tās laikam pastāvēs arī turpmāk. Tā ir mana dziļa pārliecība. Ja kustība Latvijai būtu uzaicināta valdība, tad no šīs tribīnes skanētu absolūti citi vārdi un slavinātu, cik nepieciešams bija veidot šāda veida koalīciju.

Kaut gan, no otras puses, lielākajai daļai, ko šie deputāti šeit teica, es varu piekrist un principā tā daļēji ir arī mana pārliecība.

Nākošais. Man tik tiešām ir dziļš gandarījums un es absolūti piekrītu Dobeļa kunga teiktajam, ka beidzot Saeimā ir izveidojusies plaša koalīcija, kādai vajadzēja izveidoties jau pirmajā piegājienā. Tas tik tiešām ir apsveicami, un ļoti žēl, ka tas nenotiek, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši.

Es mazliet gribētu pieskarties deklarācijai. Nezinu, nejaušības dēļ vai speciāli deklarācijā attiecībā uz to, kas skar tiesību aizsardzības iestādes, valsts iekšējo drošību, nav iekļauts viens jēdziens — cīņa ar ekonomisko noziedzību. Es ceru, ka Čevera kungs, kurš būs atbrīvotais biedrs un atbildēs tieši par drošību, un eventuālais iekšlietu ministrs Turlā kungs ņems vērā šo kritiku un turpinās tikpat aktīvi cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, kā to darīja Iekšlietu ministrija šā gada laikā.

Tāpat man būtu patīkami redzēt šajā tribīnē arī Vītola kungu, kurš tikpat pamatoti kā iepriekšējā reizē, kad gāja runa par Čevera valdības apstiprināšanu, sāka runāt par budžeta līdzekļiem un par to, ka šajā valdībā netiek nominēti 28 iespējamie ministri. Kad gāja runa par Čevera kunga valdību, tad ilgi un dikti runāja, ka tā ir budžeta līdzekļu izšķērdēšana.

Tagad pie lietas. Tā nu ir iznācis, ka Ziemsvētki un to gaidīšana Latvijas vēsturē ne vienmēr ir nesuši to cerības vai brīnuma piepildījumu, ko mums vēsta kristīgā ticība un pārliecība. Un ne jau lielvaras vienmēr ir bijušas tās, kas uzlikušas pārbaudījumus mūsu tautai. Bieži vien mūsu pašu vadoņu kangarisms un kolaboracionisms, un savtīgā tuvredzība ir nesusi ne mazāku postu kā svešinieku naglotie zābaki. Tuvākajās dienās paies gads, kopš mēs esam kā Ziemsvētku dāvanu saņēmuši vairāk nekā 100 kurdu bēgļu. Un ko var maksāt tautai viens cēls, bet nepārdomāts vadoņa žests vai lēmums! Šiem kurdu bēgļiem nu jau mēs esam iekārtojuši siltu un labiekārtotu mājokli Olainē un uz nodokļu maksātāju rēķina iztērējuši vairāk nekā pusmiljona dolāru. Tikmēr mūsu pašu trūkumcietēji ir iedzīti izmisumā un bezcerībā.

Es gribu mazliet analizēt arī to situāciju, kāpēc mēs vispār esam nonākuši pie trešās valdības veidošanas. Man liekas, ka lielākā vaina šajā ziņā būtu jāuzņemas mūsu Valsts prezidentam tāpēc, ka, tikai pateicoties viņa paziņojumam īsi pirms vēlēšanām, ka viņš nominēs eventuālo Ministru prezidentu triju dienu laikā, radīja to situāciju, pie kādas mēs esam nonākuši. Acīmredzot prezidenta kungam bija pārliecība, ka Zemnieku savienība gūs pārliecinošu uzvaru un kopā ar LNNK un "Tēvzemei un Brīvībai" vienas pašas varēs veidot valdību. Tā rezultātā mūsu partiju vadoņi, izņemot "Latvijas ceļu", tūlīt pēc vēlēšanām, trešajā dienā sāka meklēt koalīcijas iespēju, pat nezinot, kas tad īsti ir ievēlēts šajā Saeimā, kā rezultātā pat izveidojās divi absolūti antagoniski bloki.

Te tiek runāts par to, ka Grīnblata valdību izgāza, izgāza Čevera kungu. Es gribētu izklāstīt, kā es to redzu visā šajā īsajā vēsturē. Šķēles kunga uzvārds parādījās ne jau nejauši mūsu sabiedrībā. Tas sāka virmot gaisā ļoti klusu kuluāros tūlīt pēc vēlēšanām. Un vēl pirms tam, kad tika izvirzīts Grīnblata kungs kā Ministru prezidenta kandidāts. Jau daudz skaļāk šis uzvārds parādījās arī atklātībā vēl pirms tam, kad tika dota iespēja Čevera kungam veidot iespējamo valdību. Un absolūti skaļi tas atskanēja tūlīt pēc tam, kad izgāzās iespējamā Čevera kunga valdības apstiprināšana šajā Saeimā. Un nenoliedzami, ka šeit Valsts prezidentam ir jāuzņemas atbildība, kāpēc parlaments ir novests līdz tādai situācijai, ka Valsts prezidents neoficiāli ir izteicies, ka, ja neapstiprinās šo trešo valdību, nu tad šis parlaments tiks atlaists. Es nezinu, kā jums, bet manā uztverē tas atgādina mazliet šantāžu. Šajā namā bieži tiek pieminēta Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu likumdevēju pieredze un izstrādātie normatīvie akti. Šajā sakarā gribu atgādināt Savienoto Valstu kodeksa 18.likuma 100001 paragrāfu. Diemžēl adekvāta panta mūsu Kriminālkodeksā nav. Šis paragrāfs, nosakot soda mēru par fiktīvu vai sadomātu ziņu sniegšanu, paredz arī gadījumus, kad nav izdarīta nekādu ziņu sniegšana.

Un šeit mēs atgriežamies pie tā, par ko mēs tik mīļi esam pieraduši runāt no šīs tribīnes. Pie politiskās un morālās atbildības. Absolūti pieņemam to, ka Šķēles kungs ir absolūti godīgs, kristāldzidrs cilvēks. Bet atgriezīsimies pie tā, no kurienes tad viņš ir uzradies. Te tiek piespēlēts, ka viņš ir absolūti neitrāls, politiski neitrāls. Es tam gan negribētu piekrist. Šķēles kungu uzaicināja strādāt par Ģēģera pirmo vietnieku neviens cits kā Kinnas kungs, kurš toreiz strādāja par Godmaņa — tātad Ministru padomes priekšsēdētāja — padomnieku. Un ar abu šo cilvēku svētību viņš arī tika nozīmēts šajā amatā, un, cik es esmu informēts, nemaz pārāk neprasot, vai tam piekrīt Ģēģers vai nepiekrīt. Tālāk. Visus šos divarpus gadus Šķēles kungs ir bijis ārpusštata padomnieks Valsts prezidentam. Tāpēc nevar teikt, ka viņš ir absolūti nezināms un mēs nezinām, no kurienes viņš ir uzradies.

Un ko tad paredz tas, ja mēs apstiprinām šo valdību, un kā es to izprotu tālākajā attīstībā? Kāpēc tika izvirzīts Šķēles kungs tīri politisku apsvērumu dēļ kā iespējamais Ministru prezidenta kandidāts? Es to saredzu tā, ka Šķēles kungs apvieno savā personā lielākās un arī mazākās Saeimas frakcijas, Saeimā rodas it kā stabilitāte, tiek atmestas visas pretrunas savā starpā, bet galarezultātā uz Šķēles pleciem tiek atjaunota Latvijas Zemnieku savienība. Un ko dod Valsts prezidentam tāda koalīcija? Tā dod iespēju, ka nākošajās vēlēšanās, kuras būs jau pēc septiņiem mēnešiem, Valsts prezidents tiek ievēlēts atkārtoti.

Runājot par politisko un morālo atbildību, es atkal atmetu visu iespējamo kriminālo atbildību. Atcerēsimies, ka šā gada laikā principā Māris Gailis varētu ieiet Latvijas vēsturē ar to, ka viņš ir atlaidis visvairāk ministru, tajā skaitā arī valsts ministrus. Kad no amata atkāpās Piebalga kungs, nevienam, es domāju, 5.Saeimā nebija šaubu, ka viņš ir absolūti godīgs cilvēks. Un aiz viņa nevilkās nekāda gara "šleife" ar aizdomām un tamlīdzīgi. Viņš atkāpās tanī brīdī, kad valstī sākās banku krīze un jau iezīmējās budžeta krīze. Piebalga kungs uzskatīja, ka viņš ir morāli un politiski atbildīgs par to situāciju, kāda ir radusies valstī. Kaut gan pēc saviem pienākumiem viņam tas acīmredzot nebija jādara. Ir Valsts bankas prezidents Repšes kungs ar savu aparātu, kuram bija jāseko tam, lai komercbankas normāli funkcionētu. Analoģiski ir arī ar Vaivada kungu. Un es varu minēt daudzu citu ministru uzvārdus.

Operatīvā lieta attiecībā uz Ministru prezidenta amata kandidātu Andri Šķēli ir ierosināta šā gada septembrī uz Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo materiālu pamata, kuru analīze liek domāt, ka Šķēle ir ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm. Tas izdarīts mantkārīgos nolūkos. Un tā rezultātā ir nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedriskajām interesēm, viņa darbības laikā Latvijas Republikas ministrijas vadošajos amatos laika posmā no 1990.gada septembra līdz 1993.gada maijam.

Mēs visi aizmirstam, ka Šķēles kungs vairākas reizes pildīja lauksaimniecības ministra pienākumus. Tajā laikā, kad Ģēģēra kungs guva traumu Vašingtonā, trīs mēnešus Šķēles kungs izpildīja lauksaimniecības ministra pienākumus. Un attiecīgi arī vēl trīs mēnešu pēc tam, kad Ģēģers tika atcelts no amata.

Tātad operatīvās lietas pamatā ir materiāli attiecībā uz firmas "Lata International" funkcionāriem Edīti Jansoni un Gati Krūzi. Šo materiālu un Ģēģēra rīkojumu kserokopiju analīze ļauj secināt, ka minētajā laika periodā visi stratēģiski nozīmīgie jautājumi Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijā tika nodoti izpildei un kontrolei Andrim Šķēlem. Visiem labi zināms, ka šīs stratēģijas bēdīgais rezultāts ir vismaz 54 miljoni USD. Jau no šā gada valsts budžeta mums ir jāatmaksā 10 miljonu parāds. Un šeit es atkal pieļauju, ka nebija nekādu kriminālu, nebija savtīgu nodomu Šķēles kungam, bet atkal ir jārunā par politisko un morālo atbildību. Un, ja cilvēks nevarēja tikt galā ar tādu savu ministriju kā ministra vietnieks, kā ministra vietas izpildītājs, es dziļi apšaubu, ka viņš varētu tikt galā ar pašu galveno uzdevumu un svarīgāko uzdevumu — kā vadīt Ministru kabinetu.

Man būtu patīkami redzēt, es pēc tam noteikti arī analizēšu, kā balsos Zemnieku savienība, kā balsos Vienības partija par šo cilvēku, kurš tieši vai netieši ir vainojams, ka uz šodienu mums ir pārāk lieli parādi. Un, tikai pateicoties tā perioda Lauksaimniecības ministrijas vadībai vai bezatbildībai, ir panākta tāda situācija, ka visi šie kredīti, kuri ir saņemti, ir bezcerīgi. Un es ceru, ka pēc tam, kad šodien šī valdība tiks apstiprināta, vairs ne no Nacionālā bloka, ne no citām partijām, kuras ieiet valdībā, neviens nekāps tribīnē un nesūdzēsies par to, ka ir izzagti vai pazuduši bez cerībām G—24 kredīti. Tāpēc, ka tādā gadījumā nevienam nebūs morālu tiesību par to runāt.

Izskatīti arī materiāli par Lauksaimniecības ministrijas ārējo ekonomisko darbību, tajā skaitā materiāli par firmas "Lata International" ārzemju kredītu izsaimniekošanu, humānās palīdzības — lauksaimniecības tehnikas, izejmateriālu, finansu līdzekļu— izmantošanu, kā arī par Lauksaimniecības ministrijas tehnikas izsaimniekošanu un valsts rezerves fonda izpārdošanu.

Visus operatīvos, tehniskos un citus pasākumus attiecībā uz Šķēles darbības pārbaudi ir sankcionējusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra. Jau uz pašreizējo brīdi var secināt, ka Šķēle ir viena no lielākajiem finansu grupējumiem līderis ar plašiem sakariem, lobijiem valsts un komerciālajās struktūrās, tai skaitā Saeimas deputātu un valdības locekļu aprindās. Ir pamats uzskatīt, ka savulaik, pēc atgriešanās no vizītes Austrijā, pēc samērā neilgās sadarbības ar uzņēmumu "Ventspils nafta", Šķēle ar saviem sakariem strauji un aktīvi iekļāvās vissvarīgāko un perspektīvāko tautsaimniecības objektu privatizācijas procesā.

Šeit varētu arī daudz runāt par šo privatizāciju. Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka diemžēl uz šo brīdi lielākā daļa valsts uzņēmumu tiek "prihvatizēti", nevis normāli privatizēti. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka valsts uzņēmums mākslīgi tiek novests līdz bankrota robežai un pēc tam par dažiem santīmiem tiek privatizēts.

Ir pamats uzskatīt, ka minētajā darbībā viņš aktīvi balstās uz ārzemju firmām, tādām kā Somijas finansu korporācija "Kultor".

Mūsu rīcībā ir arī informācija, ka pirms plaša mēroga privatizācijas uzsākšanas Šķēle izbrauca uz Vīni, kur veda pārrunas ar multimiljonāru Grigoriju Lučanski. Domāju, ka ar šiem faktiem vien pietiek, lai kliedētu mītu par Šķēli kā nacionālā jeb latviešu biznesa aizstāvi.

Jā, bet mitoloģija jau ir paša premjera kandidāta stiprā puse. Jo Šķēles kungs vienmēr pats ir centies palikt ...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Ādamsona kungs, jums atvēlētās minūtes! Lūdzu, ja deputātiem nav iebildumu! Nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: "Lai runā!") Paldies! Lūdzu, runājiet.

J.Ādamsons.

Bet konkrētas darbības veic viņa biznesa partneri vai arī tuvākie radinieki. Ir arī pamats uzskatīt, ka Šķēle uztur netiešus sakarus ar tā saucamās "Baiba Holding" dalībniekiem un kriminālās pasaules autoritātēm. Šķēles grupējuma privatizēto objektu fiziskās apsardzes, iekšējās un ārējās drošības garantēšanai Šķēle ir pieaicinājis bijušo kriminālpolicijas priekšnieku Laimoni Liepiņu.

Es ceru, ka, ja mēs runājam par privatizāciju, lauksaimniecības objektu privatizāciju, tad mēs nenonāksim analoģiskā situācijā arī ar visu valsts uzņēmumu privatizāciju, un ka ar laiku Latvija nepārvērtīsies par vienu tādu Lučanska kunga maziņu uzņēmumu.

Gribu vēl atzīmēt, ka Šķēles darbība atsevišķos gadījumos, piemēram, tirdzniecības centra "Mežciems" privatizācijas epizodē, ir ar izteikti agresīvu un uzbrūkošu raksturu. Citēju: " Es samaksāju 100 tūkstošus Saimnieciskajai tiesai un 100 tūkstošus — pilsētai, un, ja vajadzēs, samaksāšu vēl 200 tūkstošus, es jūs iznīcināšu." Beidzu citēt.

Jūs labi atceraties, ka pirms Čevera valdības paziņošanas man ar viņu bija garas un diezgan ilgas pārrunas par manu iespējamo nozīmēšanu iekšlietu ministra amatā. Es arī godīgi Čevera kungam pateicu, kādu apsvērumu dēļ es nevaru ieiet šajā kabinetā, kaut gan man pret Čevera kungu personīgi absolūti nav nekādu iebildumu. Un arī to paziņoju publiski. Tad Nacionālais bloks, "Latvijas ceļš", arī Valsts prezidents to novērtēja ļoti atzinīgi. Kad analoģisku apsvērumu dēļ es atteicos un jau paziņoju, ka es nevaru ieiet šajā valdībā, tād sākās uzbrukumi... taktiski uzbrukumi caur presi man — kā es tā varēju uzdrīkstēties. Tajā laikā neviens neaizstāvēja Čeveru un neviens neteica, ka es esmu rīkojies nepareizi. Tagad katru dienu avīzēs tiek drukāts un arī Valsts prezidents, atrodoties Vācijā, aktīvi atļāvās kritizēt iekšlietu ministru, kaut gan es neko tādu citu neesmu pateicis kā Valsts prezidents. Ja Valsts prezidents nebūtu teicis, ka viņš ir iepazinies ar šiem materiāliem, tad arī nebūtu es šeit šodien uzstājies. Un es esmu atklātībā nācis tikai pēc tam, kad Valsts prezidents ir paziņojis, ka viņš neko kriminālu nav saskatījis.

Kā es jau teicu, ar šiem un citiem materiāliem ir iepazinies arī Valsts prezidents. Īsumā tos es esmu tagad izklāstījis arī jums. To mani spieda darīt kā deputāta un vēl šobrīd arī kā iekšlietu ministra politiskā un morālā atbildība. Daudzi runā, ka politikā es esmu maz pieredzējis, ka politika ir pietiekoši netīra spēle. Atvainojiet, cienījamie kolēģi, manuprāt politikā ir iesaistījušies pārāk daudz netīru cilvēku.

Un tāpēc es šodien aicinu pieņemt tādu lēmumu, kas atbilst jūsu politiskajai pārliecībai, atbildībai tautas, valsts un savas sirdsapziņas priekšā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Māris Gailis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, runās kā Ministru kabineta priekšsēdētājs ārpus kārtas.

M.Gailis

(Ministru kabineta priekšsēdētājs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti, cienījamie kolēģi! Es pieteicos uzstāties ārpus kārtas šobrīd mana kolēģa Ādamsona kunga dēļ. Un, protams, jautājums ir par tā sauktajiem Ādamsona kunga atmaskojumiem Šķēles kunga adresē. Es tiešām ļoti cienu Ādamsonu kā enerģisku vīru, kas daudz izdarīja manis vadītajā valdībā organizētās noziedzības apkarošanas uzsākšanā, kas pacēla policistu ticību saviem spēkiem, kas radīja arī zināmu drošību sabiedrībā, ka beidzot pie lietām policija ir ķērusies, kas nebaidījās izdarīt dažādas lietas, kuras varbūt nebija tik ļoti populāras, atcerieties kaut vai gadījumu ar "Lainbanku", un tomēr šobrīd man ir jāsaka arī kas kritisks.

Diemžēl Ādamsona kungs, gadu strādādams Iekšlietu ministrijā, būdams profesionāls jūrnieks un karavīrs, diemžēl nekļuva par profesionālu kriminologu, jo jūs zināt, ka tā iestāde, kas vāc šos operatīvos materiālus par Šķēli un vēl citām personām, ir Drošības policija un ka nevienam ministram neizdevās — ne Čeveram, ne Kristovskim, ne arī Ādamsonam — tikt vaļā no stila Drošības policijā, kuru iedibināja šīs nozares, tātad šīs policijas vadošie kadri, proti, drošības komitejas štata darbinieki, kas joprojām tur strādā. Un drošības komitejas darba stils ir pilnīgi savādāks kā kriminālizmeklēšanas darba stils. Tātad tur viņi nemeklē pierādījumus kriminālajiem pārkāpumiem, bet pilnīgi pietiek ar savāktajiem materiāliem, rakstiskām liecībām, baumām, avīžu izrakstiem, dzirdētām un noklausītām telefona sarunām, lai izveidotu viedokli par cilvēku, nemeklējot pierādījumus. Jo drošības komitejai jau nevajadzēja nodot lietas tiesai, ar cilvēkiem tika galā daudz vienkāršāk, jo viņus vai nu izmeta no darba, vai principā izstūma no normālas sabiedriskās dzīves. Pirms trijiem mēnešiem Drošības padome apsprieda jautājumu par to... tātad par šo bijušo drošības komitejas profesionālo darbinieku darbību valsts drošības iestādēs. Un tika pieņemts lēmums, ka šiem cilvēkiem no šī darba ir jāaiziet, lai gan likums to neprasa. Jūs zināt, ka ir likums par civildienestu, bet civildienests neattiecas uz policiju. Un tātad civildienestā nedrīkst strādāt drošības komitejas ziņotāji un štata darbinieki, bet policijā to aizliegts darīt nav.

Un tā nu ir sanācis, ka joprojām Drošības policijā strādā šie darbinieki, un tie diemžēl , izmantojot Ādamsona kunga pieredzes trūkumu, viņam ir iedvesuši šo pārliecību, balstoties tātad uz materiāliem, tā sauktajiem operatīvajiem materiāliem, ka ir problēmas ar Šķēles kungu. Jau vairākas reizes mēs īstenībā esam nokļuvuši neērtā situācijā, kad, būdams ātrs un straujš, Ādamsons nācis ar paziņojumiem, ka ir atklāti pārkāpumi attiecībā uz vienu vai otru cilvēku. Viens konkrēts gadījums ir Vectirāns. Jūs varbūt lasījāt avīzēs, kur tika norādīts, ka Vectirāns esot izdarījis tādus pārkāpumus un šādus pārkāpumus... Viss šis materiāls bija Drošības policijas sagatavots. Pēc tam, kad Aizsardzības ministrija veica dienesta izmeklēšanu, izrādījās, ka mēs nevaram atrast... tātad attiecīgie virsnieki nevarēja atrast konkrētus pierādījumus, dokumentālus pierādījumus šiem pārkāpumiem. Izrādījās, ka viss tas ir blefs. Un diemžēl man jāsaka, līdz mēs neesam redzējuši konkrētus pierādījumus par Šķēles kungu. Es nekā savādāk nevaru šo lietu nosaukt kā par blefu. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Un ja būs konkrēti?") Ja būs konkrēti, tad, es domāju, jebkurš politiķis brīnišķīgi saprot, kā viņam ir jārīkojas. Līdzīgi kā rīkojās manis ļoti cienītais Kristovska kungs, atkāpdamies no sava amata, lai gan viņš, protams, nebija cietuma sargs un tieši neapsargāja šos cietumniekus, kuri izbēga. Bet, tā kā bija divas reizes pēc kārtas pamatīgas bēgšanas no cietumiem, viņš, būdams, goda vīrs, atkāpās no sava amata. Un es domāju, ka jebkurš tā izdarīs, ja kaut kādas lietas atklāsies... gan es tā darīšu, gan Šķēles kungs, gan jebkurš cits cilvēks, kas uzskata sevi par nopietnu politiķi.

Un visbeidzot. Es novēlu nākamajam Ministru prezidentam būt cietākam un apņēmīgākam un tikt galā ar šo problēmu Drošības policijā. Kā tādu izsmieklu es varu minēt faktu, ko man teica Skrastiņa kungs pirms divām dienām. Skrastiņa kungs, starp citu, ir viens no iniciatoriem, ir iniciators šīs problēmas risināšanai, kur iet ļoti grūti, jo, kā es teicu, likums īsti to neprasa. Lūk, pirms dažām dienām Drošības policija tika apbalvota ar krūšu nozīmēm "25 gadi iekšlietu sistēmā". Tās saņēma arī šie vīri, kuri iekšlietu sistēmā ir nostrādājuši tikai četrus gadus, bet tas 21 gads bija pavisam citā iestādē... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs, Vienības partijas frakcijas deputāts! Nākamais — Modris Lujāns.

V.Kalnbērzs

(LVP). Augsti godātais prezident, cienījamā Saeimas vadītāja, augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka tagad varbūt būtu lieki izvirzīt kādus argumentus un savu viedokli, laikam problēma jau pārrunāta, viss ir sarunāts, viss ir izlemts, bet tomēr es mēģināšu izteikt savu viedokli.

Es negribu, teiksim, jums deklarēt savas frakcijas viedokli, man ir zināmā mērā tāds neatkarīgs domāšanas veids, un es mēģināšu jums izteikt savu vērtējumu tai situācijai, kurā šodien mēs esam. Man bieži vien iznāca vēlēt, es pats biju ievēlēts vienā vai otrā akadēmijā, bet tādā anekdotiskā situācijā es atrodos laikam pirmo reizi, kad man jāpieņem lēmums, man jānospiež poga par dažiem kungiem, kuru biogrāfija man nav skaidra, kuru rīcība nav prognozējama. Bet kāds lēmums tik un tā jāpieņem. Visvairāk tas, vārdu sakot, saistīts ar gaidāmo premjeru Šķēles kungu. Pašreiz avīzēs, radio, televīzijā Šķēles kungs pasniegts tautai kā ļoti veiksmīgs biznesmenis. Bet kur šie pamati šai teiksmai? Mēs zinām, un tagad tas ir jau pateikts, ka Šķēles kungs tomēr bija arī vadošā postenī Lauksaimniecības ministrijā tajā laikā, kad Godmaņa valdība un pēc tam arī citi dalīja G-24 kredītus, kad sākās "Lata International" afēra, tātad tur kaut kādas saites ir, citādi laikam arī nevar būt. Es neesmu tik naivs, ka kādam lūgtu meklēt kaut kādu kriminālatbildību... Katram darījumam ir diriģenti un ir izpildītāji. Un šinī gadījumā es domāju, ka ir bezcerīgi meklēt kādu dokumentu, kuru būtu parakstījis Godmaņa kungs, Ģēģera kungs, Šķēles kungs. Droši vien atbildēs par visām tām afērām, nu, teiksim, Edīte Jansone vai cita kundze, vai cits kungs, bet tie kungi, kuriem bija tajā laikā vara, noteikti paliks ar tīrām rokām, viņi ir diriģenti, viņi instrumentiem nav pieskārušies. Un kas galu galā iznāk? Cilvēks ieņēma lielu posteni, viņš atstāja lauksaimniecību nožēlojamā stāvoklī, un pēkšņi uzplauka viņa privātais bizness, viņš kaut kādā veidā saņem milzīgus kredītus, saņem ne tikai viņš, cik es orientējos no preses izdevumiem, bet arī brālis, un tā tālāk, un tā tālāk. Un pieņemsim, ka es mēģinātu tagad par katru cenu tikt pie ministra posteņa — veselības aizsardzības ministra posteņa. Nostrādātu kādu laiciņu, atstātu to sistēmu sagrautā situācijā, un uzreiz uzplauktu mana... es būtu nodibinājis, kā to teikt, nodibinājis un atklājis kaut kādu elitāru klīniku. Es domāju, kā to veiksmi jūs novērtētu — pozitīvi vai negatīvi, es stipri šaubos, vai pozitīvi. Par cik tagad es arī šaubos par šo veiksminieku.

Tātad, protams, šeit es negribu pasvītrot, tāpat kā Ādamsona kungs, ka galvenais ir meklēt kriminālatbildību. Kādreiz man bija iespēja piedalīties Minhenes olimpiādē kā ārstam specializētā grupā. Un tur bija notikums, ka teroristi uzbruka Izraēlas komandai. Nu, tur bija trūkumi apsardzē, tur bija kļūdas, kuras pielaida policija. Pēc tam iekšlietu ministrs, Vācijas iekšlietu ministrs, mēģināja piedāvāt sevi par ķīlnieku, lai atbrīvotu tos sportistus. Tas arī neizdevās. Pēc tam bija neveiksmīgi mēģinājumi atbrīvot ķīlniekus, un galu galā aizgāja bojā visa komanda kopā ar teroristiem. Ko izdarīja ministrs? Viņš demisionēja. Ja Šķēles kungs tomēr ir atbildīgs par tādiem darījumiem, kas tajā laikā notika Lauksaimniecības ministrijā, es pasvītroju, es nepretendēju uz to, lai tiktu ierosināta kaut kāda krimināllieta. Bet ir morālā atbildība, ir politiskā atbildība, un to nomazgāt Šķēles kungs droši vien šodien nevarēs. Mums ir zināma Ādamsona nostāja šinī jautājumā. Tikko tas viss tika pateikts. Bet vakar televīzijā, varbūt jūs ievērojāt, izskanēja tāds viedoklis. Kādēļ Ādamsonam vajadzēja šodien izteikt savas šaubas vai kaut kādas savas pretenzijas, labāk viņam būtu pagaidīt mēnesi, trīs mēnešus vai trīs gadus, un tad, kad tie pierādījumi būs savākti, tad būs īstais brīdis Ādamsonam visas tās lietas uzlikt uz galda. Labi, bet kāpēc nevar no otra gala pieiet šai problēmai? Kāpēc jāgaida Ādamsonam? Kāpēc mēs nevaram šodien pateikt — Šķēles kungs, pagaidīsim, kamēr noskaidrosies situācija, vai jūs esat tur iejaukts vai ne. Un tad, kad tas viss noskaidrosies, tad, lūdzu, jums ir visas iespējas pretendēt uz premjera amatu.

Pašreiz mēs esam zināmā mērā ķirurgi, visi deputāti. Mums jāveic ķirurģiska operācija. Mums varbūt jāatstāj vislabākie iepriekšējās valdības ministri. Mums jāimplantē jauni talantīgi cilvēki kabineta sastāvā. Bet, lai to izdarītu, vajadzīga ļoti precīza informācija, precīzi dati, lai mēs objektīvi varam izvērtēt situāciju. Es nevaru vienā jaukā dienā ienākt operāciju zālē, kur guļ slimnieks, un pajautāt — ziniet, māsiņa, vai analīzes visas iztaisītas, viss tur kārtībā? Jā. Vai elektrokardiogramma iztaisīta? Jā, iztaisīta, viss normāli. Un ķirurgam paprasīt — vai tu rentgenu redzēji? Jā. Tur ir, teiksim, augšstilba lūzums. Kāds viņš ir? Šķembains vai šķērslūzums? Ziniet, šķērslūzums. Ā! Un tad es ņemšu skalpeli un uzreiz taisīšu griezienu. Jūs saprotat, ja es mēģināšu pildīt kaut kādu atbildīgu darbu, man pašam jāiepazīstas ar primāro dokumentāciju. Un es mēģināju. Es lūdzu Ādamsona kungu — parādiet man, kādi dokumenti ir jūsu rīcībā! Es gribu pats novērtēt situāciju. Pats apskatīt rentgena uzņēmumu, un tā tālāk. Nu es saprotu, ka tā dokumentācija nav deputātiem pieejama. Un to it kā nevar izdarīt. Nevar to dot presei. Bet pagaidiet, mēs taču varam organizēt slēgtu sēdi un bez preses pārstāvjiem padiskutēt, uzzināt visus sīkumus. Varbūt arī saņemt zināmu paskaidrojumu no Šķēles kunga, un tad tas lēmums būtu zināmā mērā objektīvs. Bet tagad mēs nevaram tikt pie tās dokumentācijas.

Nesen es piedalījos Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas prezidenta vēlēšanās kā Krievijas akadēmijas akadēmiķis. Un interesanta situācija. Tur bija zināma cīņa starp kandidātiem. Un vēlēšanu dienā bija atsūtīta telegramma, it kā telegramma prezidentam, kurā bija teikts, ka uz viņa privātrēķina pārskaitīta zināma summa dolāros par to, ka viņš ir parakstījis līgumu ar vienu firmu un viņam tā nauda pienākas kā starpniekam. Tas bija viltojums. Un veidojās šāda situācija. Tie, kas bija apkārt, gribēja noslēpt šo dokumentu, bet ko izdarīja prezidents? Viņš teica — nē! Viņš pats nolasīja telegrammu, parādīja visu to dokumentu mums, akadēmiķiem, mēs uzdevām jautājumus, precizējām, ka tādas bankas vispār nav, tas viss ir vienkārši izgudrojums, un, ziniet, viņš atkārtoti gandrīz vienbalsīgi tika ievēlēts par prezidentu. Tātad ļoti daudz nozīmē tas moments, lai, cilvēkam balsojot, kaut kāda orientācija viņam būtu. Protams, mans uzskats arī agrāk bija, ka bloka valdība nav perspektīva. Tas ir strupceļš. Un tā nebija kaut kāda, teiksim, mana negatīva nostāja pret Čevera kungu. Es viņu ļoti cienu un cienīšu turpmāk, bet man gribējās toreiz, lai Čevera kungs iziet ar iniciatīvu. Es esmu bloka vadītājs, bet mana iniciatīva — izjaukt visus blokus. Veidosim koalīcijas valdību! To es gaidīju. Bet tagad es it kā esmu sagaidījis, ka veidojas koalīcijas valdība, bet es nekad negaidīju, ka pēkšņi uzpeldēs tāda persona ar neskaidru pagātni. Es domāju agrāk, ka mūsu tauta ir ļoti talantīga. Un man likās, ka daudz grūtāk atrast tādu talantīgu, izcilu cilvēku, kuram ir melna pagātne. Bet izrādās otrādi. Simt gudru galvu, bet atrast simt pirmo galvu... Praktiski šodien ir tāda situācija, ka es nevaru atbalstīt to simtpirmo galvu.

Kāds man būtu priekšlikums? Es uzskatu, es gribu aicināt, ka jāsteidzas lēnām. Un ko tas nozīmē? Tagad, man liekas, lai gan viss pārrunāts, viss izšķirts un ir jau pieņemts lēmums, bet tomēr... Vai jānoorganizē slēgta sēde vai mums visiem jāuzmet acs tiem dokumentiem un vēlreiz jāizvērtē, jāpārdomā — tur ir vajadzīgs laiks. Priekš kam mums vienas ziemas valdība? Un priekš kam mums tāda dāvana tautai, kuru mēs šodien laikam pasniegsim? Es uzskatu, ka varbūt man nav tā gudrā galva, lai 99 galvas izšķir pareizi šo jautājumu. Bet es domāju, ja mēs tagad apstiprināsim šo valdību, vārdu sakot, tad es varu gaidīt tikai tautas apmuļķošanu. Un es aicinu tomēr ļoti mierīgi un nosvērti pieiet šai problēmai. Nevajag tādā steigā! Es ceru, ka tomēr mēs apzināti atradīsim kaut kādu pieņemamu lēmumu. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Kalnbērza kungs! Ja es sapratu, jūs arī aicināt atlikt jautājuma izskatīšanu? Kāds ir jūsu gala secinājums?

V.Kalnbērzs.

Mans secinājums... Redziet, šeit ir daudzas lietas jānoskaidro, un pašreiz tāda steigā, bez pārtraukuma, mēs nevaram uztvert situāciju. Es domāju, ka vajadzētu tiešām tādu ilgstošu pārtraukumu. Dienu vai divas, vai trīs. Izsvērt visu šo situāciju. Mēs daudz ko šodien dzirdējām.

Sēdes vadītāja. Paldies! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Nākamais — Raitis Apalups.

M.Lujāns

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, cienījamie kolēģi! Ja Kreituses kundze atļauj, es arī uzrāpšos Saeimas tribīnē.

Sēdes vadītāja. Vēlams to nedarīt.

M.Lujāns.

Protams, es sākotnēji plānoju novēlēt prezidenta kungam labu apetīti, bet es skatos, ka viņš ir ieradies zālē. Iespējams, ka tas nav nepieciešams. Kaut jel, kā Dobeļa kungs teica, pēdējā laikā pie mums visi kļuvuši par pareģiem, un man arī radies jauns pareģojums. Ja Ulmaņa kungs premjera vēlēšanu laikā iziet ieturēt maltīti, tas premjers parasti izkrīt. Cerams, ka šinī gadījumā šī secība nepiepildīsies. Un, ja Saeimai šodien izdosies beidzot apstiprināt sešzvaigžņu konjaka valdību, tā būs laba Ziemassvētku dāvana tiem, kam ļoti kremt valdības izveidošanas atkarība no Līdztiesības deputātu balsīm. Šodien es nebalsošu par piedāvāto valdības sastāvu. Un tas nozīmē, ka, piemēram, Tabūna kungs, Vidiņa kungs un Dobeļa kungs var par to mierīgi nobalsot. Sakarā ar valdības veidošanu es varu izteikt tikai dažas principiāla rakstura piezīmes. Ir beidzot jābeidz grozīt cilvēkiem galvas. Ko nozīmē profesionāla valdība, par kādu šeit daudzina Šķēles kunga komandu? Un ko nozīmē politiska valdība, kāda Latvijā ir bijusi līdz šim? Saeimas diskusiju rezultātā tautā ir izveidojies nepareizs priekšstats, ka profesionāla valdība ir tā, kas strādā, bet politiska — tā, kas visvisādi manevrē un tukši runā. Nekas tamlīdzīgs! Abi valdību tipi atšķiras ar atbildību vēlētāju priekšā. Kāda atbildība būs Ministru prezidentam, kurš nepieder nevienam no politiskajiem spēkiem, par kuriem tauta nobalsoja? Pieņemsim, ka valdība strādās labi. Bet ja ne? Ja pēc trim mēnešiem valdības atskaites vietā mēs saņemsim bezgalīgu taisnošanos un roku plātīšanu? Kas par to atbildēs? Vismaz es tā ļoti centos iepazīties arī ar Satversmi. Vismaz 53.punktā rakstīts, ka Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Bet jautājums — ja arī premjers nenes atbildību, kas nesīs? Valdībai jābūt politiskai, kuras sastāvā ir pārsvarā profesionāļi. Ja tik ļoti gribas profesionālas valdības, tad Saeimas vēlēšanu vietā vajadzēja rīkot tiešu tautas nobalsošanu, kā tas bija parasts pirmatnējās kopienas laikos. Par tā saucamo tiešo demokrātiju var interesanti izlasīt Muammara Kadāfi "Zaļajā grāmatā". Un, darot tā, kā viņš māca, būs profesionāla valdība.

Otrs. Piedāvātā valdība nav nekāds kompromiss vai — vēl vairāk — konsenss starp dažādiem politiskiem spēkiem, kuri kādreiz bija sastrīdējušies, bet, sapratuši tautas vēlmes, izlīga mieru. Nekāda izlīguma starp elitārām un politiskām grupām nevar būt. Jo vēl nav beigusies privatizācija un burbuļo naftas vads. Konfrontēšanās bija un būs gan Saeimā, gan valdībā. Ir noticis izlīgums par portfeļu sadalījumu, ne vairāk. Tāpēc visi interesantie notikumi vēl priekšā. Un šodien problēmas nevis beidzas, bet sākas. Portfeļi izrādās spēcīgāki par politiskajiem principiem. Žēl, ka Nacionālā izlīguma bloks aiziet nebūtībā un var kļūt par vēsturisku izsmieklu. Šis bloks tiešām varēja ielikt pamatus sociālam izlīgumam starp tiem, kuri demonstrēja savu "nē" 15.decembrī, un tiem, kuru spēkos ir pārvērst šo "nē" vismaz daļēji par "jā" pēc Rietumu sociāldemokrātijas parauga. Ar jaunās valdības veidošanu ir radīts izlīgums starp šīs pasaules varenajiem, bet tas nebūs stabils.

Treškārt. Nevajag stāstīt cilvēkiem, ka tie, kuri ir parādījuši sevi biznesā un ir spējīgi nopelnīt naudu sev, kļūstot par premjerministriem, spēs to visu atkārtot valsts mērogā par labu visiem. Es negribu cilāt visas tās aizdomas par pretendentu, ar kurām pilnas avīzes. Pretendents ir darbojies kapitāla sākotnējās uzkrāšanas periodā. Šim periodam ir viena interesanta iezīme — liela nauda tiek pelnīta, atņemot to citiem. Vai tas notiek atklāti vai slēpti, likumīgi vai nelikumīgi, tas ir cits jautājums. Tas vispār nav mūsu kompetencē. Šeit mēs nevaram runāt arī par to, vai tas ir labi vai slikti. Tā ir laikmeta iezīme. Bet mēs varam runāt par to, ka kapitāla sākotnējās uzkrāšanas perioda veiksmīgs uzņēmējs var būt ne tas labākais premjers. Jo uzņēmējdarbības metodoloģiju pretendents pārnesīs uz Ministru kabinetu, valdība galīgi aplaupīs cilvēkus.

Latvijai vajadzīga jauna valdība. Pašreizējai valdībai nav morālu tiesību tālāk darboties, kā parādīja 15.decembris. Valdība ir noņēmusi no sevis atbildību, ko šodien arī parādīja Gaiļa kungs. Izrādās, ka visu šo gadu viņš nav zinājis, ar ko nodarbojas Ādamsona kungs. Protams, īpatnēja situācija veidojas. Bet ir vajadzīga arī spēcīga opozīcija valdībai. Un es domāju, ka tā neliks sevi gaidīt. Un es aicinu visus mūs padomāt. Mēs esam tautas priekšstāvji. Mēs šodien stāvam savas tautas priekšā. Un, vai mēs gribēsim vai ne, tiem, kas nospiedīs šīs podziņas, būs jārēķinās ar to, ka būs jānes atbildība. Varbūt ne gluži tauta varēs to katrreiz panākt, bet vismaz savas sirdsapziņas priekšā. Un tādēļ es aicinu vēlreiz padomāt, pirms balsosim, ko mēs atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Raitis Apalups, Latvijas Vienības partijas deputāts! Nākamais — Paulis Kļaviņš.

R.Apalups

(LVP). Cienītais Valsts prezident! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Mīļie kolēģi! Man Dievs ir devis to godu dzimt reizē ar Pestītāju, un tāpēc es runāšu ne no papīra, bet no savas galvas, kādu man mīļais Dievs ir devis. Es gribu atsaukties uz diviem Latvijas klasiķiem, par cik te tika pieminēta kaušana un laiva. Imants Ziedonis teica tā: "Kad vušku kāva, tad spiras bira." Bet par laivu — attiecībā uz Rūdolfu Blaumani un viņa noveli "Nāves ēnā". Mēs, Saeima, esam uz šī ledus gabala. Un paldies Valsts prezidentam, kurš filmā "Nāves ēna" Gunāra Cilinska personā pārgrieza savu roku, lai ar savām asinīm glābtu zēnu. Šinī gadījumā es uzskatu, ka Valsts prezidents ir glābis savu tautu. Un Andris Šķēle ir piedzinis pie šī ledus gabala laivu, kurā mēs visi, lai arī kā gribētu, iekāpt iekšā nevarētu. Un, laivai braucot pa ūdeni, nekad nebūs tāda situācija, ka tā būs sausa. Savas vainas un nelaimes ir arī Andrim Šķēlem, kurš ir dzimis Apē. Es savā laikā strādāju tur blakus — Trapenē un pazīstu viņa vecākus. Savas vainas ir visiem. Es negribu nonievāt to, ko teica Jānis Ādamsons, nedz arī piekrist tam, ko teica Māris Gailis. Tās ir politiskas spēles. Un ar politiku ir tāpat kā "Skroderdienās Silmačos". Ābrams saka Pindacīšai: "Tu esi viena smucīga mātīte!" Mans lūgums ir, cienījamie kolēģi, sēsties tajā laivā, kas ir piebraukta pie šī ledus gabala, braukt uz to krastu, kur ir mūsu Brāļu kapi, kur ir piemineklis ar uzrakstu "Tēvzemei un Brīvībai", kur ir Latvija un latviešu tauta. Un, ja kāds negodis būs šo svētumu aptraipījis, tad pēc slavenajiem Rūdolfa Blaumaņa vārdiem "Mans gods ir manas tautas gods" ir vēl arī citi vārdi, kurus varam pielietot. Un es aicinu kolēģus pirms Ziemassvētkiem nepulgot vienam otru, bet darīt tā, lai šo Ziemassvētku vakaru mierīga un droša sagaidītu mūsu tauta un mūsu vēlētāji. Ievēlēt to valdību, kuru ierosina Andris Šķēle, kam šo valdību uzticēja sastādīt Guntis Ulmanis. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš — LZP, KDS un LDP frakcijas deputāts! Nākamais — Imants Liepa.

P.Kļaviņš

(LZP, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Augsti godājamais Prezidenta kungs! Cienījamā Saeima! Nevajadzētu mums runāt šeit kā tiesnešiem, kas visu zina, visu ir noskaidrojuši un tagad var tiesu spriest. Ja to dara tomēr nezinot, tad tas nepārliecina, maigi izsakoties. Bet īstenībā jau šāda veida tiesas spriešana par kādu personu robežojas ar demagoģiju. Nevajadzētu mums arī runāt kā praviešiem, kas jau tagad var pateikt par nenovēršamo valsts bojāeju. Tad ir jāvaicā — kāds dievs šos praviešus mudina tā spriest? Mēs esam ievēlēti šeit ar lielu atbildību strādāt mūsu pilsoņu un Latvijas iedzīvotāju interešu labā. Un es varu tikai apsveikt Andri Šķēli par šo uzdrošināšanos. Ja viņš, būdams sekmīgs uzņēmējs, ir gatavs uzņemties tik nepateicīgu lomu kā šinī grūtajā valsts stāvoklī vadīt kabinetu, tad tā ir drosme tiešām. Un tā liecina par spēju panest apvainojumus un saņemt avansa veidā kritiku par darbu, kurš vēl nav sācies. Tā ir drosme, tā ir spēja, un, paldies Dievam, ka ir tādi cilvēki, kas šo lomu uzņemas veikt.

Situācija 6.Saeimā pēc diviem neveiksmīgiem valdības sastādīšanas mēģinājumiem, ņemot vērā politisko spēku sadrumstalotību un pretrunas starp partijām, ir sarežģījusies. Neviens no mūsu vēlētājiem neparedzēja, ka izveidosies divi bloki. Ka šie divi bloki nepastāv, tas nav brīnums. Par to nav ko brīnīties. Viss noris savā ziņā dabiski. Ja arī trešais valdības sastādīšanas mēģinājums izrādītos neveiksmīgs, iestātos nopietna parlamentārā krīze. Tā smagās ekonomiskās situācijas dēļ valstī nav pieļaujama. Tāpēc LZS, KDS un LDP frakcija uzskata par nepieciešamu pievienoties deklarācijai par Ministru kabineta darbību un atbalstīt uzticības balsojumā Andra Šķēles sastādīto valdību. Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka frakcijas samērā pieticīgā pārstāvība valdībā nedos tai pietiekamu iespēju ietekmēt valdības darbību tautsaimniecības un finansu sfērā. Tāpēc varam uzņemties atbildību par valdības īstenoto politiku tikai atbilstoši mūsu līdzdarbībai, atbilstoši mūsu politisko principu ievērošanai, kas patlaban visnotaļ atspoguļojas valdības deklarācijā par kabineta darbības programmu un saskan ar Eiropas kristīgo demokrātu politikas pamatnostādnēm. Esam spiesti mācīties kompromisa nepieciešamību demokrātijas īstenošanā. Sešu frakciju vienošanās par iespējamo risinājumu nenāca viegli. Tā bija grūta izšķiršanās atteikties no daža maksimāla ideāla, no prasības, kuru bija iecerējuši politiskie darbinieki, runājot par vajadzīgo programmu ar saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām. Viss ir iespējams tikai tiktāl, ciktāl šī situācija mums to pieļauj. Un tāpēc vēlreiz aicinu balsot par šo Ministru kabinetu, izteikdams cerību, ka mēs iesim uz augšu nevis uz leju, izteikt cerību, ka mēs izkļūsim no saimnieciskās krīzes, ka mūsu iedzīvotājiem ies labāk nākošajā gadā, jo tas galu galā nav atkarīgs tikai no valdības darbības, bet no visas Saeimas spējām reizi par visām reizēm sakārtot likumdošanu un īstenot atklātu, godīgu, saprātīgu politiku. Par to visi mēs esam līdzatbildīgi. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas "Latvijai" deputāts! Nākamā — Anna Seile.

I.Liepa

(TKL). Cienījamie klātesošie! Man ir bijusi tā izdevība šodien jau otrreiz noklausīties iespējamās valdības apstiprināšanu. Un abi šie varianti ir ļoti, ļoti līdzīgi, proti, emocijas prevalē pār vadības teorijas atziņām. Un šeit, tālāk runājot, es gribu atsaukties uz Dobeļa kunga pieminēto tēzi, ka par valdību atbildību nes visi simt Saeimas deputāti. Un tajā pašā laikā es gribētu aicināt atcerēties latviešu tautas gudrību, ka emocijas ir tas sliktākais padomdevējs, un šajā sakarībā turpmāko diskusijas gaitu, cik tas ir iespējams, pavērst no emocionālā viļņa uz racionālo pusi. Un šajā aspektā pirms izšķiršanās par ko balsot, neatkarīgi no frakciju lēmumiem, es jautāju sev, kādi ir tie kritēriji, pēc kuriem es varu vadīties, jāizšķiras par tādu vai citādu lēmumu. Mērķis ir zināms, izšķirties — būt vai nebūt šodien priekšā liktajai valdībai. Kādi ir kritēriji pēc kuriem mums vadīties? Un tad es uzmetu, ka tādi kritēriji varētu būt vismaz trīs. Proti, pirmkārt, tā ir deklarācija, otrkārt, tās ir personālijas un, treškārt, tā ir zinātnes, konkrētāk, vadības teorijas atziņu iemiesošana tajos materiālos, ko šodien mums ceļ priekšā.

Un tā, par pirmo — par deklarāciju. Pats nosaukums liecina, ka deklarācija deklarē, un šajā sakarībā, izlasot deklarāciju, deklaratīvo daļu, kaut arī tikai vakar pēc pusdienas saņemto, var sacīt, ka tā ir pieņemama. Un te nekāda brīnuma nav un nevar būt, jo tā ir kompilācija no divām iepriekšējām, un būtu ļoti, ļoti gaužām bēdīgi, ja šādu kompilāciju kāds nevarētu veikt. Deklaratīvā daļa ir atbalstāma neapšaubāmi.

Tālāk — par personālijām. Es šeit negribu atkārtoties. Tikai varu teikt otru latviešu tautas atziņu, ka nav dūmu bez uguns. Cienījamie klātesošie, ja es šodien nākot uz balsošanu, vairāk vai mazāk biju skaidrībā, kā man balsot, tad tagad tādas skaidrības man vairs nav. Es nevaru balsot par cilvēku Ministru prezidenta amatā, uz kuru šī ēna krīt un šī ēna nav noskaidrota.

Tālāk, dzirdot Ādamsona kunga un Gaiļa kunga teiktos vārdus, man rodas jautājums, vai Ādamsona kungs nav pārāk daudz izdarījis savā amatā ša gada laikā.

Un visbeidzot — par vadības elementu...

Sēdes vadītāja. Runājiet droši, jums 10 minūtes vēl, tas bija cits signāls!

I.Liepa

. Paldies, es jau domāju ka 15... Par vadības elementu iestrādi mums izsniegtajos materiālos. Cienījamie deputāti un visi klātesošie! Tādu šeit nav vai tikpat kā nav. Argumentācija. Lūk, par apstiprināmās valdības struktūru, tātad par mūsu valsts pārvaldes struktūru. Kā ir atspoguļojušies šie vadības teorijas elementi? Pirmkārt — mums visiem ir izdalīts dokuments, kurš ir reģistrēts ar numuru 130, un tajā ir ieteikums izmainīt 1925.gada 1.aprīļa likumu. Un otrajā ieteikuma punktā stāv rakstīts mats matā, citēju: "Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus "vienu Ministru prezidenta biedru" ar vārdiem "vienu vai vairākus Ministru prezidenta biedrus." Jautājums — kādēļ viens biedrs ir jāaizstāj ar četriem? Lai labāk varētu biedroties? Lai labāk varētu struktūras strādāt, funkcijas veicot? Stipri šaubos par to. Argumentāciju šodien iesniegtajos materiālos tādam pagriezienam es nesaskatu.

Tālāk paskatāmies mums izsniegtajā materiālā ar numuru 133. Lapaspusē vai lapaspusēs, kuras ir numurētas ar pirmo un otro numuru. Šeit ir 16 ministrijas un 28 ministri. Personīgi es vienmēr esmu iestājies pret to kārtību, ka mūsu ministrijās ir arī valsts ministri. Ja ir vajadzība, palielināsim ministriju skaitu un nekaunēsimies no tā, bet nevis vienā ministrijā vienlaicīgi apstiprināsim četrus ministrus, kā tas ir, piemēram, mums izsniegtā dokumenta 2.lappusē attiecībā uz Zemkopības ministriju vai uz Labklājības ministriju, kur tādi ministri ir trīs. Vai, teiksim, uz Finansu ministriju, kur arī tādi ministri ir trīs. Palielināsim tādā gadījumā ministru skaitu, un tik un tā ārzemnieki, mūs satiekot, nesacīs, ka katrs otrais vai trešais, kas brauc no Latvijas, ir ministrs. Lūk, cienījamie kolēģi, izejot no tā, no personālijām, ievērojot šīs vadības teorijas elementu, nevis kaut kādu tur lielu teoriju, bet elementu absolūtu ignoranci, es uzskatu, ka šodien iesniegtais materiāls nav pienācīgi sagatavots. Par to liecina gan personālijas, gan arī struktūra. Un uzskatu, ka būtu vēlams vēlreiz šos jautājumus nopietni pārdomāt. Es pievienojos Kalnbērza kunga teiktajam, proti, uz noteiktu neilgu laiku atlikt šī jautājuma izskatīšanu un līdz tam laikam nopietni pastrādāt, lai novērstu visas šīs elementārās, ļoti elementārās un naivās lietiņas, kuras es te minēju un kuras katram ir ļoti, ļoti saskatāmas. Vienalga, vai viņš atrodas šajā zālē vai arī kaut kur citur. Tas ir vienalga. Paldies, cienījamie kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte! Nākamais — Aivars Endziņš.

A.Seile

(LNNK, LZP). Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti un pārējie klātesošie! Īstenībā mēs šodien runājam par divām lietām — par valdības deklarāciju un par iespējamo valsts Ministru prezidentu. Bet pārāk maz uzmanības mēs veltām tieši šai pirmajai daļai, visas emocijas un visas runas atstājot tikai šai konkrētajai personai, viņas apspriešanai — Andrim Šķēlem. Es nedaudz gribu dažus vārdus teikt par sagatavoto valdības deklarāciju. Un gribu atzīties jūsu visu priekšā — ja vēstures ratu nedaudz varētu atgriezt atpakaļ, es labprāt otrreiz balsotu par Māra Grīnblata valdību un tās deklarāciju. Bet nevar pagriezt vēstures ratu atpakaļ. Un tādēļ šodien ir jāizšķiras, vai latviešu tauta joprojām paliks neziņā, kāda būs valdība, cik ilgi mēs skatīsim šīs kandidatūras, vai arī mēs atradīsim piemērotu kandidatūru, piemērotu valdību un izlemsim šo jautājumu jau šodien. Es iesaku to darīt jau šodien. Un kāpēc? Arī manas personiskās šaubas un šaubas kā LNNK partijas priekšsēdētājai ilga ļoti ilgu laiku. Atbalstīt vai neatbalstīt šo valdību, kuru mēs visi saucam par kompromisa valdību? Un tāpēc es ļoti rūpīgi piedalījos programmas izstrādāšanā, darīju, ko varēju, lai to sagatavotu atbilstošāku arī LNNK programmām un iestrādātu visus iespējamos kompromisus.

Un tātad es nosaukšu tikai dažus principus, kas mani apmierina šajā deklarācijā. Andris Šķēle sola valsts atbalstu lauksaimnieciskajai ražošanai. Tas ir man pieņemami, to vajadzēja darīt jau sen, arī iepriekšējām valdībām. Īpaša vērība sociālajām programmām. To mēs esam nogulējuši, mūsu tauta grimst nabadzībā. Tā visi saka, bet neviens nepasniedz palīdzīgu roku, ir pēdējais laiks to darīt. Solījums zemes reformu veicināt, atzīstot, ka tā ir atstāta bez līdzekļiem. Visās iepriekšējās valdībās zemes reformai netika izdalīts vajadzīgais finansējums. Andris Šķēle to sola. Nupat es dzirdēju saucienus no zāles, ka ir kas pasniegs palīdzīgu roku. Un te nu es gribu teikt, ka ne jau ar tām "humpalām" mēs pasniegsim to palīdzīgo roku, bet ir jāattīsta valstī ražošana. Un Šķēles programmā ir teikts — atbalstīt līdzšinējās reformas un privātos īpašniekus.

Protams, programma ir viena lieta, un otra lieta ir jaunā Ministru prezidenta kandidatūra. Un tad nu es gribu jums teikt, cienījamie deputāti, mums ir jāizšķiras, ko mēs šeit darām. Vai mēs sev izvēlamies ģimenes draugu vai Valsts prezidentu. Ja es sev izvēlētos ģimenes draugu, tad es vēlētos tādu pieticīgu cilvēku, un es domāju, ka mans draugu loks tik tiešām ir nedaudz pieticīgāks nekā Andris Šķēle un viņa draugu un īpašumu loks. Bet mēs izvēlamies valsts prezidentu... (Starpsauciens no zāles: "Ministru prezidentu!") Es atvainojos, Ministru prezidentu. Un tāpēc ir vajadzīgs skatīties arī no šī valstiskā viedokļa, no viņa personiskajām īpašībām. Un, šādi vērtējot uzņēmīgu cilvēku, ekonomiski domājošu cilvēku, mūsdienu procesos līdz ausīm iekšā esošu cilvēku, es varu atbalstīt Andra Šķēles kandidatūru. Protams, Andrim Šķēlem ir liels risks, vai šī valdība varēs strādāt, jo nav tā, ka viena partija balsta, ka vienas partijas vairākums balsta Ministru prezidentu,— deviņas partijas balsta. Saskaldīta būs šī valdības atbalsta grupa. Un tas ir zināms risks viņa turpmākajai politiskajai karjerai un varbūt arī ekonomiskajai darbībai pēc tam, kad viņš nebūs Ministru prezidents. Bet te parādās vēl viena viņa īpašība — viņš ir pietiekami izlēmīgs un pietiekami drošs.

Trešais, ko es vēl gribu atzīmēt, ir tas, ka mums vēl mazliet jāpaskatās atpakaļ vēsturē. Un te daudzi piemin to laiku, kad Andris Šķēle uzņēmās Ģēģera vietā vadīt Lauksaimniecības, toreiz Lauksaimniecības ministriju. Jā, es biju šajā Augstākajā padomē un atceros šo laiku, kad Augstākajā padomē toreiz strādāja spēcīga lauksaimnieku grupa, kura sagatavoja visu šo likumu kopu gan par zemes reformu, gan par īpašumu privatizāciju, gan par kolhozu un sovhozu pārveidošanu par paju sabiedrībām un SIA. Šajā grupā ietilpa tādi vārdi kā Guntis Grūbe, Stepans Rāzna, Voldemārs Strīķis, Ārijs Ūdris, Andris Felss, jā, arī Lucāns, mazliet kreisāk noskaņots, Kazimirs Šļakota, Krūgaļaužs un daudzi citi. Un gribam vai ne, tāda lobija lauksaimniecībai un zemkopībai līdz šim vairs nav Latvijas parlamentā bijis. Es nezinu, kā būs 6.Saeimā, bet 5.Saeimā šī zemkopības aizstāvniecība bija mazinājusies, un arī no šī viedokļa, ka toreiz tieši neatlaidīgi šī lauksaimnieku grupa pieprasīja Godmaņa kungam, Ministru prezidentam, Ģēģera demisiju, iesakot viņa vietā Andri Šķēli. Tāda bija tā īstā vēsture. Jau toreiz tika izvēlēts uzņēmīgs cilvēks, kurš varēja šos procesus vadīt. Un tieši šo aizņemto kredītu dēļ, tieši šo kredītu šaubīguma dēļ, tieši Latvijā ievestā lielā lopbarības graudu daudzuma dēļ un humānās palīdzības graudu daudzuma dēļ šī lauksaimnieku grupa uzskatīja, ka ir jāmaina lauksaimniecības ministrs. Tas notika.

Vairāk vai mazāk veiksmīga bija Andra Šķēles darbība, aizvietojot Ģēģēru,— to ir grūti tagad spriest. Es domāju, ka to varēs redzēt tikai pēc vairākiem gadiem. Neviens ministrs reformu laikā nevar būt mīļš un labs. Bet šīs reformas bija jāveicina. Un tad es gribu jūs aicināt palūkoties vēl nedaudz atpakaļ. Nu kas tad būtu, ja nebūtu pieņemti toreiz šie reformas likumi? Es runāju vairāk par lauksaimniecību, jo man tā ir tuvāka nozare un arī Andris Šķēle nāk no šo cilvēku vides. Kas tad būtu? Tagad vēl būtu mums tās paju sabiedrības, kad "kombikorms" mums no Krievijas nepienāktu? Un tāpēc šis process ir neatgriezenisks.

Un tāpēc es aicinu izšķirties visus jau šodien un izteikt uzticību šai jaunajai valdībai. Filozofija par to, vai mēs varam izveidot savādāku Ministru kabineta sastāvu, šeit ir nevietā tāpēc, ka to nosaka likums par Ministru kabineta iekārtu. Un, tikai grozot trijos lasījumos šo likumu, mēs varēsim pārveidot esošo Ministru kabineta struktūru. Tas viss mums vēl ir priekšā, bet valdībai jāsāk strādāt, lai Latvijā dzīve ietu uz augšu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

A.Endziņš

(LC). Cienījamais Valsts prezidents kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēgas! Mēs šodien šajā zālē vairāk diskutējam nevis par valdības deklarāciju, nevis par valdības sastāvu, bet diskutējam par kaut ko citu, diskutējam par aicināto Ministru prezidenta kandidātu Šķēles kungu, par viņa personību. Kas tam ir par iemeslu? Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka presē ir izskanējušas bažas, ka, lūk, Šķēles kungs ir saistīts ar "ēnu ekonomiku" vai ir pārkāpis likumu, ka pret viņu ir ievadīta operatīvās izpētes lieta vai operatīvās meklēšanas lieta... Un šeit no šīs tribīnes daudzi deputāti par to runā un izsaka šaubas. Kas runā? Tikko nesen kolēga runāja par ēnu — kamēr viņa nav izklīdusi, tikmēr nevajadzētu aicināt... Bet, ja es tā paskatos uz šeit zālē sēdošajiem deputātiem, un arī uz tiem, kuri runāja no šīs tribīnes pirms manis, nu kaut vai sāksim ar Saulīša kungu... Vai par jums presē nerakstīja, ka jūs esat izsaimniekojis Kristīgo demokrātu savienības materiālos līdzekļus? Jūs šeit sēžat. Vai šeit netika runāts un no šīs tribīnes nerunāja Kostandas kungs, par kuru presē izskanēja un bija kāda PSRS Valsts drošības komitejas pulkveža liecība, ka, lūk, viņš ir sastrādājies ar Valsts drošības komiteju, sniedzis informāciju... Tā ir ēna vai nav ēna? Kalnbērza kungs! Vai tad par jums arī savulaik presē nerakstīja, ka, lūk, arī jūsu darbībā, finansiālajā darbībā ir kaut kādi plankumi, kaut kādas ēnas? Rakstīja. Bet jūs arī tagad sēžat šeit. Un šeit Rubina kungs runāja par saviem pieciem bērniem studentiem, kurus viņš aicina emigrēt jeb kuri taisās emigrēt... Vai par jums arī nupat nerakstīja un neinteresējās, no kurienes līdzekļi un tā tālāk ir radušies?

Un tagad man ir jautājums — no kurienes un kā tas viss parādās? Ja par to raksta prese, ja par to runā cilvēks no malas, tad es to saprotu. Bet ja iniciatīva nāk no amatpersonas, no iekšlietu ministra, kura padotībā ir Drošības policija? Kura padotībā ir Ekonomiskā policija? Tātad struktūras, kurām ir jācīnās pret izlaupīšanu, ir jāsauc pie atbildības. Un, ja no šīs tribīnes šī amatpersona runā par operatīvas izstrādes lietām, par operatīvās meklēšanas lietām? Ir mums likums par operatīvo darbību. Un manuprāt amatpersonai, tāda ranga amatpersonai, nav tiesību publiski runāt un vēl jo vairāk runāt par to, ka pret kādu no konkrētām personām ir kaut kāda lieta ierosināta. Tā ir operatīvā darbība. Es savā jaunībā arī esmu strādājis kriminālmeklēšanā par operatīvo pilnvaroto. Un man liekas, ka neviens operatīvais darbinieks nav tiesīgs publiski kaut ko tamlīdzīgu izteikt. Kaut arī ir runa tikai par aizdomām. Tikai tad, kad ir savākti pierādījumi, kad var kaut ko ierosināt, tad acīmredzot var runāt, bet tad arī lietas virzība ir pavisam cita. Tad tiek ierosināta krimināllieta. Ja ir runa par Saeimas deputātu, tad ir jāsaņem Saeimas piekrišana, ka tiek uzsākta izmeklēšanas darbība. Bet nevis tādā veidā, ka tas aiziet presē un sākas ažiotāža. Un acīmredzot, ja mēs šādā veidā turpināsim, nu tad praktiski būs tā: tikko tiks saņemts kāds anonīms raksts, kaut arī it kā likums vairs neparedz, ka uz anonīmiem ziņojumiem būtu jāreaģē, bet tas turpinās... Tātad, ja ir kāds anonīms ziņojums, tātad aizdomas ir... nu, kā tautā saka, nav dūmu bez uguns... Un ko tad tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr, lūk, visas ēnas nebūs izklīdušas, mēs nekādus lēmumus pieņemt nevaram. Vai tā tas ir? Vai tā mēs varam rīkoties? Es domāju, ka tīri no juridiskā viedokļa acīmredzot ir jāraugās un ka mēs varam runāt par to, ka kāds ir noziedzies, tikai tad, kad ir savākti šie pierādījumi un ir ierosināta kaut kāda lieta. Man liekas, tie, kuri daudz maz kaut ko saprot no jurisprudences, zina, ka mēs nedrīkstam nevienu saukt par noziedznieku vai, nedod Dievs, no šīs tribīnes pateikt, ka šeit sēž 80 procenti bandītu un zagļu...

Dunkera kungs šeit runāja par to, ka vēlētāji ir cītīgi studējuši visas programmas un tagad izsaka savu izbrīnu, kā tas tā var būt, ka tik liela koalīcija ir sanākusi kopā. Vēlētāji taču studēja savu programmu. Jā, vēlētāji studēja. Rezultāts ir tāds, ka mēs šeit sēžam, cik mums ir šeit frakciju. Bet acīmredzot, man liekas, jūs, Dunkera kungs, tam piekritīsit, ka starp daudzām programmām būtisku atšķirību arī ir ļoti maz. Un acīmredzot tas ir demokrātijas spēks, ka varbūt dažādi politiski domājošie var tomēr sanākt kopā, var kaut kādas pretrunas atlikt malā, meklēt kompromisus. Un te ir rezultāts,— tiek piedāvāta jauna valdības deklarācija, jauns valdības sastāvs cienījamajai Saeimai.

Tātad, tieši otrādi, man liekas, ka tā ir demokrātijas paraugstunda, kad cilvēki var vienoties, var meklēt kopīgus risinājumus, aizmirstot varbūt savas ambīcijas, politiskās ambīcijas, aizmirstot varbūt to, ka, lūk, man neatradās vieta valdības sastāvā, es it kā esmu palicis kaut kur pie malas... Bet man liekas, ka mēs visi gājām uz vēlēšanām un runājām par kaut ko citu. Mēs runājām par Latviju, par Latvijas nākotni, tikai diemžēl bieži vien mēs savā praktiskajā darbībā to aizmirstam. Man liekas, ka tagad te ir šis risinājums, ka, tieši otrādi, mēs domājam par to.

Es jau pieminēju šeit kolēģa salīdzinājumu ar ēnu, kamēr ēna izklīst... Bet kad ēna parādās? Ēna laikam parādās tad, kad spīd saule. Vai tad tiešām mēs visi esam tādi, kas baidās no saules stariem un meklējam tikai ēnu? Es domāju, ka tā tas nav, ka mēs tomēr visi gribam būt saulē, gribam ,lai arī Latvija būtu saulē, un nevis meklēsim ēnu savu varbūt sīko politisko ambīciju dēļ. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo valdību

Bet vēl es gribētu pieskarties vienam jautājumam proti Mauliņa kunga ierosinājumam atlikt šī jautājuma izskatīšanu saskaņā ar Kārtības ruļļa 135. un 136. pantu. Un zināmā mērā šo priekšlikumu atbalstīja, ja es pareizi sapratu, arī Kalnbērza kungs. Mauliņa kungs teica, ka, lūk, ir pārkāpta Satversme. Kādā veidā ir pārkāpta Satversme? Ka Valsts prezidents, atrodoties ārzemēs, ir aicinājis Šķēles kungu par Ministru prezidentu. Un jūs norādāt uz Satversmi, ka tad, ja Valsts prezidents atrodas ārzemēs, tad viņa funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētāja. Jā, tā tas ir. Bet vai visas funkcijas? Un vai tad tiešām vienlaicīgi mums pastāv divi valsts prezidenti? Viens — ārzemēs, viens — šeit, Rīgā, Saeimā, Saeimas priekšsēdētājas personā? Es domāju, ka ne, jo laikam Satversme mums pasaka arī, ka Valsts prezidents pārstāv valsti starptautiski. Un Mauliņa kungs, ja jūs man šeit sakāt — Endziņ, Endziņ, tad es varbūt jums atgādināšu...

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti diskusija starp zālē sēdošo un tribīnē esošo pēc Kārtības ruļļa nav atļauta!

A.Endziņš.

Es nesāku diskusiju, es skaidroju tagad tālāk jau pārējiem deputātiem... Mēs pašreiz Juridiskajā komisijā strādājam pie Satversmes tiesas likuma. Un es domāju, ka Mauliņa kungs neļaus man samelot, ka tieši arī par šīm problēmām mēs diskutējām Juridiskās komisijas sēdes ietvaros, strādājot pie šī likumprojekta. Bet mums nav šodien Satversmes tiesas, kura varētu pateikt un uzlikt punktu uz "i", tātad skaidrs, ka šeit neapšaubāmi jālemj Saeimai. Bet es tomēr esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka divi valsts prezidenti vienlaicīgi būt nevar. Un ka acīmredzot šodienas attīstīto komunikāciju apstākļos Valsts prezidents ir tiesīgs pildīt savas funkcijas un Saeimas priekšsēdētājs viņa prombūtnes laikā pilda tikai dažas no Valsts prezidenta funkcijām. Bet acīmredzot interpretāciju var dot tikai Satversmes tiesa, ja viņa tiks izveidota.

Un vēl ko es gribētu šinī sakarībā pateikt. Vai tad Valsts prezidenta prombūtnes laikā Saeimas priekšsēdētājs, piemēram, Mauliņa kungs, var realizēt Valsts prezidenta prerogatīvu un, piemēram, atlaist Saeimu? Jo Saeimas priekšsēdētājs pilda Valsts prezidenta funkcijas... It kā tātad varētu, no vienas puses... Bet, no otras puses, zem liktens sitiena tādā gadījumā Valsts prezidents liek sevi. Bet Valsts prezidents ir viens. Tātad acīmredzot loģiski, ka Saeimas priekšsēdētājs tādu soli spert nedrīkstētu. Bet atkal es atkārtoju, tā var būt tikai mana interpretācija vai, teiksim, var būt Mauliņa kunga interpretācija, bet šādas lietas var atrisināt tikai Satversmes tiesa, kuras diemžēl mums nav.

Un tāpēc es aicinātu balsot par valdību, neatliekot šo jautājumu uz kaut kādu tālāku nākotni, jo cilvēki tik tiešām gaida, lai būtu valdība, lai beidzot darbs varētu sākt ritēt normāli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates pasludinu par pabeigtām. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu priekšlikumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 135. un 136. pantu ierosinām atlikt Andra Šķēles valdības apstiprināšanu. Jānis Strods, Andris Saulītis, Jānis Mauliņš, Jānis Kazāks, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Oļģerts Dunkers, Kārlis Čerāns."

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 67, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam!

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Atļaujiet nolasīt Saeimas lēmuma projektu. "Latvijas Republikas Saeima nolemj: Izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā: Ministru prezidents — Andris Šķēle, Ministru prezidenta biedrs — Ziedonis Čevers, aizsardzības ministrs, Ministru prezidenta biedrs — Andrejs Krastiņš, ārlietu ministrs — Valdis Birkavs, ekonomikas ministrs — Guntars Krasts, finansu ministrs — Aivars Guntis Kreituss, iekšlietu ministrs — Dainis Turlais, izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs — Māris Grīnblats, zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs — Alberts Kauls, satiksmes ministrs — Vilis Krištopans, labklājības ministrs — Vladimirs Makarovs, tieslietu ministrs — Dzintars Rasnačs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs — Māris Gailis, kultūras ministrs — Ojārs Spārītis, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās — Aleksandrs Kiršteins, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās — Ernests Jurkāns;

Valsts ministri: valsts ministrs Ārlietu ministrijā — Juris Sinka, rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā — Ēriks Kaža, investīciju un kredītpolitikas valsts ministre Finansu ministrijā — Sarmīte Jēgere, valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā — Aija Poča, izglītības valsts ministrs Izglītības un zinātnes ministrijā — Jānis Gaigals, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Izglītības un zinātnes ministrijā — Pēteris Cimdiņš, mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā — Arvīds Ozols, kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā — Jānis Muižnieks, zvejniecības valsts ministrs Zemkopības ministrijā — Ivars Amoliņš, veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā — Juris Viņķelis, darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā — Andris Bērziņš, vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā — Indulis Emsis."

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70 (Aplausi.), pret — 24, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)

6.Saeimas vārdā atļaujiet pateikt paldies par paveikto Māra Gaiļa vadītajam Ministru kabinetam un novēlēt panākumus jaunajam Ministru kabinetam un premjerministram Andrim Šķēlem. (Aplausi.)

Dienas kārtībā paredzētie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas es gribētu Saeimas Prezidija vārdā visiem deputātiem, kā arī zālē klātesošajiem, novēlēt gaišus un mierīgus Ziemsvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri! Cienījamie kolēģi! Izdrukas jūs varēsit saņemt tad, kad būs sēde beigusies. Lūdzu, nekavējiet sēdes gaitu!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis...

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere.

Jūlijs Druva, Andrejs Krastiņš...

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere.

Leopolds Ozoliņš...

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere.

Anna Seile.

Sēdes vadītāja. Zālē. Rudens sesiju pasludinu par slēgtu. Ziemas sesijas pirmā kārtējā sēde notiks 1996.gada 11.janvārī pulksten 9.00. Pēc desmit minūtēm notiek Saeimas Prezidija sēde.