Likumprojekti

Dokuments nr.134

Par likumprojektu

"Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi

invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā"

Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra sēdē akceptēts

un 21.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants.

Saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 32., 168.nr.) 21.pantu 1995. un 1996.gadā no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas tiek atbrīvoti šādi invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (tālāk tekstā — "uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)"):

1. Latvijas Neredzīgo savienības Rīgas mācību un ražošanas uzņēmums "Auseklis"

2. Latvijas Neredzīgo savienības Daugavpils mācību un ražošanas uzņēmums "Dana"

3. Latvijas Neredzīgo savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums

4. Latvijas Neredzīgo biedrības Liepājas mācību un ražošanas uzņēmums

5. Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas mācību un ražošanas uzņēmums—internāts

6. Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums

7. Latvijas Neredzīgo biedrības SIA "Strazdmuiža"

8. Latvijas Neredzīgo biedrības SIA "Stropi"

9. Latvijas Neredzīgo biedrības SIA — informācijas dienests "Brailinform"

10. Latvijas republikāniskās savienības "Černobiļa" SIA "Ekonomika—Černobiļa"

11. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona invalīdu SIA "Arnika un Co"

12. Latvijas Invalīdu biedrības Madonas rajona nodaļas SIA "Asni—Madona"

13. Latvijas Invalīdu biedrības Liepājas nodaļas mācību ražošanas un rehabilitācijas centrs

14. Latvijas invalīdu biedrības Cēsu rajona nodaļas SIA "Cēsis IB"

15. Rīgas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas

16. Daugavpils republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas

17. Jelgavas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas

18. Liepājas republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas

2.pants.

(1) Šī likuma 1.pantā minētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) tiek atbrīvoti no uzņēmumu ienākumu nodokļu maksāšanas, ja tie pārskaita organizācijai (fondam), kas to dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām.

(2) Medicīniska rakstura valsts uzņēmumi augšminētās summas pārskaita institūcijai, kuras pārziņā šie uzņēmumi atrodas. Ja summas saņēmēja ir budžeta iestāde, tad saņemtās summas ir pielīdzināmas ziedojumam un budžeta iestāde izveido speciālu budžetu saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.).

3.pants.

Šī likuma 1.pantā minētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par aprēķinātajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām un saskaņā ar šī likuma 2.pantu pārskaitītajām summām vienlaikus ar uzņēmumu gada pārskatu likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45..nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.) noteiktajos termiņos.

4.pants.

Pārskaitīto summu saņēmējas — sabiedriskās organizācijas — Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz pārskatu par saņemtajām summām un to izlietojumu vienlaikus ar finansiālās darbības pārskatu likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2., 16./17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 108.nr.; 1995, 61.nr.) noteiktajā kārtībā.

5.pants.

Pārskaitīto summu saņēmējas — budžeta iestādes — sniedz pārskatu par saņemto ziedojumu summu izlietojumu atbilstīgi likuma "Par budžetu un finansu vadību" prasībām.

6.pants.

Saskaņā ar šī likuma 2.pantu pārskaitīto summu izlietošana mērķiem un pasākumiem, kas nav paredzēti šo summu saņēmēju statūtos (nolikumos), kā arī nepareizu un nepilnīgu ziņu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par saņemtajām summām un to izlietošanu pielīdzināma ar nodokli apliekamā objekta slēpšanai, un pārkāpējiem piemērojamas likuma "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 26.nr.) paredzētās sankcijas.

 

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās adomes lēmumā "Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām, fondiem un uzņēmumiem 1992. un 1993.gadā "" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 64.nr.).

2. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem invalīdu organizāciju uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu veidu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1994.gadā" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 75.nr.).

Par likumprojektu

 

Likuma projektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā" Labklājības ministrija izstrādāja saskaņā ar likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 21.pantu, kur noteikts, ka: invalīdu biedrību uzņēmumi, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumi pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvoti no nodokļu maksāšanas, ja tie pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.

Labklājības ministrija izvērtēja iepriekšējo uzņēmumu sarakstu un aktualizēja to uz pašreizējo momentu. Sarakstā minētajām organizācijām likumprojekts ir būtisks, jo ļoti ietekmē to finansiālo stāvokli.

Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem invalīdu organizāciju uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu veidu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1994.gadā" 1.pantā minētie uzņēmumi nav iekļauti sekojošu iemeslu dēļ:

1. Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils mācību un ražošanas uzņēmumā no 28 strādājošiem tikai 2 ir invaldīdi. To darbība neatbilst uzņēmumu statūtu punktam 2.1. (iesaistīt redzes invalīdus sabiedriski derīgā darbā, viņus sociāli rehabilitēt), un atbrīvošana no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem nav lietderīga.

2. Ventspils novada Invalīdu biedrības SIA "Cerība" 1994.gada 23.decembrī ir pārveidota par Ventspils bezpeļņas organizāciju SIA "Cerība" (reģistrācijas nr.120300254).

3. Rīgas pilsētas Centra rajona invalīdu mācībražošanas centrs 1994.gadā pārtrauca darbību.

4. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona invalīdu SIA "Londo" 1994.gadā pārtrauca ekonomisko darbību. SIA nepārskaitīja Invalīdu biedrībai paredzētos līdzekļus. Darbību pārbauda rajona Finansu inspekcija.

5. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu uzņēmumā "Merkurijs—5" nav nodarbināti invalīdi. Pēc Latvijas Invalīdu biedrības ziņām, līdzekļi biedrībai netiek pārskaitīti. Latgales priekšpilsētas Nodokļu inspekcija arī nevar rekomendēt iekļaut SIA "Merkurijs—5" invalīdu organizāciju uzņēmumu sarakstā.

6. Pēc Latvijas Invalīdu biedrības un Ogres rajona Invalīdu biedrības nodaļas informācijas, uzņēmums "Vienība" vairs nav biedrības uzņēmums. Uzņēmums biedrībai līdzekļus nav pārskaitījis. Pēc Ogres rajona Nodokļu inspekcijas sniegtajām ziņām, 1994.gadā ražošana pilnīgi pārtraukta, SIA nodarbojas tikai ar tirdzniecību.

7. Jūrmalas invalīdu SIA "Vektors" 1994.gadā pārtrauca darbību.

Informējam, ka Latvijas Invalīdu biedrība neprasa piešķirt 3.–7.p. minētiem uzņēmumiem nodokļu atlaides.

Paskaidrojam, ka sarakstā iekļautais Latvijas Invalīdu biedrības Liepājas nodaļas mācību un rehabilitācijas centrs ir pārveidotais Liepājas invalīdu mācībražošanas uzņēmums.

Likuma projektu sagatavoja Labklājības ministrijas Stratēģijas un attīstības departaments, Sociālās palīdzības departaments.

1995.gada 19.decembrī Labklājības ministrs A.Bērziņš

Dokumenti nr.136, nr.137

Par grozījumu likumā

"Par valsts aizsardzību"

Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra sēdē akceptēts

un 21.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 145.nr.; 1995, 142.nr.) grozījumu:

papildināt 10.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās ārpus Latvijas valsts teritorijas."

Par likumprojektu

 

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskās operācijās" Nacionālo bruņoto spēku vienības var piedalīties starptautiskās miera uzturēšanas, glābšanas un humānās operācijās.

Latvijas Republikas likumdošana nereglamentē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās, kurās iesaistītajam personālam ir tiesības atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā ar militāriem līdzekļiem.

Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību" un "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskās operācijās" nepieciešami, lai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības varētu ņemt līdzdalību Starptautiskajos miera nodrošināšanas spēkos (International peace implementation force — IFOR).

Starptautiskie miera nodrošināšanas spēki veic miera nodrošināšanas operācijas, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam militārpersonālam var rasties nepieciešamība piedalīties militārās operācijās.

Tādējādi paredzētas normas, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtus un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dokumentus, piedalās miera nodrošināšanas operācijās pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika.

Lai piedalītos starptautiskās miera nodrošināšanas operācijās, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība var tikt iekļauta citas valsts bruņoto spēku sastāvā. Dānijas Karalistes valdība ir piedāvājusi Latvijas Republikas valdībai iekļaut Latvijas vienību savas miera nodrošināšanas vienības sastāvā. Plānots iekļaut Dānijas Karalistes bataljona sastāvā kopā ar Latvijas arī Lietuvas un Igaunijas vienības.

Likumu pieņemšana:

būs politiskas gribas apliecinājums integrēties NATO un RES struktūrās, kas paaugstinātu Latvijas drošību;

parādīs, ka Latvija piedalās IFOR aktivitātēs un darbojas Eiropas un starptautiskās drošības interesēs;

būs vēl viens apliecinājums Baltijas valstu sadarbībai;

nodrošinās NBS personālsastāva bezmaksas militāro apmācību Dānijā un militāro pieredzi, atrodoties miera vienību sastāvā; tas uzlabos militārpersonu profesionālo sagatavotību savas valsts aizsardzībai.

Miera nodrošināšanas spēku finansēšanas kārtība starptautiskajos tiesiskos aktos nav noteikta.

1995.gada 19.decembrī Aizsardzības ministrs M.Gailis

 

Par grozījumiem likumā

"Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

piedalīšanās starptautiskajās operācijās"

Ministru kabineta 1995. gada 19. decembra sēdē akceptēti

un 21. decembrī iesniegti Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 30. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta pirmo daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā:

"2) starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā".

2. Uzskatīt 1. panta otro un trešo daļu attiecīgi par 1. panta trešo un ceturto daļu.

3. Papildināt 1. panta otro daļu pēc vārdiem "kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika" ar vārdiem "vai ar kurām sadarbojas Latvijas Republika".

4. Izslēgt 5. panta pirmajā daļā vārdus "starptautisko miera uzturēšanas operāciju veikšanai".

Par likumprojektiem

 

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskās operācijās "Nacionālo bruņoto spēku vienības var piedalīties starptautiskās miera uzturēšanas, glābšanas un humānās operācijās.

Latvijas Republikas likumdošana nereglamentē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās, kurās iesaistītajam personālam ir tiesības atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā ar militāriem līdzekļiem.

Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību" un "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskās operācijās" nepieciešami, lai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības varētu ņemt līdzdalību Starptautiskajos miera nodrošināšanas spēkos (International peace implementation force — IFOR).

Starptautiskie miera nodrošināšanas spēki veic miera nodrošināšanas operācijas, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam militārpersonālam var rasties nepieciešamība piedalīties militārās operācijās.

Likuma projektos iestrādātas normas, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtus un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dokumentus, piedalās miera nodrošināšanas operācijās pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika.

Lai piedalītos starptautiskās miera nodrošināšanas operācijās, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība var tikt iekļauta citas valsts bruņoto spēku sastāvā. Dānijas Karalistes valdība ir piedāvājusi Latvijas Republikas valdībai iekļaut Latvijas vienību savas miera nodrošināšanas vienības sastāvā. Plānots iekļaut Dānijas Karalistes bataljona sastāvā kopā ar Latvijas arī Lietuvas un Igaunijas vienības.

Likumu pieņemšana:

* būs politiskas gribas apliecinājums integrēties NATO un RES struktūrās, kas paaugstinātu Latvijas drošību;

* parādīs, ka Latvija piedalās IFOR aktivitātēs un darbojas Eiropas un starptautiskās drošības interesēs;

* būs vēl viens apliecinājums Baltijas valstu sadarbībai;

* nodrošinās NBS personālsastāva bezmaksas militāro apmācību Dānijā un militāro pieredzi, atrodoties miera vienību sastāvā; tas uzlabos militār-personu profesionālo sagatavotību savas valsts aizsardzībai.

Miera nodrošināšanas spēku finansēšanas kārtība starptautiskajos tiesiskos aktos nav noteikta.

1995. gada 19. decembrī Aizsardzības ministrs M. Gailis

 

Par likumprojektiem —

12. lappusītē, 7. lappusē

Dokuments nr.138

Par grozījumiem likumā

"Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"

Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra sēdē akceptēti

un 21.decembrī iesniegti Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā (Latvijas Vēstnesis, 1995, 147.nr.) šādus grozījumus:

1.4.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets"; izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Padomei ir pakļauta izpildinstitūcija, kas veic visas nepieciešamās darbības, lai organizētu Padomes pieņemto lēmumu izpildi un sagatavo dokumentus izskatīšanai Padomē.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Padome ir juridiskā persona. Padomes nolikumu, struktūru un izpildinstitūcijas darbinieku skaitu apstiprina Ministru kabinets."

2.6. pantā izteikt ceturtās daļas pirmā teikuma sākumu šādā redakcijā:

"(4) Padome, pildot tai noteiktos uzdevumus, atbild par:"

3. Izslēgt 27.panta 5., 6., 7., 8., 9. un 10. daļu.

Par likumprojektu

 

Nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" rada šajā likumā esošās pretrunas ar citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem.

Likumprojekta 1.pantā ieteikti grozījumi, lai novērstu atkārtošanos likuma 4.panta 2. un 7. daļā attiecībā uz Padomes nolikuma apstiprināšanu. Par šo priekšlikumu nekādi iebildumi no Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas puses nav izteikti.

Likums "Par ministriju iekārtu" neparedz iespēju, ka ministrijas pārraudzībā esoša iestāde varētu pārraudzīt vēl kādu citu valsts pārvaldes iestādi, kuras darbību reglamentē likums. Lai novērstu pretrunu, kas iestrādāta likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" 4.panta 6.daļā, kas pašreizējā redakcijā paredz, ka Energoapgādes regulēšanas padomes izpildinstitūcija — Licenču birojs — atrodas Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzībā, kura pati ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un nav tiesīga pārraudzīt citu valsts pārvaldes iestādi. Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka Padomes sastāvā jau ir paredzēts pārstāvis no Monopoldarbības uzraudzības komitejas. Uzskatām, ka vienas valsts pārvaldes iestādes izpildinstitūcijas atrašanās citas valsts iestādes pārraudzībā ir nevēlama. Tieslietu ministrijai un Finansu ministrijai nav iebildumumu pret šo priekšlikumu.

Izstrādājot priekšlikumus par grozījumiem likuma 6. panta 4.daļā, ir ņemti vērā Finansu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieteikumi.

Likumprojektā tiek ieteikts izslēgt no likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" 27.panta 5.—10. daļu.

Finansu ministrija izteikusi atbalstu izslēgt likuma 27.panta 5.—10. daļu. Tieslietu ministrijai nav iebildumu pret šo priekšlikumu.

1995.gada 19.decembrī Ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs

Dokuments nr. 140

Par grozījumiem likumā

"Par sociālo nodokli"

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut 11. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā LZS, KDS, LDP frakcijas deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" (dok. nr. 68) un, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86. panta (1) daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" izskatīšanu 1. lasījumā. Izskatot šos likumprojektus komisijas sēdē, lēmumu par viena vai otra likumprojekta atbalstīšanu komisija nepieņēma.

Pielikumā: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"".

Ar cieņu, —

1995. gada 20. decembrī komisijas priekšsēdētāja biedrs E. Zelgalvis

 

 

Par grozījumiem likumā

"Par sociālo nodokli"

Alternatīvais likumprojekts

 

1. Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Šā likuma 5. panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā ar 2001. gada 1.janvāri."

2. Izteikt pārejas noteikumu 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Līdz 2001. gada 1. janvārim proporcija, kādā sociālo nodokli maksā darba devējs un darbinieks (arī ierēdnis un ierēdņa kandidāts), ir šāda:

ar 1996. gada 1. janvāri 37% maksā darba devējs, 1% — darbinieks;

ar 1996. gada 1. jūliju 35% maksā darba devējs, 3% — darbinieks;

ar 1997. gada 1. janvāri 32% maksā darba devējs, 5% — darbinieks;

ar 1998. gada 1. janvāri 29% maksā darba devējs, 7% — darbinieks;

ar 1999. gada 1. janvāri 26% maksā darba devējs, 9% — darbinieks;

ar 2000. gada 1. janvāri 22% maksā darba devējs, 12% — darbinieks."

3. Papildināt pārejas noteikumus pēc 5. punkta ar jaunu 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6. Par personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi (ieskaitot ar šo ražošanu un pārstrādi saistīto ēku, iekārtu un tehnikas remontu, ja to neveic cits uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība), līdz 2001. gada 1. janvārim sociālo nodokli maksā darba devējs, darbinieks un tiek veikti nodokļa maksājumi no valsts budžeta sekojošā proporcijā:

ar 1996. gada 1. janvāri 18,5% maksā darba devējs, 1% — darbinieks, 18,5% — maksājumi no budžeta;

ar 1996. gada 1. jūliju 17%, 3%, 18%;

ar 1997. gada 1. janvāri 17%, 5%, 15%;

ar 1998. gada 1. janvāri 17%, 7%, 12%;

ar 1999. gada 1. janvāri 17%, 9%, 9%;

ar 2000. gada 1. janvāri 17%, 12%, 5%.

7. Kārtību, kādā izdara sociālā nodokļa maksājumus no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets."

4. Uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikumu 6. un 7. punktu attiecīgi par 8. un 9. punktu.