• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ropažu novada domes 2022. gada 31. augusta saistošie noteikumi Nr. 35/22 "Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, nekustamā īpašuma "Ulbrokas Kļavas", ar kadastra numuru 8096 003 1406, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā teritorijā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.2022., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/op/2022/173.13

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

07.09.2022., Nr. 173

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ropažu novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 35/22

Pieņemts: 31.08.2022.

OP numurs: 2022/173.13

2022/173.13
RĪKI

Ropažu novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 35/22

Ulbrokā 2022. gada 31. augustā

Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, nekustamā īpašuma "Ulbrokas Kļavas", ar kadastra numuru 8096 003 1406, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā teritorijā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar
Ropažu novada pašvaldības domes
2022. gada 31. augusta lēmumu Nr. 1457
(prot. Nr. 46/2022, 5. §)

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, nekustamā īpašuma "Ulbrokas Kļavas", ar kadastra numuru 8096 003 1406, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā teritorijā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24939 (2. pielikums)

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Paulāne

 

1. pielikums
Ropažu novada pašvaldības domes
2022. gada 31. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. 35/22

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai īpašuma "Ulbrokas Kļavas", Stopiņu nov. teritorijā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Vides pieejamība

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartēs "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" un "Sarkano līniju plāns" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – Ropažu novada Stopiņu pagasta Ulbrokas ciema nekustamā īpašuma "Ulbrokas Kļavas" (kadastra Nr. 8096 003 1406) zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8096 003 1300 (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu Grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro pašvaldības 2016. gada 30. novembra saistošo noteikumu Nr. 14/16 "Par Stopiņu novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Ilgmūžīgi materiāli – kvalitatīvi, oriģināli un moderni materiāli, kas kalpo ilgā laika posmā, ir videi draudzīgi un rada ēkas individuālo stilu. Materiāli pie pareizas uzstādīšanas un apsaimniekošanas nemaina savas īpašības, tiem nav būtisku estētisko un kvalitatīvo izmaiņu daudzu gadu garumā.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.3. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA

5. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot detālplānojumu un/vai būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

6. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot kārtās un tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert:

6.1. reljefa virsmas paaugstināšanu (uzbēršanu), izstrādājot vertikālo plānojumu atbilstoši detālplānojumam un/vai būvniecības ieceres dokumentācijai;

6.2. esošā Acones ielas pievienojuma valsts reģionālajam autoceļam P4 Rīga – Ērgļi slēgšanu un jauna ceļa (ielas) pievienojuma izbūvi pie valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi saskaņā ar sagatavoto jauna ceļa pievienojuma izvērtējumu "Pieslēgumu izvērtējums. Īpašuma "Ulbrokas Kļavas" pieslēgums valsts reģionālajam autoceļam P4 Rīga – Ērgļi, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā", detālplānojumu un/vai būvniecības ieceres dokumentāciju;

6.3. transporta infrastruktūras izbūvi no pārbūvētās Acones ielas risinājuma, nodrošinot piekļuvi pie plānotās apbūves vietas saskaņā ar sagatavoto jauna ceļa pievienojuma izvērtējumu "Pieslēgumu izvērtējums. Īpašuma "Ulbrokas Kļavas" pieslēgums valsts reģionālajam autoceļam P4 Rīga – Ērgļi, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā", detālplānojumu un/vai būvniecības ieceres dokumentāciju;

6.4. inženiertīklu ierīkošanu;

6.5. citus inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus pēc nepieciešamības.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

7. Transporta infrastruktūras teritorijā (TR) pārbūvējama Acones iela un Acones ielas pieslēgums pie valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi, saskaņā ar Grafisko daļu un izstrādāto "Pieslēgumu izvērtējums. Īpašuma "Ulbrokas Kļavas" pieslēgums valsts reģionālajam autoceļam P4 Rīga – Ērgļi, Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā." Plānotajai nobrauktuvei no valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi izstrādā detālplānojumu un/vai būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķi vai kopā ar Lokālplānojuma teritorijā plānotajiem objektiem. Esošais Acones ielas pieslēgums pie valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi slēdzams.

8. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijā plānotajam publiskās apbūves objektiem organizē no Acones ielas (saskaņā ar Acones ielas pārbūves risinājumiem), izbūvējot nobrauktuvi.

9. Noteiktas maģistrālas nozīmes Acones ielas (C kategorija) sarkanās līnijas atbilstoši Grafiskās daļas kartei "Sarkano līniju plāns".

10. Ēkām un citām būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

11. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina detālplānojuma un/vai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

12. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz būvniecības laiku, līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

13. Nepieciešamo autonovietņu, velonovietņu, motociklu, elektroskūteru un rolleru novietņu skaitu nosaka detālplānojumā un/vai publiskās apbūves objekta būvniecības ieceres dokumentācijā, ievērojot normatīvo aktu, Latvijas valsts standartu un spēkā esošā teritorijas plānojuma prasības. Paredzamo apmeklētāju skaita aprēķinu pievieno detālplānojumam un/vai būvniecības ieceres dokumentācijai.

14. Minimālās prasības autonovietnēm, velonovietnēm:

14.1. biroju ēku apbūvei – vismaz 3 autonovietnes un 1 velonovietne uz 100 m2 telpu platības;

14.2. tirdzniecības un pakalpojumu ēku apbūvei: veikaliem, iepirkšanās centriem līdz 2000 m2 – vismaz 4 autonovietnes un 2 velonovietnes uz 100 m2 tirdzniecības telpu platības;

14.3. tirdzniecības un pakalpojumu ēku apbūvei: lielveikaliem, pārtikas veikaliem virs 2000 m2 – vismaz 3 autonovietnes un 0,2 velonovietnes (bet ne mazāk kā 20 velonovietnes un atsevišķa novietne paredzēta specializētiem velosipēdiem un velosipēdiem ar piekabi) uz 100 m2 tirdzniecības telpu platības.

15. Autonovietnes, velonovietnes, motociklu, elektroskūteru un rolleru novietnes nodrošina Publiskās apbūves teritorijas (P5, P6) zemes vienības/u robežās. Autostāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

16. 3 % no kopējā autostāvvietu skaita, bet ne mazāk kā vienu autostāvvietu, paredz cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izvietojot īpaši pielāgotas – 3,5 m platas autostāvvietas.

17. Motocikliem, elektroskūteriem un rolleriem paredz novietnes ekvivalenti velonovietnēm, ārpus ietvēm un gājēju zonām, risinājumu precizējot detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

18. Transportlīdzekļu autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:

18.1. ja vienlīmeņa autonovietņu skaits ir lielāks par 20 (500 m2), vismaz 2 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autonovietnēm;

18.2. vienlaidus izvietotām autonovietnēm ne retāk kā ik pēc 10 stāvvietām paredz zaļās starpjoslas ar krūmu un koku stādījumiem. Rekomendējais stāvvietas platums – ne mazāk kā 2,7 m;

18.3. būvējot atklātas apzaļumotas autonovietnes, saglabā detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā norādītos saglabājamos esošos kokus, kā arī ierīko jaunus stādījumus, izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugu un respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju un inženiertīklu izvietojumu. Nodrošina stādu ilgtspēju.

19. Ēku ar autonovietnēm, velonovietnēm un citām nepieciešamajām transportlīdzekļu novietnēm nodrošina pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

20. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un tehnisko risinājumu precizē detālplānojuma un/vai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros, ņemot vērā ielu un inženiertīklu projektēšanas prasības.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

21. Inženiertīklus projektē detālplānojumā un/vai objektu būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā, saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

22. Publiskās apbūves objektiem paredz pieslēguma veidošanu pie centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas tīkliem, precizējot risinājumus detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

23. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotā objekta ugunsdrošības prasībām ierīkojot ugunsdzēsības hidrantus. Konkrētus risinājumus nosaka detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

24. Nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu no ielas, pievadceļu klātnēm, autonovietnēm, degvielas uzpildes stacijas un automazgātavas teritorijas slēgtā lietus ūdens savākšanas sistēmā (lietus ūdeņu drenāžā), paredzot lietus ūdeņu attīrīšanu (naftas ķērājus) pirms novadīšanas vidē un nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietus ūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu. Konkrētus lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus, tai skaitā izvades vietas nosaka detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

25. Lietus notekūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt lietus ūdens kanalizācijas sistēmā neattīrot, bet pirms novadīšanas vidē paredz lietusūdeņu nostādināšanas sistēmu.

26. Publiskās apbūves ēkām veido pieslēgumu centralizētajam siltumapgādes tīklam vai arī ierīko lokālo siltumapgādes sistēmu, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto gaisa kvalitātes normatīvu ievērošanu. Konkrētu siltumapgādes risinājumu nosaka detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

27. Elektroapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem elektroapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no elektroapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

28. Lokālplānojuma teritorijā ierīko ārējo apgaismojumu. Nodrošina ielas, pievadceļu un citas publiskās ārtelpas apgaismojumu, risinājumus paredzot detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

29. Gāzapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem gāzapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no gāzapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

30. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

31. Augtspējīgu saglabājamo koku sakņu kritiskajā zonā (koka stumbra diametrs x 5) un minimālajā sakņu aizsardzības zonā (koka stumbra diametrs x 10) inženiertīklus izbūvē izmantojot caurdures metodi, ievietojot inženiertīklus aizsargcaurulēs. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību.

32. Lokālplānojuma teritorijā ierīko elektromobiļu uzlādes punktu/us, kā arī var ierīkot alternatīvās energoapgādes risinājumus, kas nerada negatīvu ietekmi – troksni, mirguļošanu, ēnu, smakas. Ja alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, tās paredz detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā un iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

33. Lokālplānojuma teritorijā atļauts izvietot līdz 16 m augstus elektronisko sakaru torņus, konkrētu izvietojumu un risinājumus nosakot detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

34. Inženiertīklu izbūves secību precizē detālplānojuma un/vai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

35. Publiskās apbūves ēku un citas būves izvieto Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" noteiktajā Publiskās apbūves teritorijā (P5, P6), ņemot vērā 36. punktā noteiktās būvlaides. Teritorijā starp sarkano līniju un būvlaidi ir atļauts izvietot autonovietnes.

36. Izvietojot ēkas ievēro minimālo būvlaidi:

36.1. valsts reģionālajam autoceļam P5 Ulbroka – Ogre (Institūta ielai) un valsts reģionālajam autoceļam P4 Rīga – Ērgļi – 30 m no valsts autoceļu brauktuves ass līnijas;

36.2. maģistrālas nozīmes Acones ielai (C kategorija) – 6 m no ielas sarkanās līnijas.

37. Minimālais apbūves līnijas attālums no zemes vienības robežas – saskaņā ar Civillikuma un ugunsdrošības normatīvu prasībām.

38. Ēkas un citas būves izvieto ne tuvāk kā 25 m attālumā no automazgātavas, degvielas uzpildes stacijas iekārtām un tvertnēm, izņemot tuvāk drīkst atrasties objekti, kas saistīti ar minēto objektu darbību.

39. Tirdzniecības centra un/vai citu atļauto publisko ēku apjoma būvniecībai izstrādā individuālo projektu ar kvalitatīvu arhitektūru. Objektam veido noslēgtu saimniecisko zonu, vizuāli to neatverot pret Ropažu novada domes administrācijas ēku un citām blakus zemes vienībās esošajām publiskās apbūves ēkām.

40. Ēkas būvniecībai izmanto mūsdienīgus un ilgmūžīgus materiālus, kas harmoniski iekļaujas apkārtējā Ulbrokas ciema vidē. Konkrētus apjoma, funkcijas un fasāžu, konstruktīvo elementu apdares un krāsojuma risinājumus nosaka detālplānojuma un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

41. Nav atļauta zemes vienības nožoģošana, izņemot:

41.1. funkcionāli nepieciešamās norobežojošas konstrukcijas objekta slēgtās piegādes zonā, kas iekļaujas ēkas būvajomā;

41.2. ja žogs tiek veidots kā prettrokšņa siena (barjera) valsts autoceļu trokšņa slāpēšanai (mazināšanai) vai aizsargsiena automazgātavas vai degvielas uzpildes stacijas iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai.

42. Teritorijas papildus apgaismošanai būvniecības ieceres dokumentācijā var paredzēt ēkas fasāžu izgaismošanu. Ēkas un teritorijas izgaismojumu veido vienotā kompozīcijā un stilā.

43. Apgaismes ķermeņus pieslēdz elektroapgādes pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Elektroapgādes kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

44. Veido kvalitatīvu pilsētvidi ar pārdomātu plānojumu – mūsdienīgu, pieejamu, aktīvi lietojamu, vizuāli pievilcīgu publisko ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu tīklojumu, kas vienotā struktūrā savieno Lokālplānojuma teritoriju ar publiskās apbūves zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8096 003 1397 (Institūta ielā 1A), kā arī citām publiskās un dzīvojamās apbūves teritorijām tuvākajā Ulbrokas apkārtnē.

45. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši detālplānojumam un/vai būvniecības ieceres dokumentācijai un saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām.

46. Teritorijas labiekārtojuma risinājumu izstrādā funkcionāli saskanīgu ar plānoto ēku, paredzot gājēju un velosipēdistu ceļus, velosipēdu novietnes, atkritumu urnas, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma elementus. Izvēlas izturīgus labiekārtojuma elementus, ar pilsētvides atbilstošu augstu kvalitāti. Ietvēm un brauktuvēm paredz funkcionāli atbilstošu, vizuāli saskaņotu segumu.

47. Lokālplānojuma teritorijā izvieto arhitektonisku un vizuālu akcentu – vietzīmi "Ulbroka", kas vērsts uz autoceļu P5 un P4 rotācijas apli un iezīmē iebraukšanu Ropažu novada centrā Ulbrokā. Vietzīmes tehniskā konstrukcija – vertikāli brīvstāvoša vai horizontāla, saistīta ar plānotās ēkas būvapjomu, konkrētu risinājumu nosakot detālplānojuma un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā. Vietzīmes vizuālās un identitātes risinājumam ierosina metu konkursu.

48. Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma projektu (būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā) apstādījumu izveidei paredz izmantot daudzveidīgu (ar vairākām sugām un šķirnēm) un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem adaptētu augu sortimentu, priekšroku dodot Lokālplānojuma teritorijā raksturīgajiem meža biotopu augiem un kokiem, kā arī dižstādiem – stādiem ar spēcīgu, izveidotu vainagu.

49. Pēc iespējas saglabā Lokālplānojuma teritorijā augošos, dzīvotspējīgos kokus. Obligāti saglabā potenciālos dižkokus, atbilstoši Grafiskās daļas kartei "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums". Saglabājamos vai pārstādāmos kokus norāda detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā un integrē Lokālplānojuma teritorijas apstādījumu struktūrā. Potenciālajiem dižkokiem un saglabājamiem kokiem nodrošina neskartu minimālo sakņu aizsardzības zonu stumbra diametrs x 10. Potenciāliem dižkokiem nodrošina aizsargjoslu 10 m no vainaga projekcijas ārējās malas. Šajā aizsargjoslā aizliegts veikt darbības, kas varētu bojāt vai iznīcināt potenciālo dižkoku vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi, tai skaitā bojāt koka vainagu. Aizsargjoslā ārpus potenciālā dižkoka minimālās sakņu aizsardzības zonu (stumbra diametrs x 10) atļauta tehniskās infrastruktūras objektu ierīkošana.

50. Saglabājamie koki un apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas (troksni slāpējošā) vai skata barjera.

51. Apgaismojumu apstādījumu un gājēju ceļu joslā atļauts projektēt un ierīkot no ielas teritorijas atšķirīga dizaina un gaismas intensitātes gaismas ķermeņus, tos saskaņojot ar kopējo apstādījumu teritorijas labiekārtojuma koncepciju.

52. Uzņēmumu reklāmas un citus vizuālās informācijas nesēja elementus veido savstarpēji proporcionālus, saskanīgus pielietoto materiālu, kompozīcijas elementu grafiskā un plastiskā risinājuma, kā arī kolorīta ziņā. Vizuālo un izvietojuma risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

53. Iespēju robežās saglabā teritorijā augošos kokus un to sakņu aizsardzības zonu, ja tie nerada apdraudējumu cilvēku drošībai un transporta kustībai, kā arī netraucē piebraucamo ceļu izbūvi un inženiertīklu ierīkošanu.

54. Esošo dzīvotspējīgo koku izciršanu un meža zemes atmežošanu veic tikai ielas sarkanajās līnijās, zem ēkām un būvēm, piebraucamajiem ceļiem un autonovietnēm, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lokālplānojuma teritorijā (izņemot apbūves, ielu, piebraucamo ceļu, laukumu vietās) gadījumā, ja vēja, būvniecības vai citu procesu rezultātā tiek zaudēti vai bojāti koki un nepieciešama to izciršana, koku stādījumus atjauno, ciktāl stādījumi nepasliktina satiksmes drošību un neaizsedz redzamību.

55. Nodrošina trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu, atbilstoši Lokālplānojuma teritorijā atļautajām izmantošanām un normatīvo aktu prasībām. Veic nepieciešamos būvakustiskos pasākumus – prettrokšņa un apbūves akustiskās kvalitātes paaugstināšanas pasākumus vides trokšņa mazināšanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā, izmantojot arhitektoniskas un būvniecības metodes. Ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Konkrētu nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

56. Detālplānojuma un/vai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros, sagatavo esošās situācijas un plānotās apbūves situācijas vides trokšņa modeli, ņemot vērā plānotā objekta ietekmi uz valsts reģionālo autoceļu P4 un P5 vides trokšņa karti piegulošajās publiskās un dzīvojamās apbūves teritorijās Institūta ielā (posmā no autoceļu P5 un P4 rotācijas apļa līdz Acones ielai). Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti (akustiskā trokšņa modeli), izstrādā nepieciešamos papildus prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert troksni slāpējošu barjeru, teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, ēkas arhitektūru vai citus pasākumus. Iekļautajiem prettrokšņu risinājumiem jānodrošina valsts autoceļu P4 un P5 trokšņa līmeņa nepaaugstināšanos jeb akustiskās situācijas nepasliktināšanos salīdzinoši ar esošo trokšņu līmeni Lokālplānojuma teritorijai piegulošajās publiskās un dzīvojamās apbūves teritorijās. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā. Plānoto publiskās apbūves objektu var nodod ekspluatācijā tikai pēc nepieciešamo prettrokšņa pasākumu veikšanas.

57. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kura rezultātā rodas būtisks atmosfēras gaisa piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, augsnes, grunts, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojums kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās.

58. Gar Publiskās apbūves teritorijas (P5, P6) robežu, kas robežojas ar nekustamā īpašuma "Acones iela 1B" zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8096 003 0584 ierīko blīvu un aizsedzošu tūju, Norvēģijas egļu vai citu mūžzaļo koku un krūmu stādījumu joslu vai aizsargsienu. Detalizētus risinājumus nosaka detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

59. Automazgātuves un degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbība nedrīkst radīt negatīvi ietekmi blakus esošajām zemes vienībām ar publisko un dzīvojamo apbūvi. Lai pēc iespējas efektīvāk aizturētu mitrumu ar ķīmisko vielu mikrodaļiņām, troksni un citu piesārņojumu no automazgātavas mazgāšanas iekārtu un DUS darbības un novērstu negatīvo ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām, nepieciešamības gadījumā detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā paredz aizsargsienu vai aizsargstādījumu ierīkošanu, nosakot to izvietojumu un parametrus.

60. Pasākumus, ja tādi nepieciešami, blakus esošās publiskās vai dzīvojamas apbūves aizsardzībai veic Lokālplānojuma teritorijas robežās.

61. Degvielas uzpildes stacijas būvprojektēšanas sagatavošanas periodā nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, novērtējot to sākotnējo piesārņojumu attiecībā pret kopējo naftas ogļūdeņražu, benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu kvalitātes standartiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas laikā nodrošina pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas izveidošanu un augsnes, grunts, virszemes pazemes ūdeņu kvalitātes nepasliktināšanos.

62. Automazgātavas un degvielas uzpildes stacijas (DUS) teritorijā ārējais apgaismojums izvietojams uz balstiem un vēršams pret automazgātavas un DUS teritoriju (autonovietnēm, automazgātuvi, degvielas uzpildes tvertnēm un iekārtām). Ārējais apgaismojums nedrīkst nepiemēroti vai traucējoši apgaismot ārpus automazgātavas un DUS teritorijas esošos īpašumus, kā apgrūtināt satiksmes redzamību valsts autoceļā P4. Ārējā apgaismojuma izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.6. VIDES PIEEJAMĪBA

63. Projektējot publiskas ēkas un telpas publiskiem pakalpojumiem un publisko ārtelpu, paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Detalizētus vides pieejamības risinājumus nosaka detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

64. Lokālplānojuma teritorijas publisko objektu ierīkošanā ievēro universālā dizaina principi, nodrošinot visu plānoto pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamību arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

65. Būvēs uz ceļiem un ietvēm, kur ir līmeņu maiņas, izveido uzbrauktuves ar atbilstošu garenkritumu pieejamas vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Gājēju ceļu aprīkojumu izvieto, lai nodrošinātu ērtu un drošu gājēju pārvietošanos.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P5)

4.4.1.1. Pamatinformācija

66. Publiskās apbūves teritorija (P5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

67. Biroju ēku apbūve (12001): kas ietver uzņēmumus, organizācijas un iestādes.

68. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, tirdzniecības centri, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

69. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kas ietver izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes.

70. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem, kā arī sporta un atpūtas būves.

71. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): kas ietver ārstu prakses.

72. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): kas ietver veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

73. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti apstādījumi un infrastruktūra atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
74. Biroju ēku apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 3 15
75. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 3 15
76. Kultūras iestāžu apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 3 15
77. Sporta būvju apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 3 15
78. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 3 15
79. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 3 15
80. Labiekārtota ārtelpa 1 1 1 1 1 1

1. Nenosaka

4.4.1.5. Citi noteikumi

81. P5 teritorijā nav atļauts izvietot uzņēmumus, organizācijas un iestādes, tai skaitā valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes uz kurām attiecināmi normatīvajos aktos noteiktie vides trokšņa robežlielumi.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P6)

4.4.2.1. Pamatinformācija

82. Publiskās apbūves teritorija (P6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

83. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, kā arī degvielas uzpildes stacijas, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas.

84. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti apstādījumi un infrastruktūra atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
85. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1200 m2 70 līdz 150 līdz 12 līdz 2 15
86. Labiekārtota ārtelpa 2 2 2 2 2 2

2. Nenosaka

4.4.2.5. Citi noteikumi

87. Atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavai nodrošina:

87.1. galvenos elementus – nojumi, pašapkalpošanās mazgāšanas iekārtu un platformu, kurā integrēta ūdens attīrīšanas iekārta, kas nodrošina efektīvu un likumdošanai atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu;

87.2. tādu laukuma platību, lai tajā varētu izvietot mobilo moduļu automazgātavas blokus un izveidot asfaltētu laukumu automašīnu stāvvietu izveidei, kā arī zaļajai zonai;

87.3. lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu no teritorijas;

87.4. transportlīdzekļu piekļuvi – transportlīdzekļu piebraukšanas ceļu uz/no automazgātavas teritorijas;

87.5. laukuma teritorijas apgaismojumu un, ja nepieciešams – iežogojumu;

87.6. automazgātavas teritorijā ārējais apgaismojums izvietojams uz balstiem un vēršams pret automazgātavas teritoriju (autostāvlaukumu un automazgātuvi). Ārējais apgaismojums nedrīkst nepiemēroti vai traucējoši apgaismot ārpus automazgātuves teritorijas esošos īpašumus, kā apgrūtināt satiksmes redzamību valsts autoceļā P4. Ārējā apgaismojuma izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;

87.7. automazgātuvi veido daļēji slēgtu, ar aizsargsienām pret publisko apbūvi nekustamā īpašuma "Acones iela 1B" zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8096 003 0584. Konkrētu aizsargsienas izvietojumu un parametrus nosaka detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā;

87.8. automazgātavas darbībai nepieciešamās būves un iekārtas, tai skaitā telpas darbiniekiem un inventāram, elektroapgādes sistēmu un ugunsdzēšanas aprīkojumu;

87.9. pēc vajadzības – pašapkalpošanās putekļsūcējus automašīnām, visa veida elektroierīču uzlādes punktus, kā arī citas pašapkalpošanās ierīces/objektus (piem., kafijas/uzkodu automātus).

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5)

4.7.1.1. Pamatinformācija

88. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

89. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

90. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

91. Zeme zem ielas ir publiska teritorija, kurā nodrošina brīvu iedzīvotāju kustību un transporta līdzekļu pārvietošanās iespējas.

92. Nav pieļaujama brauktuves norobežošana ar barjerām vai citām būvēm, kas ierobežotu transporta līdzekļu un gājēju kustību, ja vien šie pasākumi nav saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu.

93. Ielas sarkanajās līnijās izbūvē nepieciešamos satiksmes infrastruktūras objektus un inženiertīklus, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.

94. Ielas klātni paredz ar cietu segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženiertīklu izbūves. Izbūvi iespējams veikt kārtās.

95. Ielā paredz apgaismojuma ierīkošanu.

96. Transporta infrastruktūras teritorijā (TR5) atļauts izvietot tikai īslaicīgas publiskai lietošanai domātas autonovietnes, ja tās netraucē satiksmi.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

97. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot detālplānojumu un/vai būvniecības ieceres dokumentāciju, veicot būvniecību un zemes lietošanas veida maiņu.

98. Apbūves ieceres īstenošanai nepieciešamo satiksmes infrastruktūras pārkārtojumu, Acones ielas pārbūvi, nodrošina pirms plānotā objekta būvniecības.

99. Plānoto publiskās apbūves objektu var nodod ekspluatācijā tikai pēc nepieciešamo prettrokšņa pasākumu veikšanas Lokālplānojuma teritorijai piegulošo publiskās un dzīvojamās apbūves teritoriju Institūta ielā (posmā no autoceļu P5 un P4 rotācijas apļa līdz Acones ielai) aizsardzībai, nodrošināt to akustiskās situācijas nepasliktināšanos.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

100. Aizsargjoslas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Lokālplānojuma teritoriju skarošas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk attēlotas Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

101. Detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā ap P6 teritorijā plānoto degvielas uzpildes staciju nosaka drošības aizsargjoslu – ne mazāk par 25 m no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām.

102. Lai nodrošinātu dižkoku un potenciālo dižkoku saglabāšanu un to augšanas apstākļus, tiek noteikta aizsargjosla – teritorija ap aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 m platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). Šajā aizsargjoslā aizliegts veikt darbības, kas bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt aizsargājamo koku vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi.

103. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!