Kopš traģisko notikumu sākuma Čečenijā 1994.gada decembrī Krievijas Federācijas oficiālas amatpersonas masu informācijas līdzekļos vairākkārt ir izteikušās par Latvijas iedzīvotāju līdzdalību Čečenijas konfliktā. Šajā sakarā LR Ārlietu ministrija ir griezusies pie Krievijas puses, pieprasot apstiprināt šādu faktu patiesīgumu. Līdz šim Latvijas varas iestādēm nav sniegta informācija, kas liecinātu par Latvijas iedzīvotāju līdzdalību notikumos Čečenijas Republikā.
26.decembrī Maskavā preses konferences laikā D.Zavgajevs, kurš uzņēmies Čečenijas valdības vadītāja pienākumus, izteica apgalvojumu, ka Čečenijā arestēto vidū, kuri veikuši vai ir mēģinājuši veikt teroristiskus aktus, ir bijušas personas, kuras sūtītas no Latvijas.
Šajā sakarā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs M.Riekstiņš informē presi, ka Latvijas valdība nav veikusi Latvijas iedzīvotāju organizēšanu un nosūtīšanu uz militārā konflikta zonu Čečenijas Republikas teritorijā. Ārlietu ministrijas rīcībā nav arī informācijas par Latvijas iedzīvotāju piedalīšanos šajās akcijās. Latvijas Ārlietu ministrija lūgs papildu informāciju un paskaidrojumus Krievijas Ārlietu ministrijai.
Vienlaicīgi LR Ārlietu ministrija izsaka nožēlu par bruņotajās sadursmēs Gudermesā un Urus-Martanā bojā gājušajiem civiliedzīvotājiem un militārpersonām. Ārlietu ministrija uzsver, ka tā konsekventi iestājas pret spēka lietošanu kā konflikta risinājumu līdzekli, aicina ilgstošo karadarbību pārtraukt un visas problēmas risināt sarunu ceļā.
ĀM preses centrs