Sabiedrība un tiesa

Ceturtdien, 5.janvārī, Tieslietu ministrijā par tiesu piesēdētāju vēlēšanām notika preses konference, kurā ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem tikās tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Dzenītis, rajonu un pilsētu tiesu departamenta direktore Maija Sauļuna un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks.

Vispirms Arvīds Dravnieks visiem atgādināja, ka jau pagājušā gada 30.decembrī "Latvijas Vēstnesī" publicēts Saeimas pieņemtais likums par tiesu piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu. Par šo vēlēšanu norisi ir atbildīgas rajonu un republikas pilsētu pašvaldības, kam jāorganizē vairāk nekā 15000 piesēdētāju ievēlēšana. Īpaši sarežģītas šīs vēlēšanas var izvērsties Rīgas domē, jo deputātiem vajadzēs balsot par vairāk nekā 3000 piesēdētājiem, turklāt par katru atsevišķi, kā to reglamentē likums. Patlaban ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību propagandas darbam, jo līdz vēlēšanām atlicis maz laika, proti: pēdējais tiesu piesēdētāju pretendentu saraksta iesniegšanas termiņš ir 30.janvāris, bet pēdējā vēlēšanu diena – 28.februāris. Liela uzmanība jāpievērš tiesu piesēdētāju kandidātu sniegto ziņu pareizībai. Šajās vēlēšanās, atšķirībā no citām, ziņas pārbaudīs Tieslietu ministrija. Apzinātas krāpšanas gadījumos pret attiecīgo personu ierosinās krimināllietu. Tika aicināts arī žurnālistiem no sava vidus izvirzīt tiesu piesēdētāju kandidātus.

Savukārt Uldis Dzenītis akcentēja šo vēlēšanu norišu atšķirības no iepriekšējām vēlēšanām, kad tiesu piesēdētāju kandidātus izvirzīja darbļaužu kolektīvu sanāksmēs un tika organizēta plaša visu iedzīvotāju piedalīšanās vēlēšanās. Turpretim šajās vēlēšanās , kā to paredz jau 10.novembrī izsludinātā un "Latvijas Vēstneša" 15.novembra numurā publicētā likuma "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" 3.pants, tiesības izvirzīt tiesas piesēdētāju kandidātus ir gan reģistrētām lēmējinsitūcijām, gan pagastu padomēm vai pilsētu domēm, gan attiecīgās pašvaldības deputātam, kā arī ne mazāk kā 10 balsstiesīgu Latvijas pilsoņu grupai. Bet pašus piesēdētājus no izvizītajiem kandidātiem ievēlē rajonu padomes vai pilsētu domes deputāti. Tiek uzskatīts, ka jaunā tiesu piesēdētāju izvirzīšanas kārtība ir maksimāli demokrātiska, bet piesēdētāju institūcijas saglabāšana un atjaunināšana nozīmīga ar to, ka krimināllietas un civillietas tiek izskatītas koleģiāli kopā ar tautas pārstāvjiem.

Līdzīgi arī Jānis Muižnieks uzsvēra, ka tiesu piesēdētāju institūts Latvijā nav formāls, ar tā palīdzību paši iedzīvotāji piedalās trešās varas — tiesu varas — realizēšanā mūsu valstī.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors