Valdības 5.janvāra sēdē

Ceturtdien, 5.janvārī, MK ārkārtas sēdē iesniegšanai Saeimā akceptēti grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Izmaiņas likumā paredz, ka ar 1995.gada 1.jūliju pensijas vecums gan vīriešiem, gan sievietēm tiks paaugstināts par vienu gadu. Turpmāk gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 65 gadu sasniegšanai pensijā aiziešanas vecums pieaugs par sešiem mēnešiem. Pensionēšanās vecums netiks palielināts politiski represētajiem. Pensijas vecuma paaugstināšana lielā mērā ir saistīta ar valsts iedzīvotāju augsto novecošanās līmeni – vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pensijas vecumā. Rezultātā pieaug darbspējas vecuma iedzīvotāju demogrāfiskā slodze, kas apdraud ekonomisko līdzsvaru starp sociālā nodokļa maksātājiem un pensiju saņēmējiem. Likuma ieviešana ļaus ietaupīt 1995.gadā 1,3 milj. latu.

Lai panāktu LR un KF valdību vienošanās par LR teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību un protokola pie šīs vienošanās izpildi, veicinātu atvaļināto militārpersonu izbraukšanu no Latvijas un uzlabotu kontroli pār šo procesu, MK pieņēma noteikumus, kas paredz, ka no KF bruņotajiem spēkiem pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātajām militāpersonām un viņu ģimenes locekļiem, kuriem saskaņā ar minēto vienošanos bija jāatstāj LR teritorija un kuri uz 1995.gada 1.janvāri atrodas Latvijā, līdz šā gada 15. februārim jāreģistrējas Pilsonības un imigrācijas departamentā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus. Šie nosacījumi attiecas arī uz militārpersonu ģimenes locekļiem, kuriem uzturēšanās atļaujas Latvijā tika pagarinātas līdz 1994.gada 31.decembrim. PID izdos reģistrētajām militārpersonām un viņu ģimenes locekļiem termiņuzturēšanās atļaujas līdz šā gada 1.maijam, bet gadījumā, ja Krievijas puse līdz 15.februārim nebūs iesniegusi ar LR Ārlietu ministriju saskaņotu minēto personu izbraukšanas grafiku un pilnīgu sarakstu, izsniegtās atļaujas tiks anulētas, izsniedzot izbraukšanas rīkojumus. Labklājības ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju uzdots aprēķināt papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar minēto personu uzturēšanos LR ilgāk par minēto vienošanos noteiktajiem termiņiem, bet Ārlietu ministrijai – sagatavot un iesniegt KF dokumentāri pamatotas finansiāla rakstura pretenzijas un prasību tās apmierināt.

Satversmes 81.panta kārtībā valdība pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi". Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts ietekmēs labības tirgu, kontrolējot ne vien labības tirdzniecību, bet arī tās pārstrādi, jo turpmāk pārstrādei varēs izmantot tikai šajā likumā un citos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā realizētu labību. Šim nolūkam paredzēts ieviest obligātu labības iepircēju un pārstrādātāju reģistrāciju Valsts labības birojā. Lai nodrošinātu labības ražošanas un patēriņa bilances sagatavošanu, kas ir viena no Valsts labības biroja pamatfunkcijām, ikvienam labības ražotājam uzlikts par pienākumu līdz katra gada 1.oktobrim iesniegt Zemkopības ministrijas rajonu Lauksaimniecības departamentiem deklarācijas par saražotās labības daudzumu. Tiem, savukārt, līdz katra gada 15.oktobrim jāiesniedz Valsts labības birojā apkopota informācija par saražotās produkcijas daudzumu attiecīgajā rajonā. Līdz ar to Valsts labības birojs varēs precīzāk noteikt iekšējam patēriņam nepieciešamo labības apjomu un stimulēt to labības kultūru ražošanu, kas Latvijā netiek audzētas pietiekošā daudzumā. Vēl grozījumos noteikts, ka ikvienam labības vairumtirgotājam un pārstrādātājam, izņemot zemnieku saimniecības, kooperatīvās un paju sabiedrības, kuras pārdod un pārstrādā pašaudzēto labību, būs jāpārskaita 3 procenti no neto apgrozījuma labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā.

Izmantojot Satversmes 81.panta dotās tiesības, valdība pieņēma grozījumus likumā "Par cukuru". Daļu no Zemkopības ministrijas līdzšinējām funkcijām cukura tirgus regulēšanā paredzēts nodot Latvijas cukura apvienībai, kura tika izveidota pagājušā gada jūlijā un apvieno cukurbiešu audzētājus un pārstrādes uzņēmumus.

Lai paātrinātu zemes reformu gaitu pilsētās un lauku apvidos, MK Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus likumā "Par Zemesgrāmatām". Tie paredz vienkāršot īpašuma tiesību apliecinošo dokumentu iesniegšanu un atbrīvo no nodevu maksāšanas bijušos zemes īpašniekus un viņu pirmās šķiras mantiniekus, politiski represētos un pirmās grupas invalīdus, kuri zemes reformas gaitā atjauno īpašuma tiesības uz zemi.

Pieņemti grozījumi MK 1994.gada 30.augusta "Ārstniecības noteikumos". Grozījumi paredz pagaidām atteikties no reģionālo veselības nodaļu izveidošanas valstī. Šāds viedoklis atspoguļots arī Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības sarunu protokolā.

Tāpat Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā tika pieņemti grozījumi "Izglītības likumā". Tie dos lielāku patstāvību mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem, rīkojoties ar piešķirtajiem līdzekļiem, tai skaitā algu izmaksām.

MK Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma likumu "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", kas paredz apdrošinājuma ņēmēju likumīgo interešu un tiesību aizsardzībai izveidot Finansu ministrijas pārraudzībā Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju. Inspekcijas izveidota licencēšanas komisija lems par licenču izsniegšanu apdrošināšanas sabiedrībām. Inspekcijai būs tiesības pārbaudīt visu apdrošināšanas sabiedrību darbību un tā izskatīs iesniegumus par apdrošinātāju un apdrošināšanas sabiedrību darbu. Inspekcijai un apdrošinātājiem paredzēts izveidot kopīgu apdrošināto interešu aizsardzības fondu. Pieņemti arī grozījumi likumā "Par apdrošināšanu" un "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu", ieviešot redakcionālus labojumus un novēršot pretrunas ar citiem likumdošanas aktiem.

Akceptēts likumprojekts "Par vērtspapīriem", kas nosaka vērtspapīru publiskās izlaides, reģistrācijas un apgrozības kārtību, kā arī vērtspapīru tirgus dalībnieku darbību un atbildību Latvijā. Likuma mērķis ir aizsargāt ieguldītāju intereses, nodrošinot atklātību un visām personām vienlīdzīgas iespējas darbībai vērtspapīru tirgū, kā arī vienādu pieeju informācijai, kas saistīta ar vērtspapīru publisko izlaidi, reģistrāciju un apgrozību. Valdība izskatīja priekšlikumus grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri noteiks atbildību par pārkāpumiem vērtspapīru tirgū. Akceptēti grozījumi likumā "Par biržām", "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par akciju sabiedrībām".

MK pamatā akceptējis noteikumu projektu "Par būvniecību". Projekts nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības un tiesības, pienākumus un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, normatīviem aktiem, ekonomiskajam izdevīgumam un kalpošanas ilgumam, kā arī institūciju kompetenci būvniecības pārzināšanā.

Pamatā tika akceptēts arī noteikumu projekts "Par zvērinātiem revidentiem", kas nosaka minēto amatpersonu profesionālās darbības tiesiskos pamatus. Likumā noteikts, ka par zvērinātiem revidentiem var būt tikai rīcībspējīgie LR pilsoņi, kas sasnieguši 25 gadu vecumu. Savā profesionālajā darbībā zvērināti revidenti ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi LR likumiem. Licences zvērinātiem revidentiem izsniegs Grāmatvedības metodiskās padomes metodiskā komisija, kuras sastāvu ieceļ un apstiprina Finansu ministrija.

Tika akceptēti grozījumi likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru". Uzņēmumu reģistra darbības materiālajai nodrošināšanai un attīstības veicināšanai papildus valsts nodevai par reģistra pakalpojumiem paredzēts ņemt maksu, kuras apmēru un iekasēšanas apmēru noteiks Tieslietu ministrija.

Visus minētos noteikumu projektus paredzēts pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā valdības ārkārtas sēdē 7.janvārī.

MK akceptēja LR un ASV valdību Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Ministri konceptuāli pārrunāja koncepciju valsts stratēģijai laukos un nolēma publicēt to presē publiskai apspriešanai. ( Skat. "LV" šodienas numura 2.lpp. )

Valdības preses dienests