21. un 22. decembra plenārsēde

22.decembra stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.283., 284., 285.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinām sēdi! Pārtraukums ir beidzies. Ieņemiet savas vietas! Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 140.panta pirmo daļu, pieprasām, lai pārbalsojums par 14 miljoniem visās redakcijās "Asignējumi veselības aizsardzībai" notiktu aizklāti." Saskaņā ar Kārtības rulli tiešām aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Neviens nešaubās, ka jūs nebīstaties no atklātas... (No zāles deputāte I.Grava: "Iebilstam.")

Par procedūru deputāte Grava!

I.Grava (DP). Es atvainojos, Gorbunova kungs! Es nevis bīstos, bet iebilstu. Es iebilstu pret slēgto balsojumu. Un tāpēc lūdzu Saeimu nobalsot par slēgto vai atklāto. Es domāju, ka šajā gadījumā daudz godīgāk būtu no valdošās opozīcijas personālais atklātais balsojums, nosaucot uzvārdus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl var viens runāt "par". Ja nerunā, tad jautājums ir izšķirams balsojot. Izlasiet, lūdzu, 140.pantu! "Ne mazāk kā desmit deputāti..." Šeit viņi ir. "...var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta – ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm". Klāt 54.pants. Tas nozīmē: viens runā "par", viens - "pret". "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, atsevišķam ministram vai valsts ministram, izdarāma atklāti. Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai pēc balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu." Bet, ja 140. panta pirmās daļas balsojums būs pozitīvs, tad, dabiski, otrā daļa atkrīt.

Lūdzu, deputāt Līgotni, jūs varat runāt tikai "par", jo "pret" jau ir runāts.

A.Līgotnis (LC). Jā, es nāku, lai runātu "par", un es iestājos par aizklātu balsošanu tādēļ, ka tā ir visaugstākā brīvas gribas izpausme, kas ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par desmit deputātu ierosinājumu, lai balsošana būtu aizklāta ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 37, atturas - 5. Nav pieņemts.

Nākamais iesniegums. Deputāti lūdz, lai balsojums – kods 18, Labklājības ministrija, veselības aizsardzība – 14 miljoni latu – notiktu, deputātus izsaucot vārdā. Jā, lūdzu, Aleksandrs Kiršteins, LNNK!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es aicinu visus atbalstīt šeit šo personālo balsojumu tāpēc, ka šis balsojums ir ļoti svarīgs - par veselības aizsardzību. Un situācijā, kad, kā mēs vakar dzirdējām, Valsts īpašuma fonds ir atkal pagarinājis valsts uzņēmumu parādu atmaksu par 67 miljoniem un, kā es vakar dzirdēju, pagarinājis uz trim gadiem šo parādu atmaksu, tātad šajā situācijā, kad ir šis absolūtais bezsaimnieciskums, es domāju, ka visiem būtu jāzina, kas tad ir tie, kas balso "par", un kas ir tie, kas balso "pret" šo veselības aizsardzību. Un tāpēc vēlreiz atkārtoju – Lūdzu nobalsojiet par personālo balsošanu šajā svarīgajā jautājumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Nerunās.

Lūdzu, balsojam par deputātu priekšlikumu - balsot, deputātus izsaucot vārdā! Lūdzu rezultātu! 67 - par, 1 - pret, 8 - atturas. Pieņemts.

Māris Gailis - Ministru prezidents – lūdz vārdu.

M.Gailis (Ministru prezidents). Paldies! Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šie 14 miljoni ir daudzkārtīgi apspriesti. Arī valdībā mēs lieliski saprotam, ka tie ir vajadzīgi, bet mēs tāpat saprotam, ka tādā veidā, kā šeit tiek ierosināts, viņus nevar sagādāt. Mūsu priekšlikums ir nobalsot pret priekšlikumu, kurš tūlīt tiks likts uz balsojumu, bet ielikt pārejas noteikumos sekojošu punktu: "Ministru kabinetam izveidot speciālo budžetu no importa alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā." Protams, tas nozīmē, ka mums tie 14 miljoni latu ir jāsavāc, bet šeit es stāvu, šeit ir mani kolēģi, šeit ir Ādamsona kungs, muita, un mēs izdarīsim visu iespējamo, lai šos 14 miljonus savāktu un veselības aizsardzībai šo naudu piešķirtu. Tātad pārejas noteikumos manis nolasītais priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai Saeima piekrīt, ka mēs atklājam debates? (No zāles: "Nevajag.") Par to ir jābalso. Jūs piekrītat balsot par Ministru prezidenta ierosinājumu? Tad iesniegšanas kārtībā būs četri balsojumi: pirmais - Seiles... Kāpēc četri? Nē, trīs, es atvainojos! Nē, nē, trīs. Pirmais - Seiles, otrais - Kuprijanovas un trešais - Ministru prezidenta Gaiļa. Deputāte Grava, tikai par procedūru!

I.Grava (DP). Gaiļa kungs, pirms mēs balsojam par jūsu priekšlikumu, – tas ir procedūras jautājums - nosauciet, lūdzu, to summu, kura šogad ir iekasēta no importa alkohola akcīzes nodokļa. Tātad vismaz to minimumu, ko jūs apsolāt ar šiem pārejas noteikumiem medicīnai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs norunājām, ka mēs balsosim. Ja jums ir domstarpības, tad, lūdzu, balsosim par to, ka atsāksim debates. Vai deputāti piekrīt balsot par trim priekšlikumiem vai uzstāj, ka vajag balsot par debašu atklāšanu? Ierosinājumu nav. Līdz ar to es saprotu, ka tā ir piekrišana balsot par trim priekšlikumiem.

Pirmais. Vēlreiz jums atkārtoju. Pirmais būs deputātes Seiles priekšlikums - veselības aizsardzība, avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem - 14 miljoni.

Otrais būs - papildināt pārejas noteikumus: Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā.

Trešais. Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no importa alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā.

Lūdzu, balsojam par pirmo priekšlikumu! Deputātes Seiles priekšlikums: veselības aizsardzība, avots - akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem – 14 miljoni. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 40 - par, pret - 30, 11 - atturas. Nav pieņemts.

Otrais. Papildināt pārejas noteikumus: Ministru kabinetam izveidot speciālu budžetu no alkohola akcīzes nodokļa veselības aizsardzībai 14 miljonu latu apmērā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 13. Ir pieņemts.

Lūdzu nolasīt izdruku! Zigurdu Tomiņu - sekretāra biedru, lūdzu nolasīt!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Balsojuma rezultāti: Andris Ameriks- par, Dzintars Ābiķis- pret, Aleksandrs Bartaševics - par, Martijans Bekasovs- par, Eduards Berklavs- par, Aivars Berķis- par, Gundars Bērziņš- par, Indulis Bērziņš- pret, Jānis Bordāns- pret, Olafs Brūvers- par, Māris Budovskis- par, Jānis Bunkšs- pret, Alfreds Čepānis- par, Imants Daudišs- pret, Olga Dreģe - par, Pēteris Elferts - atturas, Aivars Endziņš- pret, Gaļina Fjodorova- par, Irēna Folkmane- atturas, Anatolijs Gorbunovs- atturas, Ilga Grava- par, Māris Grīnblats- par, Andris Grots- par, Andris Gūtmanis- pret, Edvīns Inkēns- pret, Juris Janeks- atturas, Jānis Jurkāns- par, Imants Kalniņš- par, Lainis Kamaldiņš- pret, Viesturs Pauls Karnups-par, Ēriks Kaža- atturas, Ojārs Kehris- pret, Edvīns Kide- atturas, Aleksandrs Kiršteins- par, Jānis Kokins- par, Odisejs Kostanda- par, Nikolajs Krasohins- par, Andrejs Krastiņš- par, Ģirts Valdis Kristovskis- pret, Vilis Krištopans- pret, Ludmila Kuprijanova- par, Janīna Kušnere- par, Jānis Lagzdiņš- pret, Uldis Lakševics- par, Aristīds Lambergs- par, Larisa Laviņa- par, Kārlis Leiškalns- atturas, Andris Liepiņš- pret, Andris Līgotnis- pret, Jānis Lucāns- atturas, Ruta Marjaša- atturas, Gunārs Meierovics- pret, Uldis Osis- pret, Andrejs Panteļējevs- pret, Oļģerts Pavlovskis- pret, Andris Piebalgs- pret, Aija Poča - pret, Aida Prēdele- par, Velta Puriņa- atturas, Pauls Putniņš- par, Gunārs Resnais- par, Andris Rozentāls- par, Anta Rugāte- par, Indra Sāmīte- pret, Andris Saulītis- par, Antons Seiksts- pret, Anna Seile- par, Ivars Silārs- atturas, Dainis Stalts- par, Anita Stankēviča- par, Leonards Stašs- par, Jānis Straume- par, Filips Stroganovs- par, Pēteris Tabūns- par, Zigurds Tomiņš- atturas, Jānis Ārvaldis Tupesis- pret, Jānis Urbanovičs- par, Mārtiņš Virsis- pret, Jevgēnijs Zaščerinskis- atturas, Alfrēds Žīgurs- par, Māris Zvaigzne- pret. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Tātad 19. kods - Tieslietu ministrija . Darba algas fonda samazinājums — mīnus... Darba algas fonda samazinājums bez mīnus... 19 315 latu. Ministru kabinets ierosina. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Tālāk. Apgabaltiesas. Vai, ministra kungs, jūs vēlējāties runāt par apgabaltiesām? Lūdzu!

A.Piebalgs. Jā. Es īsi paskaidrošu Budžeta un finansu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Neapšaubāmi tiesu reforma ir ļoti svarīga lieta. Tajā pašā laikā mēs tiešām nevarējām atrast segumu vēl papildus 900 tūkstošiem latu, un šajā gadījumā mēs ņēmām vērā to, ka tiek veidots arī speciālais budžets no tiesu ieņēmumiem, un tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tieslietu ministrs Romāns Apsītis, lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs). Godātie deputāti, es principā piekrītu Piebalga kunga teiktajam, tikai vēlos sniegt vēl papildu komentāru. Tieši pirms mēneša, tas bija šā gada 22. novembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Finansu ministrijai ar skaitļiem, reāliem aprēķiniem pamatotu vēstuli, kurā mēs izklāstījām mūsu vajadzības tiesu reformas realizēšanas gaitā, un šīm vajadzībām, pēc mūsu domām, vajadzēja atspoguļoties 1995. gada budžeta projektā. Šajā vēstulē, starp citu, ir arī ierakstīti tādi vārdi, ka nākošā gada pirmajā ceturksnī ir jāpabeidz remonts apgabaltiesu ēkās un ka pavisam šim nolūkam ir vajadzīgi 1 613 800 latu, tajā skaitā Latgales apgabaltiesai Rēzeknē - 400 tūkstoši latu un Kurzemes apgabaltiesai Liepājā - 500 tūkstoši latu. Mums saka, ka šādu līdzekļu budžetā nav. Mēs to saprotam, jo apzināmies pašreizējo Latvijas finansiālo stāvokli. Bet es jums to stāstu tikai tāpēc, ka pēc trim mēnešiem man vajadzēs no šīs tribīnes jūsu priekšā sniegt pārskatu par to, kā visas piecas apgabaltiesas ir uzsākušas darbu, un šis darbs ir jāuzsāk saskaņā ar likumu. Bet vienlaikus es varu arī teikt, ka mūsu grūto situāciju šīs naudas trūkums vēl vairāk sarežģī, un jau tagad es varu prognozēt, ka noteikti strādās trīs apgabaltiesas, bet Latgales un Kurzemes apgabaltiesas strādās varbūt tikai daļēji. Mēs meklēsim un jau tagad intensīvi meklējam tās formas, kā varētu šīs tiesas darbu uzsākt. Acīmredzot tiks izveidotas pastāvīgās izbraukuma sesijas citās pilsētās. Kurzemē tā varētu būt Kuldīga, varbūt arī Ventspils, Latgalē - noteikti Daugavpils. Viss tas mūsu apgabaltiesu darbu uzsākšanu, kā jau teicu, sarežģīs, bet citas izejas nav.

Es vienkārši gribu, lai jūs jau tagad, jaunā gada priekšvakarā, apzinātos, ka Tieslietu ministrija ir ļoti grūtā situācijā nonākusi. Mēs meklēsim papildlīdzekļus citādā veidā, un arī Piebalga kungs jau par to šeit runāja, 29. novembrī Ministru kabinets akceptēja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par to, ka mums vajadzētu izveidot speciālu budžetu, kurā ieskaitīt vienu piekto daļu, tātad 20 procentus, no tiesu nodevām un arī no tiesās uzliekamajiem naudas sodiem. Protams, šādā veidā mēs prognozējam iekasēt ne tuvu ne to summu, kas būtu vajadzīga, bet tomēr kaut kādā veidā šos līdzekļus iegūt. Es vienkārši lūdzu saprast mūsu stāvokli un atcerēties to arī pēc trim mēnešiem, kad jūs noteikti prasīsiet tieslietu ministram, lai viņš atskaitās par savu darbu, par to, kā tiesu reforma tiek īstenota. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju? Debates... Es ļoti atvainojos! Es esmu kļūdījies. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi deputāti! Pilnībā atbalstu Apsīša kungu, ka prasība piešķirt budžeta līdzekļus apgabaltiesu darba nodrošināšanai ir ārkārtīgi būtiska. Tiešām ir jārod risinājums, lai mums būtu tiesiska valsts un šī varas dalīšana reāli pastāvētu, un mūsu pilsoņi un mēs paši varētu pildīt likumus, ko paši esam nosprieduši. Bet tajā pašā laikā es gribētu arī atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto labojumu - svītrot no budžeta 97 300 latus, kas domāti, kā šajā pozīcijā teikts, "tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgas institūcijas izveidei". Es te negribētu runāt par politiku, bet gribētu teikt, ka, pieņemot šādu summu šim mērķim, mēs būsim pārkāpuši divus Latvijas Republikas likumus.

Pirmkārt, mēs būsim pārkāpuši likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", kur paredzēts, ka ar šiem ārkārtīgi būtiskajiem jautājumiem, kādi ir cilvēktiesības, nodarbojas ļoti kompetents cilvēks - cilvēktiesību valsts ministrs. Mums tāds ir Tupešu Jāņa personā, un vēlam veiksmi viņam arī turpmāk darboties ar to štatu, kas viņam ir paredzēts šim darbam. Nekāda cita institūcija Latvijas Republikas likumdošanā nav paredzēta. Tādā gadījumā, ja ir domāta kāda cita institūcija, jābūt likumam, kas noteiktu, ka Latvijā pastāv kaut kāda atsevišķa cilvēktiesību ministrija vai birojs, vai kantoris, vai vienalga, kā mēs viņu nosauksim, kam ir nepieciešams budžets savu pienākumu pildīšanai un štata uzturēšanai, un sūdzību izskatīšanai, un tā tālāk. Mums nav likuma par šāda nacionāla, parlamentāra ombudmena iecelšanu vai tamlīdzīgi, un tas arī izriet no jums piedāvātā budžeta projekta. Jo tur nav teikts - tādai un tādai ministrijai, tādai un tādai iestādei vai tādam un tādam projektam. Tur ir noteikts - cilvēktiesību aizstāvēšanas veicināšanas institūcijas izveidei. Izveidei nauda netiek piešķirta. Piešķir konkrētam projektam vai konkrētiem jau apstiprinātiem štatiem un pārējam. Sākumā jāpieņem likums, kas tā ir par institūciju un ko tā darīs, vai jāmaina likums "Par Ministru kabineta iekārtu" un jānosaka, ka šis cilvēktiesību valsts ministra štats tiek pārveidots par atsevišķu cilvēktiesību ministriju un tamlīdzīgi. Un tad, protams, budžets ir jāpiešķir. Tāpēc es domāju, ja tiešām radīsies vajadzība šādu institūciju izveidot, tad sākumā, pirms viņu izveidos, būs likums par šādas institūcijas izveidošanu, un tad uz šī likuma pamata šai institūcijai tiks piešķirti budžeta līdzekļi, bet ne savādāk. Es domāju, ka, ietaupot šos 97 300 latus, kas gan ir drusku hipotētiski, protams, kā mēs arī dzirdējām no Apsīša kunga, bet šie 97 300 lati, protams, varētu noderēt Tieslietu ministrijai tiešām kaut vai vienas apgabaltiesas cilvēcīgam remontam un visam pārējam. Tāpēc es lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu un neatbalstīt šādu absolūti ne uz ko nepamatotu budžeta sastāvdaļas ieviešanu mūsu 1995.gada budžetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tupešu Jāni, jums vārds!

J.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj, Prezidij! Deputāti un deputātes! Šoreiz runāšu kā cilvēktiesību valsts ministrs. Vispirms pie 19.koda ir teikts "tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei". Tur ir neprecīzi uzrakstīts. Esmu jau konsultējies ar Piebalga kungu, šī summa nekādā gadījumā netiek ieskaitīta kaut kādā atdeves fondā. Tā ir ieskaitīta kā speciāla summa centrālajā aparātā. Tas ir vispirms.

Tad, daļēji atbildot Krastiņa kungam un arī informējot pārējos par pašreizējo situāciju šīs neatkarīgās cilvēktiesību padomes veicināšanā, gribu paskaidrot, ka uz iepriekšējās valdības lūgumu šā gada vasarā Latvijā viesojās Apvienoto Nāciju Attīstības aģentūras protektorātā speciāla augsta līmeņa misija, kura pāstāvēja Apvienotās Nācijas, Eiropas Padomi, Eiropas drošības un sadarbības apspriedi. Un viņa nāca ar ziņojumu — atzinumu un ieteikumiem, lai, balstoties uz pagājušā gada, 1993.gada, Vīnes konferenci, kurā Latvija arī piedalījās, katra valsts izveidotu cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas institūciju. Balstoties uz to, pašreiz ir jau izveidota cilvēktiesību aizstāvēšanas veicināšanas programma. Pašreiz jau tiek strādāts pie likuma, un šeit ir šī trešā fāze, proti, budžets, lai visas šīs trīs lietas varētu apkopot un lai tiešām šie ieteikumi — kā Vīnes konferences, tā arī šīs augstās misijas ieteikumi — varētu realizēties. Pie tā es gribu teikt visiem, ka, izveidojot šo cilvēktiesību padomi, mēs kā valsts ietaupīsim naudu. Un mēs ietaupīsim naudu miljonos. Es jums paskaidrošu, kāpēc. Ir jau apsolīta nauda no Skandināvijas valstīm, Apvienotajām Nācijām, un Eiropas Padomes, kuras tiklīdz tiks izveidota šī cilvēktiesību padome, ir ar mieru mums piešķirt lielas naudas summas, lai mēs sakārtotu mūsu likumdošanu, piemēram, atbilstoši tām konvencijām, kurām mēs esam jau 1990.gadā pievienojušies. Un it sevišķi pēc tam, kad mēs tiksim uzņemti Eiropas Padomē, mums nebūs vairs izvēles. Mums būs viņām jāpievienojas un jāsakārto mūsu likumdošana. Tātad šī nauda tiks dota Latvijai pēc tam, kad šī cilvēktiesību padome tiks izveidota.

Presē frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" pārstāvji rakstīja, ka šāda veida padome neesot vajadzīga, jo Latvijā jau ir viesojušās kā Apvienoto Nāciju, tā Eiropas Padomes un EDSA pārstāvji un atzinuši, ka šeit nav sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu. Es gribu jums pateikt, ka viens no iemesliem, kāpēc tādi bija šie atzinumi, bija tieši, ka darbojas attiecīgi cilvēki, attiecīgas institūcijas, kas arī palīdzēja viņiem šo viedokli paust.

Vēl atbildot Krastiņa kungam. Tieši tiklīdz šī cilvēktiesību padome tiks izveidota, cilvēktiesību valsts ministra aparāta funkcijas pārņems šī padome. Cilvēktiesību valsts ministra aparāta struktūra beigs eksistēt.

Un nobeidzot aicinu tiešām jūs visus neatbalstīt šo ieteikumu atņemt 97 300 latu no paredzētā budžeta. Gribu jums atgādināt, ka šī summa ir mazāka, nekā piemēram, izmaksā viens lidojums, vienreizējs lidojums uz Ķīnu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, otrreiz. Pēc tam — Pēteris Tabūns.

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi! Es tiešām esmu spiests aizkavēt jūsu uzmanību vēlreiz, jo ļoti cienījamais Tupešu Jānis diemžēl pieļāva savā runā tik daudz neloģismu un pretrunu, ka savādāk šeit vienkārši nevar saprast.

Pirmkārt jau laikam nediskutēsim, cik maksā lidojums uz Ķīnu, kura, kā izrādās, Latvijai ir ļoti draudzīga zeme un iedevusi veselus 200 tūkstošus dolāru, lai mums, nabadziņiem, palīdzētu, kā tagad raksta presē. Jo diez vai par 180 tūkstošiem dolāru ir tāda biļete uz Ķīnu. Tad jau jālido vienam pašam milzīgā "Boeingā" ar tādu komfortu, kāds mums pat sapņos nerādās. Tā ka šis salīdzinājums laikam nebūs gluži precīzs.

Otrs. Pilnīgi nebija skaidrs no Tupešu Jāņa izteicieniem, kur tad šī nauda vajadzīga. Sākumā bija izteiciens, ka šāda padome ir izveidota, pēc tam — ka šāda padome ir jāveido un, lai viņu izveidotu, ir vajadzīgi 97 tūkstoši. Ja šo padomi izveidošot, tad mūsu kaimiņi zviedri došot tik daudz naudas, cik vajag. Es nedomāju, ka padomes izveidošanai vajag ļoti daudz naudas. Jo, teiksim, ja tā ir sabiedriska vai valstiska organizācija, viņa ir jāizveido, un cauri. Un tad jāpaziņo zviedriem, un viņi iedos to naudu mums šinī gadījumā. Un 97 tūkstoši nav vajadzīgi. Ja tādā gadījumā likvidēsies valsts ministra aparāts, kurš šo padomi izveidos, kas tad liedza šo aparātu likvidēt tūlīt un šo padomi nākamajā dienā izveidot, un viss būtu kārtībā. Šeit absolūti tas nav, un es atkārtoju to pašu. Ne velti šeit ir rakstītas "institūcijas". Vai te ir pareizi ierakstīts, vai nav pareizi ierakstīts, bet mēs balsosim par to, ka vārdā nenosauktām institūcijām tiek piešķirti gandrīz 100 tūkstoši latu. Šeit nav neviena vārda par kaut kādu cilvēktiesību padomi. Te neviena vārda nav par valsts ministru aparāta likvidēšanu, te neviena vārda nav par zviedru solījumiem un tamlīdzīgi. Melns uz balta ir uzrakstīts: "Cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei". Ne ar vienu vārdu neminot, kas tā ir par institūciju. Var būt, ka tiks nodibināts kaut kāds pulciņš vai klubs, vai, es nezinu, kādā veidā... bezmaksas virtuve un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Neviena vārda nav. Mēs balsojam par konkrētu tekstu likumā. Es atgādināšu godājamiem kolēģiem, ka šeit ir konkrēts teksts, par konkrētu likumu mēs balsojam, ne par kādu padomi, ne par kādu zviedru palīdzību, ne par kādu Tupešu Jāņa aparāta likvidēšanu. Mēs balsojam par konkrētu sadaļu. Ja šinī sadaļā ir neprecīzi ierakstīts, es ļoti atvainojos, tad tā ir šī dokumenta autoru vaina. Bet es aicinu nebalsot par absolūti nenoteiktu pozīciju, absolūti nenoteiktiem mērķiem, ja mēs zinām, ka mums jau pastāv cilvēktiesību valsts ministrs ar savu aparātu, kas ļoti veiksmīgi pilda savus pienākumus. Es domāju, arī turpmāk viņš to tāpat varēs darīt. Un nekādas citas institūcijas viņam nebūs vajadzīgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, pēc tam Tupešu Jānis kā ministrs, otrreiz.

P.Tabūns (LNNK). Pavisam īsi. Patiešām, kas tā ir par institūciju? Mums ir sveštautiešu aizsardzības ministrs, tas ir Tupešu Jānis. Skaidri un gaiši. Tas jau visiem sen ir pierādījies. Lai Tupešu Jānis man pasaka, cik pie viņa ir ieradušies latvieši un viņš ir aizstāvējis tos! Es pilnīgi piekristu, ja šī jaunā institūcija būtu latviešu tiesību aizsardzības institūcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tupešu Jāni, jums vārds kā ministram vēlreiz!

J.Tupesis. Godātais priekšsēdētāj! Paldies! Vispirms atbildēšu Tabūna kungam. Cilvēktiesību valsts ministra juristes birojā ierodas no 15 līdz 30 cilvēkiem vai ģimeņu vienībām katru nedēļu, pārsvarā latviešu tautības. Tātad, ja es pārstāvu kaut kādu sveštautiešu ministriju, tad šoreiz ir liels informācijas trūkums. Es gribu arī atgādināt deputātam Tabūnam un jebkuram citam, ka cilvēku tiesības nešķiro tautības, tās nešķiro reliģijas, tās nešķiro rases.Un, tā kā šajā zemē pamatā tomēr ir divas pamattautības, tad tieši šī cilvēktiesību padome aizstāvēs arī šīs divas pamattautības.

Atbildot vēl īsi Krastiņa kungam, es negribu šeit turpināt kaut kādu asprātību sacensību vai kaut kādu polemiku, es tikai vēlreiz pateikšu — es domāju, ka es ļoti skaidri pateicu — ka šī cilvēktiesību padome ir, ka viņa veidojas, jau cirkulē vairāk nekā pusotru mēnesi, ieskaitot presē šīs augstākās misijas atzinumus, rakstus. Tie ir nonākuši vairākās struktūrās, un, tā kā pašreiz tiek runāts par to Ministru kabineta līmenī, tiklīdz programma tiks apstiprināta, arī pati nonāks programma pie visām frakcijām, protams, un arī deputāti varēs iepazīties. Nav šeit... Es rakstu: veicināšanās pastāvīgās institūcijas izveidei... Šeit ,Krastiņa kungs, nav runa par vairākām institūcijām, man šķiet, ka tas ir vienskaitļa ģenitīvs — pastāvīgās institūcijas izveidei, un tā arī tiek veidota par cilvēktiesību padomi. Tātad tāda ir tā situācija. Valdība uzaicināja, ir daudz naudas apsolīts arī no citām zemēm, šī ir tāda maza sēklas nauda, un, protams, jums ir šeit jāizvēlas. Es aicinu neatbalstīt šo 97 300 latu atņemšanu no budžeta, lai tiešām mēs varētu pildīt šīs augstās misijas ieteikumus, kuru mēs paši kā valsts uzaicinājām, lai viņa dod mums savus ieteikumus. Un to mēs arī centīsimies pilnveidot. Paldies vēlreiz!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas par šo jautājumu. Vai referents kaut ko runās, nerunās? Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms būs apgabaltiesas —900 tūkstoši. Pēc tam — mīnus 97 300, otrs balsojums. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 24, atturas — 16. Nav pieņemts. Bet, kā es saprotu, ja, jau tajā skaitā...

A.Piebalgs. Nē, es atvainojos, šeit nav visai precīza redakcija. Tātad cilvēktiesību...

Sēdes vadītājs. Ā, tātad tas ir no tās kopējās summas.

A.Piebalgs . Jā, tas nav saistīts ar apgabaltiesām nekādā gadījumā, tas ir ar centrālo aparātu saistīts.

Sēdes vadītājs. Labi, balsojam! Tā kā šeit ir ierakstīts... Apgabaltiesām nav tikai 900 tūkstoši, viņām ir lielāka summa. 900 tūkstoši bija Juridiskās komisijas prasītā summa. Jāpaskatās pamatmateriāli, tur noteikti ir cita summa vēl.

A.Piebalgs . Es paskaidrošu. Tieslietu ministrijas Centrālajam aparātam ir 521 708 lati, un tur arī ir minēts, ka tajā skaitā cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei - 97 300 latu. Priekšlikuma iesniedzēja - "Tēvzemes un brīvības" frakcija - bija tikai minējusi šo daļu, tātad te nav saistības gar apgabaltiesām, tas ir patstāvīgs izdevumu postenis. Tāpēc par to ir jābalso... Kā 1ūdzu?.. Tātad apgabaltiesām ir paredzēti kopā budžetā 2 132 918 lati.

Sēdes vadītājs. Godātais Piebalga kungs, nolasiet, par ko mums jābalso!

A.Piebalgs . Tagad ir jābalso, vai pastāv finansējums cilvēktiesību aizstāvēšanas un veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei.

Sēdes vadītājs. Bez vārdiem "tajā skaitā"?

A.Piebalgs . Bez vārdiem "tajā skaitā".

Sēdes vadītājs. Bet šis ierosinājums šeit ir mīnus 97 300.

A.Piebalgs . Jā, tas ir... Ierosinājums, protams, ir iznīcināt šo institūciju.

Sēdes vadītājs. Nē, nē, nu mēs par summām tikai runājam, nevis par citām lietām...

A.Piebalgs ... nevis par būtību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Mīnus 97 300 latu cilvēktiesību aizstāvēšanas veicināšanas pastāvīgās institūcijas izveidei. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Institūcija nav iznīcināta.

A.Piebalgs . Nākošais kods ir Valsts reformu ministrija . Šeit ir pirmie priekšlikumi par atdeves fondiem, bet šeit ir tehniska neprecizitāte. Kopējais atdeves fonds, kas vispār ir šeit, arī Ministru kabineta priekšlikums ir neprecīzs, ir tikai mīnus 15 tūkstoši, tātad var noņemt vispār 15 tūkstošus,jo Valsts reformu ministrijā atdeves fonds bija 15 tūkstoši. Tā kā deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums nav realizējams pēc būtības. Arī diemžēl Ministru kabineta priekšlikums šajā gadījumā nav realizējams, jo ir vienkārši 15 tūkstoši pašā budžetā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti, es gribētu teikt, ka mūsu priekšlikums ir realizējams, diemžēl viņš tas nav parādīts, jo savā iesniegumā mēs minējām, ka visām ministrijām, ja, protams, nepierāda pretējo — ka tas ir nepieciešams, samazināt šo atdeves fondu un kopumā samazināt par 1 miljonu 315 tūkstošiem. Tātad 15 tūkstoši tieši attiecas uz šo ministriju. Un tāpēc šeit ir varbūt Budžeta un finansu komisijas neprecizitāte, neparādot mūsu reālo priekšlikumu. Tā ka šeit ir jābūt skaitlim mīnus 15 tūkstoši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad ir panākta pilnīga saskaņa šajā jautājumā, gan Ministru kabinets, gan arī deputāti Bērziņš un Tomiņš piekrīt, ka samazinājums ir 15 tūkstoši. Tā kā acīmredzot...

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs . Nākošā pozīcija - darba algas fonda samazinājums. Tas ir saistīts, kā jau es teicu, ar Ministru kabineta priekšlikumu attiecībā uz skolotāju algām. Mīnus 6324 lati, un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs . Nākošā pozīcija ir ierēdņu apmācība. Kā redzat, šeit ir ļoti daudz priekšlikumu. Demokrātiskās partijas, deputātu Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikums ir vispār atteikties no šī izdevumu posteņa. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir nedaudz maigāka - mīnus 500 tūkstoši. Ministru kabineta priekšlikums ir mīnus 200 tūkstoši, un šī nauda tiek pārvadīta skolotāju tālākizglītošanas fondā.

Sēdes vadītājs. Vai varam sākt balsojumus vai kāds runās? Lūdzu! Ilga Grava, Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).Tas brīdis ir pienācis, un, Gaiļa kungs, nāciet vien man blakus, es labprāt, tāpat kā pieņemot civildienesta likumu, labprāt vestu šo diskusiju ar jums.

Un pirmais jautājums, kur es nesaņēmu atbildi, šoreiz gan no Tēraudas kundzes, viņas šeit, zālē nav. Tādā gadījumā es prasu jums - kāpēc jūs nepildāt to, ko jūs šeit solījāt no tribīnes, un, man gribas teikt, apmānījāt tos, kas balsoja par jūsu koncepciju, ka ierēdņu reformā un civildienesta reformā ierēdņu algas tiks paaugstinātas tikai uz ierēdņu skaita samazināšanas rēķina? Šinī gadījumā pat pašā reformu ministrijā tas nav realizēts. Nav samazināts neviens ierēdnis, neviena štata vienība, bet algu fonds ir pieaudzis divas reizes. Tas ir pirmais jautājums šoreiz, Gaiļa kungs, jums, jo jūsu ministre diemžēl šajā zālē nav un neatbildēja man arī tad, kad mēs apspriedām budžetu pirmajā lasījumā.

Bet tālāk, runājot par konkrēto priekšlikumu, teikšu godīgi — domāju, ka nemāku rēķināt. Gāju uz konsultāciju pie Počas kundzes. Arī viņa man teica: klausies, kaut kas nav kārtībā, tu nepareizi saskaitīji. Skaitījām vēlreiz. Novilkām strīpu - izrādījās, ka pareizi. Pirmo reizi redzu, ka izglītība un apmācība ir divas dažādas lietas. Parasti visā civilizētajā pasaulē izglītību iegūst apmācības ceļā. Pirmo reizi redzu, ka šie divi procesi ir pilnīgi dažādi. Ja jau tie ierēdņi ir un ja jau viņi ir tik maz izglītoti, lai gan es to atļaujos apšaubīt, jo, kā jau es teicu, iebilstot tiem, kas runāja par izglītības reformu Latvijā un par skolotāju statusu Latvijā, neviens no tiem, kas ir beidzis Latvijā skolu, ārzemēs gan nav izkritis, un nav bijis tādu situāciju, ka nebūtu varējis turpināt izglītību, — bet, ja nu tie ierēdņi, kas ir, ir tik zemā līmenī, lai viņiem tiek 1,5 miljoni. Bet kāpēc vēl attīstībai, apmācībai? Kāpēc vēlreiz 1,5 miljoni? Gandrīz 1,5 miljoni... tur ir 1,3 ar kaut kādiem komatiem. Visā pasaulē, arī pie mums Latvijā, un Vaivada kungs neļaus samelot, skolotāji pamatā kvalifikāciju citur un arī šeit ceļ par savu naudu, maksā par to, ka viņi ir izgājuši lekciju kursu, ka ir saņēmuši sertifikātu. Kāpēc ierēdņu apmācībai ir gandrīz 1,5 miljoni? Jūs uztraucaties par lielo deficītu, kas rodas veselības aizsardzībai? Lūdzu, jums pirmā ailīte un pirmais solītis, kur aizpildīt šo deficītu. Ja ierēdnis, kas ir nokārtojis atestāciju, ir vēl apmācāms, tad tā ir viņa personīgā darīšana, jo viņš reformu ministrijā jau saņem algu ap 150 latiem mēnesī vidēji. Es te tā parēķināju, cik tas iznāk, ja... Tātad šī nauda būtu pirmā, kas būtu aizvirzāma veselības aizsardzības budžetā, nemaz par to nedomājot. Bet vispārībā nav jau arī godīgi šādā veidā dalīt izglītību un apmācību.

Nākamais jautājums, Gaiļa kungs! Reformu, ministrija eksistēs 6 mēnešus. Budžets - visam gadam. Jūs sakat - to, kas paliks pāri, mēs pārdalīsim. Bet ja es būtu ministre, es jums svēti apsolītu, ka 6 mēnešu laikā es iztērēšu visu , ko jūs man esat iedevis. Un, ja tā ministre to neizdarīs, tad viņa vienkārši, piedodiet, nav spējīga iztērēt naudu. Un tad ir jāapšauba viņas profesionālās spējas. Tāpēc šis budžets ir jādala vispirms divās daļās: tik, cik jums ir vajadzīgs līdz 1. jūlijam, un pārējais ir jāieskaita Ministru kabineta rezerves fondā. Ministru kabinets izskata pēc tam sava rezerves fonda izmantošanas iespējas un nozares, kurās tas tiek novirzīts.

Un tāpēc es lūdzu deputātus vēlreiz dziļi ieskatīties Valsts reformu ministrijas izglītības un apmācības budžetā un lūdzu jūs, par cik tāda situācija ir izveidojusies, atbalstīt izglītībai izdalīto naudu un kategoriski noraidīt apmācībai paredzēto. Ja kādam vajag celt savu kvalifikāciju, lai saņemtu augstāku algu, lai viņš to dara no darba brīvajā laikā par savu naudu, jo viņš pēc tam saņems lielāku algu. Tāpat, kā to dara skolotāji, augstskolu pasniedzēji un citi inteliģences pārstāvji . Ja ierēdnis nav inteliģence, tad, piedodiet man, jautājums ir pavisam cits.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents, ārpus kārtas. Pēc tam — Imants Kalniņš.

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man tiešām atkal prieks ir pieskarties šai tēmai pēc gada. Man liekas, ka pirms gada mēs kopīgi konstatējām, ka ierēdņi ar savu kvalifikāciju, laipnību, godīgumu, iejūtību, profesionalitāti neatbilst neatkarīgas Latvijas valsts stāvoklim. Mēs to konstatējām, un tādēļ tika iesākta un šeit atbalstīta civildienesta reforma. Un ko šī reforma nozīmēja? Tā nozīmēja, ka mēs atestējam valsts iestādēs strādājošos. Viena daļa, apmēram 90 procentu, kļūst par ierēdņu kandidātiem, pēc tam viņi tiek apmācīti divus gadus saskaņā ar likumu. Pēc tam liek eksāmenus, pēc diviem gadiem, praktiski no šā gada vidus. Un tikai tad kļūst par ierēdņiem. Mēs nevaram sagaidīt, ka viens skolnieks, kas iestājies 1.klasē, būtu gatavs nolikt nobeiguma eksāmenus. Viņam ir no sākuma jāmācās. Es vēl lūgtu atcerēties likumu "Par civildienestu", ko Saeima ir trijos lasījumos izskatījusi, pieņēmusi un Valsts prezidents pasludinājis. Tur skaidri un gaiši ir uzrakstīts, ka ierēdņu apmācība tiek veikta uz valsts rēķina pēc aplēses - 2 nedēļas gadā katram ierēdņa kandidātam, pirms viņš kļūst par ierēdni. Ja mēs stādījām mērķi, ka mēs gribam sagatavot kvalificētus ierēdņus, tad acīmredzot mums ir jārēķinās ar zināmiem izdevumiem. Un nevar sagaidīt, ka, tātad pieņēmuši likumu un atestējuši pēc mēneša, mēs jau būsim ieguvuši kvalificētus un perfektus ierēdņus. Vai jūs esat ļoti daudz saskārušies ar perfektiem un kvalificētiem ierēdņiem mūsu iestādēs? Es baidos, ka ne. Un tādēļ ar viņiem ir jāstrādā.

Tagad par mācīšanos un izglītību. Šī nauda, kas ir ielikta budžeta projektā, ielikta saskaņā ar likumu, kas šodien ir spēkā. Ja mēs gribam piekrist Gravas kundzes ierosinājumam, tādā gadījumā mums jāmaina likums "Par civildienestu" trijos lasījumos. Ir jāierosina. Bet, kamēr likums spēkā, mums ir jāpieņem budžets tāds, kāds tas ir sastādīts, jo tas balstās uz likumu. Un jāsaka, ka šī nauda, kas šeit ir paredzēta ierēdņu apmācībai, neapšaubāmi aiziet izglītības sistēmai. Jo kas tad nodarbosies ar šo apmācīšanu? Augstskolu un koledžu pasniedzēji. Ir sagatavotas programmas, un neapšaubāmi viņi ir tie, viņi, starp citu, ir speciāli sagatavoti, izmantojot arī vēl Rietumu līdzekļus, lai šīs ierēdņu grupas tur mācītos.

Ministriju tik tiešām ir paredzēts likvidēt ar 1.jūliju, bet šī nauda, kas ir ielikta Valsts reformu ministrijas sadaļā, paredzēta visiem ierēdņiem, kuri ir visdažādākajās ministrijās, visdažādākajos resoros, tā nav Valsts reformu ministrijai, tā ir tikai tā sadaļa. Pieņemot priekšlikumus, kuri šeit tiek likti priekšā dažādos apjomos, — te ir dažādi priekšlikumi samazināt šo naudu, vienkārši lauksaimniecības, kultūras un vēl citās ministrijās, iekšlietu sistēmā, netiks apmācīti ierēdņi. Es, starp citu, kļūdījos par iekšlietu sistēmu. Ministru kabineta ierosinājums par 200 tūkstošiem samazināt apmācībai paredzēto naudu ir saistīts ar to, ka tiek pagarināta Iekšlietu ministrijas ierēdņu atestācija. Tātad reforma šinī jomā tiek atlikta. Un, ja mēs skatāmies 27.lapaspusi, kur ir izglītība un tālāk ierēdņu apmācība, tad izglītība, Gravas kundze, ir kopējais cipars un tajā skaitā ietilpst gan ierēdņu apmācība, kas ir domāta citām ministrijām, gan valsts administrācijas skola, kas šo apmācību organizē. Tā ir vienkārši summu apzīmējoša pozīcija.

Un vēl par algu palielinājumu. Algu palielinājums ierēdņiem, ja jūs varbūt atceraties, tika ieplānots 1994.gada budžetā kā rezerve civildienesta reformai. Tas ir tas algu palielinājums.

Tātad es ierosinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu un samazināt izdevumus par 200 tūkstošiem latu Valsts reformu ministrijai ierēdņu apmācībai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Es atvainojos, Tabūna kungs, tiešām es atvainojos, jo iesniedzis ir lūgumu runāt Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Un pēc tam — Pēteris Tabūns.

I.Kalniņš (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Tieši izdevumi ierēdņu apmācībai ir tas, ko LNNK atbalsta. Mēs nevaram piekrist nevienai pozīcijai, kur ir samazināta summa ierēdņu apmācībai. Tajā pašā laikā mums nav īsti saprotams, kā tas ir savienojams ar valsts pārvaldes aparāta štata vienību skaita palielināšanu. Vai šeit ir iespējama kaut kāda kopsakarība? Valsts reforma. Valsts aparāts palielinās vairāk nekā par 700 štata vienībām. Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Tad vajag to uzrādīt. Šī kopējā summa — kurās ministrijās aiziet? Kā tā tiek izlietota? Valsts reformu ministrijas budžeta pieprasījumā nav redzams, uz kurām ministrijām aizplūst šī summa. Tādēļ loģisks ir jautājums - kam tā tiks izlietota?

Mēs saprotam, ka ir gandrīz neiespējami šeit mainīt kaut ko pa lielajām pozīcijām. Tas nozīmē, ka budžets vienkārši sabruktu. Ne par velti šī epizode ar 14 miljoniem bija, manuprāt, ne īpaši korekta. Gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka mēs varējām ne balsot, ne pārbalsot, bet vienkārši nobalsot par budžeta deficīta palielinājumu par 14 miljoniem. Un jautājums būtu atrisināts.

Mums frakcijā ir pieņemts lēmums par brīvu balsojumu. Kādēļ? Gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka mēs saprotam, ka šajā situācijā, pie tik trūcīgiem finansu resursiem, pie tik ārkārtīgi maza budžeta, valsts interesēs nav vēl šo stāvokli pasliktināt ar iespējamu valdības demisiju. Tajā pašā laikā mēs noteikti daudzi atturēsimies vai balsosim "pret", jo mums vienkārši konceptuāli nav pieņemams tieši tas sektors, kurš attiecas uz valsts reformu. Mums nav saprotama šī štata vienību skaita palielināšana.

Un runājot konkrēti par Valsts reformu ministriju. Valsts reformu ministrija ir tieši tā ministrija, kura viskrāšņāk demonstrē šo nekonsekvenci jeb neizprotamību. Jūs sakāt — 1.jūlijā viņa beigs pastāvēt. Nu tad tik tiešām nosauciet un parādiet to ainu, kur tiek iztērēts šis 64 procentu palielinājums! Algu samaksai domātais palielinājums.

Runājot, teiksim, par mazajām pozīcijām, mēs tik tiešām aizraujamies un mūs pārņem īsta revolucionāru sajūsma. Es gribētu par piemēru nolasīt vienu balsi no tautas. Un tā balss runā tā: "Par ierēdņu algām, kuras tagad tiek paaugstinātas uz atestācijas pamata, bet tanī pašā laikā viņiem darbi klāt nenāk un kvalitāte nepaaugstinās. Tagad iestādē, par kuru runāju,..." — tā ir vēstule — "...un tā ir lauksaimniecības pārvalde vai Lauksaimniecības departaments, kā tagad sauc, pieliek algas. Tas ir vienkārši nesaprotami, ka iestādei, kurai tā jau nav darba, kuru apmeklē ļoti maz cilvēku, kuru uz dienu varētu nolikvidēt, un nevienam nekas nenotiktu, vēl pieliek algas. Un tur vēl dubultojas štati, ir priekšnieks, vietnieks. Priekš kam priekšniekam vietnieks, ja tam pašam pilnīgi nav ko darīt. Es nezinu, kā to haosu var atrisināt, bet tas ir fakts, absurds fakts. Piedodiet, ka tā rakstu, kaut gan neko nemeloju, jo ļoti labi šo iestādi pārzinu un paši darbinieki ir teikuši, ka darba nav, jāgaida vakars. Es domāju, ka algu var maksāt tikai par padarītu darbu. Nu kā var paaugstināt algu, ja darbs nenāk klāt? Par ko piemaksāt? Nu tad vajadzētu arī paskaidrot tautai. Bet, ja tautai to pateiks, tad tā ņems kokus rokā un trieks no pārvaldes viņus ārā, jo viņus nevienam nevajag. Un, galvenais, viņi paši to saprot. Bet ja maksā, kāpēc nesaņemt?" Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Labi jau jūs domājat, Gaiļa kungs! Labi! Sakarā ar šo ierēdņu veidošanu. Šīs reformas. Mēs jau neesam pret to. Mēs gribam labus ierēdņus. Patiešām! Bet laikam jau no cita gala vajadzēja sākt, ne šādā veidā. Jo pašlaik diemžēl, Gaiļa kungs, jums nav par ko priecāties. Jo jūsu gara bērns kļūst aizvien vārgāks un smieklīgāks. Paskatieties, kas notiek ar šiem eksāmeniem! Kādus tur jautājumus uzdod, ko jautā šiem cilvēkiem. Jautājumi ir sastādīti tādi - kurš ir gada 11.mēnesis? Kurš tad ir? To ir grūti atbildēt, vai ne? Cik ir 4,2 reiz divi? Un apmēram tādā un līdzīgā garā. Un izrādās, — to saka speciālisti, kuri pieņēmuši eksāmenus, — ka caurkritušie atgādinot 4.- 6. klases skolēnus. To teica speciālisti, kad viņi bija pie mums frakcijā. Kāds līmenis tad ir tiem, kas ir nokārtojuši eksāmenus? Un jūs gribat vēlreiz viņus gatavot, šos ceturtās — sestās klases skolēnus, vēlreiz tērēt naudu atestācijai, pārmācīšanai un tā tālāk. Indulis Tupesis izbrāķē, piemēram, Volera kungu kā nederīgu ierēdņa amatam. Tanī pašā laikā ārlietu ministrs izdomā jaunu posteni - īpašu uzdevumu vēstnieks — un pieņem savā ministrijā. Jaunā amatā. Nu kas tad tā ir par ierēdniecības veidošanu? Un izrādās, ka nav nokārtojuši eksāmenus tikai 5 procenti. Vārdu sakot, paliek tie paši ierēdņi. Tie paši. Bet vajadzēja izveidot jaunus, patiešām gudrus ierēdņus, iejūtīgus, saprotošus, principiālus. Bet diemžēl tā tas nav. Un tāpēc es patiešām arī atbalstu Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu samazināt šo budžetu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ņemot vērā jau šī te likumprojekta pirmajā lasījumā, es pat teiktu, izdarītos uzbrukumus tieši šai budžeta daļai, Valsts reformu ministrija ļoti rūpīgi piegāja iespējām un analizēja, kādā veidā varētu valsts budžetu kopumā ietaupīt, un tāpēc arī šeit varbūt mēs īpaši neprotestējām tādos jautājumos, kas bija saistītit gan ar šo atdeves fondu, gan arī ar darba algas fonda samazinājumu, jo kaut arī, protams, tas pasliktinās šobrīd Valsts reformu ministrijas darbu, taču kopumā, saprotot dažādas problēmas, kas ir saistītas ar budžeta veidošanu, šo papildu līdzekļu nepieciešamību, principā Valsts reformu ministrijas vadība ir piekritusi šādiem samazinājumiem. Bez tam es gribētu atgādināt, ka, izskatot arī Iekšlietu ministrijas budžetu, mēs jau pieskārāmies jautājumam, ka šīs civildienesta reformas ieviešana tieši Iekšlietu ministrijas sistēmā tiek atlikta.

Es gribētu akcentēt vēl vienu lietu, par ko mēs nerunājām, proti to, ka atbilstoši likumam "Par civildienestu" bija paredzēta arī šīs ierēdņu reformas uzsākšana pašvaldībās. Arī no šīs ieceres principā šobrīd ir jāatsakās — no tādas šo jautājumu risināšanas šajā daļā. Un attiecībā uz ierēdņu apmācību šeit arī ir Ministru kabineta priekšlikums. Ministru prezidents par to runāja, ka šie 200 tūkstoši latu varētu būt iespējamais upuris. Un tāpēc man galīgi nav saprotams, kāpēc šobrīd šeit izskan — es to savādāk nevarētu nosaukt — tāds lobisms pašreizējai nesakārtotai ierēdņu sistēmai. Es to savādāk nevaru saprast. Es saprotu, ka arī ierēdņi, protams, ir cilvēki ar savām interesēm, savām vājībām un, protams, spēj novērtēt arī varbūt paši sevi. Un, protams, tādā neilgā laikā, pieņemot pavasarī likumu, un uzreiz jau, teiksim, gada beigās gaidīt rezultātus, lai visi būtu pilnīgi mainījuši savu attieksmi gan pret apmeklētājiem, gan pret saviem pienākumiem, — tas vienkārši nav iespējams. Un, protams, viena liela daļa no tiem ierēdņiem, ar ko jūs savā praktiskajā dzīvē sastopaties gan pašvaldībās, gan valdības iestādēs, gluži vienkārši priecāsies par šādu muļķību, kas tiks izdarīta, vēl vairāk šo civildienesta ieviešanu apturot un nobremzējot uz kādu laiku. Tāpēc es noteikti aicinātu šeit, ņemot vērā, ka valdība zināmā mērā jau ir piekāpusies, atbalstīt valdības priekšlikumus.

Tālāk es vēl gribētu nedaudz pateikt par to, kur tad tie ierēdņi paliek. Kaut vai par šo Valsts reformu ministrijas likvidāciju. Šī ministrija jau nav tik liela. Šajā ministrijā. Šajā centrālajā aparātā, kas šeit ir uzrādīts, strādā nedaudz vairāk kā 30 cilvēku. Un, protams, kaut vai tādu departamentu kā pašvaldību departaments, gluži vienkārši nevarēs likvidēt. Viņš pāries uz citu struktūru, un šeit ir veltas ilūzijas par to, ka tiks likvidētas, teiksim, šīs funkcijas valstī. Jā, ministrija kā tāda tiks likvidēta, bet šie pienākumi jau valstij paliks. Un tāpēc varbūt zināmā mērā tā ir kaut kāda atbilde uz jautājumu, kur tad paliks šie ierēdņi. Vēl vienu reizi atkārtoju, ka es uzskatu, ka šeit ir izdarīta ļoti liela piekāpšanās šobrīd no Valsts reformu ministrijas puses. Šie priekšlikumi, ko Ministru kabinets ir piedāvājis, ir pārdomāti un ir reāli, un aicinu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS). Gribētu teikt, ka ierēdņu reforma tomēr ir viena joma, kur kādas reformas reāli ir notikušas. Tas ir atzīstams fakts, un par to šaubu nav. Bet vai šinī gadījumā, tas, ko teica Gravas kundze, — izglītības vai reformu nodrošinājums un reformu veikšana — ir galvenais tikai šajā pašā reformu sistēmā, vai tomēr jārada šo sistēma kopumā valstī arī citās vietās? Un tāpēc neapšaubāmi, ka kopā ar izglītības un civildienesta reformu, manuprāt, šīs izmaksas ir sedzamas citos ceļos, tā, kā teica Gravas kundze, savienojot izglītību ar šo apmācību. Un es piedāvātu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt, kaut vai uzskatot, ka ierēdņi, kvalificēti ierēdņi lielā mērā noteiks, cik strauji attīstīsies valsts. Bet šeit tomēr galvenais nav šo ierēdņu apmācība. Galvenais ir radīt šiem ierēdņiem stabilitāti, nepieciešamību strādāt, kaut kādas garantijas. Jo šobrīd vienkārši tie labākie spēki, intelektuālais potenciāls kas mums ir, pašreiz izveidots, neveidojas strauji un neattīstās strauji. Galvenais, lai šis intelektuālais potenciāls strādātu šinīs valsts iestādēs, civildienestā. Un, manuprāt, nav galvenais, kādā veidā tiek finansēta šī izglītība, apmācība, jo tas ir ilgs process un ar to tomēr nekā neatrisinās. Galvenais ir radīt šiem ierēdņiem stabilitāti, varbūt apmaksas sistēmu, to, kas ieliks civildienesta likumā un arī principā budžetā. Tomēr, lai cik arī mēs samazinām, principā netiek samazināta šī samaksas sistēma ierēdņiem. Un varbūt tomēr atteikties no šīs ierēdņu apmācības. Iespējams, ka šī summa varētu būt mazāka, nekā tika piedāvāts — tātad samazināt uz nullēm. Iespējams, ka frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums kaut kur uz 50 procentiem ir vispieņemamākais. Bet gribu vērst tomēr uzmanību arī uz to, ka ir jāpilda šie solījumi. Ja ir šī ministrija ar 1.jūliju likvidējama, tad, ja visas šīs štata vienības un izmaksas tiek saglabātas, nav vajadzības viņu likvidēt. Tad jau lai viņa strādā tālāk. Un kaut vai tie 37 tūkstoši, kas ir pārmaksa par to, ka tā uz gadu strādā. Bunkša kungs teica nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem. Tur ir 43, bet kopā ar visām šīm pārvaldēm — 84. Sauksim precīzi skaitļus, cik tur strādā. 43 tomēr ir gandrīz 50 procenti vairāk nekā 30. Un tāpēc es tomēr lūgtu rūpīgi izskatīt šos priekšlikumus un atrast rezerves. Manuprāt, šī ministrija ir tā, kur ir iespējams samazināt, jo attīstības izdevumi tai praktiski ir tādi paši, kādi ir bāzes izdevumi. Tātad attīstība tiek piedāvāta par 100 procentiem. Manuprāt, ja kādas funkcijas pāriet citu ministriju rīcībā, šinīs ministrijās tā attīstība tomēr arī ir pietiekami strauja. Pārliecinoties par to, kāda ir kvalifikācija ārzemju ierēdņiem, tiem, kas brauc, konsultanti vai kas, un mūsu ierēdņiem, ir redzama šī starpība. Un tomēr, manuprāt, šis paralēlais ceļš, ko šobrīd piedāvā valdība, — gan ierēdņu skaita palielināšanu, gan algu palielināšanu, gan vēl citas izmaksas, kas lavīnveidīgi pieaug, — nerisina šo problēmu. Manuprāt, ja būtu šī konsekvence uz ierēdņu skaita samazināšanu, atalgojuma palielināšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu, tad es kaut kādu vadlīniju redzētu. Šobrīd šī vadlīnija tomēr nav redzama, jo budžetam cauri iet gan ierēdņu skaita palielināšana, apmaksas palielināšana un dažādu neparedzētu izdevumu palielināšana. Tāpēc es tomēr lūgtu meklēt šeit rezerves. Es domāju, ka šeit tās ir lielākas, nekā piedāvā kabinets. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Sāksim balsot. Tā būs labāk. Jūs vēlējāties ko teikt? Nē, referents nevēlas teikt neko.

Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājums — mīnus 1 miljons 220 tūkstoši ierēdņu apmācībai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 29, atturas — 9. Nav pieņemts.

Nākamais deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums, bet politiski tas nav tas pats. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 31, atturas — 11.

Nākamais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums — 500 tūkstoši mīnus. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 28, atturas — 11. Nav pieņemts.

Vai par Ministru kabineta ierosinājumu — mīnus 200 tūkstoši — ir jābalso? Nav jābalso. Pieņemts.

Civildienesta pārvalde — mīnus 300 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 30, atturas — 8. Nav pieņemts.

Centrālais aparāts — mīnus 100 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 26, atturas — 14. Nav pieņemts.

Tagad centrālais aparāts — mīnus 37 011 lati, deputāts Bērziņš un deputāts Zigurds Tomiņš. Vārds deputātam Zigurdam Tomiņam

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Mēs šodien dzirdējām Ministru prezidenta Māra Gaiļa paziņojumu par to, ka ir paredzēts likvidēt Valsts reformu ministriju ar 1995.gada 1.jūliju. Un tieši mūsu priekšlikums ir saskaņā ar to un dod zināmu pamatu arī Ministru prezidentam un Ministru kabinetam to veikt, jo mēs tātad norādām teksta daļā šo finansējumu līdz 1995.gadam 1.jūlijam. Un arī attiecīgi par to summu, kas ir paredzēta tikai pusgadam, samazinām šos te centrālā aparāta izdevumus. Kopumā šie 37 011 lati sastādīs samazinājumu vispār Valsts reformu ministrijas budžetā tikai par pusotru procentu. Mēs šodien nobalsojam par vienu otru institūciju, kur samazinājām šo budžeta finansējumu par 10 un pat vairāk procentiem. Es domāju, ka pusotra procenta, un vēl saskaņā ar šo Ministru prezidenta paziņojumu, es domāju, tas būtu atbalstāms. Jo vēl bez tam paliek attīstības izdevumiem 1 miljons 25 tūkstoši latu. Tiešām es uzskatu, ka tas, ko deputāts Bunkšs minēja šeit, arī nebija precīzi, jo Centrālajā aparātā gan šogad ir 43 štata vienības, gan arī nākošgad paredzētas 43, nevis 30. Un bez tam arī nebija precīzi pateikts, ka reformu ministrija samazina darba algas fondu ministrijā. Mēs piekritām Ministru kabinetam, atbalstījām ierosinājumu samazināt par 6 324 latiem, bet tajā pašā laikā, salīdzinot ar 1994.gadu, mēs paredzam palielināt par 53 tūkstošiem latu. Tātad nevis samazinām darba algas fondu nākošajā gadā, bet ievērojami palielinām, un kopumā reformu ministrijai šis budžets sastādis 2,3 miljonus latu. Un mēs te runājam par 37 011 latiem. Protams, var atstāt, taču tad jautājums būs — bet ko tad, ja Saeima nobalsos pēc Ministru kabineta ierosinājuma par šīs ministrija likvidāciju? Nu, tad atgriezīsimies pie Tomiņa un Bērziņa priekšlikuma un šo naudu mēģināsim citās iedaļās arī parādīt. Bet diemžēl Gravas kundze pareizi teica, ka tās naudas jau vairs tur nebūs. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts Panteļējevs: "Būs.") Panteļējevs saka, ka būs, tad es domāju, ka viņš arī finansēs šo lietu.

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Lūdzu, balsosim! Kods — Valsts reformu ministrija, centrālais aparāts — mīnus 37 011 lati. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 22, atturas — 10. Pieņemts.

Pusstundu pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

Sēdes vadītājs. Atsākam darbu! 21. kods - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija . Atkal atdeves fonds. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).Cienījamie deputāti! Mans un deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums attiecībā uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir, pirmkārt, samazināt atdeves fondu par 100 tūkstošiem latu un, ja jūs apskataties tālāk, arī par 180 tūkstošiem latu samazinājums reformu turpināšanai. Jo diemžēl saņemtajā budžeta projektā no Ministru kabineta nav redzams šajās tabulās, un mums radās neskaidrība attiecībā uz to, kam šie atdeves fondi paredzēti, kam ir paredzēti līdzekļi reformu turpināšanai, kur pie tam nav konkrēta sadalījuma pantos, bet visi ir paredzēti attīstības izdevumos kā pārējie. Neradās skaidrība arī par to, kam tieši ir paredzēts finansējums ar nosaukumu "likumos noteiktajiem pasākumiem" - 12 500 latu, kā arī, ja lasa likumu tālāk, "citām prioritātēm" - 40 tūkstoši un jau minētajai reformu turpināšanai kopumā ap 281 800 latiem. Un vēl papildus, kā es minēju, šis atdeves fonds - 100 tūkstoši latu. Mēs Budžeta komisijā ierosinājām uz Budžeta komisijas sēdi, kad tiks izskatīts likumprojekts par šo budžetu 1995. gadam, obligāti uzaicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi, lai viņš dotu izskaidrojumu. Vismaz šodien mēs ceram saņemt šeit izskaidrojumu tiešām ne tikai par atdeves fondu un par reformu turpināšanai paredzētajiem līdzekļiem, bet arī par to, kas saprotams ar "likumos noteiktajiem pasākumiem", kā arī "citām prioritātēm" . Un atkarībā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atbildes mēs lemsim par to, vai uzturam spēkā savus pieprasījumus, savus priekšlikumus, vai arī tos noņemsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - valsts ministrs. Lūdzu!

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs).Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamais Prezidij, cienītie deputāti! Šeit, šajā priekšlikumā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu problēmu ir radījis atdeves fonds, kas ir ļoti līdzīga sadaļa kā visām pārējām ministrijām. Konkrēti mūsu ministrija šos līdzekļus 60 tūkstošu latu apmērā ir rezervējusi un plānojusi galvenokārt avāriju seku likvidēšanai, iespējamo avāriju seku likvidēšanai. Faktiski mums, par nelaimi, nav bijis neviens tāds gads, kad negadītos kāda avārija. Pēdējos divos gados tās ir notikušas ārpus Latvijas teritorijas, bet sekas mēs esam bijuši spiesti dzēst arī mūsu teritorijā. Tās bija avārijas uz Daugavas ar cianīdiem, tā bija avārija šogad Lietuvā. Un tādas avārijas varētu notikt un ir jāplāno līdzekļi, piemēram, uz dzelzceļiem ar ķimikālijām, piemēram, arī ostu akvatorijās, kur mums šim pasākumam agrāk bija zināma drošība šajā rezerves fondā, Ministru kabineta rezerves fondā, bet šobrīd tādas drošības vairs nav, un līdz ar to katrai ministrijai ir jāmēģina sevi nodrošināt šādām neplānotām situācijām. Tas ir viens.

Un otrs. Jautājums šeit ir skāris reformu turpināšanu. Es gribu, cienījamie kolēģi, jums uzsvērt vienu lietu - es šonedēļ pirmdien atgriezos no Zviedrijas ar 3,6 miljonu latu dāvinājumu. Janvāra pirmajās dienās es parakstu līgumu ar Somiju par 1,1 miljonu latu dāvinājumu. 1995. gadā šādu dāvinājumu summas mums sastāda ļoti tuvu 6 miljoniem, tātad mēs esam ministrija, kas sevi atpelna un papildus ienes vēl vairāk līdzekļu Latvijas budžetā, nekā mēs notērējam. Bet ko mums par to prasa pretī starptautiskās institūcijas, organizācijas, kuru programmas mēs pildām? Tās prasa, lai Latvijā notiktu ļoti veiksmīgi un nepārtraukti vides aizsardzības politikas reforma un reorganizācija. Mums jāintegrējas ar likumdošanu šajā Eiropas likumdošanas vidē, mums jāizstrādā, piemēram, dzeramā ūdens standarti, jāatsakās no bijušajiem PSRS standartiem un jāpāriet uz Eiropas savienības standartiem, un tamlīdzīgi. Un šī ir tā reformu turpināšana, un tam ir mums šie līdzekļi paredzēti.

Līdzīgi tas ir ar likumos noteiktajiem pasākumiem, kur, ja mēs pievienojamies kādām starpvalstu konvencijām, mums ir jāparedz attiecīgi līdzekļi, lai šo pievienošanos varētu realizēt. Un tam atbilstoši ir šis saraksts paredzēts. Tādējādi man ir ļoti liels lūgums atbalstīt Ministru kabineta versiju šajā likumprojektā un saglabāt tās pozīcijas, kas nepieciešamas, lai mēs varētu savas funkcijas realizēt, Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Janeks, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

J.Janeks (TPA).Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šī ministrija ir viena no tām ministrijām, kurā reformas jau ir diezgan dziļi notikušas. Un šeit ir apvienotas gandrīz... nevis gandrīz, bet tieši trīs ministrijas. Viņiem ir nākusi papildus klāt krietna darba slodze. Protams, viņi vēl pie tā nav pamatīgi strādājuši. Nu, vairāk pašreiz Emša kungs ļoti intensīvi un labi nodarbojas ar vides aizsardzību, bet pie reģionālās attīstības puses viņi vēl nav tā nopietni piestrādājuši. Bet es arī gribu ierosināt, ka noteikti vajadzētu mums būt saprātīgiem un nobalsot šoreiz par Ministru kabineta pieņemto lēmumu. Tiešām šai ministrijai ir reformās jāieiet ar noteiktiem naudas līdzekļiem, lai viņa varētu tās veikt, un, cik man ir bijušas saskares,viņi tiešām nopietni to dara un nopietni, es domāju, darīs.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide , Tautsaimnieku politiskā apvienība

E.Kide (TPA).Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man zināmā mērā rada izbrīnu, kā Zemnieku savienības pārstāvji var nākt ar priekšlikumiem par tik plašu samazinājumu Vides aizsardzības ministrijai un tai ministrijai, kura sāks no nākošā gada, ir jau sākusi un no nākošā gada vēl plašāk uzsāks reģionālo darbu Valsts reformu ministrijas vietā. Es domāju, ka Zemnieku savienībai vajadzēja izprast gan zaļo kustību, gan to situāciju, kādā ir mūsu vide pēc padomju armijas iziešanas no šejienes jeb Krievijas armijas iziešanas no šejienes. Tas prasa līdzekļus. Mēs zinām, ka visa lauku infrastruktūra ir pilnīgi izjaukta..

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Paklusējiet kādas pāris minūtes, lai deputāti arī mēģina paklusēt.

E.Kide . Es mēģināšu. Un šīs infrastruktūras atjaunošana prasa organizatorisko darbu. Es saprotu, ka ļoti spēcīgi ir strādājusi tieši Vides aizsardzības ministrijas vides aizsardzības daļa Emša kunga vadībā, bet tā reģionālā daļa, kā te atzīmēja arī Janeka kungs, ir bijusi nedaudz iekonservēta. Un arī jaunais ministrs un valdība, es saprotu, grib šo svarīgo darbu, Latvijai svarīgo darbu, plašāk izvērst. Es negribu tālāk runāt par šo tēmu, es domāju, ka visi zemnieki, lauksaimnieki un arī citi klātesošie deputāti šo lietu izprot un atbalstīs šoreiz to samazinājumu, kuru piedāvā Ministru kabinets. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Zemnieku savienība,Lūdzu! Pēc tam — Anta Rugāte.

A.Berķis (LZS).Godātais priekšsēdētāj, deputāti! Es gribu sacīt, ka Zemnieku savienība, protams, saprot gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lielo nozīmi, un, ja šeit budžetā ir ierakstīti tādi skaitļi, tad tas gan ir tāpēc, ka šobrīd vienkārši pašreizējā ministrijā nav pacentušies argumentēt un pierādīt, ko viņi darīs ar saviem līdzekļiem. Tas ir tikai tāpēc. Bet mēs lieliski saprotam, ka it īpaši reģionālās attīstības ministrijai vajadzētu būt ar laiku daudz svarīgākai, nekā ir lauksaimniecības ministrija,jo tieši tā būs tā, kura pārņems visu Latvijas lauku tālāko veidošanu. Un tāpēc es tomēr arī ceru, kaut gan es saku, ka mūs sarūgtināja tādi fakti kā, piemēram, tas, ka pašreiz Tautsaimnieku politiskā apvienība nobalso piemēram pret tādu pieprasījumu indīgo ķimikāliju jautājumā, pieprasījumu, kur viņas likt. Bet mēs tomēr, kā saka, esam par to, ka šai ministrijai līdzekļus nedrīkst atņemt. Es uzaicinu savas frakcijas biedrus tomēr šos līdzekļus neatņemt, bet aizstāvēt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisija, gatavojoties budžeta apskatei, interesējās patiešām par katru pozīciju, lai ministrija varētu to aizstāvēt un tikai tad viņu šeit par to varētu balsot. Un es gribētu tik tiešām uzturēt to prasību, ar kuru Iesalnieka kungs mūs iepazīstināja diezgan izvērstos dokumentos, patiešām par reformu turpināšanu. Tie ir ar nopietniem pamatojumiem gan vides kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanā, gan datu, vides datu informatīvās sistēmas pilnveidošanā, kas ir iesākta, gan arī vides izglītībā un sabiedrības izpratnes veidošanā šajos jautājumos. Par praktiskajiem pasākumiem šajā brīdī valstī par to pat vispār lieki būtu runāt, tāpat arī par lauku attīstības problēmu. Šī nu gan ir vienīgā ministrija, kura nodarbojas ar šo renovācijas darbu un saskaņā ar zemnieku interesēm. Mums tomēr vajadzētu mazdrusciņ arī respektēt to, ka pagājušajā gadā ministrijas iespējas nebija īpaši lielas, jo šī praktiskā orientēšanās bija, tā pieklājīgi sakot, diezgan pieticīga. Pēc jaunā ministra atnākšanas sadarbībā ar vides ministru reģionālā attīstība tomēr, kā šobrīd liekas, varētu veidoties daudz nopietnāka, pamatotāka, mērķtiecīgāka un rezultatīvāka. Tādēļ man tomēr būtu lūgums šos izdevumus reformu turpināšanai saglabāt un uz to samazināšanu, nepretendēt. Kas attiecas uz centrālo aparātu, tas jau ir varbūt arī vairāk politisks jautājums, taču, kas attiecas uz praktisko ministrijas darbību un uz tām pozīcijām, kurās šī ministrija varēs vai nevarēs apliecināt savu uzdevumu, tur es tomēr lūdzu atstāt šīs summas tādas, kādas ir prasījusi ministrija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvija Zemnieku savienība! Godātie kolēģi, lūdzu, izmantojiet blakustelpas dažādām apspriedēm! Būs zvans, mēs uzgaidīsim jūs, bet netrokšņojiet šeit zālē, jo citādi var arī tikt kāds izraidīts... Gan ar Saeimas balsojumu. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Tātad apspriežot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu. Pirmais tātad. Pagājušogad budžets bija 2 miljoni 210 tūkstoši, šogad ir 4 miljoni 919 tūkstoši latu — vairāk nekā divas reizes kāpinājums. Nav šaubu, ka balsojot par mūsu priekšlikumiem, Saeima balso arī par reģionālo attīstību kā prioritāti. Bet šeit nav tāda vienkāršota un primitīva dalīšana — tas ir mūsējais, tam dosim, tam nedosim. Šeit ir tomēr pārliecinājums, vai, piemēram, ministra atbilde sniedza pamatojumu 240 tūkstošu izlietojumam. Es biju gatavojies nākt tribīnē un teikt, ka mēs savu priekšlikumu atsaucam. Mani šī uzstāšanās nepārliecināja. Vēl vairāk. Ministrs Iesalnieka kungs šeit diemžēl mūs ar savu klātbūtni nav pagodinājis, viņam ir svarīgākas darīšanas, un tāpēc es aicinu tomēr balsot par mūsu priekšlikumiem. Pirmais — Iesalnieka kungs pamatoja šī atdeves fonda nepieciešamību katastrofu gadījumiem. Prasīsim — kāpēc miljons latu ir Finansu ministrijas budžetā kā izdevumi neparedzētiem gadījumiem? Tas ir tieši tādām katastrofām un citiem. Ja šeit rakstām, tad rakstām arī tiem gadījumiem. Otrs. Reformu turpināšanai. Es tomēr nedzirdēju — kādu reformu turpināšanai. Un es aicinu balsot par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu kā vienu no budžeta prioritātēm, jo jebkurā gadījumā mēs budžetu palielinām vairāk nekā divas reizes, bet tomēr skatīties, cik racionāli mēs izmantojam līdzekļus. Un tomēr aicinu balsot par mūsu priekšlikumiem, jo šeit es nedzirdēju pamatojumu, kam līdzekļi tiks izmantoti. Ja deputāti var tik viegli balsot un Emša kunga pārliecinājums par to, ka šie mērķi, kam tiek izmantoti 240 tūkstoši, ir pamatoti, varam balsot. Man šīs pārliecības nav, un es nevaru 240 tūkstošus latu nodokļu maskātāju naudas izlietot nezināmiem mērķiem un nepamatotām vajadzībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs,Tautas saskaņas partija, lūdzu, jums vārds!

J.Urbanovičs (TSP). Godātā Saeima! Es gribu aicināt neaiztikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetu sekojošu iemeslu dēļ. Vispirms līdz šim, varbūt pat līdz šodiendienai, šī ministrija neatbilst šim skaistajam nosaukumam. Viņa varēja būt Vides aizsardzības ministrija, jo nekādas reģionālās politikas koncepcijas, nemaz nerunāsim par atsevišķu reģionu attīstības programmām, skartas netika. Tomēr man ir zināms, ka pašreiz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir šis jautājums izkustējies no vietas. Un šeit situācija ir līdzīga kā ar daudzām mūsu Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas problēmām, jo, ja mēs esam izteikuši vēlējumu būt Eiropā un būt Eiropas kopienā —starp citu, tur 4.punkts mūsu iesniegumā skan, ka mēs izstrādāsim reģionu attīstības programmas, — tad, lai saņemtu viņu intelektuālo palīdzību un šīs programmas ,mūs novadītu, un visa Latvija varētu attīstīties kopsakarībā ar to, kādu virzību ir ieņēmusi Eiropa un pasaule, šīs programmas visai Latvijai un arī atsevīšķiem novadiem un pilsētām, dažādu tīklu veidošanu šādai attīstībai būtu nepieciešams vienu reizi uzsākt. Un šīs summas, kas ir ierakstītas, nav pietiekami lielas. Protams, mums visiem pēc tam būtu jānāk un jāprasa ministram un ministrijai, vai viņi tiešām to ir sākuši darīt. Es atceros vienu no pirmajām tikšanās reizēm ar ministru, kura diemžēl nav šeit. Man arī sākumā gribējās nemaz nekāpt tribīnē un neaizstāvēt viņu, ja jau viņš nav šeit šodien budžeta apspriešanas laikā un neaizstāv savas prasības un arī viņa kolēģis un partneris valsts ministrs nemaz par reģionālo politiku nerunāja. Bet tomēr laikam mūsu valsts intereses ir drusku svarīgākas nekā ieriebšana vienam ministram vai ministrijai. Es aicinu jūs atbalstīt, jo šī problēma sasaucas arī ar visu to, ko mēs līdz šim esam darījuši šodien un vakar, un arī citas dienas. Visas ministrijas, premjers un citi, arī Valsts prezidents, katrs savā vīzē mēģina domāt, plānot visas Latvijas un atsevišķu novadu attīstības programmas, bet par to, kādā kopsakarībā katras ministrijas pakļautībā esošie uzņēmumi un sfēras attīstīsies, nav runāts. Un tāpēc šai ministrijai būtu gan iedodama šī nauda, vismaz, teiksim tā, nebūtu atņemama, gan arī uzliekams uzdevums izstrādāt beidzot šīs programmas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā mēs jau šeit debatējam par dažādām šīs ministrijas budžeta sadaļām, tad es aicinātu deputātu Ābiķi arī nākt šurp un runāt par visu. Jūs divas reizes esat pieteicies, bet...

Dz.Ābiķis (no zāles). Es domāju, ka mēs balsosim pa pozīcijām...

Sēdes vadītājs. Sākam ar atdeves fondu. Lūdzu zvanu! Es gribēju ietaupīt laiku un piedāvāt jums ātrāk visu to lietu, bet... Atdeves fonds — 21.kods — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Mīnus 100 tūkstoši. Deputāti Zigurds Tomiņš un Gundars Bērziņš. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 37, atturas — 17. Nav pieņemts.

Ministru kabineta priekšlikumam — mīnus 40 tūkstoši deputāti piekrīt? Piekrītam. Pieņemts. Deputāts Ābiķis nav pieteicies par šīm problēmām. Jā.

Darba algas fonda samazinājums — 44 287. Vai deputāti piekrīt Ministru kabineta piedāvājumam? Piekrīt. Akceptēts.

Tagad centrālais aparāts — mīnus 200 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš"!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu. Bet es domāju, tas, es neteikšu, ka ir sevišķi destruktīvs, bet īpaši konstruktīvs arī nav šis piedāvājums, jo visam centrālajam aparātam ir paredzēts 451 tūkstotis. Ja mēs atņemam 200 tūkstošus, tad praktiski uz pusi samazinām. Es uzskatu, ka tas nav īpaši konstruktīvs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim! Centrālais aparāts — mīnus 200 tūkstoši. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 37, atturas — 15. Nav pieņemts.

Reformu turpināšanai — mīnus 180 tūkstoši. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš. Vārds Dzintaram Ābiķim, "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es atkal ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu. Bet kāda ir lietas būtība? Nupat mēs esam saņēmuši no Zviedrijas 3,6 miljonu apmērā investīciju. (No zāles: "Kad?") Pēc nedēļas... Liepājas attīrīšanas iekārtām. Pēc nedēļas Emša kungs ir gatavs doties uz Somiju un runāt par 1,1 miljonu. Lai mēs šīs investīcijas dabūtu, ir jāiegulda nauda programmās. Citādi mēs šīs investīcijas nevaram dabūt. Un vides aizsardzībā ir viena no tām lietām, kur mūsu kaimiņi ir gatavi ieguldīt, kaut vai elementāri, tāpēc, ka, ja mēs piesārņojam Ventu, tas atsaucas uz zviedriem. Un viņi ir gatavi dot mums naudu. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt vides komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Reformu turpināšanai — mīnus 180 tūkstoši. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 43, atturas — 12. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais ir Kultūras ministrijas budžets. Pirmais atkal ir jautājums par Atdeves fondu.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Zemnieku savienība, lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Diemžēl man jāsaka, cienījamie kolēģi, ka, ja mēs vēl kaut kādu atbildi saņēmām no ministrijas pārstāvja par atdeves fondu un reformu turpināšanu, tad uz pārējiem maniem jautājumiem, kam tad ir paredzēti izdevumi "likumos noteiktajiem pasākumiem", — kādos likumos un par kādām summām, — mēs atbildi nesaņēmām. Vismaz es ne. Un, ja jūs apmierina tas, ka var tikai nobalsot par lielām summām — 312 500 lati, nezinot, par ko mēs balsojam, tad diemžēl es nevaru tam piekrist, es izmantoju Saeimas Kārtības ruļļa99.panta otrās daļas dotās tiesības un iebilstu pret šo pantu. Un mani interesē arī tiešām, kādiem pasākumiem ir paredzētas minētās "citas prioritātes". Lūdzu, tāpēc es arī pret šo iebilstu.

Sēdes vadītājs. Vai tad mēs jau esam sākuši Kultūras ministriju apspriest? Pagaidiet, mēs esam pabeiguši apspriest kodu nr.21. Visi priekšlikumi, kuri ir iesniegti, ir izskatīti. Kuri priekšlikumi nav izskatīti? Par procedūras pārkāpšanu — Zigurds Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Atvainojos, ka es kavēju jūsu uzmanību. Varbūt es nocitēšu Saeimas Kārtības ruļļa 99.pantu. Par otro lasījumu. "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Priekšlikumi nav iesniegti par šiem pārējiem pantiem, ko es minēju, bet man ir iebildumi. Un tāpēc, lūdzu, pēc tā, kas ir pirmajā lasījumā pieņemts, tā biezā grāmata, lūdzu, pēc tā mēs arī strādājam.

 

Sēdes vadītājs. Nākošais kods ir nr.22 — Kultūras ministrija . Esiet tik laipns, lūdzu! Andris Gūtmanis — satiksmes ministrs.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods šodien pārstāvēt Kultūras ministriju, jo Dripes kungs atrodas ārzemju komandējumā un ar kabineta lēmumu man ir uzdots pildīt kultūras ministra pienākumus šinī atbildīgajā sēdē. Un, cienījamie kolēģi, ko es gribēju teikt. Kultūra ir vēl svarīgāka nekā tā infrastruktūra, ko es pārstāvu ikdienā. Un tāpēc es gribētu aicināt atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu — samazināt atdeves fondu tikai par 40 tūkstošiem latu, nevis tā, kā deputāts Tomiņš un Bērziņš iesaka, — par 100 tūkstošiem latu. Jo redziet, mums ir vajadzīgs garīgais spēks, lai šinī grūtajā laikā tiktu pāri tām grūtībām. Un es domāju, ja mēs runājam par skolotājiem un ja mēs runājam par ārstiem, viņi dara ļoti svarīgu darbu. Bet lauku nostūros un visā mūsu valstī ir vajadzīgs saglabāt arī kultūru un es gribētu teikt tā, ka zināšanu pamats ir grāmatas un bibliotēkas, un es gribētu teikt, ka šodien ir ļoti lielas problēmas. Un es domāju, ka nebūtu labi, ja Dripes kunga prombūtnē izdarītu nepareizu balsojumu. Tā ka es uzaicinu balsot par Ministru kabineta ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja es izteicu izbrīnu, ka Zemnieku savienība nezina, kur izlietot naudu vides aizsardzībai, lauku reģionālajai attīstībai, tad man vēl lielāku izbrīnu rada Tomiņa kunga izteikums, ka viņš nezina, kur izlietos atdeves fonda naudu kultūrai. Šeit iet runa tikai par 100 tūkstošiem. Es domāju, ja Latvijas kultūrai būtu šodien paredzēti neparedzētiem un paredzētiem izdevumiem 4 miljoni, arī tad Latvijas kultūra no tā neciestu. Jo, lai kur mēs ejam, pieminekļi ir nesakopti, muzeji ir nesakārtoti, bibliotēkas nepapildinās ar fondiem un katram no kultūras darbiniekiem ir roka pastiepta, lai kaut drusku palīdzētu. Un tāpēc man ir ļoti žēl, ka arī Ministru kabinets ir paredzējis noņemt 40 tūkstošus no šiem 100 tūkstošiem, bet vairāk noņemt nevar. Un es esmu pret Tomiņa un Bērziņa kungu priekšlikumiem noņemt visus 100 tūkstošus kultūrai. Un esmu par to, lai atstātu Ministru kabineta priekšlikumu— samazināt par 40 tūkstošiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es gribētu lūgt — arī deputātiem vismaz ir pieejama šī lapiņa, kur ir uzrakstīti šie priekšlikumi, — paskatīties pirmo strīpiņu un trešo strīpiņu. Pirmajā strīpiņā deputāts Tomiņš un deputāts Bērziņš piedāvā par 100 tūkstošiem samazināt, bet trešajā strīpiņā piedāvā palielināt par 612 653 latiem. Un sevišķi algu izmaksām. Algas kultūras iestādēs ir viszemākās algas budžeta iestādēs valstī. Tieši šiem mērķiem nauda ir vajadzīga, un šaubu nav nekādu. Ja šobrīd kādam ir skaidrība, kur tie rezerves fondi tiek izmantoti, tas ir labi. Jaunā kultūras ministra uzruna mūs pārliecināja, un mēs noņemam savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret Ministru kabineta priekšlikumu — mīnus 40 tūkstoši, tātad samazināt atdeves fondu Kultūras ministrijai ir iebildes deputātiem? Deputāts Dainis Stalts, lūdzu!

D.Stalts (LNNK). Kultūras ministrijai šis atdeves fonds — 100 tūkstoši latu — ir paredzēts, lai izveidotu un nostiprinātu kultūrpolitikas departamentu. Un šī jaunizveidotā departamenta uzdevumu loks ir risināt jautājumus, kas ir saistīti ar, kā jau te iepriekšējie runātāji minēja, šobrīd kritiskā stāvoklī nonākušo kultūrpolitiku visa Latvijā. Es aicinātu deputātus pārdomāt, pirms balsot par šīs summas — atdeves fonda Kultūras ministrijai — samazināšanu arī Ministru kabineta priekšlikumā paredzētajā apmērā, jo vajadzības Kultūras ministrijai ir ļoti lielas. Un šeit šinī summā, iekļaujas arī vēlēšanās kompjuterizēt šo departamentu un skaitļotājos ietvert tās ziņas, kuras pēc tam, tālāk prognozējot un veidojot mūsu kultūrpolitiku būs visnotaļ noderīgas un vajadzīgas, un nepieciešamas.

Kas attiecas uz deputātu Bērziņa un Tomiņa izteikto ideju par darba samaksas fonda veidošanu, tad mēs esam gandarīti, ka tāda ideja ir. Kultūras, izglītības un zinātnes komisija ir rosinājusi meklēt līdzekļus un arīdzan šādu pretimnākšanu ir atradusi no Ministru kabineta puses, ka ar šā gada 1. martu kultūras darbinieku algu reforma tiks uzsākta.

Un vēl šajā Ziemassvētku laikā, kad visi visapkārt vaid, ka neko nevar izdarīt, neko nevar iesākt, es aicinātu jūs aizbraukt uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Aizejiet pa sniegoto ceļu uz Vidzemes sētu, un paskatieties, ko var izdarīt, ja ir vēlēšanās darīt. Paldies! Tur ir atjaunota Rizgu rija, pirmais brīvdabas muzeja objekts. Tā patlaban vēl ir zem spāru vainaga, un katrs no jums un mēs visi kopā varam pamācīties, ko var izdarīt zelta rokas, gaišs, gudrs prāts un vēlme ko izdarīt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi, tas patiešām ir ļoti atbalstāms priekšlikums, ko deputāti Bērziņš un Tomiņš ir izteikuši sakarā ar kultūras mācību iestāžu darba samaksas fondu. Taču es gribētu lūgt jūs patiešām neķerties klāt tam atdeves fondam, kas ir Kultūras ministrijai paredzēts. Vienīgais, varbūt mēs gribētu visi kopā, es domāju, ne tikai mana interese tā būtu, redzēt un būt pārliecināti, ka šīs atdeves fonds tiks izmantots tieši kultūras interesēms un tieši kultūras vajadzībām, un tieši kādām. Lūk, šādu prasību gan, šķiet, mums vajadzētu izteikt, lai ir skaidra šī naudas izmantošana. Taču patiešām ne jau tikai darba samaksa ir vajadzīga kultūras darbiniekiem. Kultūra šobrīd ir tā, kura mums jāatbalsta, un mums šobrīd ir iespēja to izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. ... Nu, es neredzēju, kurš jūs pirmais bijāt. (No zāles: "Valdošai koalīcijai priekšroka.") Pauls Putniņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Ir tā, ka tā bija pavisam cita situācija, kad mēs prasījām, solidarizējoties ar visām ministrijām, 25 tūkstošus noņemt, un tad Ministru kabineta lēmums par 40 tūkstošiem bija, bet tagad situācija ir kardināli izmainījusies. Ja jūs pašķirtu nākošo lapaspusi, tur arī vēl ir redzams skaitlis 600 tūkstoši kultūras darbinieku algu reformas uzsākšanai, bet tāda skaitļa jau reāli nav. Par šo kultūras darbinieku algu reformu mēs jau pārejas noteikumos pašā sākumā vienojāmies, un par to vairs tagad nav jārunā, jo reālas naudas pašlaik nav. Tātad ko es gribēju teikt. Patiešām būtu ļoti vēlams un ļoti labi, ja šis atdeves fonds Kultūras ministrijai paliktu tām vajadzībām , ko jau mēs te pieminējām, un vajadzību ir ārkārtīgi daudz, jo sākotnējais plāns, kur mēs ierosinājām atņemt 25 tūkstošus, tagad jau ir absolūti citāds, un mēs esam citā situācijā, ļoti nabadzīgā situācijā, tāpēc būtu labi, ja tos simt tūkstošus nenoņemtu nost no atdeves fonda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es arī laikam demonstrēšu zināmu plurālismu, bet man liekas, ka mums vajadzētu pieturēties pie izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma šinī gadījumā. Tas ir, kultūras gadījumā nevis 100 tūkstošus noņemt, nevis 40 tūkstošus noņemt, bet tos 25 tūkstošus, vismazāko un minimālāko, jo, manuprāt, tā ir tā sfēra, kas visvairāk ir pašlaik nacionāli klusu cietusi un tajā pašā laikā nacionāli patriotiska. Un mums ir tomēr jādomā par tām sfērām, kas uztur mūsu valsti, nevis kas noliedz mūsu valsti. Mums ir daudzas sfēras, kas pašlaik paģēr no mūsu valsts — dodiet to, šito, citu, un tā tālāk. Kas attiecas uz kultūras sfēru, tad man ir ticība, ka tā ir tā sfēra, kas nevis paģēr no mūsu valsts, bet grib mūsu valstij dot to maksimālo ieguldījumu. Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šinī gadījumā nevis Tomiņa un Bērziņa priekšlikumu, nevis Ministru kabineta priekšlikumu, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu , tas ir, to minimālāko noņēmumu, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu izglītības darbinieku problēmas — 25 tūkstošus. Es personīgi aicinu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi, visnotaļ piekrītot, ka tieši kultūrai un kultūras darbiniekiem mūsu valstī joprojām ir pabērna loma, un atbalstot viņu finansējuma palielinājumu nākamajā budžeta gadā, es tomēr gribētu piekrist kolēģim Staltam, ka kultūras politikas veidošana ir vistiešākais Kultūras ministrijas uzdevums un jauns departaments šinī ministrijā nav jārada ar nolūku, lai veidotu kultūras politiku. Un tieši tālab es uzskatu, ka no atdeves fonda arī ir iespējams paņemt kaut ko ar mīnus zīmi. Un ne tāpēc, ka es būtu pret kultūru, bet tieši tāpēc, ka, neatrodot līdzekļus, lai glābtu vai saglabātu patiešām unikālas kultūras vērtības, kāda, piemēram, ir Brāļu kapi, ar kuriem mēs visi prezentējamies un lepojamies, jauna departamenta veidošanai, es tomēr domāju, šodien naudu ziedot nav lietderīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Esam pabeiguši debates. Atdeves fonds. Divi balsojumi. Ministru kabinets — mīnus 40 tūkstoši un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija — mīnus 25 tūkstoši.

A.Piebalgs. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, tikai viens balsojums ir — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noņēma visus priekšlikumus par atdeves fondu. Tajā pašā laikā es gribētu informēt deputātus un deputātes par to, ka mums būs nelielas problēmas. Šobrīd mums, ja mēs paņemam ieņēmumus un deficītu pret izdevumiem, mums jau ir pārsniegums apmēram par 430 tūkstošiem latu. Ja mēs tā apmēram turpināsim, tad pastāv iespēja, ka mums vajadzēs vēl atgriezties pie šī budžeta, teiksim, pēc Jaunā gada, jo vienkārši nebūs seguma avota vairs, teiksim, lai varētu savilkt... Bet, protams, Rozentāla kungs ir vienmēr gatavs, to es arī saprotu, tas ir ļoti jauki... Tā ka es ļoti lūgtu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, tas ir tiešām sabalansēts, tāpat kā visām ministrijām un es neredzu, ar ko viņa atsķiras, teiksim, no Izglītības un zinātnes ministrijas, kurai gan bija cita, pilnīgi skaidra funkcija un kurai mēs noņēmām praktiski visu atdeves fondu. Mēs pārlikām uz Skolēnu deju un dziesmu svētkiem. Tā ka es neredzu nekādas starpības šeit .

Sēdes vadītājs. Bet par balsojumu tomēr... Teorētiski pastāv divi balsojumi, jo, ja deputāts Panteļējevs uztur mīnus 25 tūkstoši, tad mēs jau vienreiz vienojāmies, ka tā nevar noņemt, ja kāds uztur, tad tas ir balsojams.

A.Piebalgs. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Mīnus 40 tūkstoši. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 30, atturas — 12. Nav pieņemts. Mīnus 25 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 20, atturas — 4. Pieņemts.

Darba algas fonda samazinājums — 6832. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Nākamā sadaļa. Lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamā ir par izglītību. Tātad tas ir saistībā ar to reformu, ko piedāvāja Ministru kabinets, vienojoties ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par 16 procentiem pacelt algas no 1. marta. Tad Ministru kabineta variants ir pilnīgi precīzs atbilstoši šīm saistībām. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Ministru kabineta variantu. Deputāti Bērziņš un Tomiņš paredz lielāku summu, bet es vēlreiz atkārtoju, ka mums nav seguma, un arī bez tam šeit ir pretruna ar pašas reformas kopējiem skaitļiem.

Sēdes vadītājs. Tad vispirms balsojam par deputātu piedāvāto summu — 612 653 lati. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es deputātus tomēr lūgtu rūpīgi lasīt dokumentus. Ir divas šīs sadaļas, par ko tiek balsots. Pirmais tiek balsots par izglītības sistēmu kultūras sistēmā. Ministru kabineta priekšlikums. Un mēs to atbalstām. Otrais tiek balsots par kultūras darbinieku algām. Un šeit ir divi priekšlikumi — Ministru kabineta priekšlikums par 600 tūkstošiem ar 1. martu un mūsu priekšlikums — 612 653 lati. Ja budžets bija tik precīzs līdz latam, tad mūsu aprēķins ir ļoti vienkāršs — šī ir tā minimālā starpība līdz zemākajai budžeta iestāžu algai, līdz zemākajai. Tātad šo 612 tūkstošu pietrūkst kultūras darbiniekiem, lai viņi tiktu novērtēti kā budžeta iestāžu zemāka apmaksas kategorija. Un mums nebija priekšlikumu par kultūru, tā ir pavisam cita lieta... Mūsu priekšlikums ir saistīts ar kabineta priekšlikumu. Kabineta priekšlikums ir 600 tūkstoši, mūsējais atšķiras par 12 653 latiem. Vienkārši tas ir precīzs. Ja jau mums budžets, ko mēs tikko apstiprinājām, ir līdz lata precizitātei, ar 661 beidzās, tad turpināsim arī tikpat precīzi tālāk šo budžetu dalīt un rēķināt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Es atbalstu un zinu, ka šim Ministru kabinetam kultūra ir prioritāte. Un tomēr es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, jo tas ir saistīts ar to loģisko algas sadalījumu, lai šī sfēra funkcionētu. Man ir ļoti liels lūgums netaisīt šeit nekādus fantastiskus lēcienus uz vienu vai uz otru pusi un nobalsot tieši par to, ko piedāvā šis Ministru kabinets un šī Ministru kabineta priekšsēdētājs Gailis, jo es uzskatu, viņš saprot, ka kultūra ir prioritāte. Paldies! Es aicinu balsot par Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu referentu Andri Piebalgu tomēr komentēt, jo šeit ir tiešām vienā vietā rakstīts "darba samaksas fonds" un deputāts Gundars Bērziņš paskaidro, ka tas ir tas pats, kas kultūras darbinieku algu reformas uzsākšana. Ko ar ko mums salīdzināt šeit un kādā secībā balsot?

A.Piebalgs. Jā. Mēs varētu šobrīd attiecībā uz izglītību nobalsot vienkārši par Ministru kabineta priekšlikumu un deputāta Bērziņa priekšlikumu pēc tam apskatīt tālāk, jā, jo tas ir ļoti progresīvs priekšlikums, it īpaši, ja ņem vērā, ka tas nebija pietiekami skaidri formulēts. Bet es tagad saprotu pilnīgi, kā tas ir domāts. Tā ka šobrīd ir vienkārši jābalso par izglītību — 395 908 lati, tajā skaitā kultūras mācību iestādēm – 243 186 lati.

Sēdes vadītājs. Vai par šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais ir priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija – par 600 tūkstošiem latu. Un tātad es saprotu arī, tam pārklājas deputāta Bērziņa un Tomiņa priekšlikums – pilnīgi precīzi sarēķināts līdz pēdējam santīmam – 612 653 lati. Tātad tas ir paredzēts viņu skatījumā kultūras darbinieku algu reformas uzsākšanai. Tad, kad izskatīja Budžeta un finansu komisija, vēlreiz es atkārtoju, mums vienkārši nebija seguma, lai šobrīd to iestrādātu šeit. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka algu reforma kultūras iestādēs jāsāk arī būtu ar 1.martu, un tāpēc mēs piedāvājam šobrīd nemainīt budžeta summu, bet papildināt pārejas noteikumus – Ministru kabinetam līdz 1.martam izstrādāt kultūras darbinieku algu reformu. Jo, kā jūs zināt, lai sāktu kultūras darbinieku algu reformu, mums pietiek tajā attiecīgajā mēnesī, šajos pirmajos mēnešos ar to apropriāciju, kas jau mums ir. Un tad, kad mums parādās, nu, varētu teikt, jauni avoti un mēs atgriežam kādus citus izdevumus, varam budžeta grozījumos atgriezties pie šīs situācijas. Tāpēc es aicinātu šoreiz neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumus, bet atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumu papildināšanu.

T urpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Trīs balsojumi. Pirmais... Deputāts Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es piekristu Budžeta komisijas priekšlikumiem, ja šī summa tomēr būtu precīza. Ja budžets ir tik precīzs, tad arī es piedāvāju mūsu summu ar Ministru kabineta formulējumu.

Sēdes vadītājs. Trīs balsojumi. Pirmais – deputāta Bērziņa un deputāta Tomiņa priekšlikums – darba samaksas fonds 612 653 lati. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 34, atturas — 15. Nav pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — 600 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 27, atturas — 15. Nav pieņemts.