Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-136

Rīgā 2022. gada 8. septembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par trīs mākslas priekšmetu – altārgleznas "Sv. Pētera atbrīvošana" un altārgleznas "Sv. Antonijs" un Ciborija kausa, [..] (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam kustamie kultūras pieminekļi – atsevišķi objekti – ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Objektu īpašnieks saskaņā ar Likuma 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu ar 2020. gada 8. oktobra vēstuli Nr. 08-03/4819 un 2020. gada 26. novembra vēstuli Nr. 08-09.2/5755. Objektu īpašnieks ar 2022. gada 9. marta vēstuli Nr. 02109/2022 un 2022. gada 11. marta vēstuli Nr. 02255/2022 piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2020. gada 15. oktobra sēdes protokols Nr. 04-6.6/13 7., 8. §, Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2020. gada 17. septembra sēdes protokols Nr. 04-6.6/12 9. §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kustamus mākslas priekšmetus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. panta, 2. panta otrās daļas un 14. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts "Altārglezna "Sv. Pētera atbrīvošana"" ir nozīmīgs kā 19. gs. 2. puses sakrālās glezniecības tradīcijās veidots darbs, kas atspoguļo pazīstama Lietuvas-Polijas mākslas skolas meistara rokrakstu un labi parāda laikmeta glezniecības tendences, kā arī Latvijas katoļu baznīcu gleznu kolekciju saistību ar noteiktu kultūrvēsturisko reģionu.

4.2. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.

4.3. Objekts "Altārglezna "Sv. Antonijs"" ir nozīmīgs kā raksturīgs 19. gs. 2. puses sakrālās glezniecības paraugs, pazīstama Lietuvas–Polijas mākslas skolas meistara darbs (mākslinieks Vincents Slendziņskis), kas labi parāda laikmeta glezniecības tendences un to reģionālo interpretāciju.

4.4. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.

4.5. Objekts "Ciborija kauss" ir nozīmīgs kā 18. gs. 2. puses sudrabkaļu darba paraugs, kas augstā izpildījuma kvalitātē parāda attīstības līmeni Latvijā, vēsturiskā stila attīstību un liturģisko trauku nozīmi baznīcu iekārtojuma veidošanas kontekstā.

4.6. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, dekoratīvais risinājums, izpildījuma autentiskā kvalitāte, vizuālā informācija.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

6. Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1., 2. un 14. pants, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.3. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007).

Kultūras ministrs N. Puntulis