Par lauku politiku Latvijā un Eiropā

Vakar, 23. martā, Latvijas zemkopības ministrs Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju Frīdrihu Vilhelmu Baringdorfu

Saruna galvenokārt risinājās par lauksaimniecības un lauku politikas stratēģiju Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). F.V.Baringdorfs informēja, kādas problēmas rastos, uzņemot Austrumeiropas valstis Eiropas Savienībā. Viņu interesēja, ko Latvija sagaida lauksaimniecības jomā, iestājoties ES. Augstā amatpersona atzina, ka ES kopējā lauksaimniecības politika visticamāk mainīsies — tajā tiks akcentēta nevis intensīvās lauksaimniecības attīstība, bet gan lauku un vides attīstība. Tas nozīmē, ka arī ES atbalsta politika būs citāda — ne vairs tirgus regulējoša, bet gan kā kompensācijas maksājumi lauku un vides attīstībai. Tos varētu saņemt par dažādiem lauku vides pasākumiem, tiktu ņemti vērā bioloģiskie, ekoloģiskie un sociālie kritēriji. F.V.Baringdorfs pauda viedokli, ka arī Latvijai būtu jāatbalsta šāda nostāja.

A.Kalvītis atzīmēja, ka Latvijā ik gadu samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Arī šis apstāklis varētu veicināt lauku vides turpmāko attīstību, tomēr pagaidām Latvijas sabiedrība vēl nav gatava maksāt par tīru vidi un ekoloģisku lauksaimniecības produkciju. Ministrs cer, ka turpmākajos gados, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, situācija mainīsies par labu šiem nosacījumiem.

Jāatzīmē, ka F.V.Baringdorfs būs viens no atbildīgajiem ES par "Sapard" programmas turpmāko virzību. Viņš norādīja, ka aizvien lielāks atbalsts šajā programmā jāakcentē lauku attīstības problēmu risinājumam, bioloģiskajai lauksaimniecībai, ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai. Pēc šādiem pārtikas produktiem ES ir liels pieprasījums.

A.Kalvītis atzinīgi novērtēja izteikto priekšlikumu. Izstrādājot "Sapard" programmu, šī norāde jau ņemta vērā — aptuveni 30 procenti no "Sapard" atbalsta paredzēti alternatīvai saimniekošanai. Ar laiku finansu apjoms šiem mērķiem, iespējams, palielināsies. Šobrīd Latvija vairāk domājusi tieši par lauksaimniecības modernizāciju un attīstību. "Tas ir tāpēc, ka mēs vēlamies saglabāt saviem ražotājiem iekšējo tirgu," teica zemkopības ministrs. Pēc A.Kalvīša domām, pašlaik Latvijā nav lielu produkcijas pārpalikumu. Arī turpmāk Latvija vispirms rūpēsies par vietējā tirgus apgādi. Tas gan nenozīmē, ka tādējādi netiks meklētas jaunas ārējā tirgus iespējas, gluži otrādi — to jau dara, un šis process ir neatgriezenisks vairākām lauksaimniecības nozarēm, piemēram, piena produkcijai. A.Kalvītis ir pārliecināts, ka Latvijas ražotājiem jākļūst konkurētspējīgākiem, tāpēc tiks ieguldīts gan darbs, gan līdzekļi, lai paaugstinātu pārtikas pārstrādes un saražotās produkcijas kvalitāti.

Pašreizējā ES lauksaimniecības politikas attīstība liek domāt, ka jaunās ES dalībvalstis varētu nesaņemt tirgus atbalstu, tos maksājumus, kurus saņem jau Eiropas Savienībā esošās dalībvalstis. "Uzskatu, ka tā būtu nevienlīdzīga tirgus konkurence," teica A.Kalvītis. "Kopējā tirgū nevar pastāvēt dažādas atbalsta politikas. Tām ir jābūt līdzīgām."

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"