Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 167

Rīgā 2022. gada 13. septembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 39 5. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
50. panta otro daļu un 57. panta 1.¹ daļu un
Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma
8. panta astoto daļu

Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 14. jūlija normatīvajos noteikumos Nr. 94 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu izdošanas pamatojumā skaitli un vārdus "45. panta sesto daļu" ar skaitli un vārdiem "8. panta astoto daļu".

2. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus "iestāde, kas ir nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "nozīmīga KPD iestāde" (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 1. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Noteikumos noteiktos piemērotības novērtēšanas pamatprincipus attiecībā uz valdes un padomes locekļiem ievēro tās finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras darbojas galvenokārt finanšu jomā un uz kurām attiecināmi Kredītiestāžu likuma 112.² panta vienpadsmitās daļas nosacījumi, Kredītiestāžu likuma 4.¹ pantā minētās sabiedrības, kā arī ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, uz kurām attiecināmas Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 63. panta otrās daļas prasības."

4. Izteikt 2.4. punktu šādā redakcijā:

"2.4. KPD iestāde – kredītiestāde un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014, 1. panta 2. un 5. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;".

5. Papildināt noteikumus ar 2.5., 2.6. un 2.7. punktu šādā redakcijā:

"2.5. attiecīgā iestāde – kredītiestāde un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība, izņemot nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā noteikts Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 32. pantā;

2.6. nozīmīga KPD iestāde – saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteikta cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014, 1. panta 2. un 5. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2.7. pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) terminu lietojumam."

6. Papildināt noteikumus ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Ja vien šajos noteikumos nav norādīts, ka prasības attiecas uz attiecīgajām iestādēm, KPD iestādēm vai nozīmīgām KPD iestādēm, šo noteikumu prasības attiecas uz visām tajos definētajām iestādēm."

7. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. KPD iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, nodrošina atbilstošu amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un procedūru ieviešanu visās meitas sabiedrībās, kas iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 (tālāk tekstā – konsolidācijas grupa), ņemot vērā tās valsts normatīvo aktu prasības, kurā atrodas meitas sabiedrība, kā arī uzrauga to īstenošanu, t.sk. nodrošina konsolidācijas grupas sabiedrību savstarpējo informācijas apmaiņu par personām, kurām tiek veikta piemērotības novērtēšana, ņemot vērā katras meitas sabiedrības organizatorisko struktūru un darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī uz to attiecināmos normatīvos aktus. KPD iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, un konsolidācijas grupā ietilpstošās meitas sabiedrības nodrošina attiecīgo grupas līmeņa politiku ieviešanu arī tādās to meitas sabiedrībās, kuras veic uzņēmējdarbību ārvalstī vai kurām nav saistoši tiesību akti, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, prasības, ņemot vērā Kredītiestāžu likuma 50.⁹ panta otrās daļas prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu."

8. Svītrot 5. punktā vārdus "un krājaizdevu sabiedrības" un "un krājaizdevu sabiedrību".

9. Aizstāt 9. punktā vārdus un skaitli "šo noteikumu 1. pielikumā" ar tekstu "Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādņu "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (EBA/GL/2021/06; ESMA35-36-2319) (tālāk tekstā – Pamatnostādnes) 89. punktā".

10. Izteikt 17.2. punktu šādā redakcijā:

"17.2. izvirzot amatam jaunu padomes vai valdes locekli, tostarp būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas procesa ietvaros. Šo novērtējumu attiecina tikai uz jaunievēlētajiem locekļiem."

11. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Iestāde, lai novērtētu padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, var izmantot Pamatnostādņu I pielikuma veidni."

12. Papildināt noteikumus ar 22.5. punktu šādā redakcijā:

"22.5. ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

22.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu vai pārraudzības mehānismus, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs, uzraudzības dialogā vai saistībā ar piemērotām sankcijām),

22.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības iestāde ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus,

22.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai biznesa modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks."

13. Papildināt noteikumus ar 23.5. punktu šādā redakcijā:

"23.5. ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

23.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu vai pārraudzības mehānismus, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs, uzraudzības dialogā vai saistībā ar piemērotām sankcijām),

23.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības iestāde ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus,

23.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbības modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks."

14. Aizstāt 24. punktā vārdus un skaitļus "šo noteikumu 22.1., 22.3., 23.2. vai 23.3. punktā" ar vārdiem un skaitļiem "šo noteikumu 22.1., 22.3., 22.5., 23.2., 23.3. vai 23.5. punktā".

15. Papildināt noteikumus ar 25.¹, 25.² un 25.³ punktu šādā redakcijā:

"25.¹ Iestāde, nodrošinot pastāvīgu valdes un padomes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 7. punktā noteiktajam, ņem vērā katras personas individuālo vai kolektīvo sniegumu, kā arī attiecīgos notikumus, kuru rezultātā nepieciešams veikt atkārtotu novērtēšanu.

25.² Izvērtējot valdes un padomes locekļu individuālo vai kolektīvo sniegumu, padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, īpaši vērtē:

25.²1. valdes un padomes darba procesu efektivitāti, tostarp informācijas apmaiņas efektivitāti un vadības struktūrai paredzēto pārskatu sniegšanas kārtību, ņemot vērā iekšējās kontroles funkcijas sniegtos ziņojumus un ierosinātos turpmākos pasākumus vai ieteikumus;

25.²2. iestādes efektīvu un piesardzīgu pārvaldību, tostarp to, vai valdes un padomes locekļi ir rīkojušies iestādes interesēs, vienlaikus nodrošinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību ievērošanu;

25.²3. valdes un padomes sēžu skaita atbilstību, dalības pakāpes, veltītā laika un iesaistes sēžu norisē intensitātes atbilstību;

25.²4. konstatētos trūkumus attiecībā uz individuālo un kolektīvo piemērotību, ņemot vērā iestādes biznesa modeli, riska stratēģiju un tās izmaiņas;

25.²5. valdes un padomes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, tostarp prasību, ka lēmumu pieņemšanā nedominē viena persona vai neliela personu grupa, un vadības struktūras locekļu atbilstību interešu konflikta novēršanas politikai;

25.²6. valdes un padomes sastāva atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

25.²7. notikumus, kas var būtiski ietekmēt valdes un padomes locekļu individuālo vai kolektīvo piemērotību, tostarp notikumus saistībā ar izmaiņām iestādes biznesa modelī vai stratēģijā vai būtiskām strukturālām izmaiņām iestādē vai konsolidācijas grupā;

25.²8. pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma un proliferācijas finansēšana vai citi finanšu noziegumi vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, tostarp pēc šādiem konstatējumiem, ko izdarījuši iekšējie vai ārējie auditori vai Komisija, vai cita kompetentā iestāde attiecībā uz iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas kontroles sistēmu un tās piemērotību.

25.³ Izvērtējot šo noteikumu 25.² punktā norādīto, iestāde analizē visu savā rīcībā esošo informāciju, kā arī ņem vērā valdes vai padomes loceklim iestādē un attiecīgā gadījumā arī grupā uzticētos pienākumus un ziņošanas kārtību, lai noteiktu, vai uz vienu vai vairākiem atbildīgajiem valdes vai padomes locekļiem ir jāattiecina kāds būtisks fakts vai konstatējums par to, ka nepastāv saikne starp to individuālo lomu un pienākumiem vadības struktūrā un minētajiem konstatējumiem. Šajā aspektā uzticētos pienākumus nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos dokumentus, tostarp pārvaldības politikas un procedūras, kas nosaka atbildības jomas un ziņošanas kārtību, pieejamo piemērotības novērtējumu un sniegto papildu informāciju, darba pienākumu aprakstus, kā arī valdes, padomes un komiteju sēžu protokolus."

16. Papildināt noteikumus ar 28.5. punktu šādā redakcijā:

"28.5. ja ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

28.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu vai pārraudzības mehānismus, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs, uzraudzības dialogā vai saistībā ar piemērotām sankcijām),

28.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības iestāde ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus,

28.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai biznesa modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks."

17. Aizstāt 30. punktā vārdus "Licencēšanas normatīvajos noteikumos" ar vārdiem "Komisijas normatīvajos noteikumos par kārtību, kādā iesniedzama informācija un dokumenti iestāžu amatpersonu piemērotības novērtēšanai".

18. Papildināt 46.1.1. punktu aiz vārda "augļošanu" ar vārdu "korupciju".

19. Izteikt 46.1.3. punktu šādā redakcijā:

"46.1.3. par pārkāpumiem nodokļu jomā, kas izdarīti tieši vai netieši, tostarp, izmantojot nelikumīgas vai aizliegtas dividenžu izmaksas apiešanas shēmas,".

20. Izteikt 46.2. un 46.3. punktu šādā redakcijā:

"46.2. citi iepriekš veiktie vai pašreiz konstatētie pārkāpumi vai piemērotie pasākumi, ko piemērojusi jebkura uzraugošā vai profesionālā institūcija saistībā ar tādu noteikumu pārkāpumiem, kas reglamentē darbības iestāžu vai apdrošināšanas jomā vai kādā šo noteikumu 46.1. punktā minētajā jomā;

46.3. uzsāktas vai notikušas izmeklēšanas darbības vai piemērotie pasākumi, ko par saistošo noteikumu neievērošanu īsteno jebkura cita tiesībsargājošā, uzraugošā vai profesionālā iestāde (organizācija). Iestāde ņem vērā arī citu būtisku, ticamu un no drošiem avotiem iegūtu informāciju (piemēram, trauksmes celšanas procedūru ietvaros), kas var ietekmēt amatpersonas reputāciju."

21. Aizstāt 3.2. nodaļas tekstā vārdus, saīsinājumu un skaitļus "Regulas Nr. 575/2013 iestāde" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "attiecīgā iestāde" (attiecīgā locījumā).

22. Izteikt 50. punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Padomes loceklis, kurš atzīts par neatkarīgu saskaņā ar Pamatnostādņu 89. punktā noteiktajiem kritērijiem, nav vienlaikus uzskatāms par spējīgu rīkoties neatkarīgi, ja tas neatbilst šo noteikumu 51. punktā minētajiem kritērijiem."

23. Papildināt 55. punktu aiz vārdiem "cita amata veicējs (darbinieks) iestādē" ar vārdiem "vai jebkurā citā saistītā sabiedrībā vai uzņēmumā".

24. Izteikt 56. punktu šādā redakcijā:

"56. Attiecīgā iestāde ņem vērā, ka neatkarīgu padomes locekļu iecelšana padomē ir uzskatāma par labu pārvaldības praksi, un izvērtē iespēju nodrošināt padomē vismaz vienu neatkarīgu padomes locekli, kas pilda uzraudzības funkcijas."

25. Papildināt noteikumus ar 56.¹ un 56.² punktu šādā redakcijā:

"56.¹ Nozīmīga KPD iestāde nodrošina pietiekama neatkarīgu padomes locekļu skaita iecelšanu padomē, lai izpildītu vismaz Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos noteiktās prasības par komitejas locekļu sastāvu.

56.² Novērtējot padomes locekļu neatkarības statusu, izmanto Pamatnostādņu 89. punktā noteiktos kritērijus. Tas, ka uz padomes locekli attiecas viens vai vairāki Pamatnostādņu 89. punktā minētie kritēriji, automātiski nenozīmē, ka padomes loceklis nav neatkarīgs, tomēr iestādei ir jāspēj pamatot iemeslus, kāpēc situācija neietekmē padomes locekļa spēju izdarīt objektīvus un izsvērtus spriedumus un pieņemt neatkarīgus lēmumus."

26. Izteikt 57. punktu šādā redakcijā:

"57. Ja attiecīgās iestādes padomes loceklis vienlaikus ir tās akcionārs vai klients un šīs personas līdzdalība kapitālā vai ar to kā ar klientu noslēgto darījumu kopsumma nepārsniedz apmēru, kas radītu pamatu būtiskam interešu konfliktam, šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību neatkarības kritērijiem, ciktāl tas nav pretrunā ar Pamatnostādņu 89. punktā minētajiem kritērijiem. Attiecīgās iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā attiecībā uz amatpersonām ņem vērā šajā punktā norādītās situācijas."

27. Izteikt 65.4. punktu šādā redakcijā:

"65.4. risku pārvaldīšanu (galveno risku veidu apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību, kontroli un samazināšanu, tostarp vides, sociālajiem un pārvaldības (environmental, social and governance) riskiem un riska faktoriem);".

28. Papildināt noteikumus ar 65.8. punktu šādā redakcijā:

"65.8. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām."

29. Papildināt noteikumus ar 67.¹ punktu šādā redakcijā:

"67.¹ Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās amatpersonas ir ar labām zināšanām, prasmēm un atbilstīgu pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska noteikšanas un novērtēšanas jomā, tostarp iestādes politikas, kontroles un procedūru jomā, kā arī ar izpratni par to, cik lielā mērā iestādes biznesa modelis to pakļauj noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam."

30. Aizstāt 68. punktā skaitli un vārdu "2. pielikumā" ar vārdu "pielikumā".

31. Izteikt 80.3. punktu šādā redakcijā:

"80.3. galvenās kompetences finanšu jomā, t.sk. par finanšu un kapitāla tirgiem, maksātspējas aspektiem, iestādes darbībā izmantotajiem iekšējiem modeļiem, vides, sociālajiem un pārvaldības (environmental, social and governance) riskiem un riska faktoriem;".

32. Papildināt noteikumus ar 80.¹ un 80.² punktu šādā redakcijā:

"80.¹ Novērtējot atsevišķa vadības struktūras locekļa piemērotību, iestāde tajā pašā laikā novērtē vadības struktūras kolektīvo piemērotību, kā arī to, vai specializēto komiteju sastāvs kopumā ir atbilstošs. Atsevišķi izvērtē, kādas zināšanas, iemaņas un pieredzi persona sniedz vadības struktūras kolektīvajai piemērotībai un vai vadības struktūras kopējais sastāvs atspoguļo pietiekami plašu zināšanu, iemaņu un pieredzes klāstu, lai izprastu iestādes darbības un galvenos riskus.

80.² Novērtējot kolektīvo piemērotību, iestāde novērtē, vai iestādes valde un padome ar saviem lēmumiem ir apliecinājusi pietiekamu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un to, kā tas ietekmē iestādes darbības, un ir pierādījusi šā riska pienācīgu pārvaldību, tostarp, vajadzības gadījumā īstenojot koriģējošus pasākumus."

33. Izteikt 4. nodaļu šādā redakcijā:

81. Iestāde izstrādā, dokumentē un realizē politiku dažādības (diversity) īstenošanai padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā iestādes padomes un valdes locekļus, tiek veicināta viedokļu, pieredzes un kompetenču daudzveidība iestādes padomes un valdes ikdienas darbībā. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka tās vadības struktūrās tiek ievērota visu dzimumu pienācīga pārstāvība, kā arī ievēro vienlīdzīgu iespēju principu tās vadības struktūras locekļu atlasē.

82. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka padomes un valdes locekļu dažādība tiek īstenota vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:

82.1. izglītību un profesionālo pieredzi;

82.2. dzimumu;

82.3. vecumu;

82.4. ģeogrāfisko izcelsmes vietu atsevišķiem padomes un valdes locekļiem, ja iestāde ir starptautiski aktīva sabiedrība un šāds kritērijs nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

83. Nozīmīga KPD iestāde nodrošina savā dažādības politikā kvantitatīva mērķa ieviešanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes sastāvā. Nozīmīgas KPD iestādes izvirzīšanas komiteja lemj par politikām un procedūrām, kas ietver plānoto iestādes rīcību un pasākumus, lai nodrošinātu kvantitatīvā mērķa sasniegšanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes struktūrās, kā arī par papildu pasākumiem, ja izvirzīšanas komiteja konstatē, ka paredzētajā laika periodā iepriekš noteiktie mērķi nav sasniegti.

84. Nozīmīga KPD iestāde, sagatavojot gada pārskatu par vadības struktūras sastāvu, dokumentē atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Ja nav sasniegti dažādības politikas mērķi vai izpildīti uzdevumi, nozīmīga KPD iestāde dokumentē iemeslus un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu šo mērķu un uzdevumu izpildi.

85. Iestādes dažādības politika var paredzēt darbinieku pārstāvniecību padomes vai valdes struktūrās, kas nodrošina papildu praktisko zināšanu un pieredzes apmaiņu iestādes ikdienas pārvaldībā.

85.¹ Iestāde nodrošina, ka dažādības politikā noteiktie mērķi tiek ņemti vērtā, ieceļot amatā jaunu padomes vai valdes locekli, kā arī paaugstinot amatā par iestādes padomes vai valdes locekli citu iestādes darbinieku, un paredz pēc būtības vienādus un kādu dzimumu nediskriminējošus nosacījumus un iespējas visiem jaunajiem amata kandidātiem.

85.² Nosakot dažādības politikas mērķus, iestāde ņem vērā dažādības salīdzinošās vērtēšanas rezultātus, ko publicējusi Komisija, Eiropas Banku iestāde vai citas attiecīgās starptautiskās organizācijas."

34. Papildināt 86. punktu aiz vārdiem "amatpersonu izpratni par" ar vārdiem "iestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām".

35. Aizstāt 109. punktā vārdus "Licencēšanas normatīvo noteikumu prasībām" ar vārdiem "Komisijas normatīvajos noteikumos noteikto kārtību, kādā iesniedzama informācija un dokumenti iestāžu amatpersonu piemērotības novērtēšanai".

36. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem šādā redakcijā:

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnēm "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (Joint ESMA and EBA Guidelines on the assessment of the suitability of members of the management body and key function holders (EBA/GL/2021/06;ESMA35-36-2319))."

37. Svītrot noteikumu 1. pielikumu, attiecīgi mainot noteikumu 2. pielikuma numerāciju un izsakot to šādā redakcijā:

"Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
14.07.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 94

Padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumi, kas noteikti Kredītiestāžu likuma 26.¹ pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. pantā, attiecas uz nozīmīgām KPD iestādēm.

Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešās daļas 1. punkts un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešās daļas 1. punkts paredz, ka par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatītas padomes vai valdes locekļa amata vietas vienas konsolidācijas grupas ietvaros.

Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta otrās daļas un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta otrās daļas prasības ir jāuztver kā atsevišķas prasības no abu minēto likumu attiecīgā panta trešās daļas prasībām. Respektīvi, padomes un valdes loceklis vienlaikus drīkst ieņemt tikai vienu no Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta otrās daļas 1. vai 2. punktā vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētajām amata vietu kombinācijām. Gan grupas ietvaros, gan atsevišķi sabiedrību, kurās kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, ietvaros valdes locekļa amata vietas skaita atsevišķi no padomes locekļa amata vietām.

Veicot padomes un valdes locekļa amata vietu uzskaiti, Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā ietvertos nosacījumus piemēro atsevišķi, kā norādīts attēlā "Padomes vai valdes locekļa amata vietu uzskaites nosacījumi".

Attēls. Padomes vai valdes locekļa amata vietu uzskaites nosacījumi

Ja persona ir padomes vai valdes loceklis jebkurā sabiedrībā A līdz E, kā redzams attēlā, tad kopā tās tiek skaitītas kā divas, nevis viena padomes vai valdes locekļa amata vieta, jo Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešās daļas 1. punktā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešās daļas 1. punktā minētās sabiedrības skaita atsevišķi no abu minēto likumu attiecīgā panta trešās daļas 3. punktā minētajām sabiedrībām (A+B+C ir viena amata vieta, un D+E ir otra amata vieta). Pat ja persona ir valdes vai padomes loceklis sabiedrībā A un tikai sabiedrībā D, tad arī šādā gadījumā kopā tās tiek skaitītas kā divas atsevišķas padomes vai valdes locekļa amata vietas neatkarīgi no sabiedrību, kurās kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība un kurās persona ieņem valdes vai padomes locekļa amata vietu, skaita. Taču, ja persona ir padomes vai valdes loceklis sabiedrībā A, B un C, kas pēc būtības atbilst Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešās daļas 1. punkta vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešās daļas 1. punkta nosacījumiem, tad šādi valdes vai padomes locekļa amati tiek uzskatīti par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu, bet, ja persona ir valdes loceklis sabiedrībā A un padomes loceklis sabiedrībā B vai C, tad tās tiek uzskatītas par divām amata vietām.

Par vienu padomes vai valdes locekļa amata vietu tiek uzskatīta arī padomes vai valdes locekļa amata vieta sabiedrībās, kuras atbilst Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešās daļas 2. punktā vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešās daļas 2. punktā noteiktajam. Šādā gadījumā amata vietu uzskaite ir identiska ar Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešās daļas 3. punkta vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešās daļas 3. punkta nosacījumiem.

Ja persona ieņem vairākas amata vietas, kas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta trešo daļu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta trešo daļu ir uzskatāmas par vienu amata vietu, tad šī viena amata vieta ir klasificējama kā valdes locekļa amata vieta, ja vismaz viena no vairākām amata vietām ir valdes locekļa amata vieta.

Neatkarīgi no Kredītiestāžu likuma 26.¹ panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta prasību piemērošanas kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir vienlaikus jāizpilda šo noteikumu 3.4. nodaļas prasības par padomes un valdes locekļu spēju veltīt pietiekamu laiku savu pienākumu izpildei."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile