Ministru kabineta noteikumi nr. 6
Rīgā 1995.gada 5. janvārī (prot. nr. 2, 3.§)
Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju
Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā
1. Valsts uzraudzību pār apdrošināšanas darbību (tālāk tekstā — "apdrošināšanas uzraudzība") veic Finansu ministrijas pārraudzībā izveidota patstāvīga Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (tālāk tekstā — "inspekcija"), kas darbojas saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu", šiem noteikumiem un finansu ministra apstiprinātu nolikumu.
2. Inspekcija ir juridiska persona, un tai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance, zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un inspekcijas pilnu nosaukumu, kā arī cita atribūtika, norēķinu konts un citi konti bankās.
3. Inspekcijas darbība tiek finansēta no apdrošināšanas sabiedrību kopējo saņemto prēmiju atskaitījumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Šos atskaitījumus ieskaita apdrošinātāja izdevumos.
4. Inspekciju vada priekšnieks, kuru pēc finansu ministra ieteikuma ieceļ amatā Ministru kabinets.
5. Inspekcija var izveidot konsultatīvu institūciju — padomi, kuras kompetencē ir ieteikumu izstrādāšana apdrošināšanas uzraudzības jomā. Par padomes locekļiem var iecelt personas, kurām ir pieredze uzņēmējdarbībā un zināšanas apdrošināšanas jomā. Padomes locekļus pēc inspekcijas priekšnieka ieteikuma apstiprina finansu ministrs.
6. Inspekcija izveido:
6.1. apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisiju, kas lemj par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apdrošināšanas operāciju veikšanai;
6.2. apdrošināšanas starpnieku licencēšanas komisiju, kas lemj par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai.
7. Inspekcijas uzdevums ir nodrošināt apdrošinājuma ņēmēju (tālāk tekstā — "apdrošināto") likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.
8. Inspekcija pārrauga apdrošinātāju darbību. Tā ir tiesīga pārbaudīt visu attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības darbību (iepazīties ar sabiedrības grāmatvedības uzskaiti un dokumentiem, pārbaudīt kasi un vērtspapīrus), kā arī izskatīt iesniegumus par apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku darbu.
9. Inspekcijai ir šādas tiesības:
9.1. izsniegt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas operāciju veikšanai;
9.2. apturēt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbību;
9.3. anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci);
9.4. izsniegt atļauju noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanai citam apdrošinātājam;
9.5. pieņemt lēmumu par apdrošinātāja darbības pilnu revīziju un iecelt revīzijas komisiju tās veikšanai;
9.6. aizliegt apdrošinātājam turpināt piedalīties uzņēmējsabiedrībās, ja šāda līdzdalība kaitē apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei;
9.7. pieprasīt apdrošinātājam izdarīt izmaiņas noteiktajās tarifa likmēs;
9.8. ierosināt sasaukt apdrošināšanas akciju sabiedrības padomes sēdi vai akcionāru pilnsapulci (savstarpējās apdrošināšanas biedrības biedru kopsapulci) un noteikt, kādi jautājumi ir jāizskata;
9.9. pieprasīt apdrošinātājam iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;
9.10. iesniegt apdrošinātājam ieteikumus par peļņas sadali;
9.11. iesniegt tiesai prasību par apdrošinātāja atzīšanu par maksātnespējīgu;
9.12. izsniegt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai;
9.13. anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai.
10. Šo noteikumu 9.1. — 9.11.apakšpunktā minētās tiesības ir tikai apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisijai.
Šo noteikumu 9.12. un 9.13.apakšpunktā minētās tiesības ir tikai apdrošināšanas starpnieku licencēšanas komisijai.
11. Šo noteikumu 9.7. — 9.11.apakšpunktā minētās tiesības izmantot un pieņemt lēmumus apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisija var, ja:
11.1. apdrošinātāja maksātspējas norma ir nepietiekama;
11.2. apdrošinātājs nespēj izpildīt apdrošināšanas līgumos paredzētās saistības;
11.3. apdrošinātājs nokļuvis finansiālās grūtībās (tā rīcībā esošais kapitāls, kas tieši nav saistīts ar apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi, ir mazāks par to kapitālu, kādam apdrošinātāja rīcībā ir jābūt saskaņā ar aprēķināto maksātspējas normu).
12. Inspekcija īsteno apdrošināšanas sabiedrību licencēšanas komisijas pieņemtos lēmumus apdrošināšanas uzraudzības jomā, sagatavo sēdēs izskatāmos jautājumus un izstrādā padomes lēmumu projektus.
13. Neatkarīgi no apdrošinātāja iesniegtajiem pārskatiem (bet ne retāk kā reizi četros gados) inspekcijai ir jāveic apdrošinātāja darbības pilna revīzija.
14. Veicot apdrošinātāja darbības pārbaudi, inspekcijai ir tiesības pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no auditorfirmām un bankām, kā arī no citām iestādēm un organizācijām.
15. Inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs piedalīties bez balsstiesībām apdrošinātāja pārvaldes institūciju sēdēs.
16. Inspekcija ir valsts civiliestāde, un tās darbiniekiem ir valsts civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) statuss.
17. Inspekcijas darbinieki nedrīkst izpaust savu pienākumu pildīšanas gaitā uzzinātos komercnoslēpumus.
18. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus par apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku darbību inspekcija izskata saskaņā ar likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 8.pantu.
Ieinteresētās personas ir tiesīgas inspekcijas atzinumu pārsūdzēt tiesā.
19. Inspekcija un apdrošinātāji kopīgi izveido fondu apdrošināto interešu aizsardzībai, nosaka tā dibināšanas kārtību, struktūru un darbību. Šī fonda darbā jāpiedalās visiem vietējiem apdrošinātājiem.
Ja apdrošināto interešu aizsardzības fonds divu mēnešu laikā no tā darbības uzsākšanas dienas nav pieņēmis lēmumu par kārtību, kādā izdarāmi maksājumi fondā un izmaksājamas apdrošināšanas atlīdzības, inspekcija izstrādā šīs kārtības projektu un iesniedz to finansu ministram apstiprināšanai.
Pārejas jautājumi
20. Finansu ministrijai:
20.1. līdz 1995.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai priekšlikumus par inspekcijas finansēšanas kārtību;
20.2. līdz 1995.gada 1.jūnijam pabeigt inspekcijas izveidošanu.
Ministru prezidents M.Gailis
Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs