Ministru kabineta noteikumi nr. 8

 Rīgā 1995.gada 5. janvārī (prot. nr. 2, 4.§)

Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

Izdarīt likumā "Par apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3/4) šādus grozījumus:

1. Papildināt nodaļu "Likumā lietotie termini" ar šāda satura tekstu:

"ATBILDĪBAS LIMITS ir maksimāli izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos.".

2. Aizstāt likuma tekstā vārdus "Valsts apdrošināšanas uzraudzība" ar vārdiem "Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija".

3. Izteikt 8.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Apdrošinātājam ir tiesības paaugstināt apdrošināšanas prēmiju, ja pēc līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmēja darbības (vai bezdarbības) dēļ palielinās apdrošināšanas risks.".

4. Izteikt 9.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Apdrošināšanas atlīdzība mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.

Ja apdrošināšanas objektu ir apdrošinājuši vairāki apdrošinātāji, viņi var apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt proporcionāli apdrošinājuma summām, bet kopējā atlīdzības summa mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.

Apdrošināšanas atlīdzība brīvprātīgajā apdrošināšanā jāizmaksā neatkarīgi no obligātajā apdrošināšanā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, bet šī atlīdzības summa mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.".

5. Izteikt 10.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, jāpaziņo apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos;".

6. Izteikt 11.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) novērtēt zaudējumus par mazāku summu nekā tā, kura apdrošinātajam pienākas saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, bet šī summa mantas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos nedrīkst būt lielāka par zaudējumiem, kurus cietis apdrošinājuma ņēmējs.".

7. Izteikt 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Apdrošinātāja kapitāla ieguldījumi

Apdrošinātāja pamatkapitāla, rezerves kapitāla un speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla ieguldījumiem jābūt drošiem, daudzveidīgiem un likvīdiem, lai tie nodrošinātu sabiedrības finansiālo stabilitāti un garantētu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.

Speciālo (tehnisko) rezervju kapitālā ieskaita:

1) vērtspapīrus, kurus izlaidusi vai garantējusi Latvijas Valdība, Latvijas Banka vai pašvaldība;

2) apdrošinātāja līdzekļus banku depozītos;

3) nekustamo īpašumu;

4) biržās iegādātos vērtspapīrus;

5) uzņēmējsabiedrību akcijas, obligācijas, daļas, pajas;

6) hipotēku aizdevumus;

7) līdzekļus apdrošinātāja kontā kredītiestādē;

8) naudu.

Ieguldījums vienā uzņēmējsabiedrībā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla lieluma, bet kopējie ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no minētā kapitāla.

Nekustamā īpašuma iegādei apdrošinātājs nedrīkst izlietot vairāk par 25 procentiem no speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla.

Apdrošinātājs nedrīkst izsniegt kredītu, aizdevumu, galvojumu, kā arī citu līdzīgu saistību rezultātā uzņemties atbildību, ja viena darījuma summa pārsniedz 10 procentus no apdrošinātāja apmaksātā pamatkapitāla. Kopējā minēto darījumu summa nedrīkst pārsniegt 30 procentus no apdrošinātāja apmaksātā pamatkapitāla.

18.pants. Apdrošinātāja maksātspējas norma un garantijas fonds

Apdrošinātāja maksātspējas norma ir noteiktā kārtībā aprēķināts lielums, kuru izmanto apdrošinātāja finansiālā stāvokļa novērtēšanai. Maksātspējas normas lielumu un aprēķināšanas kārtību nosaka Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija. Apdrošinātāja rīcībā pastāvīgi jābūt kapitālam, kas atbilst maksātspējas normai.

Apdrošinātāja garantijas fondu veido viena trešdaļa no apdrošinātāja aprēķinātās maksātspējas normas, un tas nevar būt mazāks par noteikto garantijas fonda minimālo lielumu. Garantijas fonda minimālo lielumu nosaka Finansu ministrija.".

8. Papildināt 20.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

" Ja tiek noslēgts vairāk nekā viens apdrošināšanas līgums un, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, jāizmaksā atlīdzība par visiem minētajiem līgumiem, kopējais risks, neizdarot pārapdrošināšanu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošinātāja pamatkapitāla un rezerves kapitāla.".

9. Izteikt 22.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Apdrošinātāja gada pārskats jāpārbauda zvērinātam revidentam un pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jāiesniedz Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.".

10. Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ne retāk kā reizi četros gados jāveic apdrošinātāja darbības pilna revīzija.".

11. Aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdus "— bankas kvīts, kas apstiprina vismaz 25 procentu pamatkapitāla iemaksu, kura nedrīkst būt mazāka par 3 miljoniem rubļu;" ar vārdiem "— bankas kvīts, kas apstiprina 100 procentu dibināšanas pamatkapitāla iemaksu, kura nedrīkst būt mazāka par 100 tūkstošiem latu;".

12. Papildināt 24.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"Pamatkapitālu nedrīkst izmantot darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu segšanai.".

13. Izteikt 28.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Maksājumi apdrošināto interešu aizsardzības fondā izdarāmi katru ceturksni Finansu ministrijas noteiktajā apmērā un kārtībā un ieskaitāmi apdrošinātāja izdevumos.".

14. Papildināt 28.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Fonds neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību par kredītu, dažādu finansiālo zaudējumu un galvojumu apdrošināšanu, kā arī gadījumos, ja apdrošinātāja maksātnespēja iestājusies apdrošinātāja nelikumīgas darbības rezultātā vai apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona.

Apdrošināto interešu aizsardzības fonda statūtus apstiprina Finansu ministrija. Uzraudzību pār fonda darbību veic Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.".

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs