• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tiesiskumu uzņēmējdarbībā un tā ietekmi uz ekonomisko noziedzību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.03.2000., Nr. 109/110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3358

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aspazija un Eiropas kultūra

Vēl šajā numurā

24.03.2000., Nr. 109/110

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tiesiskumu uzņēmējdarbībā un tā ietekmi uz ekonomisko noziedzību

Prof., Dr. habil. iur. Osvalds Joksts, — "Latvijas Vēstnesim"

Nesen Saeimā izskatītais Komerclikuma projekts 2.lasījumā — cerībā, ka tas visdrīzākajā laikā tiks pieņemts kopumā, — vieš optimismu, ka vismaz daļēji tuvākajos gados varētu izdoties pilnveidot uzņēmējdarbības tiesisko nodrošinājumu valstī.

Vienlaikus jāatzīmē, ka likumdošanas sakārtošana ļautu lielā mērā būtiski ietekmēt arī ekonomiskās noziedzības izplatīšanās samazināšanu, šīs noziedzības mazpazīstamo formu izskaušanu.

Tāpat jāpiezīmē, ka nedrīkst izslēgt no šo problēmu kopsakarībām arī politisko situāciju valstī — kā šī politiskā situācija iespaido ekonomiku, kas savukārt ir par pamatu pieņemamai vai arī nepieņemamai sociālai uzvedībai iedzīvotāju vidū.

Uz šī fona arī jāanalizē ekonomiskās noziedzības problēma, kas savukārt akumulē sevī četrus galvenos virzienus: noziegumi, kas saistās ar korupciju; noziegumi, kas skar nodokļu nemaksāšanu; noziegumi, kas balstīti uz ārzemju investīcijām, un noziegumi, kas saistās ar pilsoņu krāpšanu.

Viss ekonomiskās uzvedības spektrs ir saistīts ar darbībām, kas vērstas uz peļņas ieguvi, bet, izmantojot uzņēmējdarbību regulējošos faktorus valstī, šādām darbībām paveras ārkārtīgi plašas iespējas, kas savukārt veido augsni ne tikai civiltiesiskiem strīdiem, bet arī krimināli sodāmām darbībām. Respektīvi, izmantojot nepilnības likumdošanā, attiecīgo valsts institūciju kontroles trūkumu, nepietiekamo labi sagatavotu speciālistu skaitu, kas nodarbojas ar ekonomisko noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī citiem faktoriem valstī, izmantojot uzņēmējdarbības dažādās tās organizatoriski tiesiskās formas, noziedzīgā pasaule veiksmīgi iedzīvojas.

Problēmas, kas izraisa ekonomiskās noziedzības tendences, kā jau iepriekš nedaudz minēts, ir cieši saistītas ar uzņēmējdarbību, kad, dibinot fiktīvas saimniekošanas formas, arī "apejot" likumdošanu, statūtus un citus normatīvos aktus, tiek apkrāpti ne tikai, piemēram, noguldītāji, bet arī citas fiziskās un juridiskās personas, un valsts kopumā. Tādēļ vēl pamatīgāk jāanalizē šo problēmu cēloņi, jāmeklē ceļi, kā ierobežot prettiesiskās darbības saimnieciskajā apritē.

Ja vairāk vai mazāk ir skaidrība par korupcijas apkarošanu un nodokļu nemaksāšanu, tad pavisam neskaidra ir situācija, kas saistīta ar starptautiskām investīcijām. Protams, klasiskā variantā šī investīciju politika ir ekonomiskās augšupejas pamatā, ja tā tiek bāzēta uz normālu investīciju izlietošanu, pamatojoties uz attiecīgām programmām, starpvalstu līgumiem utt. Taču investīciju politika ir jārisina, pirmām kārtām bāzējoties uz savas valsts attiecīgiem likumdošanas aktiem, kā arī respektējot investorvalsts likumdošanu. Tātad šeit notiek nacionālo interešu un starptautiskā rakstura interešu savienojums.

Investīciju attiecības starptautiski tiesiskajā aspektā pamatos regulē divpusēji līgumi jeb vienošanās, kur par pamatu ir ārzemju investīciju pielietojuma nodrošinājums un to aizsardzība. Runājot par daudzpusējiem sakariem investīciju jomā, jāatceras, ka šos jautājumus regulē, pirmkārt, 1965.gada Vašingtonas konvencija par investīcijas strīdu atrisināšanu un, otrkārt, 1985.gada Seulas konvencija par investīciju apdrošināšanu.

Vērā ņemams ir fakts, ka uzņēmēji ar lielu interesi vēlas iekļauties tādā uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar ārzemju partneriem.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu šādi darījumi var notikt dažādās formās (starpvalstu līgumi, barterdarījumi), taču, slēdzot līgumus, neapšaubāmi uzņēmējiem ir jāņem vērā, ka šajos līgumos vienlaikus ar civiltiesiskām attiecībām var parādīties arī cita rakstura tiesību normas, kas raksturīgas gan citām valstīm vispār, gan arī konkrētās ārzemju firmas darbības reglamentējošos dokumentos. Ja tas netiek ņemts vērā vai arī apzināti tiek ignorēts, tādā gadījumā parādās "šaurās vietas", kur kriminālstruktūrām ir iespēja "iespiesties ar saviem taustekļiem" un netraucēti turpināt noziedzīgo darbību.

Jāuzsver, ka šajos gadījumos viens no neatrisinātiem jautājumiem ir tas, ka nav attiecīgo tiesisko normu par atbildību, kas rodas no tiesiskiem darījumiem, veicot starptautiska rakstura uzņēmējdarbību. Tādēļ nākotnē jāizstrādā tādi likumdošanas akti, kas būtu saistīti ar ievērojamu soda sankciju maksāšanu personām, kas slēdz šādus līgumus ar prettiesiska rakstura iestrādnēm tajos. To pašu varētu attiecināt arī uz kriminālatbildības pastiprināšanu par šāda rakstura darbībām, kuras jau robežojas ar liela krāpnieciska rakstura apjomiem.

Jāpiebilst, ka daudzas Eiropas valstis iet šo ceļu. Tā, piemēram, Vācijā par importa un eksporta operāciju likumdošanas pārkāpumiem personām tiek uzlikts naudas sods 500 tūkstošu Vācijas marku vai arī piemērota kriminālatbildība līdz trim gadiem cietumsoda.

Izskatāmās problēmas kontekstā un attiecībā uz investīcijām uzņēmējdarbībā, jāuzsver tā saucamais brīvo ekonomisko zonu faktors, par ko joprojām daudz tiek diskutēts. Lai jautājums kļūtu skaidrāks, jāatzīmē, ka brīvo ekonomisko zonu būtība ir saistīta ar precīzi norobežotu teritoriju — ar specifiskiem muitas un tirdzniecības režīmiem, brīvu kapitāla kustību, preču un darbaspēka atvieglotu izmantošanu. Šeit dominē vispārējā rakstura principi: netiek veidotas muitas nodevas; tiek atvieglota nodokļu politika; tiek pieļauta brīva valūtas apmaiņa; lieto garantijas nekonfiscēt ārzemju īpašumus.

Kā rāda pasaules prakse, brīvo ekonomisko zonu darbība vispirms ir saistīta ar specializāciju, kas skar tekstilpreces un elektrotehnisko izstrādājumu ražošanu. Taču šo brīvo ekonomisko zonu faktoru pašreiz visai labi var izmantot arī kriminālnoziegumu kontekstā, jo nav attiecīgo likumdošanas aktu, kas regulētu brīvo ekonomisko zonu darbību, to tiesiskos pamatus. Tādēļ bieži vien, izmantojot šādu situāciju, uz atsevišķām teritorijām var tikt attiecināti it kā šie atvieglinājumi, garantijas un privilēģijas, kas būtu raksturīgi brīvo ekonomisko zonu režīmiem.

Krāpnieciska rakstura darbības, kā jau iepriekš minēju, ir saistītas ar to, ka visai ievērojamu vietu ieņem cilvēku krāpšana, izmantojot dažādas uzņēmējdarbības formas un nespēja juridiskām personām (uzņēmējsabiedrībām) norēķināties ar klientiem, kuri uzticējās, ieguldot dažādās komercstruktūrās savus ietaupījumus. Sākotnējie solījumi par augstajiem noguldījumu procentiem izrādījās pilnīgi nepamatoti. Tam par iemeslu bija vairāki pamatojumi, tai skaitā banku, akciju sabiedrību, SIA maksātnespēja un bankrots, kā arī iepriekš minēto statūtsabiedrību pašlikvidācija, kur to dibinātāji ar ieguldītāju naudām pazuda vispār.

Lai gan šajos gadījumos ir ierosinātas krimināllietas, noguldītājiem, kuru vairākums ir mazturīgi cilvēki, no tā nav īpaša labuma. Vēl vairāk — krimināllietu izskatīšana var arī notikt, taču ieguldīto summu šajās iestādēs vairs nav, nav arī īpašuma, ko varētu pārdot, lai noguldītās summas atdotu to īpašniekiem. Viss iepriekš minētais izraisa noguldītājos pamatotus protestus gan likumdevējam, gan arī izpildvarai par to interešu neaizstāvēšanu. Tātad parādās zināma veida, pat politiska rakstura, problēmas. Tai pašā laikā šie jautājumi izraisa arī plaša mēroga ekonomisku nestabilitāti. Tas saistīts pirmām kārtām ar noguldītāju atturēšanos izvietot vai noguldīt savus ietaupījumus šādās sabiedrībās, t.sk. arī Valsts krājbankā. Tāpat varbūtējie noguldījumi tiek konvertēti ārzemju valūtās, kā arī noguldīti citu valstu kontos, tādējādi izņemot daudzus tūkstošus latu no valstiskās apgrozības, lai gan tai šāda nauda būtu īpaši vajadzīga. Ņemot kopumā šos aspektus, var secināt, ka ir jāmeklē ceļi, kādā veidā šos pilsoņu noguldījumus tomēr atdot viņiem. Tādas iespējas ir vairākas, lai gan jāņem vērā arī esošā situācija. Pie šādām iespējām varētu minēt šādas: civilprasību iesniegšana tiesās un saskaņā ar tiesas spriedumiem izpildrakstu saņemšana un to nodrošināšana dabā; krimināllietu ierosināšana pret attiecīgiem uzņēmējiem, kuri noziedzīgā veidā ir piesavinājušies noguldītāju līdzekļus; attiecīgu sabiedrību juridisko personu likvidācija, kuras ir darbojušās nelikumīgi bez reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā vai nelikumīgi vispār; valsts un pašvaldību atbalsts apkrāptajiem noguldītājiem par ieguldīto summu atdošanu tiem.

Šeit gan jāpiezīmē, ka attiecīgās kredītiestādes, nodarbojoties ar noguldījumiem, jūtot to maksātnespēju jeb bankrotu, arī nesnauž, bet gan aktīvi strādā ar klientiem, manipulējot ar dažādām darbībām klientu nomierināšanai par varbūtējo noguldījumu pazušanu. Šajā sakarībā tiek veiktas šādas darbības: nepasludina bankrotu saskaņā ar esošajiem likumdošanas aktiem par maksātnespēju un bankrotu; patvaļīgi apstādina vai arī bremzē visas izmaksas (dividendes, čeki, vekseļi u.c.) par pilsoņu noguldījumiem; maina vērtspapīru likmes; pieprasa papildu piemaksas par kredītiestādes darbības pilnveidošanas jautājumiem; piedāvā noguldītājiem speciālo kontu atvēršanu dividenžu iemaksām; veic izmaksas noguldītājiem nelielos daudzumos, turklāt ignorējot pienākošos procentu izmaksu plašā nozīmē; netiek indeksēti noguldījumi saskaņā ar inflācijas pieaugumu.

Šāda rakstura darbības, protams, ir nelikumīgas, un klienti — noguldītāji — var vērsties tiesās ar prasību par zaudējumu piedziņu saskaņā ar attiecīgām LR Civillikuma normām.

Izskatāmās problēmas kontekstā varētu tikt realizēti šādi priekšlikumi:

veidot jaunu (izmantojot, protams, jau esošo) likumdošanu, kas regulē uzņēmējdarbību, bet kas ietvertu sevī vienotu tirgus ekonomikas tiesisko bāzi, kura apvieno: finansu sistēmu; valūtas problēmas; kredītpolitiku; muitas likumdošanu; naudas emisijas problēmas; ekonomiskās attīstības pārvaldīšanu, t.sk. banku vietu un lomu šajos procesos.

Taču iepriekš minētās tiesiskās normas, kas tiktu iestrādātas attiecīgos apkopotos normatīvos aktos, vēl nebūtu viss ekonomisko noziegumu apkarošanas uzlabošanas pasākumu komplekss. Būtu jāpieņem daudzi likumpamatotie akti, kas nodrošinātu šīs uzņēmējdarbības tiesiskās bāzes principu realizēšanu, loģiski — tiesiskās saiknes un šo aktu vienotības nozīmi.

Šo likumdošanas aktu izstrāde ir jāpamato uz šādiem virzieniem: brīva ekonomiskā darbošanās; dažādu organizatoriski tiesisko saimniekošanas formu plašs lietojums (akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālie uzņēmumi u.c.); konkurences aizsardzība; dažādu īpašuma formu lietošana, t.sk. jauktās īpašuma formas; plaši starptautiska rakstura ekonomiski tiesiskie darījumi.

Izstrādājot šo likumdošanu, ir jāņem vērā arī valsts loma ekonomisko procesu regulēšanā. Tātad jāveido zināmā mērā Latvijas Republikas "ekonomiskā konstitūcija".

Izmaiņas kriminālajā likumdošanā, kas skar uzņēmējdarbību, varētu tikt izdarītas šādos virzienos:

1) pastiprināt mantiska rakstura sodus par izdarītajiem ekonomiskajiem noziegumiem;

2) pastiprināt amatpersonu un ierēdņu atbildību gadījumos, ja tie kavē uzņēmējdarbības attīstību;

3) pastiprināt atbildību, kas saistīta ar naudas līdzekļu savlaicīgu neatdošanu, kas saņemti gan kredītu veidā, gan arī citos gadījumos;

4) kredītu (t.sk. ārzemju investīciju) nepareiza izmantošana un to saņemšana viltus ceļā;

5) banku operācijas, kas nav nosegtas ar kredītresursiem;

6) viltus bankroti, kas saistīti gan ar kredītu neatmaksāšanu, gan arī ar neregulāru nodokļu maksāšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāuzsver, ka uzņēmējdarbības ekonomiskās un tiesiskās stabilitātes svarīgas sastāvdaļas ir profesionalitāte, civiltiesisko un krimināltiesisko seku zināšanas, veicot tiesiskus darījumus, tāpat savu tiesību, prasījumu un iebildumu motivācijas un tiesiskās argumentācijas nodrošinājums. Šo apstākļu ievērošana palīdzētu uzņēmējdarbību veikt atbilstoši likumdošanas prasībām un lielā mērā ierobežotu noziedzības līmeni.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!