MK Ārlietu un drošības komitejā

Vakar, 9.janvārī, Ārlietu un drošības komiteja akceptēja grozījumu projektu MK nolikumam "Par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzām un to izsniegšanas kārtību". Grozījumi precizē vīzas funkcijas, piemēram, nosakot, ka tā nav tikai atļauja ieceļot, bet arī atļauja uzturēties vai arī šķērsot valsti tranzītā. Turpmāk vīzas kopējais termiņš gada laikā varēs būt lielāks par trim mēnešiem gadījumos, ja personai ir daudzkārtējā vīza un tā vairākkārt apmeklē Latviju īslaicīgi. Turklāt tiks izsniegtas daudzkārtējās vīzas, tā saucamās biznesa vīzas, ar termiņu līdz vienam gadam. Gadījumā, ja ārvalstu oficiāla persona vai diplomāts ierodas ar Ārlietu ministriju iepriekš saskaņotā vizītē, diplomātisko vīzu turpmāk varēs saņemt arī lidostā.

Sēdē akceptēja noteikumu projektu "Par kārtību, kādā MK veic operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpildes kontroli". Noteikumi nosaka to, ka operatīvās darbības subjektu — Aizsardzības un Iekšlietu ministriju uzdevumu izpildes kontroli veic Ministru prezidents, Aizsardzības un iekšlietu ministri divas reizes gadā iesniedz pārskatus par operatīvās darbības rezultātiem. Īpašos gadījumos tiek iesniegti ārkārtas ziņojumi.

Komitejā akceptēja Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja reorganizāciju un tā darbinieku iekļaušanu Aizsardzības ministrijas centrālajā aparātā.

Tika akceptēts jautājums "Par līgumu, ar kuru tiek nodibināts Baltijas jūras valstu padomes komisāra sekretariāts Kopenhāgenā demokrātisko institūciju un Cilvēktiesību jautājumos, ieskaitot pie minoritātēm piederošo personu tiesības".

Tika akceptēts arī lēmuma projekts "Par Eiropas cilvēktiesību konvencijas un šīs konvencijas 11.papildprotokola parakstīšanu". E.Ālers, VPD

Par pārējam komitejām — 7.lpp.

Eiroparlamenta delegācija pie Saeimas frakcijām

Pirmdien, 9.janvārī, turpinājās Eiropas Parlamenta delegācijas vizīte Rīgā. Eiropas Parlamenta un Baltijas valstu starpparlamentāro attiecību delegācijas priekšsēdētājs Nilss Sindals, Dānijas Sociāldemokrātu partijas starptautiskais sekretārs Eriks Bocls un Baltijas pētniecības institūta Kopenhāgenā eksperts Henriks Hofmans tikās ar LR Saeimas frakciju pārstāvjiem (augšējā attēlā).

Tikšanos vadīja frakcijas "Latvijas ceļš" priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Elferts. Piedalījās Alfrēds Žīgurs (LNNK), Andris Rozentāls (LZS), Edvīns Kide (Tautsaimnieku politiskā apvienība), Larisa Laviņa ("Līdztiesība"), Andris Grots (KDS), Ilga Grava (Demokrātiskā partija) un Jānis Jurkāns (Tautas saskaņas partija). Par sarunu norisi informēja P.Elferts.

Delegācija īpaši interesējās par transportu, ārpolitiku, aizsardzības un reģionālo politiku. N.Sindals šārīta Rīgas ostas apmeklējuma laikā interesējās, kā Latvija kā viena no Baltijas valstīm varētu ieiet tirdzniecības apritē šajā reģionā. E.Kide uzsvēra Baltijas asamblejas sadarbības nepieciešamību transportā, kā arī attiecību pilnveidošanu ar Ziemeļu valstīm.

Paužot rūpes un bažas par notikumiem Čečenijā, I.Grava lūdza arī N.Sindalu paust savu viedokli. Diskusija izvērsās par to, kāda ir Eiropas attieksme pret Krieviju. N.Sindals atzina, ka jebkurā gadījumā jāuztur dialogs.

Tā kā Latvija vēlas būt Eiropas Padomes pilntiesīga locekle, tad, kā uzsvēra P.Elferts, tas dod ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus. Runājot par Pilsonības likuma izpildi, P.Elferts informēja par izveidoto Naturalizācijas pārvaldi un valdības atzinumu, ka pirmie nepilsoņi tiks naturalizēti jau februārī. Tomēr L.Laviņa uzskatīja, ka šis process nesāksies līdz 6.Saeimas vēlēšanām.

Latvijas parlamenta delegācija februārī tika uzaicināta uz Strasbūru, lai iepazītos ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbību.

Saeimas ziņu dienests, Anita Martinsone

pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs vakar, 9.janvārī, tikās ar Eiropas Parlamenta un Baltijas valstu starpparlamentāro attiecību delegācijas priekšsēdētāju Nilsu Sindalu (augšējā attēlā). A.Gorbunovs un N.Sindals pārrunāja Eiropas valstu sadarbību Eiropas Savienības institūciju ietvaros, kā arī Latvijas iespējas un vietu tajā.

Jau sarunas sākumā A.Gorbunovs atzīmēja, cik svarīgi, ka janvāra beigās tiks izskatīts jautājums par Latvijas kā dalībvalsts uzņemšanu Eiropas Padomē. Tas tuvinās Latviju arī Eiropas Savienībai.

N.Sindals no savas puses piebilda, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā un tās dalībvalstu skaita palielināšana rada šai organizācijai jaunus uzdevumus. Taču tajā pašā laikā būtiska ir ne tikai valstu sadarbība Eiropas Savienības institūcijās, bet arī reģionālā sadarbība un divpusējās attiecības valstu starpā. Tāpēc viesi interesējās par Baltijas reģiona valstu sadarbību, īpaši par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas brīvās tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā pagājušā gada 1.aprīlī. Kā uzskata N.Sindals, brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un Eiropas Savienību ir pirmais posms ceļā uz Eiropas līgumu un dalībvalsts statusu Eiropas Padomē.

A.Gorbunovs uzsvēra, ka integrācija Eiropas struktūrās ir nozīmīga gan Latvijas tālākai attīstībai Eiropā, gan Latvijas drošībai.

Tā kā sarunā piedalījās Dānijas sociāldemokrātu partijas starptautiskais sekretārs Eriks Boels un Baltijas pētniecības institūta Kopenhāgenā eksperts Henriks Hofmans, A.Gorbunovs informēja viesus arī par viņus interesējošo Latvijas vēlēšanu sistēmu un spēku sadalījumu Saeimā, kā arī izteica cerību, ka tiks aktivizētas divpusējās attiecības ar Dānijas parlamentāriešiem. N.Sindals ielūdza A.Gorbunovu un Saeimas deputātus apmeklēt Eiropas Parlamentu.

Sarunas noslēgumā viesi dalījās iespaidos par Vecrīgu un izteica prieku par to, ka daudzi vecie nami tiek rekonstruēti, rīdzinieki cenšas saglabāt savu vēsturi.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Berķis par godu Eiropas Parlamenta un Baltijas valstu starpparlamentāro attiecību delegācijas priekšsēdētājam N.Sindalam rīkoja pusdienas.

Irīna Korņiļjeva,

Saeimas ziņu dienests