Ministru kabineta rīkojums Nr. 671

Rīgā 2022. gada 27. septembrī (prot. Nr. 49 60. §)

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

1. Ņemot vērā Krievijas Federācijā pieņemto lēmumu par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, kā arī pamatojoties uz likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. panta otro daļu, 5. panta pirmo daļu, 6. panta pirmās daļas 2. punktu, 7. panta 2. un 3. punktu un 8. pantu, izsludināt ārkārtējo situāciju no 2022. gada 28. septembra līdz 2022. gada 27. decembrim:

1.1. šādās administratīvajās teritorijās:

1.1.1. Alūksnes novada teritorijā;

1.1.2. Balvu novada teritorijā;

1.1.3. Ludzas novada teritorijā;

1.2.  robežšķērsošanas vietās.

2. Slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu.

3. Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas valsts robežas robežuzraudzību.

4. Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu ieceļojošo Krievijas Federācijas pilsoņu robežpārbaudi.

5. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Krievijas Federācijas valsts robežas robežkontroles nodrošināšanā.

6. Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām, kuras īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu dienesta pienākumu izpildes laiku virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kas pārsniedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā vai Valsts drošības iestāžu likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku, ja attiecīgi Valsts robežsardzes, Valsts policijas vai Valsts drošības dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai.  Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts drošības dienesta darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja attiecīgi Valsts robežsardzes, Valsts policijas vai Valsts drošības dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

7. Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

8. Par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Ar piemaksu un kompensāciju saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram. Šajā punktā minētās piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

9. Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

10. Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē to darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, kurš ir zemessargs, ja darba devējs šādam darbiniekam ir saglabājis darba samaksu par laiku, kad darbinieks kā zemessargs ir bijis iesaistīts šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos. Ja darba devējs darbiniekam nav saglabājis darba samaksu par laiku, kurā darbinieks ir bijis iesaistīts šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos, bet viņam ir radušies izdevumi darbinieka aizvietošanas dēļ, Nacionālie bruņotie spēki kompensē ar aizvietošanu saistītos izdevumus, kuri šajā periodā nepārsniedz aizvietotā darbinieka darba līgumā noteikto darba samaksu atbilstoši aizvietošanas periodam.

11. Šā rīkojuma 10. punktā minētās kompensācijas izmaksa neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija.

12. Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, vai samaksu par darbinieka aizvietošanu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu darba dienu vai 6,25 euro par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku.

13. Lai saņemtu kompensāciju, darba devējs iesniedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šādus dokumentus:

13.1. iesniegumu par darbiniekam izmaksātās darba samaksas kompensēšanu;

13.2. darba devēja apstiprinātu darbiniekam izmaksātās darba samaksas aprēķinu, kurā atspoguļots izmaksātās darba samaksas apmērs par katru darba dienu (darba stundu), kad darbinieks nav veicis darbu sakarā ar dalību šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos;

13.3. darba devēja apstiprinātu apliecinājumu, kurā atspoguļoti darba devēja izdevumi par katru darba dienu (darba stundu) sakarā ar darbinieka aizvietošanu.

14. Nacionālie bruņotie spēki Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata šā rīkojuma 13. punktā minētos dokumentus un kompensē darba devējam šā rīkojuma 10. punktā minētos izdevumus no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šim mērķim paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem vai sniedz pamatotu atteikumu, ja kāds no šā rīkojuma 13. punktā minētajiem dokumentiem nav iesniegts vai minētajos dokumentos ir sniegtas nepatiesas ziņas, vai ir mainījušies faktiskie apstākļi kompensācijas izmaksai.

15. Ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto darba samaksu vai izdevumus par darbinieka aizvietošanu par konkrēto laikposmu, ievērojot šā rīkojuma 12. punktā minētos nosacījumus, kompensē visiem darba devējiem, pie kuriem darbinieks nav veicis darba pienākumus sakarā ar dalību šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos.

16. Izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tai skaitā izdevumus par iesaistīto institūciju personāla samaksu par virsstundu darbu, piemaksām par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, piemaksām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, atlīdzību par laiku, kuru amatpersona nepavada darba vietā, bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu, komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, un citus izdevumus finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022. gadā. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

17. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma 9. panta ceturtajai daļai par pieņemto lēmumu informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs K. Eklons