21. un 22. decembra plenārsēde

22.decembra stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.283., 284., 285., 286.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Trīs balsojumi. Pirmais... Deputāts Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es piekristu Budžeta komisijas priekšlikumiem, ja šī summa tomēr būtu precīza. Ja budžets ir tik precīzs, tad arī es piedāvāju mūsu summu ar Ministru kabineta formulējumu.

Sēdes vadītājs. Trīs balsojumi. Pirmais – deputāta Bērziņa un deputāta Tomiņa priekšlikums – darba samaksas fonds 612 653 lati. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 34, atturas — 15. Nav pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — 600 tūkstoši. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 27, atturas — 15. Nav pieņemts.

Trešais — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus: Ministru kabinetam līdz 1.martam izstrādāt kultūras darbinieku algu reformu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais — Nacionālajai bibliotēkai — 200 tūkstošu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisija ierosina atbalstīt un finansēt no azartspēļu un loteriju speciālā budžeta. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Brāļu kapu restaurācijas darbu finansēšanai — 60 tūkstošu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Finansēt no azartspēļu un loteriju speciālā budžeta. Nav iebildumu.

Tālāk. Dotācija kultūrai kopā (pārceļot dotāciju kultūrizglītojošiem izdevumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju) — mīnus 27 427 lati. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

Kino nozarei dotācija (nemainot dotācijas kultūrai kopsummu un dotāciju valsts kinohronikai) — 352 300 latu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Budžeta komisija atbalsta, nemainot dotāciju kopējo summu. Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC). Es gribētu šeit deputātiem vienīgi paskaidrot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatot šo priekšlikumu, kuru mēs atbalstījām, lūdza izdalīt vēl šajā summā dokumentālajam kino. Es lūgtu jums atļauju mums šo ierakstu izdarīt. Kopējā summa nemainās, vienkārši izdalīt to...

Sēdes vadītājs. Bija laiks — varētu jau arī to summu arī nosaukt. Tā jau nu mēs nevaram pavisam bez summām lemt.

A.Poča. Šī summa ir kino nozarei, tai skaitā dokumentālo filmu studijai, — 80 tūkstoši latu.

Sēdes vadītājs. Tai skaitā dokumentālo filmu studijai — 80 tūkstoši latu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais — 23 kods. Valsts zemes dienests. Darba algas fonda samazinājums — 13 867 lati. Nav iebildumu? Deputātam Rozentālam ir iebildumi. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 12, atturas — 6. Pieņemts.

 

Nākamais kods — Valsts kontrole. Darba algas fonda samazinājums — 16 497 lati. Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

Izdevumi kopā — Valsts kontrole — plus 100 tūkstoši. LNNK frakcija. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Komisija neatbalsta.

A.Piebalgs. Jā, es gribēju paskaidrot. Valsts kontrolei manā skatījumā izdalīta pietiekami liela summa, un tomēr no tās darbības, kas ir šobrīd, es nejūtu tādu atdevi, lai vēl vajadzētu palielināt Valsts kontroles budžetu. Tad, kad būs reāla atdeve, tad arī var runāt par budžeta palielināšanu. Šobrīd tie ir pamatā izdevumi. Tā ka es ļoti ceru, ka Valsts kontrole aktivizēs savu darbību un dos savu ieguldījumu budžetā.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuztur balsojumu. Līdz ar to priekšlikums ir noņemts. Neviens neuztur.

 

26. kods. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas budžetu iekļaut Tieslietu ministrijas budžetā. Juridiskā komisija ierosina un Budžeta komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Ilga Grava, Demokrātiskās partijas frakcija!

I.Grava (DP). Jā. Man ir pirmā un lielākā iebilde — kad un kas šo komisiju ir izveidojis, kad un kas no šeit zālē sēdošajiem šo komisiju ir apstiprinājis? Kas šajā komisijā ietilpst? Jā, ir apstiprinājuši tie, kas šajā zālē sēž kā bijušie, bet, mīļie, bijušie ir bijušie, es runāju par esošajiem. Es runāju par Saeimu. Šī komisija ir vienīgā institūcija Latvijā, kas stāv ārpus Saeimas un Ministru kabineta pārraudzības funkcijām. Līdz likuma pieņemšanai par VDK dokumentiem tā bija Saeimas komisija. Es varbūt kļūdos un maldos, neesmu bijusi simtprocentīgi sēdēs klāt, divas esmu izlaidusi, bet es neesmu Saeimā šo komisiju apstiprinājusi. Ja Apsīša kungs Tieslietu ministrijā to ir apstiprinājis, tad viņš nāks tribīnē un teiks, ka es kļūdos, ka komisija ir apstiprināta pie viņa un pārņemta. Man ir aizdomas, ka Apsīša kungs to neteiks. Vēl viena lieta. Komisiju pārstāv unificēta persona Dainis Vanags, kam nav kauna un kas ar lielu pompu avīzē paziņo, ka viņam nav vajadzīga ne izglītība, ne iemaņas darbā ar arhīvu un citu veidu dokumentiem, jo viņu vada tādi augsta ranga speciālisti kā Ruta Marjaša, Romāns Apsītis, Odisejs Kostanda, Oļegs Batarevskis un Pēteris Simsons. Cik es zinu, tad vismaz viens no viņiem vispār Latvijas teritorijā neatrodas, viens no viņiem ir oficiālu atlūgumu rakstveidā iesniedzis jau kādus mēnešus četrus atpakaļ un pārējie saka, ka viņi tur nav rādījušies vismaz pusgadu. Kas tad šeit notiek? Kam un kāpēc mēs dodam naudu? Es šodien ar lielu interesi klausījos Stalta kungu. Un tad man radās pārdomas un liela cieņa pret Kārli Leiškalnu par to, ka viņš sapratis, ka, lai būtu Saeimā, ir jāmācās. Stalta kungs, tas, ko jūs teicāt, kas ir jāpēta šai komisijai, par to raksta kursa darbus un referātus pirmajā un otrajā kursā politoloģijas lekcijās. Par NKVD sistēmu — jūs jau varat nelasīt manus darbus, esmu pseidokomuniste, jūs varat nelasīt akadēmiķa Roņa darbu, nu, tāds pa vidam, jūs varat nelasīt Strangas darbu, nu arī nekas nav jūsu uztverē, bet Ādolfs Šilde ir uzrakstījis lielisku grāmatu "Pasaules revolūcijas vārdā". Ja jūs to izlasītu, jums nebūtu jānāk šeit tribīnē un jāprasa pētīt NKVD darbību Latvijā. Tur viss ir aprakstīts. Grāmata ir bieza, pamatota ar atsaucēm. Šie arhīva materiāli guļ Latvijas Valsts arhīvā, un nav vajadzīga komisija, kas tos pēta. To dara vēsturnieki, to dara speciālisti, un pētījumus arī regulāri publicē. Tik elementāra lieta — jāņem un jālasa tas, kas ir publicēts, nevis jārada jaunas komisijas, lai šos jautājumus pētītu. Bet nav jau ko brīnīties, ja cilvēks, kuram ir trīs kursu izglītība "fizmatos", pēkšņi paņem jaunu tēmu. Es saprotu, ja es arī kaut ko jaunu izlasītu, man liktos, ka visiem vajag to izstāstīt, tas ir ļoti interesanti. Bet tas ir interesanti cilvēkam, kurš nav profesionālis savā specialitātē. Taču tāpēc nevajag domāt, ka tas ir interesanti visiem, jo tas ir sen izpētīts. Un tāpēc nevajag no valsts prasīt naudu, lai paaugstinātu savu izglītības līmeni.

Otra lieta — šodien Latvijā ar totalitārisma režīma dokumentācijas apzināšanu nodarbojas tādā veidā, kā pretendē Dainis Vanags, vismaz trīs iestādes. Tas ir Totalitārisma dokumentācijas centrs, tas ir Valsts Vēstures arhīvs, kur ar LNNK lūgumu un Eduarda Berklava tiešu iestāšanos tika izveidots Totalitārisma režīma apzināšanas centrs, ko vada LNNK aktīvs biedrs Elmārs Pelkaus un saņem algu par to, un veic šo darbu, un trešā iestāde ir Latvijas Vēstures institūts, kur akadēmiķis Ronis vada tēmu "Latviešu tautas Golgātas ceļš". Nu, kā tad mēs to naudu dalīsim? Kuram dosim, kuram nedosim? Kurš ir labs, kurš ir slikts? Un kā tad LNNK sadalīs starp Vanagu un Pelkauu? Kurš tad būs tas riktīgais? Un kā tad to tālāk darīt? Un trešā lieta, runājot par šo dokumentācijas centru. Tomēr jūs prasāt naudu, kamēr Vanags studē to, kas sen ir izstudēts, un jūs domājat, ka būtu jādara vēl. Ir cilvēki, kas strādā profesionāli, neprasot naudu, neprasot laurus, nemuļķojoties, bet darot darbu. Un tāds reāls pierādījums ir Iekšlietu ministrijas arhīvs, kurā Spridzāna kungs šinī laikā, kamēr Vanaga kungs nav apkopojis neko, nav publicējis neko, izņemot četru tā saukto čekistu lietas, un apzinājis tā sauktos pašvaldību čekistus, kā viņš tos ir atļāvies nosaukt, nu, gan jau viņam par to būs jāatbild. Spridzāna kungs tā klusiņām un mierīgi šinī laikā ir Latvijā apkopojis visus datus par 1949.gadā deportētajiem pilsoņiem, nevienam neuzbāžoties, neprasot un neko no jums nelūdzot. Un izrādījies vēl viens paradokss. Spridzāna kungs šos datus apkopoja, ierakstīja disketes, atdeva Vanaga kungam, un pēkšņi nav, kas tos publicē. Un tad, paldies Dievam, arhīvu ģenerāldirekcija bija tik elastīga, ka žurnālam "Latvijas arhīvi" ar nākamo numuru iznāks speciāls pielikums, kurā — mēs visi kopā vienojāmies ar arhīvu — publicēsim šos 1949.gadā deportēto sarakstus. Tātad var strādāt, ja strādā profesionāli. Bet nav jautājums par profesionalitāti, tas ir uz katra sirdsapziņas, kurā postenī viņš iet. Un te nu gan, ja nu kur kaut ko vajadzētu atestēt, te nu vajadzētu šajā centrā atestēt. Bet jautājums ir vienkāršs. Latvijas valstī, kur darbojas Ministru kabineta noteikumi, ka visas struktūras ir pakļautas noteiktai vienībai, var eksistēt viena struktūra, kas nav pakļauta nekam. Tas ir šis centrs. Tas neatskaitās nekam un karājas gaisā. Un tāpēc es ierosinu šo centra naudu vai nu tā, kā šeit ir priekšlikumā, jo, cik es saprotu, Apsīša kungam, vai nu viņš grib vai negrib, būs ar šo problēmu jānodarbojas, pārskaitīt Tieslietu ministrijas rezerves fondā un izmantot tad, kad būs ieviesta kārtība šajā centrā, noskaidrots, kas tur īsti ir tā komisija un ko tā dara, vai pārskaitīt Ministru kabineta rezerves fondā.

Jā, ir vēl viena lieta. Mēs, mīļie kolēģi, savā laikā apstiprinājām Kamaldiņa vadīto komisiju. Un tad, kad es nesen pārlasīju šos komisijas slēdzienus, mani pārņēma klusas šausmas. Mēs atklājām informācijas noplūdi, datu uzrādīšanu, instrukciju neievērošanu, bet mums tas viss pagāja garām kā pīlei ūdens. Varbūt tomēr tagad, kad šo komisiju pārņems… Ne komisiju, komisijas jau nav, es vismaz nezinu, kas tajā komisijā šodien ir, es nevienu cilvēku nezinu, kas komisijā kā komisijas loceklis strādā, jo Daini Vanagu arī Saeima nav apstiprinājusi. Viņš ir, nu, es atvainojos, es nelietošu latviešu valodā vārdu, jo es nezinu, kā to iztulkot, bet krieviski tas skan "samozvaņec". Silāra kungs varbūt iztulkos, ja? Bet šinī gadījumā varbūt mēs tomēr atgriezīsimies un izvērtēsim, par cik Gaiļa kungam ir laba pieredze, kā rīkoties ar eksministriem. Varbūt mēs izvērtēsim, kā ir darbojušies šīs komisijas algotie cilvēki jautājumā par instrukciju ievērošanu, darba kārtības ievērošanu. Bet tas nav tikai jautājums par šo centru, tur eksistē arī otra iestāde, kura prasa naudu klāt. Tas ir izmeklēšanas centrs. Un vairāki man tagad teiks, nu, viņa jau runā tāpēc, ka viņa aizstāv savējo. Bet tādu, kā es, kas aizstāv savējo, Latvijā uz šo brīdi ir vismaz 600, un līdz ar to man ir tiesības runāt par šo izmeklēšanas centru. Mēs nesen klausījāmies Apsīša kungu, ka rajona tiesnesis mēnesī izskata vidēji 4 līdz 5 krimināllietas. Tad šeit — es zinu četrus izmeklētājus, nezinu, varbūt tur ir vairāk, — gada laikā nav varējuši kvalitatīvi izmeklēt četras lietas. Tad klausieties, mīļie cilvēki, par kādu noziedzības apkarošanu, par kādu institūcijas darba pilnveidošanu mēs runājam? Un šeit rodas vesela rinda jautājumu — kas nozīmēja šos cilvēkus darbā, jo, ja izmeklētājs tiesas prāvā godīgi pieceļas un pasaka, jā, es kā amatpersona strādāju kopā ar VDK, kas tad nozīmēja viņu darbā un kas par to atbild? Un cik tas ir izmaksājis Latvijas valstij? Cik lielā mērā šādi cilvēki ir tiesīgi un arī, atvainojiet mani, spējīgi izmeklēt lietas par sadarbību ar VDK? Varbūt te ir jāskatās no otras puses. Skrastiņa kungs, ģenerālprokurors, presē mierīgi pasaka, ka šie prokurori nav spējīgi uzturēt kasāciju, jāsūta citi. Kā viņi ir spējīgi izmeklēt, man ir jautājums. Šodien ir parādījusies cita lieta. Prokurors — es tikai citēju to, ko es lasu avīzē, — prokurors nav pareizi un varbūt pilnīgi noformulējis protokolu. Cik tas izmaksā valstij? Cik mums ir jāmaksā par šādu nekvalitatīvu darbu un kāpēc? Tālāk ir vēl viens jautājums. Kas vada visu šo darbu un vai šis vadītājs pats nav kādreiz strādājis kopā ar struktūrām? Kādā absurdā mēs ieejam? Kam mēs dalām visus šos līdzekļus? Un mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs - pa priekšu noskaidrot, kas un kādā veidā var šos procesus vest, un tikai tad dot tiem naudu, jo savādāk iznāk tā, pats strādāju kopā, pats izmeklēju pret, bet mēs tikai maksājam un maksājam.

Un noslēgumā vēl viens paradokss. Lai nu kā tas būtu, lai mums kā patiktu vai nepatiktu, bet diemžēl atkal šis pats totalitārisma centrs un izmeklēšanas komisija Alfonu Noviku ir iecēluši saulītē pret citiem Latvijas pensionāriem. Viņš sēž siltumā, pie baltiem palagiem, trīs reizes dienā siltu ēdienu paēdis un par to nemaksā ne kapeiku. Un mēs lasām avīzē: Alfona Novika lietu nevar pabeigt izmeklēt tāpēc, ka mums nebija benzīna un mašīnas. Citēju precīzi, ko ir teikusi izmeklēšanas komisija. Man ir jautājums — cik reizes Dzalbes kungs ir griezies parlamentā par līdzekļu izdalīšanu, benzīna piešķiršanu vai mašīnas iedošanu? Mēs frakcijā, kā izlasījām šito avīzē, spriedām: tūlīt, uz vietas ņemiet mūsu mašīnu, brauciet un dariet darbu, bet nerakstiet muļķības un nemuļķojiet latviešu tautu, ka jums nav benzīna, lai izmeklētu Novika lietu. Ja nav profesionālo iemaņu un ja nav spēju, tad vajag paiet malā. Es negribu nevienu Prokuratūras darbinieku apvainot, ka viņš kādreiz kā Prokuratūras darbinieks ir strādājis kopā ar VDK un tāpēc viņam ir jāaiziet no šī posteņa. Nē, lai viņš strādā un izmeklē izvarošanas, slepkavības, laupīšanas, bet lai šie cilvēki nesāk noskaidrot sadarbību ar VDK. Mēs rezultātā paši šeit visu šo procesu esam pataisījuši par absurdu, un tāpēc es ierosinu šīs naudas summas, kas ir paredzētas šīm institūcijām, abām divām, es vēlreiz atkārtoju, vai nu nodot Tieslietu ministrijas rīcībā, kamēr tiek ieviesta skaidrība, vai Ministru kabineta rezerves fondā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ilga Grava šeit mums deva tādu izsmeļošu pārskatu par Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas teorētisko un praktisko bāzi. Viņa gan apšaubīja bijušās valsts institūcijas — Augstākās padomes — nodibināto komisiju. Es gribētu atgādināt Ilgai Gravai, ka Augstākā padome nodibināja daudzas institūcijas, arī neatkarīgo Latviju kā tādu, un mums pašlaik nebūtu ko apšaubīt, ja mēs to pašlaik neesam apšaubījuši. Mums jāpieņem tas kā fakts un šoreiz jāspriež ne tik daudz par šīs komisijas statusu — es nesaku, ka par to nevajadzētu spriest —, kā par finansēšanu. Un, ja runā par finansēšanu, tad šeit ir tomēr dīvainas lietas. Budžetā ir norādīts, nevis tā kā teica Ilga Grava, ka nezina nevienu komisijas locekli, bet šeit es saskaitu štata vienības, 61 štata vienību. Tātad tās tomēr ir. Un tās visas tiek apmaksātas, un šeit skaidri un gaiši budžetā uzrakstīts, ka par šīm štata vienībām tiek maksāts 53 491 lats gadā. Un LNNK pieprasa šīm 60 vienībām vēl 60 tūkstošus, 66 tūkstošus. Uz katru šo nezināmo vienību vēl par vienam tūkstotim gadā. Lūk, šeit es gribu piekrist Ilgai Gravai. Ja pēc četru gadu ilgas izmeklēšanas tādā līmenī bija sagatavotas prāvas, ka prokuroriem vajadzēja atteikties no savas apsūdzības, un šie 60 cilvēki tās kartītes tur tikai pārliek no vienas kastītes otrā, tad man arī rodas šaubas, vai pat tie 53 tūkstoši gadā ir nopelnīti, nemaz nerunājot par tiem 60 tūkstošiem, ko LNNK pieprasa vēl klāt. Man ir priekšlikums — ja statuss vēl paliek un tas ir likumīgs statuss, tad nekādā gadījumā nepalielināt budžetu virs pagājušā gada budžeta un noraidīt LNNK piedāvāto 60 tūkstošu papildu finansējumu šai mistiskajai komisijai, kuras darba rezultātus mēs neesam redzējuši. Un, ja tādi līdzekļi parādās kaut kur, tad labāk patiešām tos 60 tūkstošus atdot Brāļu kapu restaurēšanai. Tad tam būtu daudz lietderīgāks galarezultāts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rozentāls, Panteļējevs un Endziņš.

A.Rozentāls (LZS). Labvakar, cienītais Prezidij un godātie kolēģi, kas vēl ir zālē! Manu uzstāšanos ļoti atviegloja Kides kunga teiktais, bet es tomēr gribu arī savas pārdomas pielikt klāt. Ja Latvijai ir divi noziedzīgi komunisti - Rubiks un Potreki, divi čekisti - Bojārs un Noviks un viens ziņotājs - cienījamais mūsu deputāts... bijušais deputāts, tad mums nevajag nevienu komisiju un nevajag arī vispār neko maksāt, jo mums neviena čekista nav, neviena noziedznieka Latvijā nav un tātad šī totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija nav savu darbu attaisnojusi. Andrejeva kungs - vienīgais ziņotājs, vairāk ziņotāju mums nav. Es domāju, ka mēs visi to zinām, nav jau nekādu pārsteigumu un šeit nav vajadzīgs sevišķas emocijas izrādīt. Es domāju, ka varam piekrist visam mūsu cienītās, nu, augsti kvalificētās lektores Ilgas Gravas-Kreituses lekcijā šeit dzirdētajam, bet, cienītie kolēģi, kādreiz tomēr Nirnberga-2 būs un viņai ir jābūt. Un šī totalitārisma izmeklēšanas komisija vai cita Latvijā noskaidros, kas ir kas, lai mēs varētu tīri acīs skatīties saviem līdzpilsoņiem, būt godīgi. Tātad šī Nirnberga-2 būs, un viņai ir vajadzīgs materiāls, ir vajadzīga institūcija, kas nodrošina viņas darbību. Tātad, ja šī nauda ir izdalīta, viņa ir vajadzīga. Kas viņu saņem un kas viņu spēj apgūt un realizēt, ir cits jautājums, bet nauda ir vajadzīga, lai varētu realizēt mūsu tautai nepieciešamu darbību, tas ir, apzināt, kas ir represiju organizētāji un represiju izpildītāji Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, pēc tam Aivars Endziņš. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — deputāts Žīgurs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Jūs esat ļoti noguruši, es zinu, un tomēr es lūdzu jūs nedaudz pievērst uzmanību šim jautājumam. Sakoncentrēties, apsēsties vietās un paklausīties. Tātad ir runa par iespējamo Valsts drošības komitejas darbību šeit, Latvijas Republikas teritorijā, par cilvēkiem, kas, iespējams, ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju šeit, Latvijas Republikas teritorijā. Pirmais, ko es gribu teikt. Neatkarīgi no tā... Resnā kungs, es gribētu, lai Gravas kundze dzirdētu, ko es saku, ja?

Sēdes vadītājs. Viņa klausās...

A.Panteļējevs. Jā. Neatkarīgi no tā es gribu teikt, ka mūsu Prokuratūra ir absolūti izblamējusies jautājumā par Valsts drošības komitejas darbinieku darbību Latvijā un par tiem cilvēkiem, kas ar viņiem sadarbojās šodien. Jūs man ļoti piedodiet, bet es uzskatu, un tās ir manas personīgās domas, ka pat ģenerālprokurora personā mūsu tiesībaizsardzības orgāni šobrīd ir parādījuši savu vājumu un nespēcību. Ko es piedāvāju? Ļoti vienkāršu, elementāru risinājumu. Visu, kas attiecas uz operatīvo informāciju par iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju, es atkārtoju šos vārdus, iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju, nodot viena resora rīcībā, proti, Iekšlietu ministrijas rīcībā. Un es uzskatu, ka šāds totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas institūts Latvijā nav vajadzīgs, jo šobrīd viņš ir, nu, faktiski izsmēlis vai izblamējis savas iespējas. Ko es ar to gribu teikt? Es gribu ar to teikt, ka šie 60 tūkstoši, ko piedāvā LNNK frakcija, un 6 tūkstoši, ko piedāvā LNNK frakcija, un pārējie līdzekļi mums ir jānodod Latvijas Republikas Drošības policijas rīcībā. Tiem ir jābūt Drošības policijas rīcībā. Tikai Drošības policija, vadoties no datiem — operatīviem, pietiekamiem, nepietiekamiem —, var tālāk rīkoties. Vai nu informēt vadību, ka attiecīgais cilvēks ir tiešām sadabojies, vai arī attiecīgi izdarīt citus secinājumus. Tātad mans priekšlikums ir neuzturēt atsevišķi Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisiju, bet visu šo bloku. Uzmanību, Zaščerinska kungs, lūdzu! Visu šo bloku nodot Iekšlietu ministrijas Drošības policijas rīcībā, un tātad visus līdzekļus, kas te ir paredzēti, nodot Drošības policijas rīcībā, kas ar tiem varētu rīkoties atbilstoši valsts interesēm, valsts apdraudējuma novēršanas interesēm, mūsu kopējām interesēm. Tāds ir mans priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai Aivars Endziņš izmantos 5 minūtes? Lūdzu, jums vārds! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vispirms man būtu lūgums cienījamajai Budžeta komisijai precizēt to, ko atbalsta, tas ir, iekļaut Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas budžetu Tieslietu ministrijas budžetā. Juridiskās komisijas priekšlikums izrietēja no likuma par sadarbības fakta konstatēšanu ar VDK 5.pantu, kurš nosaka, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, ka to pārrauga Tieslietu ministrija, reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums, ja? Un otrs, 6.pants ir Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija, kura ir sabiedriska komisija un kuras izveidošanas kārtību un darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums, ja? Līdz ar to priekšlikums, kurš tika iesniegts 7.decembrī, šeit ir neprecīzi atspoguļots, tam ir jābūt nevis komisijas nosaukumam, jo komisijai budžeta nevar būt, valsts budžeta nevar būt, un man tāpēc ir izbrīns, no kurienes vispār šāds kods ir parādījies. Tas mums radās arī Juridiskās komisijas sēdes laikā, jo minētā komisija ir sabiedriska organizācija un mēs pēkšņi, kā saka, to parādām valsts budžetā ar koda numuru 26. Un tāpēc es aicinātu tomēr pirmām kārtām jau precizēt, ka šeit ir jābūt nevis komisijai, bet šim dokumentēšanas centram, kurš ir valsts pārvaldes iestāde. Un pretstatā Panteļējeva kunga teiktajam, mums pašreiz tomēr ir spēkā šis likums, ko pieņēma Saeima maijā un kas stājās spēkā... kas bija publicēts 2.jūnijā, ja. Tātad ir pagājis pusgads. Vēl neviens dokuments, nolikums nav iesniegts, bet katrā gadījumā tas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā un šādi voluntāri pašreiz lemt par nodošanu Iekšlietu ministrijas pārraudzībā mēs vienkārši nevaram, tas būs pretrunā ar likumu. To var darīt, kā saka, tālāk, ja būs kādi priekšlikumi, labojumi šajā likumā. Tad varēsim arī lemt, un arī lemt varbūt arī par budžeta līdzekļu pārdali, nodošanu Iekšlietu ministrijai, ja Saeima tā nolems, bet šobrīd to nevar darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs runās pēc pārtraukuma. Vai jūs divas minūtes gribat izmantot? Pieci deputāti lūdz strādāt tālāk bez pārtraukuma. Prezidijam jābalso. Deputāt Žīgur, neuzsāciet runu, mēs nobalsosim — ar pārtraukumu vai bez pārtraukuma. Deputāts Žīgurs runā, lūdzu!

A.Žīgurs. Godātie kolēģi! Mēs padarīsim sevi smieklīgus latviešu tautas acīs un tāpat arī ārzemnieku acīs, jo nevar taču tā būt, ka tikai LNNK ir izgudrojusi čekistus un spiegus, un tā tālāk, ka tādu nekad nav te bijis un nekad nebūs. Tiešām tas no deputātes Gravas kundzes jeb Kreitusas kundzes tā izskanēja. Es nekad nevaru to pieņemt. Piecdesmit gadus mēs esam dzīvojuši vienkārši ārprātīgi labā paradīzē. Un brīvprātīgi braukuši uz Sibīriju atpūsties un atvēsināties, un viss mums taču ir ļoti skaisti bijis. Mēs nevaram piedot genocīdu, kas notika pret mūsu tautu, pret mūsu cilvēkiem, kuri vēl šodien cieš un kuri šodien atrodas trūkumā un badā šo gadu rezultātā. Un mums ir tie cilvēki jāsauc pie atbildības, mēs nevaram tā atstāt. Citur visur — ir Padomju Savienībā, ir citās Baltijas valstīs — ir noziedznieki, mums tikai nav, mums ir tīra visa lieta. Nē, šādā veidā mēs nevaram turpināt tālāk. Mums vajadzīga tā nauda, un tā ir ļoti maza naudiņa tur paredzēta. Un es domāju, ka jūs visi piekritīsiet, mēs nevaram kaunā palikt pret pārējiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Balsojam par priekšlikumu strādāt bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Strādājam bez pārtraukuma. Par - 40, pret - 22, atturas - 7. Pirmais priekšlikums - iekļaut Totalitārisma seku dokumentācijas centra budžetu Tieslietu ministrijas budžetā. Tāds ir bijis priekšlikums Budžeta komisijai, Budžeta komisija ir kļūdījusies. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Balsot nav vajadzīgs, ja nav iebilžu.

Izdevumi kopā - samazinājums 4 600 lati. Juridiskā komisija. Budžeta komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Totalitārisma seku dokumentācijas centrs - plus 60 tūkstoši. LNNK frakcija. Komisija neatbalsta. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Bez izsaucieniem! Par - 19, pret - 44, atturas - 7. Līdz ar to tai skaitā nav balsojams.

 

Tālāk — Valsts meža dienests — 27.kods. Darba algas fonda samazinājums. Ministru kabinets iesaka. 23 431 lats. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Valsts meža dienests - kods 27. Izglītība. Ministru kabinets. 10 tūkstoši latu klāt, tas ir, plus. Komisija atbalsta. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

 

Augstākā tiesa . Viens priekšlikums. Izdevumi kopā 4 600. Juridiskā komisija ierosina, Budžeta komisija atbalsta. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

 

Zemessardze. Transporta izdevumu kompensācija - 400 tūkstoši. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš. Komisija atbalsta, izdarot redakcionālus labojumus, nemainot kopsummu. Jūs komentēsit.

A.Piebalgs. Jā, mēs nepalielinām kopējo Zemessardzes budžetu.

Sēdes vadītājs. Tātad visi piekrīt. Vai deputātam Grotam ir kas sakāms? Lūdzu! Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz es biju sagatavojis tādu mazliet garāku runu, bet, ņemot vērā mūsu nogurumu, es tikai pateikšu pašu kodolu. Ja Zemessardzei mēs uzticam pēdējā laikā ne tikai valsts aizsardzības uzdevumus, bet arī policejiskus uzdevumus, un mēs sagaidām, ka Zemessardze palīdzēs pret kontrabandu un Zemessardze palīdzēs kontrolēt robežu, un Zemessardze palīdzēs ķert izbēgušos cietumniekus, tad mums arī ir jādomā par to, lai tai tiktu atvēlēti līdzekļi. Un šis tiešām ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Jo zemessargi daudz strādā uz entuziasma pamata. Mēs runājām par to, ka kultūras darbiniekiem ir zemas algas. Tādas viņiem ir. Bet zemessargs, kas iet un kalpo savai valstij, par to nedabū nekādu naudu un vēl var piemaksāt par to prieku, ka viņš to ir darījis. Tas ir šajos apstākļos pavisam netaisnīgi un nepiedodami. Tāpēc es atbalstu deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu, bet ne tā, ka tas tiktu pieņemts ar redakcionāliem labojumiem jeb naudas pārskaitīšanu no jau tā trūcīgā Zemessardzes budžeta, bet mums 400 tūkstošu latu rezerve ir jāatrod kaut vai no tās naudas, kas bija atvēlēta Valsts kancelejas attīstībai, un šī nauda jāiedod Zemessardzei transporta kompensācijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš uztur bez piezīmēm.

Deputāte Laviņa! Pēc tam - deputāts Tabūns.

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Es tomēr ierosinu nopietni pārdomāt, kāpēc tieši Zemessardze ir tā, kurai mēs kompensējam ceļa izdevumus. Ne bērniem, braucot uz skolu, ne armijai, ne policijai, bet tieši Zemessardzei. Ar ko viņa ir izpelnījusies transporta izdevumu kompensāciju un tieši šādā apjomā? Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Aizsardzība ir ierindota kā prioritāte šajā budžetā. Bet kā tas izpaužas? Zemessardzei budžetā ir paredzēti, ja rēķina inflāciju, mīnus 1 miljons un pat vairāk salīdzinājumā ar šo gadu. Tātad Zemessardzei mēs nolemjam pavisam trūcīgu darbošanos, lai gan, atminieties, kad mēs runājām par noziedzību, tad Zemessardzei mēs atkal un atkal ierādījām vietu gan muitā, gan uz robežām, gan kopā ar policiju dažādās vietās darboties, sadarboties. Bet tagad gribam aizvien, lai Zemessardze darbotos tikai, kā jau Grota kungs teica, uz entuziasma pamata, uz patriotisma pamata. Cik tad ilgi to var ekspluatēt?

Jūs ļoti labi zināt, ka zemessargi ir šuvuši sev tērpus, paši iegādājušies ieročus un tā tālāk. Šeit man ir materiāls, kuru sagatavojusi Zemessardzes vadība, un te patiešām nav naudas ne munīcijai, ne medicīnas izdevumiem, ne Olaines Sakaru centra uzturēšanai, kas ir uzticēta viņiem, un tā tālāk, un tā joprojām. Es aicinu atbalstīt un iedalīt šos 400 tūkstošus latu, lai atbalstītu Zemessardzi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC). Cienījamie kolēģi! Es katrā ziņā kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs esmu par maksimālu līdzekļu piešķiršanu visām Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, Zemessardzi ieskaitot. Galu galā man jāaizrāda cienījamai kolēģei Laviņai, ka nav gluži korekti tas, ko jūs sacījāt, jo ir paredzēta transporta izdevumu kompensācija policijai, ir paredzēta arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, proti, Aizsardzības ministrijai. Mēs šeit apskatām tikai iesniegtos labojumus. Bet es jums nosaukšu tās summas, un salīdziniet ar to, kas ir šeit, un tam nu es nevaru piekrist. Ja visai policijai, respektīvi, Iekšlietu ministrijas tiesību aizsardzības institūciju štata vienībām, kuru ir nepilni 18 tūkstoši, paredzēti tikai 60 tūkstoši latu transporta izdevumiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, proti, Aizsardzības ministrijai paredzēti transporta izdevumu kompensācijai tikai 30 tūkstoši, tad šeit pieprasīt 400 tūkstošus, tas nav korekti. Nenorādot, no kurienes tos ņemt, kā to prasa Satversme. Ja mēs no kaut kurienes kaut kam piedāvājam pielikt, tad jāparāda arī avots, no kurienes to paņemt. Teiksim, tas nu nekādā ziņā nav korekti. Ja visai policijai un Aizsardzības ministrijai kopā nesanāk pat 100 tūkstoši, bet šeit — 400 tūkstoši transporta izdevumiem, es nezinu, uz kurieni tad ir paredzēts braukt. Diemžēl man ir jāsaka, ka man ir tas dokuments, kas ir arī Tabūna kungam un kas ir iesniegts vakardien. Mums jau Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad mēs to skatījām pirmajā lasījumā, piedaloties arī Zemessardzei, palika korekta noruna. Ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Zemessardze ir viena no Nacionālo bruņoto spēku struktūrām, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir padots ministram, un viss šis jautājums tiks izsvērts ministrijā. Un, ja ministrs uzskatīs, ka kaut kur ir vajadzīgs mūsu atbalsts un kaut kas ir jālabo, ko nav varēts panākt kabinetā, tad ministrs griezīsies komisijā, bet, kad mēs skatījām otrajā lasījumā, tādu iesniegumu nebija. Tā ka diemžēl es tiešām nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, jo te tomēr nav ievērotas tās normas, kādām vajadzēja būt pie apspriešanas, lai mēs nenodarītu atkal kādam pāri un neatgrieztos pie tās situācijas, kāda bija, kad viena struktūrvienība turēja naidu uz otru. Ja Zemessardzei mēs piešķirsim 400 tūkstošus un aizsardzības spēkiem tikai 30 tūkstošus — tā nu nevar. Es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti! Es varbūt mēģināšu īsāk nekā Silāra kungs. Es piekritīšu Silāra kungam attiecībā uz to, ka tik tiešām gan policijai, gan aizsardzības spēkiem līdzekļi ir iedalīti nepietiekami, tai skaitā transporta izdevumu kompensācijai. Man jāsaka arī tomēr, ka tie apjomi un tie uzdevumi, kādus reizēm nākas pildīt, tomēr arī ir nesalīdzināmi. Šeit man ir jāsaka, ka, ja pilsētās kārtību un drošību pilsoņiem un iedzīvotājiem nodrošina labākā vai sliktākā mērā policija, tad lauku rajonos reālais spēks, kas nodrošina pilsoņu un lauku iedzīvotāju drošību, ir Zemessardze. Jo policijas inspektora pat nav katrā pagastā. Tas ir labi, ja kādā pagastā ir pieci seši vīri, kuri ir bruņoti un var pat nakts laikā doties un izpildīt savu pienākumu, ko viņi ir zvērējuši. Bet arī tas nevar turpināties tikai uz entuziasma pamata. Pie tam viņi pa lielākai daļai ir lauksaimnieki, un nesamaksa par produkciju ir liela. Viņiem nav 1īdzekļu ne tikai benzīnu, par ko pirkt, bet nav arī reizēm līdzekļu, par ko uzturēt ģimeni. Kaut gan, protams, citās institūcijās par maz līdzekļu ir iedoti, es tomēr šeit liktu priekšā balsot par šiem 400 tūkstošiem. Un es aicinu to darīt kā Jēkabpils bataljona ierindas zemessargs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš" — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es sēdēju un izmantoju tādu tehnikas brīnumu, un mēģināju sarēķināt kopā, cik tad mēs, paredzot šos 400 tūkstošus Zemessardzei transporta izdevumu kompensācijai, atvēlam uz vienu cilvēku, kas ir paredzēts štatā. Ja es esmu pareizi saskaitījis, tad ir 1282 štata vienības Zemessardzei. Un uz tām mēs paredzam 400 tūkstošus, kā liek priekšā Tomiņa kungs un citi. Tas ir, vidēji tātad mēs uz vienu zemessargu paredzam 312 latu gadā. Parēķiniet! Un tajā pašā laikā salīdziniet ar citu skaitli! Iekšlietu iestādēs, iekšlietu sistēmā — policijā štata vienību skaits ir 181534 cilvēki. Un paredzēta šī līdzekļu kompensācija — 60 200 latu. Salīdziniet!

Aizsardzības sistēmā štata vienību skaits ir 5203. Tikai 33 tūkstoši latu kompensācija. Es nezinu, ko mēs darīsim ar iekšlietu sistēmu, ar policiju. Mēs veselu dienu dzesējām mēles par noziedzību, kriminogēno situāciju. Tur vajadzēja varbūt kompensēt vairāk, jo, atcerieties paši, cik daudz izskanēja, ka nevar izbraukt uz nozieguma vietu tieši tāpēc, ka nav benzīna, nerunājot nemaz par kaut ko citu. Un tagad zemessargiem pēkšņi mēs 312 latu uz katru gadā kompensācijai! Es nezinu, tad laikam katru dienu ar "takšiem" viņi brauks vai kā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība! Otrreiz. Pēc tam — deputāts Resnais.

A.Grots (KDS). Cienījamie kolēģi! Un it īpaši Endziņa kungs! To gan no jums es negaidīju. Taisnība, ka Zemessardzei ir mazāk štatu, visu laiku mazāk štata vienību nekā Iekšlietu ministrijai. Zemessardzei gan ir pāri par 1600 štata vienību, nevis 1200, kā jūs teicāt. Bet ir arī ārpusštata zemessargi, un viņu kopējais skaits iznāk pāri par 17 tūkstošiem. Tātad ņemiet varbūt skaitļotāju un sarēķiniet tad to ciparu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS). Mazliet pārdomām. Ja mēs reāli kaut ko gribam izdarīt un nosargāt savu likumību, tad acīmredzot tandēms nav jāmeklē Iekšlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā. Tandēms ir vienīgi Iekšlietu ministrija plus Zemessardze. Jo, ja mēs runājam par noziedzību, mēs pagājušo reiz jau spriedām, ka armija nav piesaistāma pie tā. Viņa nedrīkst apspiest savu tautu, lai gan tas ir recidīvists. Bet zemessargs uz to iet nepārtraukti visādos virzienos. Diemžēl iekšlietu jeb policijas sastāvs un skaitliskais lielums lauku rajonos un pagastos ir tāds, ka viņu nekad nesameklē, bet šīs Zemessardzes dežūras mums notiek. Ar savām privātajām mašīnām, ar savu personīgo benzīnu, pašiem par savu personīgo naudu pirktajiem lādiņiem jeb patronām un pašiem par savu naudu arī trenējoties. Tā ir patiesība šodien.

Cita lieta. Mēs nekad nepārmaksāsim zemessargiem, kuru darbībā ārkārtīgi liels īpatsvars ir darbībai uz sabiedriskiem pamatiem. Un tas ir arī Zemessardzes spēks. Tas neļauj korumpēties. Viens otru pazīst. Un es tiešām ceru, ja mēs pagājušo reizi plenārsēdi zaudējām, to ārkārtas plenārsēdi, neko nenolēmām, tad vajadzētu nolemt zināmā laika sprīdī apvienot šo spēku — Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes darbību. Mēs šodien dikti labvēlīgi — tiešām prieks bija — uzvedāmies pret Iekšlietu ministrijas budžetu, dodot viņiem iespēju darboties. Tas pats ir jādara arī ar Zemessardzi. Bet es saprotu arī citu. Nevar nepārtraukti bērt ne no kurienes. Un ļoti žēl, ka mēs tik vieglprātīgi, domājot par šo iekšlietu situāciju, apstiprinājām Aizsardzības ministrijas budžetu. Zemessardzei šos līdzekļus vajadzēja tikai ņemt no Aizsardzības ministrijas budžeta, kura vēl ir bērna autiņos un vispār ir ļoti debatējams lielums. Republikā nav aizsardzības koncepcijas. Cik tālu mēs iesim, kā mēs bruņosimies, kādi būs jūras spēki, gaisa spēki un strēlnieku ieroči. Bet Zemessardze eksistē. Un arī starptautiski mēs ļoti labi izskatītos, ja mēs vairāk nodrošinātu Zemessardzi, piešķirtu viņai līdzekļus un atstātu šo Baltijas valstu miera bataljonu. Jā, šī armija ir vajadzīga. Bet atsevišķi Latvija kurp šodien iet, tas ir neizzināmi. Man nav cita piedāvājuma. Varbūt Ministru prezidents ar finansu ministru var atrast kādu izeju, finansējot šo Zemessardzes prasību — 400 tūkstošus. Varbūt no rezerves fonda. Un, ņemot vērā, ka pēc jaunā gada, vienalga, būs kaut kāda budžeta pārskatīšana, samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par šo summu. Tas būtu reāli. Tas, kas mums šodien ir nepieciešams. Nevienu ārējo agresoru mēs šodien ar savu armiju neatvairīsim, neuzvarēsim, Latvijas drošība šodien nav armijas spējās, Latvijas drošību nodrošina Ārlietu ministrija ar savu diplomātiju šodien. Tas ir pirmais svars. Un iekšējo kārtību var nodrošināt tikai Iekšlietu ministrija plus Zemessardze. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Referents? Lūdzu!

A.Piebalgs. Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz transporta izdevumu kompensāciju, tad budžetā kopsummā ir iestrādāti 6 miljoni dažādās pozīcijās. Šodien mēs iestrādājām transporta izdevumu kompensāciju represētajiem. Tajā ir visi šie izdevumi atbilstoši likumiem.

Attiecībā uz Zemessardzi. Tas, kas attiecas uz likumiem, tas ir iestrādāts Zemessardzes budžetā. Palielināt Zemessardzes izdevumus par 400 tūkstošiem šajā pozīcijā nav saprātīgi. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu. Labākajā gadījumā to var darīt ar Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, bet arī to manā skatījumā nebūtu vērts atbalstīt, jo jebkurā gadījumā Zemessardzes budžets ir pietiekami maz atšifrēts un viņi paši varēs izdalīt naudu, ja viņiem kādā situācijā vajadzēs, no viņu rīcībā esošā budžeta.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu — 400 tūkstoši transporta izdevumu kompensācijai. Rezultātu! Par — 26, pret — 35, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

 

Nākošais kods — Centrālā zemes komisija.

A.Piebalgs. Tātad šeit Centrālajai zemes komisijai papildus tiek prasīts 9 700 lati. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, bet es lūgtu cienījamo Saeimu, ņemot vērā, ka es vēlreiz pārbaudīšu šos aprēķinus, kur tiešām šī summa būs nepieciešama, tomēr neatklāt diskusijas. Par šo jautājumu mēs varam diskutēt ļoti ilgi un izrunāt visas zemes lietas, bet es gribētu lūgt atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Centrālā zemes komisija. Summa nav pārāk liela, lai būtu problēmas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

 

Tālāk — 42.kods — Valsts uzņēmums "Latvijas radio".

A.Piebalgs. Valsts uzņēmums "Latvijas radio". Šeit ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums — palielināt budžetu par 681 725 latiem. Es gribu teikt, ka valsts uzņēmuma "Latvijas radio" budžets ir iedots lielāks, nekā tika prasīts. Un pie reizes es vēl varu teikt to, ka esošo budžetu, tādu, kāds ir šobrīd, atbalstīja arī atbilstošā Saeimas komisija. Un vēl bez tam, tā kā mums nav arī seguma avotu šai operācijai, ir priekšlikums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Priekšlikums bija kompleksā. Diemžēl te ir parādījusies tikai viena daļa. Es gribētu, lai jūs skatītos budžeta 37.lapaspusi. Un paskatīsimies! Tātad iepriekšējā gadā Latvijas radio budžets bija 1 751 474 lati. Šogad ir plānots 1 722 630 latu. Kāpums 9,62 procenti. Latvijas televīzijas budžets… Inflācija bija pagājušogad, Panteļējeva kungs, šogad būs ap 30 procentiem, nākošgad būs vismaz 15. Tātad tas ir faktiski finansējuma samazinājums pret inflāciju. Latvijas televīzijas budžets — 2 288 443 lati šogad, un nākošgad — 3 516 208 lati. Kāpums 53,65 procenti. Tātad radio — 9,62 procenti, televīzijai — 53,65 procenti. Jautājums — kāpēc? Kāda starpība starp radio un televīziju? Socioloģiskās aptaujas rāda… Kad bija aptauja — kādu televīziju skatās, kādu radio klausās, tad televīzijā pirmajā vietā diemžēl bija Ostankinas televīzija. Un tikai otrajā vietā bija Latvijas valsts kanāli. Radio — pirmajā vietā bija valsts kanāli. Un mūsu piedāvājums ir ļoti vienkāršs. Ja neviens nepiedāvā citādu argumentāciju, kāpēc televīzijai kāpumam ir jābūt apmēram 7 reizes lielākam nekā radio, piedāvājam vienādu kāpumu — 35,72 procenti. Tātad palielināt šo radio finansējumu, to pašu finansējumu noņemot televīzijai. Ja kāds var argumentēt, kāpēc tik krasa starpība ir starp televīziju un radio, varētu piekrist šo priekšlikumu noņemt, bet es saprotu, ka Saeimā skatīs arī jautājumu par partiju finansējumu, par pirmsvēlēšanām un tā tālāk. Mums, deputātiem, savā starpā nav ko slēpt, un ir skaidri zināms, kāda ir radio attieksme pret valdošo koalīciju un kāda ir televīzijas attieksme pret valdošo koalīciju. Un vai šī nav metode, kā tiešā veidā ar citu rokām, ar valsts līdzekļiem norēķināties par savām vajadzībām, par savu popularizēšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu jums, Bērziņa kungs, atbildēt. Atbilde ir pavisam vienkārša. Televīzija no tā, ko viņa pieprasīja uz nākamo gadu, nesaņēma divus miljonus. Radio saņēma tieši to, ko viņi pieprasīja. Jūs labi zināt, cik spiedīgs ir budžets. Un tajā pašā laikā mūsu komisija, kas bija atbildīga izskatīt šo jautājumu — un mūsu komisijā vairākums nav "Latvijas ceļam"—, tomēr neprasīja paaugstināt šo maksājumu. Ir noticis paradokss, kāds visā citā budžetā, nevienā citā kodā nav. Latvijas radio saņēmis vairāk naudas, nekā bija prasījis. Jo Latvijas radio budžets uz nākamo gadu ir aptuveni 1,7 miljoni. Tajā pašā laikā un tieši tādu summu piešķīra arī Finansu ministrija kā valsts dotāciju. Bet radio vēl bija norādījis, ka vairāk nekā 100 tūkstošus viņi paši nopelnīs. Tas nozīmē, ka Finansu ministrija iedeva radio pāri par 100 tūkstošiem vairāk, nekā pats radio vēlējās. Tā ka radio situācija jau nu ir labāka nekā visiem pārējiem. Viņi saņēma vairāk, nekā pieprasīja. Tā ir pilnīgi unikāla situācija budžetā. Tajā pašā laikā mūsu komisija ir izskatījusi šo situāciju un nekādā gadījumā negribētu samazināt radio pieprasīto naudu, jo pēdējā laikā radio nākuši klāt divi papildu maksājumi. Tas ir 10 procentu pieaugums tarifiem, par kuriem gan jau pavasarī bija zināms, ka tādi būs. Un tie ir 72 tūkstoši, kas nāca klāt, kad mēs atbalstījām radio vēlēšanos paplašināt propagandu uz ārvalstīm. Tas arī prasa zināmus naudas līdzekļus. Bet būtībā kopā ar visiem šiem līdzekļiem radio ir savā naudā. Kāpēc radio pieaugums ir mazāks nekā televīzijā? Tāpēc, ka radio nākošajā gadā neraidīs vairs 3.programmas, un tas, protams, arī ietaupīs kaut kādus naudas līdzekļus. Es redzu, ka Anta arī taisās nākt runāt, bet viņa neļaus man samelot, jo mēs komisijā tomēr bijām vienoti par to, ka šis budžets būtībā apmierina radio situāciju.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte — Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Grūti nenākt, kad tevi aicina. Man tiešām jāteic, ka mēs komisijā esam par šo jautājumu sprieduši. Pozīcija par tarifu pacelšanu ir ļoti aktuāla lieta radio. Tāpat kā programmas Krievijai arī ir jāfinansē. Mēs esam sprieduši par to, un komisijas atzinums — jā, patiešām, iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai priekšlikumu nodrošināt šos maksājumus jau piešķirtā budžeta ietvaros, saskatot, ka tajā ir vairāk, nekā bija iepriekšējā gadā. Taču mans personīgais deputātes viedoklis nesakrīt ar komisijas viedokli. Un tajā es tomēr atbalstu Gundara Bērziņa priekšlikumu. Visu paskaidrojumu jūs jau dzirdējāt, es to neatkārtošu, bet tas ir mans deputātes viedoklis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vairāk neviens negrib runāt? Gundars Bērziņš — otrreiz. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr lūgtu pamatot naudas izlietojumu, nevis salīdzinājumu — prasīja, neprasīja. Radio varbūt ir tā iebaidīts, es zinu, kad mēs bijām koalīcijā, radio tika mēģināts aizbāzt muti. Var būt, ka tikai iebaidīts un vairāk arī neprasa. Bet tas nebūtu arguments. Kāpēc tiek palielināts televīzijas budžets par 53,65 procentiem? Un tātad 9,62 procenti ir ievērojami mazāka summa, nekā šogad bija inflācija un nākošgad plānotā inflācija. Tātad radio finansējums faktiskajās izmaksās tiek samazināts. Es lūdzu atbildi tikai uz šiem jautājumiem, bez kaut kādas demagoģijas — apmierināja, neapmierināja, kas prasīja. Tātad kāpēc televīzijai? Vai tā nav valdošās koalīcijas pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšana bez maksas, ar budžeta līdzekļiem?

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es saprotu, ka ir vēls, bet es jūs tomēr aicinu iztikt bez šiem epitetiem, jo tie neveicina ātrāku darbu un problēmas izpratni. Taisni otrādi. Tas deputāts, kurš lieto tādus izteicienus, acīmredzot šo problēmu pats neizprot, nosaucot citus attiecīgos vārdos. Tāds ir mans personīgais viedoklis. Lūdzu, vai vēl kāds runās? Lūdzu, balsosim!

A.Piebalgs. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Vai es drīkstu!

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Piebalgs. Bērziņa kungs varbūt arī gribēs dzirdēt. Es gan nezinu, varbūt viņš tikai gribēja uzdot jautājumus. Tātad palielinājums, ko prasīja Latvijas televīzija papildus pie tā pamatbāzes budžeta, bija 3,5 miljoni.

Pamatpozīcijas. Pirmā ir Atlantas olimpiskās spēles, kur ir jāizdara iemaksas. Otrā pozīcija ir tehniskā modernizācija, jo viņu kameras, kas ir šobrīd, laikam Puriņas kundze vislabāk var pateikt, visa tehnoloģija, kas tur ir, visa ir uz sabrukšanas sliekšņa. Trešā problēma — tā ir viņu katlumāja, kas arī ir katastrofālā stāvoklī. Ceturtā problēma ir pieaugušās izmaksas par televīzijas translāciju un radiotranslācijas punktu. Un tā tālāk. Katrā ziņā pozīciju ir ārkārtīgi daudz, un neviena no šīm pozīcijām nav politiska pozīcija. Tur nav, teiksim, tāda pozīcija kā deputāta Piebalga vai deputāta Bērziņa portreta izveidošana, bet, ja deputāts Bērziņš tā uzskata, tad mēs varētu ieslēgt budžeta izdevumos tādu pozīciju — 10 tūkstoši deputāta Bērziņa "imidža" izveidošanai vai kā. Tā ka es lūgtu šajā gadījumā neatbalstīt šo palielinājumu, kas piedāvāts Latvijas radio. Latvijas televīzijai budžets tiešām ir pamatots, un šeit nav nekādas politikas. Un pilnīga taisnība ir Inkēna kungam, ka Finansu ministrija tiešām pilnībā atbalstīja to pieprasījumu, kas bija valsts radio. Tajā pašā laikā televīzijai summa tika samazināta par 2 miljoniem no tās, kas bija prasīta.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums — Tautsaimniecības finansēšana 681725 lati. Valsts uzņēmums "Latvijas radio". Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 41, atturas — 10. Nav pieņemts.

Valsts dotācija — 641 725 lati. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 41, atturas — 9. Nav pieņemts.

Izglītības un zinātnes kultūras komisija— autoratlīdzība un honorāri izpildītājmāksliniekiem (nemainot kopējo dotāciju Latvijas radio) 40 tūkstoši. Komisija atbalsta, nemainot kopsummu. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākošais — 43.kods — valsts uzņēmums "Latvijas televīzija" . Autoratlīdzība un honorāri izpildītājmāksliniekiem, nemainot kopējo dotāciju Latvijas televīzijai — 40 tūkstoši. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Atbalstīt, nemainot kopsummu. Vai deputātiem ir iebildes. Nav iebilžu. Pieņemts.

 

61.kods. Mērķdotācijas investīcijām vietējiem budžetiem. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS). Man būtu tāds ierosinājums šo pēdējo 61. kodu iekļaut pirmajā pielikumā, un kopumā tad mēs varētu arī likumprojekta 3. pantu ar 1. un 3. pielikumu noslēgt ar pozitīvu balsojumu. Un šajā gadījumā tātad iet runa par mērķdotācijām investīcijām vietējiem budžetiem. Te gan man jāsaka, ka nav tīri perfekti uzrakstīts, kādu mēs priekšlikumu iesniedzām, jo mūsu priekšlikums bija likumprojekta 4. pantu pie 4.pielikuma izteikt šādā redakcijā: mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem… Un tieši Jēkabpils rajonam Jēkabpils tilta pār Daugavu rekonstrukcijai 420 tūkstoši un aizsargdambim — 60 tūkstoši, un, protams, izdarīt attiecīgas izmaiņas 1. pielikumā pie 61. koda. Un šeit būtu jābūt plus 410 200 latiem, nevis 480. 480 ir 4. pielikuma redakcija. Un attiecīgi arī tad kopumā, 61. kodā kopumā parādītos summa nevis 2 miljoni 130 tūkstoši latu, bet 2 540 200 lati, un tieši konkrēti runājot, kāda ir nepieciešamība. Tātad šeit ir minēts — Jēkabpils tilta pār Daugavu rekonstrukcijai — 420 tūkstoši un aizsargdambim... šeit ir neprecizitāte — nevis aizsargdarbiem, bet aizsargdambim, kas ir pret plūdiem. Jo situācija Jēkabpilī ir tiešām draudoša. Jau divus gadus atpakaļ visi pēdējie šī tilta lietošanas termiņi bija beigušies un tika pieņemts lēmums par virstermiņa pagarinājumu uz 3 gadiem. Vēl ir atlicis viens gads. Protams, gada laikā var kaut kas notikt, var arī notikt vēlāk. Atbildību mēs varētu arī nenest, teikt, ka lēmumu par pagarināšanu ne jau mēs pieņēmām. Bet tomēr ir diezgan bīstama situācija, jo tilts ir avārijas stāvoklī. Ir tādi vārdi, ka Daugavas abas malas mūžam nesadalās, ja. Es gribu teikt — nobalsojiet pret, un tās sadalīsies. Tāpēc es tomēr aicinātu jūs nobalsot par šo palielinājumu, un šeit ir nevis 480 tūkstoši, bet 410 200 lati. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Šis tilts nav tikai Jēkabpils jautājums, tas tomēr ir tilts, kas savieno šīs abas Daugavas malas, kur simts kilometru uz vienu pusi un simts kilometru uz otru pusi tiltu nav. Un es negribētu, lai mēs gaidām "Estonia" avārijas, lai gaidām Ķeguma tilta iebrukumus, ja ir speciālistu slēdzieni trīs gadus atpakaļ un šobrīd ir šis slēdziens. Pašvaldība šobrīd ir dilemmas priekšā, pašvaldība nedrīkst riskēt ar cilvēku dzīvībām. Būtu nepieciešamība šo tiltu slēgt vai, ja atļautu pārbraukšanu, uzlikt kaut kādu vietējo nodevu. Likumdošanas Saeima ir lēmusi, ka to mēs neatļaujam, jo tie ir valsts objekti, kas ir valstij svarīgi, un neļaujam uzlikt šo nodevu vai pašvaldībai, uzņemoties atbildību par cilvēkiem, slēgt šo tiltu.

Es ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu un runāt par problēmām pirms tam, kad viņas ir radušās, nevis pēc tam, kā bija "Estonia" katastrofā vai Ķeguma tilta iebraukumā, ko šobrīd jau ir aizmirsuši, un bija labu laiku iepriekš, kas aiznesa tomēr diezgan daudz cilvēku dzīvību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis — satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka, protams, ne 400 tūkstošu latu apjomā, bet mazākā apjomā Satiksmes ministrija speciālā budžetā ir paredzējusi līdzekļus šā tilta remontam. Es domāju, ka šā tilta remonts jāveic no Ceļu fonda, un es domāju, ka, protams, mēs griezīsimies nākotnē ar lūgumiem Ceļu fondam tur piepildīt kaut ko, bet pašvaldība jau to tiltu nepacels. Tā ka es ierosinu no šīs vietas noņemt un risināt speciālā budžetā.

Sēdes vadītājs. Mērķdotācijas investīcijām vietējiem budžetiem palielināt par 410 200 latiem. Lūdzu, balsosim par deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumu!

A.Piebalgs. Cienījamais... drīkst?

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 31, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk ir palicis viens redakcionāls labojums. Tas ir Izglītības ministrijas priekšlikums, kur pozīciju "tajā skaitā mācību literatūras izdošana" tiek lūgts formulēt kā "tajā skaitā mācību literatūras izdošana un iegāde". Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Paldies!

A. Piebalgs. Tātad rezultātā 1. pielikumā ir izveidojusies bilance, ka izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 362 689 latiem. Es lūgtu apstiprināt šo pielikumu un par šo summu attiecīgi samazināt Finansu ministrijas izdevumus. Jo mēs, protams, varētu ilgi diskutēt, bet acīmredzot šis ir vienkāršākais veids. Atņemiet mums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Sēdes vadītājs. Pielikumu kopumā mēs esam apstiprinājuši pa pantiem un pa sadaļām... pa daļām, un tā ir panta sastāvdaļa...

A.Piebalgs. Jā, mēs te varam balsot pa pantu kopumā, apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995. gadam izdevumos 515 991 661 lata apmērā saskaņā ar 1. un 3. pielikumu. Redakcionāli mums 2. pielikums tika izslēgts ārā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 3. pantu - apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995. gadam izdevumos 515 991 661 lata apmērā saskaņā ar 1. un 3.pielikumu! Lūdzu rezultātu! 59 - par, 6 - pret, 12 - attuars. Pieņemts 3. pants. Lūdzu tālāk!

A.Piebalgs . Tālāk ir priekšlikumi par likumprojekta 7. pantu. Šeit ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumi un deputātes Kuprijanovas priekšlikumi. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Šis ir pants, uz kuru attiecas budžeta vadības likums par speciālajiem budžetiem, un tam ir nedaudz citādi noteikumi nekā valsts budžetam. Un šis ir sociālais budžets un pensiju budžets. Tātad kopumā budžetam mēs plānojam pieaugumu ieņēmumu daļā un izdevumu daļā par 25 procentiem. Sociālo nodokli, kas pagājušogad pildījās vislabāk, mēs plānojam 16 procentus. Tātad inflācija šogad nav noteikta, tā būs ap 25 procentiem, nākošgad optimistiskā prognoze ir 12-15 procenti, normālā, manuprāt, prognoze - 20 procenti. Tātad principā mēs plānojam, ka no sociālā nodokļa tiks ieņemts mazāk naudas nekā šogad. Un tomēr šis nodoklis ir viens no tiem, kas nepārtraukti progresē, tātad šogad 244 tūkstoši. Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - plānot vismaz minimālo kāpumu, kas ir ielikts visā budžetā. Ja, piemēram, valdība par pašvaldību budžetiem, piemēram, Jēkabpils pilsētā par iedzīvotāju ienākuma nodokli pret šī gada faktiskajiem ieņēmumiem uzliek prognozi uz nākošo gadu 178 procenti, par īpašuma nodokli - 212 procenti, tad 16 procenti kāpums sociālajā nodoklī ir pārspīlēti mazs, un šeit nevajadzētu slēpt, ka budžetā ir iespējas indeksēt pensijas. Mūsu priekšlikums: ja pieņemam, ka mūsu prognozes varbūt nepildās, valdība strādā sliktāk, nekā mēs no viņas gaidām, neiekasē nodokļus, cik vajadzētu, tad arī problēmas nekādas nerodas, jo šis pielikums ir plānots no 1. jūlija un atvērums sākas no 1. jūlija. Ja šīs iekasēšanas nav aprīlī, maijā, jūnijā, šo pantu izmaina, un tikai tad, ja tas pildās, indeksē pensijas. Es tomēr lūgtu radīt skaidrību cilvēkiem par to, ka nākošgad pensijas tiks palielinātas, negaidīt to brīdi, kad cilvēki, inteliģence būs spiesta vērsties pie pašiem krasākajiem līdzekļiem, tas ir, streikiem, un tad sākt runāt, un tad atrast risinājumus visām problēmām. Manuprāt, valdības un Saeimas galvenais uzdevums ir analizēt problēmu kopumā, redzēt šo seku cēloņus un pieņemt lēmumu, nevis sākt runāt ar cilvēkiem tad, kad viņi ir spiesti iziet ielās un izrādīt savu neapmierinātību ar valdības un Saeimas darbību. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti izsvērts, pamatots, un aicinātu Saeimu balsot par 650 tūkstošu valstī esošo pensionāru pensiju indeksāciju ar jūliju. Tātad šī minimālā summa paredz, ka vismaz par 4 latiem tiks paaugstināta mēneša pensija. Es ceru, ka mēs strādāsim labāk un šo indeksāciju varēs veikt ievērojami augstāku, tomēr vajadzētu radīt vismaz cerību un skaidrību, ka būs tie 4 lati ar 1. jūliju. Es gribētu, lai Saeima par to nobalso. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Plānojot sociālo budžetu, ir plānots šā budžeta pieaugums par 50 miljoniem latu. Manuprāt, tā ir liela summa. 216 - šogad un 267 miljoni - nākamgad. Šā gada plāns. Un, lai šo plānu izpildītu, Labklājības ministrijai būs diezgan sūri un grūti jāstrādā, jāmaina mūsu darbinieku filozofija, ka sociālais nodoklis ir jāiekasē neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir trūcīgs vai bagāts. Ja ir maksāta alga, ir jābūt nomaksātam sociālajam nodoklim. Budžets ir plānots pietiekami saspringti, un es lūdzu šajā gadījumā atstāt to summu, kas ir ieplānota budžetā.

Runājot par pensiju indeksāciju, to valdībai uzliek par pienākumu darīt likums "Par pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību", kur ir paredzēts indeksēt pensijas atbilstoši vidējai algai un budžeta ieņēmumiem. Šobrīd pateikt, cik latu varēs izlietot indeksācijai, neatļāvās pat mūsu ministrijas vislabākie ekonomisti, neskatoties uz to, ka es prasīju. Tādēļ lūdzu atstāt šo budžetu tādu, kāds tas ir, un prasīt no valdības, lai tiktu pildīts likums attiecībā uz pensiju indeksāciju atbilstoši vidējai algai un budžeta ieņēmumiem. Es ceru uz jūsu sapratni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, lūdzu! Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP). Es varētu piekrist Gundara Bērziņa apgalvojumam, ka šis budžets var būt piepildīts vairāk. Bet šobrīd es lūgtu Saeimu nepalielināt ienākumu daļu līdz pirmajiem budžeta labojumiem, jo situācija ir ļoti sarežģīta. Es uzskatu, ka tika principā pieņemts nepārdomāts lēmums - sadalīt budžetu ar 1.janvāri. Tagad apmēram tā situācija ir skaidra, ka to nevar izdarīt l.janvārī. Šis budžets, ja tas ir speciālā budžeta statusā, nozīmē, ka tas var tērēt to, ko tas ieņem. Un tas, ja nebūtu vēl pārejas noteikumu, nozīmētu, ka mums 2.janvārī, par nožēlu, pensiju izmaksai būtu nulle. Un tas turpinātos visu janvāra mēnesi, kamēr paspētu iekasēt sociālo nodokli. Jo nav pārdomāta mehānisma par budžeta nodalīšanu, nav risināts jautājums par apgrozības līdzekļiem vismaz mēneša vajadzību apmērā šim budžetam. Jā, tā ir valdības pieļauta kļūda. Šobrīd pārejas noteikumos punktā 3. ir ierakstīts: Labklājības ministrijai un Finansu ministrijai mēneša laikā noteikt sociālās apdrošināšanas budžeta nodalīšanas no valsts pamatbudžeta kārtību. Tādēļ es uzskatu, ka jebkurā gadījumā pat teorētiski jebkurš budžets būtu atdalāms, teiksim, uz 1.aprīli, skatoties, kādi viņam uz to brīdi ir atlikumi, un tad pirmajās budžeta izmaiņās mums ir jāprecizē ienākumu daļa. Tas nenonāk nekādā konfliktā ar Gundara Bērziņa priekšlikumiem par indeksāciju 1.jūlijā. Mēs to visu paspētu iestrādāt, bet ar konkrētiem cipariem, kas notiek ar budžeta atlikumiem. Tādēļ es šajā gadījumā ļoti lūgtu Saeimu tomēr nepalielināt šobrīd ienākumu daļu.

Un vēl viens jautājums. Tajā pašā 7.punktā ir mans priekšlikums par pensiju indeksāciju. Un, pievērsiet uzmanību, tas ir bez summas. Makarova kungam ir absolūta taisnība, ka tas viņam būtu jādara likuma kārtībā. Bet, kā teikt, tas netraucētu divreiz nofiksēt, un es piedāvāju tomēr ieviest punktu 2.6. un ierakstīt "Pensiju indeksācija", arī šobrīd nenosakot konkrēto summu, atgriežoties tad, kad mēs skatīsimies šā budžeta atdalīšanu un ienākumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr lūgtu dokumentu iesniedzējus precizēt, kurš šobrīd melo. Tātad Makarova kungs nosauca summu - 216 miljoni. Saeimai valdība ir iesniegusi šā gada sociālā budžeta ieņēmumu izpildi - 227 miljoni 242 tūkstoši latu. Starpība ir gandrīz tāda, kāda ir nepieciešama pensiju indeksācijai. Kur tomēr ir iespējamas tik milzīgas kļūdas par 11,5 miljoniem? Vai Makarova kungs kļūdījās, vai tiešām šie ieņēmumi netiek tā pildīti? Un tomēr es vēlreiz atgādinu: sociālā nodokļa izpilde budžetā ir prognozēta principā mazāka, nekā ir sagaidāma reālā inflācija. Tātad mēs apšaubām to tendenci, kas ir bijusi līdz šim, ka sociālais nodoklis ir nodoklis, kas pildās vislabāk. Iepriekšējā gadā budžets no sociālā nodokļa iekasēšanas finansēja 40 miljonus. Ja iepriekšējā gadā būtu atdalīts sociālais budžets, pensiju indeksācija būtu notikusi ievērojami labāk. Jo ar šo sociālo budžetu tika nosegtas citas vajadzības. Es tomēr lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, radot cilvēkiem skaidrību, un šī prognoze ir ļoti, ļoti piesardzīga. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdība strādās labāk un tiks izpildīta šī ļoti pesimistiskā prognoze, un ar 1.jūliju tomēr mēs cilvēkiem varēsim vismaz minimāli pielikt pensiju. Un es ceru, ka martā vai aprīlī, skatot labojumus, mēs varēsim pielikt arī vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates par 7.pantu ir pabeigtas. Balsojumi būs, es varbūt vispirms nolasīšu to kārtību, un jūs tad galavārdu teiksiet.

Balsojumi mums būs par trijām lietām. 5.pielikumā ir izdarītas sekojošas izmaiņas. Ieņēmumi kopā : 1) sociālais nodoklis; 2) valsts budžeta dotācija; 3) papildināt 5. pielikuma "Izdevumi" 2.punktu "Pensiju izmaksai kopā" ar punktu 2.6. "Pensiju indeksācija ar 1995.gada 1.jūliju". Pēc tam sekos deputātes Kuprijanovas priekšlikums, bet pašā augšā 7.pantu izteikt šādi. Tas būs atkarīgs no balsojuma. Lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu tātad piedāvāt sekojošu variantu. Es aprunājos ar Makarova kungu, mēs piekristu atbalstīt deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. Tajā pašā laikā mēs kategoriski iebilstam pret deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Pirmais. Es nolasīšu: "5.pielikumā izdarīt sekojošas izmaiņas. Ieņēmumi kopā — 285,9 miljoni latu, sociālais nodoklis — 284 miljoni latu."

Otrais. "Valsts budžeta dotācija Valsts sociālās apdrošināšanas fondam no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai, piešķiršanai un piegādei — 1,9 miljoni".

Lūdzu, balsojam par šo deputātu Gundara Bērziņa un Zigurda Tomiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 41, atturas — 8. Nav pieņemts.

Nākamais. Šo pašu deputātu priekšlikums. "Papildināt 5.pielikumā "Izdevumi" 2. punktu "Pensiju izmaksai kopā" ar 2.6.punktu šādā redakcijā: "Pensiju indeksācija ar 1995.gada 1.jūliju".

Pēc tam būs deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 40, atturas — 4. Nav pieņemts priekšlikums.

Līdz ar to 1.7. pantu izteikt šādi... Deputāti Bērziņš un Tomiņš — kur šie kopējie cipari ir. Līdz ar to tas nav balsojams, jo nav pieņemti atsevišķi priekšlikumi.

Deputātes Kuprijanovas priekšlikums: 5.pielikuma 2.punktu papildināt ar 2.6. apakšpunktu. 2.6. Pensiju indeksācija. Nemainot pensiju izmaksu kopumu, konkrēti šā apakšpunkta vērtību precizēt Labklājības ministrijā.

A.Piebalgs. Tam vajadzētu piekrist.

Sēdes vadītājs. Es izsaku piezīmes visiem, kas tagad runā balsošanas laikā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tagad mēs veiksmīgi esam tikuši līdz pārejas noteikumiem. Tātad par pirmo pārejas noteikumu ir divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kur atšķirībā no Ministru kabineta iesniegtā priekšlikuma tiesības pieņemt lēmumus paredzēts piešķirt Ministru kabinetam. Tajā pašā laikā jāsaka, ka atbilstoši Budžeta un finansu vadības likumam korektākais priekšlikums ir tas, kas piedāvāts Ministru kabineta redakcijā, tāpēc Budžeta komisija Izglītības komisijas priekšlikumu neatbalstīja. Bet ir vēl arī otra puse. Principā jau tas it kā atvieglotu Finansu ministrijas darbu, noņemot atbildību. Tajā pašā laikā, operatīvi rīkojoties, diemžēl ir vajadzīga tieši šī Finansu ministrijas darbība. Protams, par to vienmēr tiek informēts Ministru kabinets, jo automātiski ir iesaistītas visas ministrijas. Tā ka es lūgtu atstāt to Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā un neatbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Un, protams, arī Bērziņa un Tomiņa kungu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 00.02 minūtes. Vismaz šis pulkstenis rāda to. Tāpēc mums būs jāpagarina sesija.

Bet tagad vispirms izskatīsim šo priekšlikumu. Es jums to pasaku tāpēc, ka Prezidijs to zina. Nekādi pārkāpumi nenotiek. Saeimas lēmums bija sesiju slēgt 22. datumā.

Lūdzu! Jūs galavārdu esat teicis. Deputāti, protams, tad vairs runāt nevar, ja jūs esat galavārdu teicis. Neviens arī nebija pieteicies. Lūdzu balsot! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: "Piešķirt Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus par budžeta iestāžu un pasākumu finansēšanu proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot paredzētās summas un paredzot prioritāti darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai, tos nesamazinot." Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš. Nē, es atvainojos! (Smejas.) Tas bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! 27 — par, 34 — pret, 10 — atturas. Nav pieņemts priekšlikums.

Jālūdz Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, varbūt viņš var izteikt kādu konkrētu secinājumu vai atzinumu. Vai ziemas sesija ir beigusies vai slēgta, vai mums ir jābalso par to? Runa ir par rudens sesiju. Labi, godātie kolēģi, tā kā nav neviena konkrēta priekšlikuma, turpināsim darbu, līdz izskatām šo jautājumu. Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš ierosina aizstāt vārdu "nepārsniedzot" ar vārdu "nesamazinot". Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Jā, tie divi vārdiņi atšķiras nedaudz, bet būtībā ir liela nozīme viņiem. Ja sakām, ka piešķirt Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatabudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot budžetā paredzētās summas, tas nozīmē, ka var arī neatvērt finansējumu kādā no nozarēm vai arī to neatvērt pilnīgi. Par to mēs esam pārliecinājušies šogad, 1994.gada budžetā, kad subsīdijas lauksaimniecībai par 47 procentiem jau kopš septembra mēneša nav atvērtas un netiks atvērtas. Mēs iesniedzām pieprasījumu par to. Mēs redzējām, ka Krājbankai, kaut gan tur apropriācija bija, netika atvērts šis finansējums — 450 tūkstoši mērķaizņēmuma obligāciju atpirkšanai no iedzīvotājiem, kas tika izdarīts 1990.gadā, un tā tālāk. Un tieši tas otrs vārds "nesamazinot" nozīmē, ka, ja mēs šo apropriāciju nosakām, tad arī vismaz proporcionāli tam, kā ieņēmumi mainās, tiek arī šis finansējums atvērts. Un galu galā arī Ministru kabinetam ir jāiesniedz grozījumi, priekšlikums Saeimā, ka tā un tā, gada beigās mēs nevaram izpildīt to un to, mēs lūdzam grozīt. Bet vislabākais tāpēc ir nākamais priekšlikums, ka mēs šādu atskaiti prasīsim, lai zinātu, kā reaģēt, ik pēc trīs mēnešiem, un to Budžeta komisija ir atbalstījusi. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un pēc viņa strādāt arī turpmāk, un tad tiešām mēs būsim tie, kas budžetu noteiksim un arī sekosim izpildei.

Sēdes vadītājs. Viss ir pateikts, lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 29, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais ir par otro priekšlikumu. Šeit ir par 2.1.punktu deputātiem Bērziņam un Tomiņam priekšlikums, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk.

A.Piebalgs. Nākamais— par 2.3.punktu ir deputāta Raimonda Jonīša priekšlikums, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Lūdzu! Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Šeit tomēr ir iebildes. Tomēr mēs tos miljonus dalām ar podziņu spaidīšanu. Šeit ir 1995.-1997.gada investīciju programmas apstiprināšana. Tie tomēr ir miljoni. Ja lauksaimniecībai, ko jūs gribat atbalstīt, prioritāšu prioritātei valstī 1995.-1997.gadā ir tikai 1,6 procenti, tad balsojam par šo punktu. Es esmu pret to, ka mēs balsojam, neapzinoties, par ko mēs balsojam. Šajā punktā ir paredzēts, ka investīcijām lauksaimniecībā šajā laika periodā ir paredzēti tikai 1,6 procenti no šīm investīcijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par deputāta Jonīša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir jauni priekšlikumi. Pirmais no tiem ir deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums ar 1.jūliju likvidēt Valsts reformu ministriju. Protams, es saprotu, ka 1.jūlijs ir tas datums, ar kuru sākt, laikam nav domāts, kad var beigt, bet šāds ir priekšlikums. Budžeta un finansu komisija to neatbalstīja, jo tas nav budžeta likuma uzdevums noteikt, kad kuru iestādi likvidēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 31, atturas—- 11. Nav pieņemts. Nākamo lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais ir jauns punkts, kas vispār pēc savas būtības ir ļoti labs,— arī deputātu Bērziņa un Tomiņa priekšlikums: nodrošināt finansējumu budžeta iestādēm tikai tad, ja ievēroti Ministru kabineta noteikumi par piegādēm valsts vajadzībām. Bet, tā kā šie noteikumi ir pieņemti, tad visiem jau ir jāievēro šie noteikumi, un, ja kāda iestāde neievēro, tad vadītājus soda, nevis piekārto finansējumu pie tā. Bet ir neapšaubāmi, ka katram ir jāizpilda šis noteikums, tāpēc Budžeta un finansu komisija neredzēja vajadzību iekļaut šādu pantu Budžeta likumā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr gribētu teikt, ka lieta nav tik vienkārša. Bija Latvijas laika likums par piegādēm valsts vajadzībām. Tad, kad mēs bijām valdošajā koalīcijā, otra partnerpuse noraidīja to un pieņēma kabineta 60.noteikumus. Arī es atvainojos, ka mēs budžetā neesam precīzi iesnieguši, tātad kabineta 60.noteikumi pieņemti 1994.gada 1.martā par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Šie noteikumi ir ļoti neprecīzi, un arī mūsu koalīcijas laikā bija vienošanās, ka tiks izstrādāts likums par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām. Tas ir viens no būtiskākajiem līdzekļiem, kā ekonomēt izdevumus, jo, ja jūs lasāt presi un skatāties notikumus politiskajā arēnā, tad redzat, ka vislielākie skandāli ir saistīti ar valsts pasūtījumiem un korupciju politikā un ekonomikā. Un šī joma mums ir pilnīgi nesakārtota, un, mūsuprāt, tas ir diezgan būtiski. Tātad mēs piedāvājam, ka kabinetam līdz 1.martam ir jāiesniedz likumprojekts, jo toreiz atjaunot Latvijas laika likumus "Latvijas ceļš" negribēja, uzskatīja, ka tie ir arhaiski, mēs kopumā uztaisīsim labākus. Bet šie kabineta noteikumi ir ievērojami par vājiem, lai risinātu šīs problēmas. Un galvenā problēma ir tā, ka visas piegādes, kas ir saistītas ar lielākām summām, ir jāveic atklāta vai slēgta konkursa veidā, jo tad ir iespējams samazināt arī izmaksas. Un tomēr Piebalga kungs aicina to noraidīt. Tad mēs būsim spiesti nākamajā gadā nākt un prasīt, vai ir izpildīti šie kabineta noteikumi šajā gadā, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ļoti retos gadījumos šobrīd šie kabineta noteikumi tiek ievēroti. Un tāpēc es lūgtu un aicinātu par loģiku balsot. Šis punkts nav tik mazsvarīgs, kā tas liekas no pirmā acu uzmetiena. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ekonomēt nodokļu maksātāju un budžeta līdzekļus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 10. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. Nākamais arī ir Bērziņa un Tomiņa priekšlikums — nodrošināt, es nezinu, kam tas ir uzdots, nodrošināt tikai Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu iegādi, ja iegādei tiek lietoti valsts budžeta vai sociālā budžeta līdzekļi, izņemot gadījumus, kad Latvijā netiek ražoti analogi. Protams, tiek aizskarta ļoti svarīga problēma. Manā skatījumā par šo tēmu neapšaubāmi būtu jāpieņem Ministru kabineta noteikumi. Vienkārši ar vienu frāzi tas neko neatrisina, jo, protams, tur, kur ir, teiksim, it īpaši armija, es domāju, veselības aizsardzības iestādes, cietumi, principā tas būtu jārealizē, un es varu apsolīt Ministru kabineta vārdā, ka mēs pieņemsim atbilstošus noteikumus. Ierakstot budžeta likumā, tas neko neatrisina, vienkārši tā paliks kā frāze, jāpieņem ir noteikumi. Mēs pieņemsim atbilstošus Ministru kabineta noteikumus, bet es neredzu, kāpēc mums būtu tas jāraksta budžeta likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu! Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Tātad turot pie vārda Piebalga kungu, ka tiks pieņemti kabineta noteikumi par to, es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk ejam!

A.Piebalgs. Nākamais punkts ir atkal, teiksim, noteikt, ka Finansu ministrija sadala līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 1 miljona latu apmērā, kas arī ir izmantojami tikai ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas lēmumu. Par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir pilnīgi pietiekami ierakstīts likumā par budžeta un finansu vadību, un arī Ministru kabinets ir sagatavojis noteikumus, ko tuvākajā laikā pieņems, kādā veidā var tikt izlietoti šie līdzekļi. Tātad šeit nav vajadzības rakstīt šādu punktu, un Budžeta un finansu komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es atvainojos deputātiem, es saprotu, ka ir noguruši, bet tomēr tā problēma nav tik vienkārša. Līdz šim tātad šie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem bija paredzēti Ministru kabineta rezerves fondā, kurš ir pārsniegts šobrīd. Piebalga kungs teica, ka neviena apropriāciju pozīcija nav pārsniegta. Es gribu, lai viņš to apstiprina no tribīnes. Ministru kabineta rezerves fondā šogad ir pārsniegta Saeimas pieļautā apropriācija. Ja es meloju, Piebalga kungs mani atspēkos, bet tātad likums šobrīd ir pārkāpts.

Otrs. Nevienā vietā nav reglamentēts, kādā veidā Ministru kabinets miljonu latu kabatas naudu izmanto. Pat esot mums koalīcijā, ejot uz lielām domstarpībām, mums neizdevās uzzināt, kādā veidā šī nauda tiek izmantota. Un tāpēc lai būtu skaidrība, atklātība, nebūtu nekādu problēmu, kad ir neatliekama vajadzība, arī Saeimai, ja notiek stihiska nelaime vai kā,ir jābūt iespējai pieņemt lēmumu un rast finansējuma avotu. Piebalga kungs tomēr, manuprāt, nedaudz bija neprecīzs, jo finansu un budžeta vadības likumā ir tikai tas, ka šī nauda neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta Finansu ministrijas sadaļā. Neviena vārda, ar kā rīkojumu un kā šī nauda tiek izmantota, finansu un budžeta vadības likumā nav. Un tāpēc mēs lūdzam precizēt, uzticoties kabinetam, kad kabinets kopumā pieņems lēmumu. Nevis tā, ka viens ministrs, kuram šī kasīte ir pieejama, izdalīs, aizbrauks, būs labais Salatētis, paglaudīs galvu, iedos 5 tūkstošus, 10 tūkstošus vienam un otram. Bet citādi būs, kad kabinets kopumā pieņems šos lēmumus un tiešām tādām vajadzībām, kas ir nepieciešamas. Arī Saeimai, ja gadīsies valstī stihiskas nelaimes, problēmas, būs iespēja kaut kādu naudu izmantot. Tāpēc šeit es tomēr lūgtu, Piebalga kungs, precizēt, kur manis teiktie vārdi neatbilst īstenībai, jo tas, ko jūs teicāt, manuprāt, nebija precīzi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad jā, arī Bērziņa kungs nebija visai precīzs. Tātad neviena apropriācija nevar tikt un arī netiek pārsniegta pār to, ko ir noteicis budžeta likums. Tas attiecas arī uz Ministru kabineta rezerves fondu. Tātad nav pārsniegts. Jāsaka godīgi, es tiešām nebiju visai laimīgs par šo rezerves fondu, jo mums nesen notika viena vizīte uz Ķīnu un vēl ceturtdien nebija avotu, no kā samaksāt naudu par lidmašīnu, tā ka diemžēl tas nebija nekur, nekādos citos līdzekļos paredzēts. Varētu būt... Tātad es gribu vēlreiz tikai pašu būtiskāko pateikt. Nav pārsniegti šie līdzekļi.

Otrs. Es gribētu izlasīt Budžeta un finansu vadības likumā par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts budžeta apropriācijas ietvaros. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pietiekami un nav vajadzības vēl iekļaut šo punktu, ko ierosina Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, it īpaši tāpēc, ka tur ir rakstīts tieši miljons un mūsu apropriācija ir šobrīd miljons. Bet varbūt būs grozījumos, kad mums vairs nebūs miljons, bet būs pusmiljons, pieņemsim, ka būs spiedīgi apstākļi. Tā ka es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par priekšlikumu papildināt ar jaunu 5.punktu — noteikt, ka Finansu ministrijas sadaļas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem viena miljona latu apmērā ir izmantojami tikai ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 11. Nav pieņemts priekšlikums.

A.Piebalgs. Nākamais pārejas noteikumu punkts jau ir nobalsots. Tas ir nobalsots tajā redakcijā, ko izteica Kuprijanovas kundze, tā ka to nav vajadzības pārbalsot, jo Budžeta un finansu komisijas punkts neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais, lūdzu!

A.Piebalgs. Par nākamo ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kas jau arī tika nobalsots plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši 1995.gada budžeta likumu un varam balsot par viņu kopumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu bez starpsaucieniem, koncentrējieties balsošanai! Lūdzu, balsosim par valsts budžeta 1995.gadam pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Paldies, deputāt Panteļējev, par ieteikumiem! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 11, atturas - 11. Valsts budžets 1995.gadam pieņemts. (Aplausi.)

A.Piebalgs. Pie nākamā likumprojekta mums jāķeras. Tika nobalsots, ka skatīsim likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu.

Sēdes vadītājs. Kas tagad notiek? Godātie deputāti! Mums ir jāiekļauj darba kārtībā vēl viens punkts. Sakarā ar to, ka 39 Saeimas deputāti ir parakstījuši ierosinājumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un kopuzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai, lūdzam minēto jautājumu iekļaut Saeimas darba kārtībā. Lūdzu, balsojam par to! Tas ir Saeimas pienākums - izskatīt tāda veida lūgumus. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 9. Ir iekļauts darba kārtībā.

Izskatām nākamo jautājumu. Referents — Andris Piebalgs — komisijas vārdā. Lūdzu!

 

A.Piebalgs (LC). Nākošais jautājums, ko mēs izskatām, tātad ir likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" . Dokumenta numurs ir 1264.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sameklējiet šo dokumentu! Vai visi ir sameklējuši? Turpinām!

A.Piebalgs. Pirms uzsākam tā apspriešanu, es gribētu vienkārši informēt, ka ir saņemts Latvijas Pašvaldību savienības domes 1994.gada 20.decembra lēmums nr.26 par likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā", ko ir parakstījis Pašvaldību savienības priekšsēdis Jaunsleinis un kopijas pareizību ir apstiprinājusi ģenerālsekretāre Kukāne. Un tur ir teikts, ka, apspriedusi likumprojektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā, dome nolemj konceptuāli atbalstīt likumprojektā izskatītās normas par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda veidošanas kārtību, sadales principiem un pārejas noteikumiem. Tātad šoreiz sakarā ar to mēs varam teikt, ka panākta principiāla vienošanās ar Pašvaldību savienību, kas tomēr pārstāv pēc mūsu likuma visas pašvaldības.

Tagad atgriežoties pie tabulas. Tātad par 1.pantu ir deputāta Piebalga priekšlikums, kur ir precizēts 1.pants, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, kurus Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, taču nevis tāpēc, ka tie būtu kaut kādā mērā nepareizi, bet tie ir iestrādājami, izstrādājot likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ne tikai 1995.gadam, bet arī turpmākajiem gadiem. Principi, kas ir ielikti šajos priekšlikumos, ir bijuši par pamatu, veicot konkrētos aprēķinus par dotāciju apmēriem attiecīgajām pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Vai referenta motivācijai deputāti piekrīt? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs. 2.pantā ir deputāta Piebalga priekšlikums. Tas ir saskaņots ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pēc precizētiem aprēķiniem par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda apjomu un par atskaitījumu procentiem no attiecīgajām pilsētām un valsts dotācijas apmēru.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Piebalgs. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts, bet tas ir saskaņots ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, un viņi neuztur balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. 3.pantā ir deputāta Piebalga priekšlikums, ka maksimālais apjoms ir 40 procenti, un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. (Starpsauciens no zāles: "Nekādu!")

A.Piebalgs. Es varbūt gribēju vienīgi piebilst to, ka šeit bija arī deputātu grupas priekšlikumi. Pirmais bija deputāta Čepāņa priekšlikums par 35 procentiem, bet, ņemot vērā to, ka mums šī brīža izlīdzināšanas shēmā nav iespējams pāriet uz 35 procentiem, jo tas visu sagāž, Budžeta un finansu komisija palika pie 40 procentiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfreds Čepānis. Lūdzu! Demokrātiskās partijas frakcija.

A.Čepānis (DP). Kolēģi! Par to priekšlikumu. Es zinu, ka visiem jau tagad viss ir apriebies un visi grib iet mājās, bet ir jāizrunā lietas, kuras ir jāizrunā. Par pašvaldību budžetu izlīdzināšanu. Un tas, ko es un vēl daži kolēģi ierakstījām likumprojektā "Par pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fondu 1995.gadam", tas nebija nejauši. Tādēļ, ka, kā jau rakstīts mūsu iesniegumā, 50 procentus no 9 miljoniem latu šajā izlīdzināšanas fondā maksā Ventspils pašvaldība. Protams, tai ir tādas iespējas un tādas vajadzības ir arī Latvijas budžetam. Bet, ja jau reiz viņi maksā vairāk nekā 50 procentus no šī izlīdzināšanas fonda, tad es domāju, ka viņiem ir arī jādod iespēja kaut kādā veidā šo savas naudas izlietošanu regulēt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs esam pārliecināti un mēs to esam savā frakcijā apsprieduši, ka Finansu ministrijas un Valsts reformu ministrijas veiktajos pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinos plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums 1,9 reizes ir nereāls. Un te man atkal jāatsaucas uz Ventspils pilsētas pieredzi. Jo tur ir lielākie nodokļu maksātāji, tādi kā "Ventspils nafta", tirdzniecības osta, ostas rūpnīca, kuri dod 45,8 procentus no pilsētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Iedzīvotāji, tāpat kā visa šī pilsēta, ir atkarīgi no kravu tranzīta, kas iet caur Ventspils pilsētas kompānijām. Un pēdējā laikā, pateicoties, es gribētu teikt, arī Saeimas nesaprātīgajai politikai un sevišķi Baltijas Asamblejas bieži vien muļķīgajiem paziņojumiem, mēs esam zaudējuši miljoniem latu un miljoniem dolāru. Un tāpēc tādu 1,9 reizes lielu ienākuma nodokļa apjoma pieaugumu mēs nevaram plānot. Tas ir nereāli. Tas varētu būt ap 20 — 25 procentu apjomā. Bet ne vairāk.

Un vēl. Ja jau no 600 Latvijas valstī esošajām pašvaldībām tikai 17 ir tā saucamajos donoros, tad mums liekas, mūsu frakcijai un daudzām pašvaldībām, kuras ir šo 17 pašvaldību skaitā, liekas, nevis liekas, bet mēs esam pārliecināti, ka valsts ieņēmumu dienests savas funkcijas šajā jautājumā nepilda tā, kā tam būtu jābūt. Un te atkal ir viens piemērs. Es tūlīt beigšu, kolēģi! Tā pati Ventspils pilsēta. 40 procenti no ienākuma nodokļa ir pašvaldībai un 60 procenti — valsts budžetā. Tad lūk, kolēģi, kādi ir skaitļi. Reālie. Šogad deviņu mēnešu laikā Ventspils pilsētas pašvaldībai no 40 procentiem ieņēmumi ir 1 miljons 717 tūkstoši latu. Un valsts budžetā tas, kas iet izlīdzināšanas fondā, no 60 procentiem ir tikai 800 tūkstoši latu. Un tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr ar šo nodokļu iekasēšanu nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests, tikmēr uzlabojums tur nav sagaidāms. Var būt, ka tad vajadzētu izdarīt tā. Ja pieņemam šodien šo likumu kopumā, tad par visu pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda ieņēmumu daļu atbild pašvaldības. Un tikko viņas to nepilda, katra nākošā mēneša 5.datumā viena divpadsmitā daļa no šī nodokļa no valsts budžeta tiek ieskaitīta tai vai citai pašvaldībai. Viss būtu kārtībā, manuprāt. Taču nē! Tas likumprojektā nav paredzēts.

Un pēdējais. Attiecībā uz šīm 17 pašvaldībām, kuras dod lielāko izlīdzināšanas fonda budžeta daļu. Vismaz tā ir ģimenē un jebkurā normālā sabiedrībā mācīts — ja kāds kādam dod naudu, tad viņam, šim devējam, ir arī tiesības kontrolēt, kā to naudu izlieto. Un es domāju, ka arī tas vai nu likumā, vai arī pārejas noteikumos, būtu jāiestrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs,"Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi. Daži precizējumi. Tik tiešām attiecībā uz Ventspils pilsētu iepriekšējā, pirmajā lasījumā bija kļūda. Tāpēc arī nupat jūs dzirdējāt, ka ir prognozēts iedzīvotāju ienākuma nodokļu pieaugums 1,9 reizes. Tas šobrīd neatbilst patiesībai. Šis jautājums ir nokārtots, ir precizēts. Un šis pieaugums, ja mēs precīzi runājam šobrīd tajos skaitļos, kas ir jums otrajā lasījumā, ir 32 procenti. Arī Ventspils pilsētai. Tā ka šīs pieaugums - 1,9 reizes — vienkārši neatbilst patiesībai. Un tas ir precizēts.

Tālāk. Neskatoties uz to, ka ir šis precizējums, vienalga, Ventspils pilsētā ienākumi no šī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pārējiem ir apmēram 4 reizes augstāki nekā visā pārējā Latvijā. Šis lielais pieaugums nav tikai Ventspils pilsētas pašas nopelns, bet to lielā mērā ietekmē arī tas, ka galaprodukts nonāk Ventspils pilsētā un par viņu tiek samaksāts šajā pilsētā.

Tālāk. Tādu priekšlikumu — samazināt šo atskaitījumu normatīvu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa — izteica arī jau minētajā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Bet, protams, šajā domes sēdē, saprotot, ka tādā gadījumā šī nauda būs jāatrod, vienalga, no citām pašvaldībām, samazinājums vairāk par 45 procentiem netika atbalstīts. Finansu ministrs ir piedāvājis šo 40% samazinājumu, un jāsaka, manuprāt, tas ir ļoti labs. Ne vairāk kā 40 procenti būtu ļoti labs kompromiss, jo faktiski nevis no 17, bet tikai no 11 pašvaldībām divas ir tādas, uz ko tas reāli attiecas. Ventspils un Ķeguma pilsēta. Tādi ir mani precizējumi, pirms jūs atbalstāt, es domāju, šeit jau finansu ministra izteiktos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Paldies deputātei Seilei par atbalstu. Es atvainojos, tad es labāk vairs neminēšu neko, kas nāk no zāles, bet ko īsti nevar saprast un dzirdēt.

Par kuru pantu mēs tagad debatējam?

A.Piebalgs. Mēs debatējam par 3.pantu. Un es lūgtu to atbalstīt tajā redakcijā, ko ir iesniedzis deputāts Piebalgs. Uz to ir rēķināta arī visa shēma. Ja mēs mainām šo procentu, tad neapšaubāmi mums jāaptur šī likumprojekta izskatīšana un jāatgriežas atpakaļ, jo, protams, ciparus var mainīt, bet tādā gadījumā mums samazinās tā daļa, kas ir pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Sēdes vadītājs. Bet kuru pirmo balsot? Es saprotu, ka deputāti Čepānis, Grava, Janeks, Lakševics un Jonītis lūdz ierakstīt "Ventspils pilsēta — 35" pirmajā pielikumā. Un man tas jautājums ir — kurš pirmais ir balsojams.

A.Piebalgs. Tad mēs varētu darīt sekojoši. Iziet cauri likuma tekstam un tad pie pirmā pielikuma to darīt.

Sēdes vadītājs. Jūs piekrītat?

A.Piebalgs. Nē, otrādi. Pie pirmā pielikuma, un tad vajadzētu pie likuma 3.panta iet. Vispirms būtu balsojams deputātu Čepāņa un Gravas priekšlikums un tad mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nu varbūt tad arī nobalsosim tagad. Lūdzu zvanu! Pie šī deputātu skaita normāla balsošana nesanāks, ja neatnāks vēl deputāti. Sanāks? Lēmumam arī ir vajadzīga 51 balss. Tas ir, puse no balsojošiem. Lūdzu, balsosim par deputātu Čepāņa, Gravas, Janeka, Lakševica un Jonīša priekšlikumu — 1. pielikumā, kur paredzēti procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ieskaitāmi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, ierakstīt "Ventspils pilsēta — 35 procenti". Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 26, atturas — 13. Nav pieņemts.

A.Piebalgs. Tad mēs varam pāriet pie 3.panta. Un šeit, kā es teicu, ir deputāta Piebalga priekšlikums, ko atbalstīja Budžeta un finansu komisija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, bet ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tas ir saskaņots.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nav iebildumu? Nav. Pārejam pie nākamā panta.

A.Piebalgs. 4.pantā ir identiski, tātad ir deputāta Piebalga priekšlikums, kuru Budžeta un finansu komisija atbalstīja. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk 5.pants.

A.Piebalgs. 5.pants ir līdzīgs.Tātad arī ir deputāta Piebalga priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nav iebildumu? Nevienam. 6.pants.

A.Piebalgs. Šeit ir līdzīgi. Tātad arī deputāta Piebalga priekšlikums, kas ir atbalstīts, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam nekādu iebildumu? Paldies! Tālāk, kur ir...

A.Piebalgs. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kuru Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu? Ir iebildumi. Kas bija pirmais? Deputāts Bunkšs, "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (LC). Šeit vienīgā un galvenā piebilde no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas puses ir tā, ko mēs esam iesnieguši jums informācijai, ka šo pantu vajadzētu izteikt precizētā redakcijā. Mēs priekšlikumu par šīm izmaiņām esam iesnieguši, bet šā panta redakciju iesakām precizēt. Jo tomēr tā redakcija, kas ir iekļauta pamatdokumentā, ir izsaukusi pārpratumus, un ir nepieciešams precizēt.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Es piekrītu šim precizējumam, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas ir precīzāks, jo tas nenosaka, ka obligāti 10 procenti, bet var līdz. Tā kā tas nemaina būtību un varam piekrist šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk vēl viens papildinājums.

A.Piebalgs. Jā, te ir vēl viens papildinājums, jauns pants: "Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma izpildes kontrolei tiek izveidota speciāla padome, kurā ir gan Pašvaldību savienības pārstāvji, gan Ministru kabineta pārstāvji". Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo papildinājumu? Nav. Tālāk tātad pārejas noteikumi.

A.Piebalgs. Jā, tātad 2. pārejas noteikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinātā pirmā daļa netiek atbalstīta tāpēc, ka tā ir likumprojektā iestrādāta. Tāpēc tā vienkārši netiek atbalstīta. Tajā pašā laikā otrā daļa ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir iebildumi? Nav nekādu iebildumu? Labi.

A.Piebalgs. Par 3.punktu. Budžeta un finansu komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, un deputāts Piebalgs noņem savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam deputātam iebildumu? Nav. Tālāk 4.punkts.

A.Piebalgs. Par 4. punktu. Tātad deputāta Piebalga priekšlikums netiek atbalstīts, jo mēs to jau esam iestrādājuši likumā "Par uzraudzības padomi", tāpēc nav vajadzības izveidot divas padomes.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Piebalgs neaizstāvēs savu priekšlikumu?

A.Piebalgs. Nē. Es noņemu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākošais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam deputātam nekas iebilstams?

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus un varam atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Nervozāku zvanu, lai sanāk visi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" pieņemšanu otrajā lasījumā!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 54 — par, 4 — pret, 14 — aturas. Pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas...

A.Piebalgs. Jā, ar šo likumprojektu laikam ir zināma problēma. Tas bija domāts kā likumprojekts pie valsts budžeta. Tajā pašā laikā, pieņemot to kā atsevišķu likumu, mums ir zināma problēma — vai uzskatīt to par budžeta likumu, kurš būtu jāpieņem divos lasījumos, vai arī kādu citu likumu, kurš ir jāpieņem trijos lasījumos.

Principā nebūtu nekādu it kā izcilu iebildumu, ja būtu trīs lasījumi, bet problēma ir ar to, ka tādā gadījumā tas process ievelkas ļoti ilgi un pašvaldības savus reālos dotāciju apmērus var uzzināt tikai janvāra vidū, kas neapšaubāmi tās traucē pieņemt savus budžetus. Tāpēc mans priekšlikums būtu, lai tas paliktu divos lasījumos un tiktu pieņemts kā budžeta sastāvdaļa.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, lūdzu! Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Runājot par šo likumprojektu, jāsaka, ka, kaut gan ir saņemts Pašvaldību savienības saskaņojums attiecībā uz šo likumprojektu, šodien vesela virkne pašvaldību sūtīja gan ierakstītā veidā, gan arī pa faksu, savus iesniegumus, kas tika adresēti Budžeta komisijai un frakcijām. Bet, protams, to priekšlikumi nevar tikt izskatīti tagad, otrajā lasījumā, jo termiņš ir 5 dienas. Pirms tam tiem vajadzēja tikt iesniegtiem, bet šīs pašvaldības — man te kopijas ir no Preiļu rajona padomes, no Valmieras rajona padomes iesniegumiem, kur tās iebilst konkrētās lietās. Piemēram, Preiļu rajona padome iebilst pret Latvijas Republikas likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" attiecībā uz šiem rezerves fondiem 10 procentu apmērā no rajona pašvaldībai aprēķinātās dotācijas, no izlīdzināšanas fonda. To pašu arī kategoriski iebilst arī Valmieras rajona padome. Es domāju, ka mums būtu šie iebildumi tomēr jāizskata un atkal jāprecizē, vai Latvijas Pašvaldību savienība tik tiešām pārstāv pašvaldības. Jo šodien vesela virkne pašvaldību protesta vēstules iesniedz pret šo likumprojekta, un sevišķi tādā redakcijā, kādu mēs tikko nobalsojām. Par atsevišķiem pantiem un pantu daļām. Tāpēc man ir lūgums tiešām vēlreiz nopietni izskatīt un varbūt uz trešo lasījumu saskaņot un pielabot šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Anta Rugāte.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Tiešām šī situācija ir tāda, ka te ir varbūt tādas normas, kuras līdz šim ir vienmēr bijušas gadskārtējā budžeta likumā. Piemēram, viena no tādām ir attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu. Ja situācija paliek tāda, ka mums ir vēl pēc kāda laika jāatgriežas un jāskata trešajā lasījumā, tad faktiski tas nozīmē, ka, sākot ar 1.janvāri, zināmu laiku, kamēr mēs atsāksim darbu, gluži vienkārši rajonu pašvaldībām naudas vispār nebūs. Jo likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieskaitīts pilsētu un pagastu pašvaldību budžetos. Tāpēc rajonu pašvaldībām šī situācija ir tiešām tāda ļoti nepatīkama. Tas ir viens.

Otrs. Es gribētu te vilkt zināmas paraleles tomēr kaut vai ar tādu procedūru, kuru mēs varējām vērot zināmā mērā un par kuru dzirdējām, — ar procedūru, kas tiek noteikta, lai iestātos Eiropas Savienībā. Un arī šeit, pieņemsim, tādās valstīs kā Zviedrija un Somija, par lēmumu iestāties balsoja neliels vairākums, taču vairāk nekā 50 procenti. Un šī situācija Latvijas Pašvaldību savienībā un minētajā Domes sēdē, kurā piedalījās 57 pilnvarotas personas lemt šo jautājumu bija šāda. No 57 pilnvarotām personām 32 balsoja par Domes lēmumu, par kuru jau mēs šeit dzirdējām. Protams, šeit ir atkal tā situācija, ka ir pašvaldības, kuras ir balsojušas pret vai kuras ir atturējušās no šā lēmuma pieņemšanas. Un, ja apmēram trīs nedēļas atpakaļ arī šeit man nācās par līdzīgu lietu runāt, tad jāsaka, ka šoreiz Pašvaldību savienība bija gatavojusies daudz rūpīgāk, daudz nopietnāk. Es pats personīgi tagad divu nedēļu laikā piedalījos septiņās dažādās Pašvaldību savienības organizētajās sanāksmēs, galvenokārt dažādos Latvijas reģionos, un šis atbalsts principam kā tādam tika izteikts. Protams, no visām 33 lielajām vienībām ir kādas septiņas, kuras šobrīd varbūt atrodas nedaudz, ja salīdzinām, relatīvi sliktākos apstākļos. Taču lielākais vairums pašvaldību — un tas atspoguļojas arī šajā Domes pieņemtajā lēmumā,— tomēr šo sistēmu kā vienu vienotu atbalsta. Es, protams, ja vien tas ir iespējams un ja šeit nerodas kādas ļoti lielas juridiskas kolīzijas, ieteiktu atbalstīt Andra Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Cienījamie kolēģi! Patiešām situācija ir ļoti interesanta. Kaut vai tāpēc vien, ka otrajā lasījumā tomēr nav arī dota atbilde par tiem kritērijiem, ko ierosināja ne tikai tie, kuri neietilpst Pašvaldību savienībā, bet arī tie, kuri ietilpst Pašvaldību savienībā, taču dala savas domas un uzskata par nepieciešamiem citus kritērijus, lai varētu aprēķināt Pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda apjomus. Tādēļ, pilnībā pievienojoties Tomiņa kunga teiktajam, es gribētu vēl nosaukt arī Balvu rajona pašvaldību, kur visiem pagastiem patiesībā kā visbagātākajiem Latvijā, izņemot tikai dažus, ir noņemtas diezgan lielas summas, kā rezultātā Balvu rajons noteikti ietaupīs, ja neko citu, tad papīru, uz kā rakstīt deklarācijas saviem maznodrošinatajiem cilvēkiem. Jo patiesībā pašvaldības izmaksāt vairs nevarēs neko. Šīs naudas nebūs. Es vēlreiz, kolēģi, gribētu atgādināt tos kritērijus, par kuriem gribētos dzirdēt no Bunkša kunga atbildi, kāda ir bijusi šī diskusija un kādēļ tā ir beigusies par sliktu vai par labu vienam vai otram variantam. Un šie kritēriji ir ārkārtīgi būtiski šīm mazajām tālajām lauku pašvaldībām. Tas ir ne tikai iedzīvotāju skaits un to sadalījums pa sociālajām grupām, bet arī ģeogrāfiskais stāvoklis, kur tā satrodas, iedzīvotāju blīvums, tautas saimniecības ekonomiskā bāze un sociālā bāze, proti, infrastruktūra un tās objektu izmantošana, kā arī bezdarbs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Gailis — Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents). Paldies! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man ir ierosinājums mainīt šim likumprojektam nosaukumu un saukt to šādi: "Valsts budžets 1995.gadam — pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība". Tādā veidā tas kļūs par valsts budžeta sastāvdaļu un būs pieņemams divos lasījumos. Ierosinu to izdarīt tūlīt, jo pretējā gadījumā pašvaldībām vienkārši nebūs gandrīz veselu mēnesi budžeta. (Zālē kņada.) (No zāles: "Rakstiski vajag iesniegt.")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas, lai tiktu pavairots? Deputāts Karnups, lūdzu! LNNK.

P.V.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Mēs nevaram pieņemt atmugurisku lēmumu. Mēs esam jau balsojuši otrajā lasījumā ar to nodomu, ka būs trešais lasījums. Tagad mums ir piešķirts papīra gabals, kas teiks, ka mēs esam pieņēmuši visumā. Tas tā nevar būt. Tāpēc es ierosinātu, lai trešais lasījums būtu tieši tāpat kā visiem likumprojektiem sakarā ar nodokļiem, kas uz valsts budžetu it kā balstās, un tiktu noteikts termiņš — 9.janvāris pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča, lūdzu!

A.Poča (LC). Pirmkārt, par trešo lasījumu. Es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka likumā par valsts budžetu pārejas noteikumos ir teikts, ka ar 1995.gada 1.janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti 100 procentu apmērā pilsētu budžetos, 85 procentu apmērā pagastu budžetos un 15 procentu apmērā rajonu budžetos. Un nabadzīgās pašvaldības, ja nebūs apstiprināts šis izlīdzināšanas fonds, var palikt pilnīgi bez līdzekļiem. Līdz ar to ir priekšlikums Saeimai atcelt balsojumu par otro lasījumu, izmainīt šā likumprojekta nosaukumu Ministru prezidenta piedāvātajā redakcijā un nobalsot par šo jauno tekstu galīgi otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl runātāji gribētu izteikties? Deputāts Bunkšs, lūdzu! Godātie deputāti! Saeima visu izlemj ar saviem balsojumiem. Deputāte Kušnere? Lūdzu!

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es tagad nesaprotu, cienījamie kolēģi, kā tad nu sanāk? Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai arī ir savs priekšlikums, kas ir domāts uz trešo lasījumu, jo bija skaidri un gaiši pateikts, ka būs trijos lasījumos. Mums gan ir noformulēts, mēs tāpat tūliņ iesniegsim šo priekšlikumu Prezidijam, pavairosim un tad balsosim. Bet kur tad paliek mūsu principi, kur paliek Kārtības rullis, kur viss pārējais? Tās ir lietas, par kurām tik vienkārši, es domāju, te pusaizmiguši jau nu nevaram balsot.

Sēdes vadītājs. Visi deputāti ir runājuši par šo jautājumu? Debates ir pabeigtas. Ministru prezidents ir iesniedzis priekšlikumu — mainīt likuma nosaukumu — "Valsts budžets 1995.gadam — pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība". (No zāles: "Kad viņš iesniedza. Virsrakstu drīkst mainīt.")

Godātie deputāti! Izsakiet savu attieksmi balsojot! Jūs visi kaut ko runājat, un es taču nevaru komentēt jūsu teikto. Par Kārtības ruļļa neievērošanu — Zigurds Tomiņš.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Jā, tomēr mums vajadzētu būt konsekventiem. Un deputāte Aija Poča jau runāja par to, ka mums, lai mēs varētu izmainīt šo nosaukumu, ir atkal pa daļām jāskata likumprojekts, tad ir jāatgriežas, ir jāatsauc otrais lasījums, ir jāiebalso jaunais nosaukums, jāpieņem otrajā lasījumā kopumā un tad jālemj, vai tas ir galīgais vai nav galīgais, jo mēs visu laiku pieņēmām, ka tas ir atsevišķs likumprojekts. Darba kārtībā arī tas bija kā atsevišķs likumprojekts, un daudzi deputāti ir rēķinājušies, ka būs trešais lasījums. Tā ka šis nosaukums arī, kurš ir iesniegts tikai tagad un vēl nav deputatiem izdalīts, nav bijis pieejams deputātiem piecas dienas iepriekš… Bet tik un tā ir jāatgriežas tad otrajā lasījumā, lai kaut ko varētu mainīt. Ja mēs pieņemam, ka viss šajā gadījumā ir, nav jāskatās turpmāk vairs, tad mēs to varam darīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par iesniegto priekšlikumu — izmainīt likumprojekta nosaukumu "Valsts budžets 1995.gadam — pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība"! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 8, atturas — 2. Nav kvoruma. (No zāles: "Nevar balsot.")

Godātie deputāti! Par procedūras pārkāpumiem — deputāte Seile!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Arī pusnaktī no katras bezizejas ir vismaz viena izeja. Un man liekas, ka tā varētu būt tāda — nobalsot šodien, ka trešajā lasījumā mēs šo likumu pieņemam 12. janvārī. Un priekšlikumus iesniedzam līdz 9. janvārim. Ja priekšlikumi būs iesniegti, apkoposim, un nekādas nelaimes nebūs, neviens nodoklis vēl nebūs ne iekasēts, ne pārdalīts līdz šim 12. datumam, ne alga izmaksāta. Es aicinu balsot par šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris!

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Mūsuprāt, tiešām būtu svarīgi, lai šis likumprojekts stātos spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Es tik tiešām biju ļoti pārsteigts, taču mums, protams, arī jāciena tās domas, ko izteica Karnupa kungs. Bet, teiksim, mēs Budžeta komisijā skatījām šo likumprojektu kā neatņemamu, tiešām kā neatņemamu budžeta sastāvdaļu, un Budžeta komisijā nebija, manuprāt, arī šaubu, ka mēs to skatām divos lasījumos. Un arī visi iesniegtie priekšlikumi tika izskatīti. Protams, tādā gadījumā, manuprāt, mums būtu daudz labāk saņemties un nobalsot par to pašlaik. Es domāju, ka nekādā gadījumā mēs nevaram aiziet brīvdienās, kā piedāvā Seiles kundze. Jo tas nav nopietni, ka mēs aiziesim brīvdienās tagad uz divām nedēļām un pašvaldības var reāli sākt plānot savu gadu tikai pēc 12. janvāra. Vēl jāpaiet ir likuma izsludināšanas laikam, mēs mēnesi zaudēsim tādā gadījumā. Tādā gadījumā mēs varam strādāt arī pēc Ziemassvētkiem. Bet, manuprāt, ja mēs būsim tomēr pietiekoši korekti, priekšlikumus iesniegt bija visiem laiks, un mēs izskatījām tos uz otro lasījumu. Tā tiešām, manuprāt, ir varbūt arī Budžeta komisijas vaina, es domāju, arī tiešām valdības vaina, ka tas netika formulēts kā neatņemama budžeta sastāvdaļa. Bet visus iepriekšējos gadus iepriekšējie likumdevēji tādā veidā to arī izskatīja, un Kārtības rullis paredz, ka budžets var tikt izskatīts divos lasījumos. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Anatolijam Gorbunovam — frakcija "Latvijas ceļš". Par procedūru.

A.Gorbunovs (LC). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Man, protams, ir ļoti neērti, ka sēdes vadītājs nāk par procedūru runāt. Bet mēs esam strupceļā, un es aicinu Ministru prezidentu, ja mums tā ir iznācis, noņemt savu priekšlikumu, jo sēdes vadītājam tūlīt būs jāliek vēlreiz tas uz balsošanu un būs tas pats strupceļš, un mēs nebeigsim sēdi ne šā, ne citādi. Tāpēc es aicinu noņemt šo priekšlikumu, lai Saeima nav strupceļā, un tad mēs varam visu nakti šeit lemt tālāk, jo tas jau ir skaidrs no mūsu pieredzes, ka nākamais balsojums būs bez kvoruma. Un Saeima ir strupceļā. Un tālāk var diskutēt par dažādām lietām — vai atgriezties otrajā lasījumā, turpināt vai ko citu darīt. Bet nelieciet sēdes vadītājam likt uz balsojumu vēlreiz jautājumu, kurā nav kvoruma, jo es baidos, ka viņa arī nebūs — tā kvoruma.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — par procedūru?

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Tik tiešām mums vajadzētu saprast vienu lietu, un es aicinātu atbalstīt Gorbunova kunga priekšlikumu. Es saprotu, no valdības viedokļa varbūt būtu izdevīgi, lai sāk šis jaunais likums darboties no 1. janvāra, bet atcerēsimies... Labi, man var teikt, ka tagad ir cita finansēšanas kārtība… Visu laiku mēs februārī un martā pieņēmām visas šīs lietas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, politiski. Kāpēc "Latvijas ceļš" grib uzkraut sev un arī LNNK un pārējām frakcijām atbildību, ignorējot šos daudzos priekšlikumus, ko pašvaldības iesniegušas uz trešo lasījumu?

Nākošais. Ja mēs ievērojam tos priekšlikumus, ko izteica Anna Seile, nekas absolūti nenotiks, ja pirmo nedēļu pēc Jaunā gada… Es negribu teikt, kas laukos notiek pēc Jaunā gada, bet nevienam šis fonds nebūs vajadzīgs pagaidām. Ticiet man! Vajadzība pēc viņa parādīsies kaut kur janvāra vidū. Tāpēc vajag mierīgi izskatīt visus šos priekšlikumus.

Un pēdējais. Rīgas pilsēta iebilst pret šiem 20 procentiem izlīdzināšanas fondā, jo tā atbalsta 7 procentus tāpēc, ka tai ir vislielākais studentu, skolnieku un pensionāru skaits. Un tāpēc arī mēs gribam vēlreiz tikties, izrunāt nopietni ar visām pašvaldībām un apsvērt... Nu nav normāli, ja lielākā daļa pašvaldību ir neapmierinātas pilnīgi pretēji tam, ko šeit stāsta tagad man no Pašvaldību savienības Bunkša kungs.

Tāpēc es vēlreiz aicinu Ministru prezidentu noņemt šo priekšlikumu, jo atkārtosies tieši tas, ka netiks savāktas šīs 50 balsis pašreiz, un atgriezties 12. janvārī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēl grib izteikties par procedūru? Zigurds Tomiņš... Māris Gailis — premjerministrs.

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamie kolēģi, problēma ir ar medicīnas finansēšanu. Es tikko konsultējos ar finansu ministru — tā jāsāk finansēt ar 1. janvāri. Tā ir problēma. Bet, ja tāpat nav iespējams, ar varu šeit, protams, neko nevar panākt. Ar mūsu balsīm nepietiek. Jā... Un tādēļ es esmu, protams, gatavs noņemt, lai gan es domāju, ka tas vienkārši nāks arī mediķiem par sliktu. (Zālē skaļas sarunas.) Likums ir likums, balsojam! Noņemt vai nenoņemt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents savu priekšlikumu noņēma. Par procedūru, lūdzu, tālāk debatējam. Zigurds Tomiņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Neskatoties uz to, vai šodien mēs pieņemam vai ne, otrajā un it kā galīgajā lasījumā, pēc Satversmes Prezidents likumu izsludina ne ātrāk kā septītajā dienā pēc tā saņemšanas. Tātad tas nebūs pēc septiņām dienām. Un likums stājas spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas. Tā ka nekādā gadījumā tas arī tik un tā ar 1. janvāri nebūs spēkā, jo tad mums vajadzēja otro lasījumu nobalsot kā likuma steidzamību ar divām trešdaļām Saeimas. To mēs neizdarījām. Tāpēc 1. janvāris jau ir aizgājis.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējev,- "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Es tomēr lūdzu padomāt un nobalsot šobrīd, jo mēs varam, protams, balsot pēc 10. un 12. janvāra un mēs varam balsot šobrīd. Bet es domāju, ka visi tie reālie procesi, par ko mēs esam nobalsojuši šeit, reāli budžetu nosakot, darbosies tad, kad mēs sāksim strādāt. Tāpēc es, Saulīša kungs, saprotu jūsu ironiju un vēl kāda cita ironiju, bet es domāju—- mums vajadzētu vienkārši pamēģināt nobalsot. Ja mēs varam — varam, ja ne — tad ne. Tad mēs paliekam uz nākošo gadu. Paldies!

A.Piebalgs. Es lūgtu vienīgi sakarā ar to, ka Ministru prezidents noņēma savu priekšlikumu, tomēr priekšlikumus iesniegt ne līdz 9.janvārim, jo jautājums ir tiešām ļoti svarīgs, bet līdz 31. decembrim. Laika ir pietiekami, ja ir priekšlikumi tos sagatavot. Tas ir pilnīgi normāli, lai viņus iesniegtu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Jā... 31.decembris ir svētku diena.

A.Piebalgs. Jā, es tātad teicu — līdz 31.decembrim acīmredzot tad 30.decembrī.

Sēdes vadītājs. Līdz 30. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, sākam izskatīt nākamo jautājumu — par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Vai deputāti iesniedzēji nerunās? Deputāti ir parakstījuši, tikai mums ir divi lēmumu projekti. Iesniegšanas kārtībā pirmais ir Satversmes 26. panta un Saeimas Kārtības ruļļa 150. panta kārtībā izveidot Parlamentāro izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un kopuzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai. Pirmais. Un otrais vēl ar papildinājumu. Komisiju izveidot deviņu deputātu sastāvā, iekļaujot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas. Un galaziņojums Saeimā komisijai jāsniedz līdz 1995.gada 1.martam. Ilga Grava,— Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP). Sakarā ar to, ka frakcijas jau ir panākušas vienošanos — pa vienam cilvēkam no frakcijas, es atbalstu to otro priekšlikumu, jo no sākuma bija domāts, ka tas būs pēc tam, kad būs arī zināms personālais sastāvs. Tāpēc ir lūgums nobalsot par šo otro un pirmo vispār nebalsot, jo tur par komisiju vien ir runāts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt vēl? Lūdzu zvanu! Lūdzu, dokuments nr.1356 — Saeimas lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Lēmums par komisijas izveidošanu ir pieņemts.

Lūdzu Zigurds Tomiņš — sekretāra biedrs — par atvaļinājumu.

Z.Tomiņš (sekretāra biedrs). Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātes Ineses Birznieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu 1994.gada 22.decembrī un 1995.gada 9.-11.janvārī. Saeimas Prezidija ieteikums Saeimai ir piešķirt deputātei Inesei Birzniecei bezalgas atvaļinājumu 1994.gada 22.decembrī un bezalgas atvaļinājumu 1995.gadā no 9. līdz 11.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

Godātie deputāti! Vēl būs paziņojums, bet tagad pirms reģistrēšanās paziņojam, ka līdz ar to rudens sesija ir slēgta. Un atļaujiet jums novēlēt gaišus un priecīgus Ziemassvētkus, kā arī laimīgu jauno, 1995.gadu, veiksmi darbā, labu veselību un panākumus 6.Saeimas vēlēšanās. (Zālē aplausi.)

Ziemas sesija tiek atsākta 9.janvārī. Sākta 9.janvārī. Par pirmo Saeimas sēdi ziemas sesijā lems Prezidijs un to jums ziņos. Tagad, lūdzu, sēdes noslēgums. Sēde ir slēgta, bet vēl ir paziņojums. Irēna Folkmane lūdz vārdu. Tautsaimnieku politiskā apvienība. Un tad būs reģistrācija.

I.Folkmane (TPA). Cienījamie kolēģi! Šodien, tas ir jau vakar visas dienas garumā un visu garo nakti, kura tiešām arī ir visgarākā nakts laikam decembrī, ceļoja aploksne ar lūgumu ziedot Itas Kozakēvičas māmuļai. Un savākts kopumā ir 171 lats. Sirsnīgs paldies jums visiem par to. Šo naudiņu mēs nogādāsim Itas mammai Ziemassvētkos. Paldies par jūsu atsaucību!

Sēdes vadītājs. Tagad reģistrēsimies! Varbūt vēl deputāti grib sniegt kādus paziņojumus? Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē! Uz izeju ejiet lēnām, paklausieties tomēr, lai pēc tam nebūtu pārpratumu. Deputāt Amerik, pieturiet durvis, lai neiet deputāti ārā!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Vēl nedaudz uzmanības. Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Irēna Folkmane...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš. Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Imants Kalniņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību un uz redzēšanos!

 

Frakcijas priekšlikumi

Dokuments nr.1259a

Par politiski represētās personas statusa noteikšanu

 

Saeimas Prezidijam,

Cilvēktiesību komisijai,

Juridiskajai komisijai

Frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumi likumprojektam "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem":

"1. Papildināt 2. nodaļas 2. pantu ar rindkopu:

"Šis pants attiecināms uz visiem latviešiem neatkarīgi no politisko represiju laika un vietas, kā arī uz tiem Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tika represēti pēc 1917. gada ārpus Latvijas teritorijas."

2. Papildināt 2. nodaļas 3. pantu ar vārdiem: "kā arī ar bijušās PSRS VDK, Iekšlietu ministrijas, Prokuratūras dokumentiem, kas apliecina politiskās represijas faktu".

3. Papildināt 2. nodaļas 4. pantu ar 6. punktu šādā redakcijā: "Bijušās PSRS VDK, Iekšlietu ministrijas, Prokuratūras izsniegtu dokumentu par represijas faktu".

4. Papildināt likumprojekta 3. nodaļas 5. panta 1. daļu ar rindkopu šādā redakcijā: "Šis pants attiecināms uz citu valstu iedzīvotājiem, kuri bija noslepkavoti vai ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs Latvijas teritorijā un kuri patlaban ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji"."

1995. gada 5. janvārī Frakcijas vadītāja v. L.Laviņa