Latvijas Pašvaldību savienības Kārtības rullis

I. Domnieki

1. Domes sastāvā ietilpst ne vairāk kā 92 domnieki, kurus ievēl saskaņā ar LPS statūtiem.

2. Katra domnieka pienākums ir piedalīties domes darbā.

3. Domnieks tiesīgs nepiedalīties domes darbā, iepriekš par to paziņojot LPS valdei, kā arī rakstiski pilnvarot personu, kura piedalīsies domes sēdē ar balsstiesībām.

4. Katrs domnieks LPS valdei paziņo savu adresi, telefona numuru. Minēto rekvizītu maiņu, kā arī savu adresi sēžu starplaikā domnieks paziņo LPS administrācijai.

5. Ja domniekam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi no LPS budžeta valdes noteiktajā kārtībā.

6. Lai konstatētu domnieka klātbūtni, domes sēdes sākumā notiek pēdējo reģistrācija.

7. Ar domes lēmumu domnieku var izslēgt no tās sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas konstatē, ka viņš:

1) ievēlēts, pārkāpjot LPS statūtus;

2) neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk kā divas domes sēdes pēc kārtas.

 

II. LPS valde

8. LPS valde sastāv no 15 locekļiem: LPS priekšsēža, četriem viņa vietniekiem, deviņiem komiteju vadītājiem un domes sēdē ievēlētiem locekļiem.

9. LPS priekšsēdis reprezentē LPS, vada domes un valdes sēdes un gādā par kārtību tajās. Pēc savstarpējas vienošanās priekšsēža prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa vietniekiem. Bez tam priekšsēdis un viņa vietnieki savā starpā vienojas par kārtējo darbu sadali, kā arī sēžu vadīšanu.

10. Domes pieņemtos lēmumus, kam ir vispārēja nozīme, priekšsēdis izsludina LPS izdevumā "Logs" un "Latvijas Vēstnesī".

11. Domes un valdes sēžu protokolēšanu nodrošina sekretariāts.

12. Valde:

1) nosaka LPS iekšējo kārtību un darba gaitu LPS administrācijā un citās LPS struktūrvienībās;

2) dod atzinumus un virza tālāk ienākušās lietas visos Kārtības rullī paredzētajos gadījumos;

3) lemj par komandējumiem un to apmaksu;

4) nosaka domes un valdes sēžu darba kārtības. Valdes sēdes protokolē, atspoguļojot tajā pieņemtos atzinumus un lēmumus, kā arī protokolam pievieno valdei iesniegtos dokumentus. Valdes sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs — LPS priekšsēdis vai viņa vietnieks — un sēdes protokolētājs.

13. Domes vai valdes sēdēs, kā arī citos nepieciešamos gadījumos, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm, balsu skaitīšanas komisiju ievēl no domnieku vidus.

 

III. Vēlēšanas

14. Kandidatūras valdes locekļu vēlēšanām tiek iesniegtas domes sēdes laikā.

15. Par katru izvirzīto kandidātu balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

16. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo domnieku vai valdes locekļu absolūto balsu vairākumu.

17. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad 17.punktā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

18. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, jārīko jaunas vēlēšanas 16.— 19.pantā noteiktajā kārtībā. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

19. Valdes locekļus un balsu skaitīšanas komisiju — visus vai katru atsevišķi — pēc desmit domnieku priekšlikuma dome ar savu lēmumu var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt citus. Balsošana par atsaukšanu ir aizklāta.

20. Par domes pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās dome lemj atsevišķi noteiktajā kārtībā.

 

IV. Domes un valdes sēdes

21. Domes un valdes sēdes ir kārtējas un ārkārtas. Gadā jāsasauc ne mazāk kā četras kārtējās domes sēdes. Valdes kārtējās sēdes jāorganizē vienu reizi mēnesī. Jebkurā brīdī kārtējo sēžu starplaikā var sasaukt ārkārtas sēdes.

22. Domes kārtējās sēdes sasauc valde. Valdes kārtējās sēdes sasauc LPS priekšsēdis.

23. Domes ārkārtas sēdi sasauc valde pēc sava ierosinājuma, LPS priekšsēža vai ne mazāk kā vienas trešdaļas domes domnieku prasības, kurā jānorāda sasaukšanas pamats un apspriežamā darba kārtība.

1) Pēc šādas prasības saņemšanas valde sasauc ārkārtas sēdi ne vēlāk kā divu nedēļu laikā.

2) Par ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo rakstiski.

3) Ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu, un pēc šo jautājumu izskatīšanas sēdi slēdz.

24. Valdes ārkārtas sēdes sasauc LPS priekšsēdis vai ne mazāk, kā viena trešā daļa valdes locekļu.

1) Pēc šādas prasības saņemšanas tiek sasaukta ārkārtas valdes sēde ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā.

2) Par ārkārtas valdes sēdes sasaukšanu jāpaziņo personīgi.

3) Ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu, pēc šo jautājumu izskatīšanas sēdi slēdz.

25. Lēmumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus, pieprasījumus un jautājumus, kurus neizskata domes vai valdes kārtējā sēdē, turpina apspriest nākamajā sēdē.

26. Sēžu dienas un stundas nosaka valde vai LPS priekšsēdis, izņemot gadījumus, kad par to izlemj pati dome vai valde.

27. Sēdes vadītājs atklāj un slēdz sēdi. Ja iespējams, sēdes beigās tiek paziņota nākamās sēdes diena un stunda.

28. 1) Kārtējo sēžu darba kārtība paziņojama 48 stundas pirms sēdes atklāšanas, LPS biroja telpās izliekot rakstisku paziņojumu, bet, ja iespējams, publicējama masu informācijas līdzekļos. Ārkārtas sēdes darba kārtību valde var paziņot, atklājot šo sēdi.

2) Secība, kādā izskatāmas lietas, ierakstāma izsludināmajā darba kārtībā, kuru nosaka valde.

29. Par sēdēm jāpaziņo arī tiem LPS uzņēmumu un administrācijas struktūrvienību vadītājiem, uz kuriem attiecas darba kārtībā iekļautās lietas.

30. Sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse locekļu.

31. Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies nepieciešamais domnieku skaits, sēdes vadītājs pasludina sēdi par nenotikušu.

32. Sēdes vadītājs pēc sava ieskata vai pēc piecu klātesošo sēdes dalībnieku priekšlikuma sēdes laikā var pārliecināties par kvorumu, sarīkojot dalībnieku reģistrāciju.

33. (1) Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai izziņot pārtraukumu. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama.

2) Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

V. Lietu izskatīšana

1. Vispārīgie noteikumi

34. Pēc sēdes atklāšanas sēdes vadītājs paziņo domei vai valdei pieņemšanai izsludināto darba kārtību, kurā dome vai valde, pēc LPS komiteju vai ne mazāk kā piecu sēdes dalībnieku priekšlikuma, var izdarīt grozījumus. Lietas izskata noteiktā secībā, bet dome vai valde, pēc LPS komiteju vai ne mazāk kā piecu sēdes dalībnieku priekšlikuma, var grozīt to arī sēdes laikā.

35. Kamēr nav pabeigta vienas lietas izskatīšana, nedrīkst uzsākt citas lietas izskatīšanu, izņemot gadījumus, kad debates pārtraukt un uzsākt citas lietas izskatīšanu domes sēdē prasa LPS komiteja vai domnieki, valdes sēdē — LPS komiteja, vai vismaz valdes locekļi. Minētiem grozījumiem nepieciešama domes vai valdes piekrišana.

36. Lai varētu izteikties (runāt) par darba kārtību, vajadzīga domes vai valdes piekrišana, izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus.

37. Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam sēdes vadība jānodod savam vietniekam.

38. Neviens sēdes dalībnieks nedrīkst uzrunāt domi vai valdi bez sēdes vadītāja atļaujas.

39. (1) Gadījumos, kad pieteikušies vairāki runātāji, sēdes vadītājs ļauj izteikties pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs.

(2) ja pirms debatēm LPS dalībnieku apvienības vai savienības norādījušas runātājus, kuri izteiks apvienības vai savienības viedokli, tad pieteikšanās secībā vispirms atlauj runāt šiem runātājiem.

40. Neviens sēdes dalībnieks, izņemot referentu, apspriežamajā lietā nedrīkst runāt vairāk par divām reizēm.

41. Kad visi sarakstā iekļautie runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par pabeigtām. Pēc tam izteikties tiesīgs vienīgi referents.

42. Referentam runas laiks apsriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt 15 minūtes, bet pārējiem runātājiem — piecas minūtes, savukārt, runājot otro reizi, tikai trīs minūtes. Izņēmuma gadījumos dome vai valde bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu.

43. (1) Pēc ne mazāk kā desmit domnieku priekšlikuma var nolemt:

1) saīsināt runas laiku;

2) slēgt runātāju sarakstu.

(2) Pēc ne mazāk kā sešpadsmit domnieku priekšlikuma dome var nolemt debates izbeigt. Pēc tam atļauj runāt vienīgi tiem, kuri pieteikušies 41.punkta 2.daļā noteiktajā kārtībā.

44. Ārpus kārtas atļauj runāt tiem, kuri vēlas izteikties:

1) par Kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu;

2) par kārtību, kādā apspriežamā lieta tālāk virzāma.

45. Sēdes dalībnieki, kuri vēlas ārpus darba kārtības sniegt steidzamu ziņojumu, piesakās pie sēdes vadītāja, kurš pēc sava ieskata atļauj runāt vai arī piešķir tiesības runāt ārpus kārtas.

46. Domu apmaiņa par steidzamiem ziņojumiem nav pieļaujama.

47. Runātāji runā no tribīnes.

48. Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata.

49. Starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas.

50. Sēdi vada priekšsēdis vai viņa vietnieks. Piezīmes vai domu apmaiņa par viņa rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas, izņemot 46.pantā minēto gadījumu.

51. Sēdes vadītājs var pārtraukt runātāju un izteikt viņam piezīmi.

52. Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks neņem vērā sēdes vadītāja aizrādījumus vai atļaujas lietot apvainojošus, vai arī ar LPS cieņu nesavienojošus izteicienus, vai atraucē kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt.

53. Iepriekšejā punktā minēto sēdes vadītāja priekšlikumu dome vai valde izlemj bez debatēm, uzklausījusi izslēdzamā paskaidrojumus.

54. Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītāja pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs atstāj savu sēdekli, un līdz ar to sēde uzskatāma par pārtrauktu uz pusstundu. Ja arī pēc sēdes atjaunošanas troksnis vai nekārtības turpinās, sēdes vadītājs sēdi slēdz.

55. Domes un valdes sēdes ir atklātas. Pēc desmit domnieku vai trīs valdes locekļu prasības dome vai valde ne mazāk kā ar divu trešdaļu klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu var nolemt, ka sēde būs aizklāta. Aizklātas sēdes dalībnieku pienākums sēdē notikušo atklātībā neizpaust.

56. Publikai aizliegts izteikt piekrišanu vai noliegumu, kā arī citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs no sēžu zāles var izraidīt atsevišķas personas vai visu publiku.

 

2. Sēdēs apspriežamo jautājumu ierosināšanas kārtība

57. Lēmumprojektus apspriešanai var iesniegt:

1) LPS priekšsēdis;

2) LPS komitejas;

3) ne mazāk kā pieci domnieki vai trīs valdes locekļi;

4) viena desmitā daļa LPS dalībnieku.

58. (1) Iesniedzamo lēmumprojektu paraksta tā autors.

(2) Lēmumprojektus, kuri iesniegti, neievērojot šī punkta prasības, valde tiesīga atdot to iesniedzējam atpakaļ.

59. LPS priekšsēdis lemj par saņemtajiem lēmumprojektiem un dod savu atzinumu par to izskatīšanu LPS komitejās.

60. Nododot vienu un to pašu lēmumprojektu divām vai vairākām komitejām, LPS priekšsēdis var noteikt termiņu, kādā komitejām lēmumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komitejai vai valdei savi priekšlikumi.

61. Komitejas, kurām LPS priekšsēdis nodevis attiecīgo lēmumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvu lēmumprojektu izskatīšanai domē vai valdē.

62.(1) Nevienu lēmumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt domes vai valdes sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komitejā.

(2) Domes un valdes sēdē izskatāmi arī tie lēmumprojekti, kurus atbildīgā komiteja noraidījusi, ja izskatīšanu pieprasa lēmumprojekta iesniedzējs.

63.Nevienu lēmumprojektu nedrīkst izskatīt, ja sēdes dalībniekiem nav bijusi nodrošināta iespēja to saņemt vismaz trīs dienas iepriekš. Šis noteikums nav attiecināms uz domes un valdes ārkārtas sēdi, kā arī uz gadījumiem, kad dome vai valde nolēmusi citādi.

64. (1) Pēc debašu izbeigšanas dome vai valde lemj par lēmumprojekta pieņemšanu.

(2) Ja iesniegti vairāki lēmumprojekta varianti, dome vai valde apspriež visus projektus un pēc debatēm lemj, kuru no tiem pieņems par pamatu. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie lēmumprojekti to iesniegšanas secībā.

65. Par pamatu pieņemtajam lēmumprojektam iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šadā secībā:

1) priekšlikumus par attiecīgā punkta vai tā daļas izslēgšanu no lēmumprojekta;

2) priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komitejas priekšlikuma;

3) priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komitejas priekšlikuma;

4) atbildīgās komitejas priekšlikumus.

Ja balsošanas secību nevar noteikt pēc minētajām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs.

66. Par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis klātesošo sēdes dalībnieku absolūto balsu vairākumu.

67. Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu lēmumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.

 

3.Balsošana

68. Pirms balsošanas sēdes vadītājs paziņo balsošanas kārtību.

69. Katrs sēdes dalībnieks var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām.

70. Priekšlikumi balsojami pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami, pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā.

71. Ja kāds sēdes dalībnieks iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama domes vai valdes sēdē, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms.

72. Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komitejai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi.

73. Balsošanas laikā nevienam vārdu nedod.

74. Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta.

75. Balsošana domes un valdes sēdēs notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie sēdes dalībnieki, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas".

76. (1) Ne mazāk kā desmit domnieki vai trīs valdes locekļi var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta. Aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu, izdarāma atklāti.

(2) Ne mazāk kā desmit domnieki vai trīs valdes locekļi var pieprasīt, lai pēc balsošanas nolasa katra sēdes dalībnieka balsojumu.

77. (1) Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" balsu skaits vienāds ar "pret" un "atturas" balsu skaitu), balsošana izdarāma atkārtoti.

(2) Ja arī atkārtotas balsošanas rezultātā balsis sadalījušās vienādi, balsojamais priekšlikums nav pieņemts.

78. Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci sēdes dalībnieki, izdarāma atkārtota balsošana.

79. Lēmumi pieņememi ar klātesošo sēdes dalībnieku absolūto balsu vairākumu.

 

4.Sēžu protokoli

80. Sēžu norisi protokolē. Par protokola noformēšanu atbild administrācija.

 

VI. LPS komitejas

81. LPS ir sekojošas pastāvīgi darbojošās komitejas:

Ārējo sakaru komiteja,

Finansu un ekonomikas komiteja,

Izglītības un kultūras komiteja,

Lauku problēmu komiteja,

Likumdošanas komiteja,

Pašvaldību īpašuma komiteja,

Reģionālās attīstības komiteja,

Sociālo un veselības aizsardzības jautājumu komiteja,

Tehnisko problēmu komiteja.

82. Atsevišķu uzdevumu veikšanai dome vai valde var izveidot darba grupas.

83. Līdz komitejas priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo komitejas sēdi sasauc un vada LPS priekšsēža nozīmēts pārstāvis. Turpmākās sēdes sasauc un vada komitejas priekšsēdētājs.

84. Komiteja no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju, tā vietnieku un sekretāru. Par šīm vēlēšanām ziņo valdei.

85. Vienā un tajā pašā laikā domnieks par komitejas priekšsēdētāju var būt tikai vienā pastāvīgajā komitejā.

86. Darbu sagatavošana vai sevišķu uzdevumu veikšanai no savu locekļu vidus komiteja var izveidot vienu vai vairākas darba grupas.

87. Savus lēmumus un priekšlikumus darba grupas ieniedz komitejai.

88. Komitejas sēdes ir atklātas.

89. Komitejas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz pieci komitejas locekļi no to kopējā skaita.

90. Visi klātesošie komitejas locekļi parakstās dalībnieku reģistrācijas lapā, apliecinot savu piedalīšanos sēdē.

91. Komitejas sēdes protokolē. Protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Protokolam jābūt pieejamam komitejas locekļiem ne vēlāk kā septiņas dienas pēc komitejas sēdes.

92. Katram komitejas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.

93. Lēmumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus komiteja izskata uz domes vai valdes lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komitejas mērķiem.

94. (1) Domes pilnvaru laikam beidzoties, komiteju dokumentārie materīali nododami LPS arhīvā.

(2) Komitejas likvidēšanas vai darbības izbeigšanas gadījumā komitejas materiāli nododami valdei, kura tos savukārt nodod citai komitejai vai uzglabā LPS arhīvā.

95. Komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valdes locekļi un lēmumprojekta iesniedzējs. Komitejai tiesības pieaicināt speciālistus — ekspertus — gan pastāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Viņiem ir padomdevēja tiesības.

96. Uz atbildīgās komitejas sēdēm par apspriežamo lēmumprojektu uzaicināmi arī citu komiteju pilnvarotie referenti.

97. (1) Lēmumprojektus atbildīgā komiteja izskata pirms domes vai valdes sēdes.

(2) Pirms lēmumprojekta apspriešanas komiteja izraugās vienu no komitejas locekļiem, kurš ziņos komitejai par šo projektu.

98. Lēmumi komitejā pieņemami ar klātesošo komitejas locekļu absolūto balsu vairākumu.

99. Pēc lietas izskatīšanas tās apspriešanai domes vai valdes sēdē komiteja par referentu ievēl vienu no komitejas locekļiem.

100. Komitejas var rīkot kopējas sēdes. Katra komiteja lēmumus pieņem atsevišķi, izņemot lēmumus par kopējas sēdes darba kārtību un darba gaitu. Kopējās sēdēs par sēdes vadību vienojas komiteju priekšsēdētāji.

Rīgā 1994.gada 20.decembrī

Priekšsēdis A.Jaunsleinis

Vietnieks J.Ruško

Vietniece L.Začesta

Vietnieks E.Zunda

Vietnieks A.Lielmežs