Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 86

Rīgā 2022. gada 29. septembrī

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

I.

[1] 2022. gada 17. augustā politiskā partija "SUVERĒNĀ VARA", reģistrācijas numurs: 40008087873, juridiskā adrese: Rīga, Mazā Nometņu iela 44-6, LV-1002 (turpmāk – Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu, likumprojekta anotāciju un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (turpmāk – Likumprojekts).

[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

Šā panta sestā daļa paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus.

[3] Centrālā vēlēšanu komisija par Likumprojektu ir saņēmusi Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli.

[4] Tieslietu ministrija sniegusi šādu viedokli:

[4.1] Likumprojekta noformējumā un redakcijā nav saskatāmas tik būtiskas nepilnības, kas ietekmētu Likumprojekta saturu, un kuru dēļ to nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas.

[4.2] Izvērtējot Likumprojektā ietvertās tiesību normas pēc satura, vēršam uzmanību uz šādiem aspektiem:

Likumprojekts paredz papildināt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumus ar normu, kas paredz Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķirt piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Vienlaikus Likumprojekts paredz: "Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 41. punkta prasību izpildi, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos."

Satversme 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros, un Satversmes 65. pants noteic, ka likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju." (pasvītrojums pievienots). Tādējādi jāņem vērā, ka tautas likumdošanas iniciatīva var tikt īstenota vienīgi Satversmē paredzētajā apjomā, tostarp ievērojot tajā noteiktos izņēmumus.

Satversmes 73. pants paredz izņēmumus, uz ko nevar tikt attiecināta tautas likumdošanas iniciatīva, proti, tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Satversmes 73. pantā uzskaitītie jautājumi nav pakļaujami tautas nobalsošanai, kā arī tauta nevar iesniegt par šiem jautājumiem likumprojektus (Pleps, J. un Pastars, E. Vai tauta var Saeimā iesniegt budžeta projektu. Jurista vārds, Nr. 18(251), 2002. gada 10. septembris un Nr. 19 (252), 2002. gada 24. septembris). To apstiprina arī tas, ka, ja tauta ir iesniegusi projektu, tad tautai ir arī tiesības izlemt šo jautājumu, ja Saeima ir palikusi citās domās (turpat). Satversmes 73. panta mērķis ir nepieļaut tautas nobalsošanu noteiktos jautājumos, par kuriem vēlētāji nespētu lemt pietiekami objektīvi, primāri vadoties no subjektīvas intereses, piemēram, palielināt valsts budžeta izdevumus sociālām vajadzībām vai samazināt nodokļus.

Ievērojot, ka Likumprojekts tiešā veidā paredz Ministru kabinetam uzdevumu valsts budžeta veidošanā, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus iekļaujot Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos, Tieslietu ministrijas ieskatā tas saskaņā ar Satversmes 73. pantu nav nododams tautas nobalsošanā, līdz ar ko tauta nevar iesniegt šāda satura likumprojektu saskaņā ar Satversmes 78. pantu. Tādējādi Tieslietu ministrija pauž viedokli, ka Likumprojekts nav uzskatāms par iesniegtu atbilstoši Satversmes 78. pantam, jo nav pilnīgi izstrādāts pēc satura.

[5] Labklājības ministrija sniegusi turpmāk minēto viedokli.

[5.1] Likumprojekts paredz izslēgt no likuma "Par valsts pensijām" (turpmāk – likums) pārejas noteikumu 41. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz 2011. gada 31. decembrim" un nosaka, ka šie grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Šobrīd spēkā esošā likuma pārejas noteikumu 41. punkts nosaka, ka Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu.

Izslēdzot šajā teikumā vārdus "līdz 2011. gada 31. decembrim", var nojaust, ka likumprojekta iniciatori vēlējušies, lai minētā piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tiktu piešķirta arī tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta pēc 2011. gada 31. decembra.

[5.2] Kaut arī likumprojektā noteikts, ka tas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, likumprojektā nav atrunāts, no kura datuma piešķir piemaksu tiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Līdz ar to nepieciešams likumprojektu papildināt, ka šīm personām piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķir no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat arī nepieciešams likumprojektā noteikt piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, ja šo piemaksu sāk piešķirt no 2024. gada 1. janvāra, piemēram, nosakot piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, tādā apmērā, kādu saņem personas, kurām vecuma vai invaliditātes pensija un piemaksa pie tās piešķirta 2011. gadā. Pretējā gadījumā radīsies nevienlīdzīga attieksme pret tiem pensiju saņēmējiem, kuriem šī piemaksa piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim.

[5.3] Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācija ir nepietiekami izstrādāta, jo anotācijas 2. sadaļā norādītais piemaksu saņēmējs skaits un piemaksas apmērs norādīts par 2018. gadu, kaut šobrīd ir 2022. gada septembris. Līdz ar to nepieciešams uzrādīt aktuālos datus par piemaksu saņēmēju skaitu un piemaksas vidējiem apmēriem pie vecuma un invaliditātes pensijām.

Tāpat būtu nepieciešams papildināt anotācijas 3. sadaļu, kurā pie ietekmes uz valsts budžetu jāuzrāda šāda likumprojekta fiskālā ietekme. Pie tam šajā sadaļā neprecīzi uzrādīts personu skaits, kuras ietekmēs šis likumprojekts. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, piešķirot piemaksas tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta pēc 2011. gada 31. decembra, tas skartu gandrīz 160 tūkst. vecuma pensiju saņēmējus un 36,2 tūkst. invaliditātes pensiju saņēmējus. Papildus izdevumi no valsts pamatbudžeta 2024. gadā tas prasītu ap 57 milj.euro.

[6] Saeimas Juridiskais birojs (turpmāk – Birojs) ir sniedzis viedokli, kurā norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Satversmes 78. panta mērķis ir pēc būtības nodrošināt pilsoņu kopumam iespēju īstenot savas likumdošanas tiesības, kas noteiktas Satversmes 64. pantā. Tādēļ Satversmes 78. pants interpretējams tā, ka tas izslēdz vienīgi tādus likumprojektus, kuri pēc to iespējamās pieņemšanas nevarēs tikt piemēroti kā likumi, proti, tādus likumprojektus, kuri savu mērķi nevar sasniegt. No šīs interpretācijas izriet kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta. Pirmais kritērijs ir šāds – likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Tomēr formālajām prasībām jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u. tml.) (sk. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. SA- 1/2020 11. punktu). Otrais kritērijs ir šāds – likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja: 1) tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmi; 3) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Centrālā vēlēšanu komisija var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja tas acīmredzami nav pilnīgi izstrādāts pēc satura (sal. ar Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-06-01 13.2., 14.3. un 15.4. punktu, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. SA-1/2014 8. punktu un 2014. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. SA‑2/2014 6. punktu).

Juridiskais birojs, vadoties pēc minētajiem apsvērumiem, izvērtēja likumprojektu un neatrada tajā tādus trūkumus, kas liegtu to atzīt par pilnībā izstrādātu likumprojektu Satversmes 78. panta izpratnē.

[6.2] Likumprojektā ir atrodami atsevišķi nebūtiski trūkumi (piemēram, likumprojekta nosaukums, ievaddaļa un panti nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumiem, tostarp ievaddaļā nav norādīta informācija par iepriekš veiktajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām"). Tomēr tie nav tādi trūkumi, kuru dēļ varētu atzīt, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts Satversmes 78. panta izpratnē. Šos trūkumus, nemainot regulējuma saturu, ir iespējams novērst likumdošanas procesa ietvaros.

[6.3] Šobrīd atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 41. punktam Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim tika piešķirta piemaksa par katru apdrošināšanas stāža gadu. Likumprojekta 1. pants paredz izslēgt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 41. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz 2011. gada 31. decembrim". Ņemot vērā likumprojekta anotācijā minēto, šā grozījuma mērķis ir noteikt piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu visām personām, kurām ir līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un tiesības uz vecuma vai invaliditātes pensiju. Konkrētais grozījums bija nepieciešams, lai novērstu atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. arī Satversmes tiesas 2013. gada 13. februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 14.2.2. punktu). Pēc Juridiskā biroja ieskata, šāda mērķa sasniegšana ar likuma grozījumiem pēc būtības ir iespējama un nav pretrunā ar Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām. Turklāt no likumprojekta 2. panta ir iespējams izsecināt 1. pantā paredzētā grozījuma spēkā stāšanās nosacījumus, kā arī līdzekļus, ar kuriem tiks segti attiecīgie papildu izdevumi. Tādējādi likumprojekta būtība ir saprotama un tajā ir noregulēti būtiskākie jautājumi, lai piedāvāto grozījumu mērķis tiktu sasniegts.

[6.4] Tomēr būtu lietderīgi skaidri un nepārprotami noteikt, kādam jābūt izmaksājamās piemaksas apmēram (vai kā tas nosakāms) un laika posmam, par kuru šī piemaksa tiek izmaksāta (proti, vai piemaksa izmaksājama par periodu, kas sākas no likumprojekta 1. pantā paredzētā grozījuma spēkā stāšanās dienas, vai tomēr izmaksājama arī par periodu pirms šā grozījuma spēkā stāšanās).

[6.5] Pozitīvās un negatīvās sekas, ko tiesību norma var radīt sabiedrībā, nav juridiski vērtējams kritērijs Satversmes 78. panta izpratnē. To, vai tiesību norma ir saprātīga, vēlama un vajadzīga, kā arī tās iespējamo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz sabiedrību ir tiesīgi izvērtēt vēlētāji politiskā procesā, atbalstot vai neatbalstot attiecīgo iniciatīvu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts [..] var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns – tauta – Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām" (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 23. punktu).

[7] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 29. septembra sēdē Iesniedzēja pārstāve Jūlija Stepaņenko papildus norādīja, ka Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedokli, diskusijas Saeimā, sabiedrības pieprasījumu, ar mērķi labot netaisnīgo situāciju, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas savukārt izriet no personas dzimšanas gada.

Saņemto viedokļu apspriešanas gaitā Iesniedzēja pārstāve piekrita, ka Likumprojektam nepieciešami precizējumi, izteica gatavību to īsā laikā izdarīt un iesniegt precizētu likumprojektu.

II.

[8] Izvērtējusi Likumprojektu, iepazinusies ar saņemtajiem viedokļiem un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

Latvijas Republikas Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt 78. pants paredz, ka "ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai." Satversmes 73. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā – "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm".

Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības.

Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu.

[9] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārbauda:

1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts.

[10] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai Likumprojektu iesniegusi politiskā partija "SUVERĒNĀ VARA". Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[11] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav iespējams, un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām.

[12] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, jāliek vērā, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlētāji, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās likumdošanas procesā un ne vien bauda likumdevējam Satversmē noteiktās tiesības, bet arī uzņemas likumdevējam noteiktos pienākumus. Tātad, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, ir jāievēro tās pašas rīcības brīvības robežas, kuras likumdevējam nosaka Satversmes normas un principi. Satversmes tiesa ir norādījusi: "[..] likumības princips noteic, ka likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts varas institūcijai, arī likumdevējam pašam" (Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra spriedums lietā Nr. 03-05(99)).

Lai noskaidrotu, kas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu no formas viedokļa, likumprojektu iesniedzēji var sekot likumprojektu noformēšanai izvirzītajām prasībām. Piemēram, Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrajā teikumā noteikts, ka vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem "jābūt noformētiem likumprojektu veidā". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01). Turklāt likumprojektam jābūt izstrādātam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 95. pantam svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kas jāievēro, noformējot likumprojektu, ir ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108).

[13] Likumprojektam ir formas trūkumi, par kuriem viedoklī minējis arī Saeimas Juridiskais birojs (skat. šā lēmuma 6.2. p.):

1) Likumprojekta nosaukums neatbilst Noteikumu Nr. 108 9. punkta prasībām;

2) Likumprojekta ievaddaļa neatbilst Noteikumu Nr. 108 68. un 69. punkta prasībām;

3) Likumprojekta panti neatbilst Noteikumu Nr. 108 29. un 72. punkta prasībām.

[14] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālā vēlēšanu komisija cita starpā vadās no Satversmes tiesas secinājumiem, ka likumprojekts neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", ja:

– likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami;

– likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Neviena konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi;

– likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām¹.

[15] Spēkā esošā likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumu 41. punkts paredz:

"41. Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, valsts pamatbudžetā ar 2014. gada 1. janvāri paredz valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu, lai nodrošinātu līdz 2011. gada 31. decembrim piešķirto piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas izmaksas attiecīgi no valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta."

Iesniedzēja iesniegtais Likumprojekts paredz:

1. Izslēgt Pārejas noteikumu 41. punkta pirmajā teikumā vārdus "līdz 2011. gada 31. decembrim."

2. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

"Grozījums Pārejas noteikumu 41. punktā ar kuru tā pirmajā teikumā izslēgta vārdkopa "līdz 2011. gada 31. decembrim" stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 41. punkta prasību izpildi, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes izdevumos.""

[16] Izvērtējot Likumprojektu, secināms, ka tas nav atzīstams par tādu, kas paredz izlemt jautājumu, kas nav regulējams ar likumu. Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Latvijas starptautiskās saistības Likumprojekts neskar.

[17] Izvērtējot Labklājības ministrijas viedokli (skat. šā lēmuma 5.2. p.) un Saeimas Juridiskā biroja viedokli (skat. šā lēmuma 6.4. p.), atzīstams, ka Likumprojektā papildus nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt, kādam jābūt izmaksājamās piemaksas apmēram (vai kā tas nosakāms) un laika posmam, par kuru šī piemaksa tiek izmaksāta.

III.

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

noteikt, ka termiņš, kurā Iesniedzējam Likumprojektā jānovērš šā lēmuma 13. un 17. punktā konstatētie trūkumi, ir līdz 2022. gada 14. oktobrim.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs