Ķekavas novada domes saistošie noteikumi Nr. SN-TPD-4/2022

2022. gada 28. septembrī

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas
1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu
un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu

Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamajā īpašumā "Rozītes" (kadastra numurs 8056 002 0142), Daugmalē, Daugmales pagastā, Ķekavas novadā, saistošās daļas: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums) un Grafiskā daļa – Funkcionālais zonējums un Inženiertīklu shēma –, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana": https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25175 (2. pielikums).

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs J. Žilko

APSTIPRINĀTS
ar Ķekavas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-4/2022
(Ķekavas novada domes 2022. gada 28. septembra lēmums Nr. 17. (prot. Nr. 32.))

Ķekavas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000048491
Gaismas iela 19, k-9, Ķekava, Ķekavas nov., LV-2123
novads@kekava.lv http://www.kekava.lv

Redakcija 1.1.

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana

2.4. Zemes vienību veidošana

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

1. Šie noteikumi nosaka prasības nekustamajam īpašumam "Rozītes" ar kadastra Nr. 8056 002 0142, Daugmalē, Daugmales pagastā, Ķekavas novadā (turpmāk – lokālplānojuma teritorija) izmantošanai un apbūvei noteikumu pielikumā "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar noteikumu pielikumu "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Ķekavas novada domes 2009. gada 25. augusta saistošo noteikumu Nr. SN-TPD-34/2009 "Par Ķekavas novada teritorijas plānojumu" un to 2012. gada un 2013. gada grozījumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

3. Buferzona – teritorijas daļa (zaļo aizsargstādījumu josla), kuras galvenais uzdevums ir mazināt potenciālo negatīvo ietekmi un vides piesārņojumu (t.sk. trokšņa un gaisa piesārņojumu).

Nenosaka

Nenosaka

4. Lokālplānojuma teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts realizēt pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā ietver šādus pasākumus:

4.1. esošo inženiertīklu pārbūvi un/vai pārvietošanu, ja tā nepieciešama saskaņā ar tehnisko dokumentāciju;

4.2. esošo ēku un būvju nojaukšanu un/vai pārbūvi;

4.3. ēku ekspluatācijai nepieciešamo inženiertīklu izbūvi;

4.4. satiksmes infrastruktūras izbūvi un ierīkošanu – iebrauktuvju un piebraucamo ceļu izbūvi, kā arī piekļuves nodrošināšanai nepieciešamā Kārklu ceļa posma izbūvi.

5. Zemes vienību sadale un/vai robežu pārkārtošana jāveic, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ievērojot šādus nosacījumus:

5.1. katra ēku apbūves zemes vienība robežojas ar ielas sarkano līniju teritoriju vismaz 15 m garumā;

5.2. Pikstu ceļa un Kārklu ceļa teritorija sarkano līniju robežās jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.

6. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības ielas – Pikstu ceļa un no Kārklu ceļa, iebrauktuvi paredzot ne tuvāk par 20 m no abu ielu krustojuma.

7. Iekšējos lokālplānojuma teritorijas transporta satiksmes organizācijas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nodalot autotransporta, velotransporta un gājēju plūsmas.

8. Piebraucamo ceļu platumus un segas konstrukcijas jāizvēlas atbilstoši iebraucošā transporta sastāvam un kustības intensitātei, bet ar normālprofilu ne mazāku kā NP 7,5, un ar stūru noapaļojuma rādiusiem ne mazāk par 8 m.

9. Piebraucamie ceļi lokālplānojuma teritorijas iekškvartālā jāprojektē ar cieto segumu.

10. Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

11. Transportlīdzekļu novietni izvieto objekta zemes vienībā. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un skaitu nosaka atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, ievērojot spēkā esošā teritorijas plānojuma, Latvijas valsts standarta un citu normatīvo aktu prasības.

12. Transportlīdzekļu novietnē publiskajā ārtelpā vai pie publiskām būvēm 5 % no kopējā autostāvvietu skaita (bet ne mazāk kā vienu) jāparedz cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem, izvietojot speciāli pielāgotas 3,5 m platas autostāvvietas. Pie autostāvvietas jāizvieto piktogramma tā, lai tā ir labi saskatāma no attāluma, kā arī jāattēlo uz attiecīgās autonovietnes laukuma seguma.

13. Pie publiskas būves nodrošina īslaicīgas apstāšanās autostāvvietas objekta teritorijā vai piegulošās ielas brauktuves malā.

14. Transportlīdzekļu novietņu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietusūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

15. Teritorijās, kurās nav ierīkota lietus kanalizācijas sistēma, ārpustelpu (atklātas) uzglabāšanas kravu laukumiem funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4, jānodrošina ūdensnecaurlaidīga seguma ierīkošana vietās, kur iespējama piesārņojuma noplūde. 

16. Pie publiskām ēkām un objektiem jāparedz velosipēdu novietnes.

17. Visas ēkas un būves, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, jāpieslēdz centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam pēc tā izbūves, ievērojot šādas prasības:

17.1. projektējot ēku ūdensapgādi, jāparedz pieslēgšanās pie ūdensvada, kas ir izbūvēts Pikstu ceļā;

17.2. līdz brīdim, kad sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētie kanalizācijas tīkli līdz lokālplānojuma teritorijai ir izbūvēti, kā pagaidu risinājums atļautas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kuru darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

17.3. lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4 kā pagaidu risinājums atļautas lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar slēgtu apstrādi visā ciklā, nodrošinot visu ražošanas notekūdeņu attīrīšanu, vai izsmeļami hermētiski krājrezervuāri, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un šādus papildu nosacījumus:

17.3.1. notekūdeņu (t.sk. attīrītu) novadīšana virszemes ūdensobjektā un/vai ar to savienotā meliorācijas sistēmā nav atļauta. Attīrīto notekūdeņu novadīšana organizējama slēgta vai atklāta tipa filtrācijas lauku veidā, t.sk. paredzot un ievērojot to aizsargjoslas;

17.3.2. izsmeļama hermētiska krājrezervuāra vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas (t.sk. tās attīrīto notekūdeņu filtrācijas lauka un attīrīšanas iekārtai un filtrācijas laukam piemērojamo aizsargjoslu) novietne projektējama tā, lai neskartu vides un dabas resursu aizsardzībai paredzēto virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu un/vai ar virszemes ūdensobjektu savienotu meliorācijas sistēmu;

17.4. lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā "Savrupmāju apbūves teritorija" ar indeksu DzS7 kā pagaidu risinājumu atļauts ierīkot izsmeļamus hermētiskus krājrezervuārus vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un šādus papildu nosacījumus:

17.4.1. notekūdeņu (t.sk. attīrītu) novadīšana upē un/vai ar to savienotā meliorācijas sistēmā nav atļauta. Attīrīto notekūdeņu novadīšana organizējama slēgta vai atklāta tipa filtrācijas lauku veidā, t.sk. paredzot un ievērojot to aizsargjoslas;

17.4.2. izsmeļama hermētiska krājrezervuāra vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas (t.sk. tās attīrīto notekūdeņu filtrācijas lauka un tā aizsargjoslas) novietne projektējama tā, lai neskartu vides un dabas resursu aizsardzībai paredzēto virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu un/vai ar virszemes ūdensobjektu savienotu meliorācijas sistēmu (ja tāda tiek izveidota).

17.5. ja apbūves realizācijas brīdī centralizētie kanalizācijas tīkli līdz lokālplānojuma teritorijai ir izbūvēti;

18. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi jānodrošina sākotnēji no plānotās ugunsdzēsības ūdensapgādes vietas lokālplānojuma teritorijā (uz Raģupītes izveidotais dīķis), bet vēlāk – no centralizētās ūdensapgādes sistēmas pēc tās izbūves.

19. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma – savstarpēji atdalot sadzīves notekūdeņu tīklu un ražošanas notekūdeņu tīklu, un lietusūdens tīklu.

20. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

20.1. lietus notekūdeņus no transportlīdzekļu stāvvietām un ēku apbūves teritorijām infiltrē augsnē vai uzkrāj speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot lietusūdeņu ietekmi uz meliorācijas sistēmas darbību;

20.2. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām.

21. Prasības meliorācijai:

21.1. jāsaglabā esošā koplietošanas ūdensnoteka – Raģupīte, nodrošinot tās netraucētu ekspluatāciju;

21.2. ēkas un citas būves nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no meliorācijas būves krotes (augšmalas);

21.3. meliorācijas sistēmu izbūvi, atjaunošanu vai pārbūvi veic pirms teritorijas apbūves, izstrādājot atbilstošu būvniecības dokumentāciju.

22. Lokālplānojuma teritorijas inženierapgāde jāparedz no esošajiem vai no jauna ierīkojamiem inženiertīkliem Pikstu ceļa sarkano līniju robežās. Esošo inženiertīklu remonts vai pārbūve, kā arī no jauna ierīkojamo inženiertīklu izvietojums un nepieciešamā jauda jānosaka būvprojektēšanas posmā.

23. Prasības elektroapgādei un elektroniskajiem sakariem:

23.1. elektroapgādes pieslēgumus izbūvē, ar iespēju pieslēgties pie esošajiem tīkliem, tos pārbūvējot;

23.2. elektroniskos sakarus jānodrošina no bezvadu vai pieslēgumiem pie tuvumā esošajiem tīkliem;

23.3. plānojot elektroapgādes un sakaru objektu un elektroietaišu izvietojumu, jānodrošina to netraucētu apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.

24. Prasības ielu un ceļu apgaismojumam:

24.1. veicot Pikstu ceļa pārbūvi, tā sarkano līniju robežās jāierīko ielas apgaismojums;

24.2. veicot Kārklu ceļa izbūvi, tā sarkano līniju robežās jāierīko ielas apgaismojums;

24.3. iekškvartāla satiksmes un gājēju ceļu apgaismojuma risinājumi jāparedz būvprojektā.

25. Gāzes apgādes pieslēgumus jāparedz pie Pikstu ceļā esošā pazemes augstā spiediena gāzesvada.

26. Apbūves izvietojums:

26.1. gar D kategorijas ielu – Pikstu ceļu, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums – 6 m;

26.2. gar E kategorijas ielu – Kārklu ceļu, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums – 3 m.

27. Projektējot ēkas un būves, jāveido arhitektoniski izteiksmīgas fasādes un vienoti arhitektoniskā veidola risinājumi.

28. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē pielietotiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādas prasības:

28.1. ielas fasādēs aizliegts lietot spožus, raibus un atstarojošus materiālus;

28.2. fasāžu apdarē ieteicams pielietot krāsotu vai nekrāsotu apmetumu, betonu, metāla u.tml. materiālu apdares plāksnes.

29. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā.

30. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

31. Blīvu apstādījumu joslu ierīko pret plānoto apbūvi funkcionālajā apakšzonā "Savrupmāju apbūves teritorija" ar indeksu DzS7. Attiecīgais aizsardzības pasākums kā labiekārtojums iekļaujams funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4 projektēto ēku būvniecības dokumentācijā.

32. Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi.

33. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

34. Veicot teritorijas labiekārtošanu, aizliegts pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi saglabājamās meža zemes teritorijā – funkcionālajā apakšzonā "Mežu teritorija" ar indeksu M2. Ja nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana, neplānot zemes uzbēršanu vairāk par 10 cm koku sakņu rajonā.

35. Saudzējamos kokus saglabāšanai jāizvēlas pietiekamā (vismaz vainaga projekcijas), vai ne tuvāk kā 2 m attālumā no ēku pamatiem, lai būvniecības darbos netraumētu to saknes.

36. Žogus atļauts ierīkot:

36.1. Pikstu ceļa un Kārklu ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju, izņemot, ja žogs tiek izmantots arī kā prettrokšņu siena;

36.2. gar blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem – pa nekustamo īpašumu robežām;

36.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

36.4. gar Raģupīti – ne mazāk kā 10 m attālumā no krasta augšmalas;

37. Žogiem funkcionālajā apakšzonā "Savrupmāju apbūves teritorija" ar indeksu DzS7 jābūt ne augstākiem par 1,6 m, caurredzamiem.

38. Aizliegts iežogot funkcionālo apakšzonu "Dabas un apstādījumu teritorija" ar indeksu DA4 un "Ūdeņu teritorija" ar indeksu Ū1, saglabājot tām publisko pieejamību.

39. Akustiskā trokšņa pieļaujamiem rādītājiem publisko ēku telpām un teritorijām jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem rādītājiem.

40. Veicot ēku būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņu līmenis, jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli ēku fasāžu apdarei un pakešu logi ar papildu skaņu slāpējošu efektu. Ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un ar tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa.

41. Prettrokšņa sienas nepieciešamību un tehniskos parametrus pamato būvprojektā, vadoties no esošo trokšņu mērījumu rezultātiem vai prognozētā trokšņu līmeņa. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu – paredzot to ar atkāpi no ielas sarkanās līnijas uz zemes gabala iekšpusi un papildus paredzot blīvus apstādījumus ielas pusē starp žogu un sarkano līniju.

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

42. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.

43. Savrupmāju apbūve (11001).

44. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti).

47. Dzīvojamo ēku skaits – 1.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

48. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

49. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): metālapstrādes uzņēmumu apbūve un infrastruktūra (tai skaitā noliktavas, pievedceļi, kravu un materiālu uzglabāšanas laukumi u.tml.)

50. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

51. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

52. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.

53. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot noliktavas, kuras pēc uzglabājamo vielu apjomiem atbilst paaugstinātas bīstamības objektu kritērijiem) un līdzīga rakstura būves.

54. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido dažādi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

55. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

63. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, tā augstumu paredzot tādu, lai ievērotu izsauļojuma prasības pieguļošajos zemes gabalos.

64. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

65. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

66. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves

Nenosaka

Nenosaka

67. Pikstu ceļa posms lokālplānojuma teritorijā ir D kategorijas iela, ar ielas sarkano līniju platumu 19 m.

68. Kārklu ceļa posms lokālplānojuma teritorijā ir E kategorijas iela, ar ielas sarkano līniju platumu 12 m.

Nenosaka

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

69. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, kvalitatīvas dabas, kultūrvides un aizsardzības (buferzonas) u.tml. funkciju īstenošanu.

70. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojums iedzīvotāju atpūtas, izziņas un fizisko aktivitāšu funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

71. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

72. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve ko veido atklāti sporta laukumi un trases.

Nenosaka

Nenosaka

73. Mežu teritorija (M2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

74. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

75. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

76. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

77. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

78. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

79. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

80. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

81. Sporta būvju apbūve (12005): atklāti sporta laukumi un trases.

82. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

83. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

84. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

Nenosaka

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

92. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

93. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli.

94. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

95. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

5.1.1. Buferzonas teritorija (TIN12)

96. Blīvu stādījumu josla, kas pilda buferzonas un dekoratīvo funkciju, uzlabo vides kvalitāti (samazina trokšņa līmeni un gaisa piesārņojumu) un mikroklimatu.

Nenosaka

97. Apstādījumu joslu ierīko pret dzīvojamās apbūves teritoriju Pikstu ceļa pretējā pusē.

98. Teritorijā veido vienotas struktūras blīvus apstādījumus vismaz 2 m augstumā. No tiem, vismaz 50 % jābūt mūžzaļiem stādījumiem. Attiecīgais aizsardzības pasākums kā labiekārtojums iekļaujams funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4 projektēto ēku būvniecības dokumentācijā.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

99. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ja tiek ievēroti lokālplānojuma noteikumi un risinājumi, izņemot, ja tas nepieciešams atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.

100. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību.

101. Pirms darbu uzsākšanas meža zemes lietošanas veida maiņai, nepieciešams valstij samaksāt ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensāciju, pieprasījumu tā aprēķinam iesniedzot Valsts meža dienestā. Plānotās apbūves un tās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo meža teritoriju atmežo, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

102. Būvi nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu stāvvietu. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, tad vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās transportlīdzekļu stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās būves vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

103. Zemes ierīcība lokālplānojuma teritorijā var tikt veikta neatkarīgi no būvniecības procesa.

104. Lokālplānojuma teritorijas ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu projektē, izbūvē un nodod ekspluatācijā pirms ēku būvprojektēšanas vai arī iekļauj ēkas būvprojektā un nodod ekspluatācijā reizē ar ēku.

105. Veicot nekustamā īpašuma sadalīšanu, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai, kurā atrodas mežs, uz aktuālā robežplāna jāveic atkārtota meža inventarizācija, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

106. Pirms plānotās savrupmāju apbūves būvniecības procesa uzsākšanas nepieciešams izveidot jaunu zemes vienību, nodalot dzīvojamai apbūvei nepieciešamo teritoriju no citām izmantošanām, ņemot vērā lokālplānojumā noteiktās funkcionālās apakšzonas "Savrupmāju apbūves teritorija" ar indeksu DzS7 robežas.

107. Teritorijas labiekārtošanu, inženiertīklu un inženierbūvju ierīkošanu veic vienlaicīgi ar ēku un būvniecības procesu, vai neatkarīgi no tā, ņemot vērā attiecīgās funkcionālās apakšzonas nosacījumus.

Nenosaka