Ministru kabineta noteikumi nr. 14

Rīgā 1995.gada 7.janvārī (prot.nr. 3, 2.§)

Par zvērinātiem revidentiem

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

Šie noteikumi regulē to personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kuras veic gada pārskata revīzijas un revīzijas uzdevumus uzņēmumos un organizācijās.

I. Noteikumos lietotie termini

Licence — speciāla atļauja šajos noteikumos paredzēto darbību veikšanai.

Zvērināts revidents — persona, kas atbilstoši šo noteikumu prasībām ir ieguvusi zvērināta revidenta licenci.

Gada pārskata revīzija — uzņēmumu un organizāciju gada pārskatu pārbaude saskaņā ar likumiem, kuri reglamentē uzņēmumu gada pārskatus.

Revīzijas uzdevums — uzņēmuma vai organizācijas finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, kuru veic zvērināts revidents saskaņā ar noslēgto līgumu.

Gada pārskats — ziņu sakopojums par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko darbību atbilstoši likumdošanas aktiem.

Koncerns — uzņēmumu kopums atbilstoši skaidrojumam likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

Zvērinātu revidentu reģistrs — datu kopums par zvērinātiem revidentiem un viņu profesionālo darbību.  

II. Vispārīgie jautājumi

1. Zvērināts revidents pilda savus pienākumus saskaņā ar likumiem un ir neatkarīgs sabiedrības, fizisko un juridisko personu tiesību un likumīgo interešu aizstāvis uzņēmējdarbības jomā. Valsts, sabiedrība vai darba devēji nav tiesīgi ietekmēt zvērinātu revidentu viņa profesionālo pienākumu pildīšanā, arī lēmumu pieņemšanā par uzņēmuma gada pārskatiem, revīzijas uzdevumiem, lietpratēja uzdevumiem un uzticības uzdevumiem.

2. Par zvērinātu revidentu var būt rīcībspējīgas personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un:

2.1. ieguvušas augstāko ekonomisko izglītību vai arī ieguvušas augstāko izglītību citās specialitātēs un nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu ekonomikas pamatos;

2.2. kurām ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības un finansu revīzijas darbā;

2.3. nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenus un ieguvušas zvērināta revidenta licenci.

3. Zvērināta revidenta licenci neizsniedz personām:

3.1. kuras neatbilst šo noteikumu 2.punkta prasībām;

3.2. kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3.3. kuras notiesātas par tīšu nozieguma izdarīšanu, kaut arī tās atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3.4. kuras ar tiesas spriedumu krimināllietā ir atbrīvotas no amata.

4. Zvērināta revidenta licenci anulē personām:

4.1. kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

4.2. kuras notiesātas par tīšu nozieguma izdarīšanu, kaut arī tās atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

4.3. kuras ar tiesas spriedumu krimināllietā ir atbrīvotas no amata;

4.4. kuras šo noteikumu 7.punktā minētajā licences saņemšanas iesniegumā un citos dokumentos apzināti sniegušas nepatiesas ziņas;

4.5. kurām papildu zvērināta revidenta darbam ir nodarbošanās, kuru licencēšanas komisija ētisku apsvērumu dēļ atzinusi par nesavienojamu ar zvērināta revidenta darbību.

5. Ja zvērināts revidents ir atzīts par apsūdzēto vai aizdomās turēto, vai tiesājamo krimināllietā par tīša nozieguma izdarīšanu, licencēšanas komisija licences darbību aptur līdz tiesas spriedumam. Ja iestājas šo noteikumu 4.punktā minētie apstākļi, licenci anulē.

6. Savā profesionālajā darbībā zvērināti revidenti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumiem. Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu revidentu neatkarība. Lai garantētu zvērināta revidenta neatkarību, aizliegts:

6.1. iejaukties zvērinātu revidentu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

6.2. pieprasīt no zvērinātiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus;

6.3. kontrolēt pasta, telegrāfa un citu korespondenci, kā arī citus dokumentus, kurus zvērināti revidenti saņēmuši, sniedzot pakalpojumus, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

6.4. kontrolēt, arī izmantojot šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minētos procesuālos līdzekļus, zvērinātu revidentu pakalpojumu sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā;

6.5. pieprasīt no klientiem ziņas par zvērinātu revidentu sniegto pakalpojumu saturu;

6.6. pakļaut zvērinātus revidentus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumiem;

6.7. saukt zvērinātus revidentus pie jebkura veida atbildības par rakstiski vai mutiski izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.  

III. Licences piešķiršanas kārtība zvērinātam revidentam

7. Personām, kuras vēlas iegūt zvērināta revidenta licenci, jāiesniedz Grāmatvedības metodiskās padomes licencēšanas komisijai (turpmāk tekstā — "licencēšanas komisija") iesniegums par atļauju kārtot kvalifikācijas eksāmenus un deklarācija, kurā pretendents apliecina atbilstību šo noteikumu 2.punkta prasībām un to, ka nav neviena no šo noteikumu 3. punktā minētajiem šķēršļiem.

8. Licencēšanas komisiju apstiprina Finansu ministrija, un tajā ir Finansu ministrijas ieceltas personas.

9. Finansu ministrija un licencēšanas komisija veic šādus uzdevumus:

9.1. apstiprina zvērinātu revidentu kvalifikācijas prasības;

9.2. izsniedz, aptur vai anulē zvērināta revidenta licences;

9.3. kārto zvērinātu revidentu reģistru.

10. Lēmumu par licences piešķiršanu zvērinātam revidentam, tās darbības apturēšanu vai anulēšanu Finansu ministrija izziņo oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

11. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu skaitu, priekšmetus un kārtošanas noteikumus izstrādā Grāmatvedības metodiskā padome. Kvalifikācijas eksāmenus pieņem eksaminācijas komisijas.

12. Eksaminācijas komisijas apstiprina Finansu ministrija.

13. Personām, kas nokārtojušas zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenus un atbilst šo noteikumu 2.punkta nosacījumiem un uz kurām neattiecas šo noteikumu 3.punktā minētie apstākļi, un kuras vēlas iegūt zvērināta revidenta licenci, jādod šāds zvērināta revidenta zvērests:

"Zvēru ievērot Latvijas Republikas likumus un godīgi pildīt savus pienākumus, apzinoties, ka par šī zvēresta laušanu man jāatbild sabiedrības un likuma priekšā."

Zvērestu pieņem finansu ministrs.

Personām, kuras nodevušas zvērināta revidenta zvērestu, licencēšanas komisija izsniedz zvērināta revidenta licenci.

14. Ja zvērināts revidents nepilda šo noteikumu prasības, licencēšanas komisija aptur uz laiku vai anulē zvērināta revidenta licenci.  

IV. Zvērināta revidenta tiesības, pienākumi un atbildība

15. Zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt atzinumu par uzņēmumu vai organizāciju gada pārskatiem atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām.

16. Zvērināts revidents sniedz pakalpojumus saskaņā ar noslēgto līgumu.

Zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt pakalpojumus:

16.1. pēc tiesībsargājošo iestāžu uzaicinājuma jebkurā uzņēmumā un organizācijā;

16.2. pēc uzņēmumu un organizāciju īpašnieku uzaicinājuma tiem piederošos uzņēmumos un organizācijās;

16.3. pēc uzņēmumu un organizāciju pārvaldes institūciju uzaicinājuma tām pakļautajos uzņēmumos un organizācijās;

16.4. pēc koncerna mātes uzņēmuma uzaicinājuma šā koncerna meitas uzņēmumos.

17. Zvērināts revidents nedrīkst uzņemties veikt gada pārskata revīzijas šādos gadījumos:

17.1. ja viņš kārto vai pēdējos gados kārtojis revidējamā uzņēmuma grāmatvedību, vai sagatavojis revidējamā uzņēmuma gada pārskatu;

17.2. ja viņš personīgi tieši vai netieši ieinteresēts gada pārskata revīzijas iznākumā;

17.3. ja viņš vai viņa laulātais, skaitot radniecību vai svainību līdz 1.pakāpei atbilstoši Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumam, atrodas radniecības vai svainības attiecībās ar revidējamā uzņēmuma vai organizācijas īpašnieku, izpildinstitūcijas locekli, direktoru vai vadītāju, kas veic uzņēmuma operatīvo vadību;

17.4. ja viņam vai viņa laulātajam un radiniekiem vai svaiņiem, skaitot radniecību un svainību līdz 1.pakāpei atbilstoši Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumam, ir ieguldījumi revidējamā uzņēmuma pamatkapitālā.

Ja šajā punktā minētie apstākļi iestājas pēc tam, kad noslēgts līgums par gada pārskata revīzijas veikšanu, zvērināta revidenta pienākums ir par to nekavējoties informēt uzņēmuma vai organizācijas izpildinstitūciju un atteikties no revīzijas izpildes.

18. Saņemot revīzijas uzdevumu, zvērinātam revidentam jāinformē uzdevuma devējs par to, ka uz viņu neattiecas šo noteikumu 17.punktā minētie apstākļi.

19. Uzņēmuma un organizācijas pienākums ir nodrošināt revidentu ar visu informāciju un uzrādīt viņam visus dokumentus, kas nepieciešami gada pārskata revīzijas veikšanai, arī tos, kuri satur uzņēmuma komercnoslēpumus.

Ja zvērināta revidenta darbība tiek apzināti traucēta vai netiek radīti apstākļi patiesu ziņu saņemšanai par uzņēmuma vai organizācijas saimniecisko un finansiālo darbību, viņam jāatsakās no turpmākas revīzijas veikšanas un par iegūtajiem rezultātiem jāsniedz ziņojums īpašniekam vai uzņēmuma pārvaldes institūcijai, kas apstiprina gada pārskatu, vai šis fakts jāuzrāda atzinumā par uzņēmuma gada pārskatu.

20. Zvērinātam revidentam jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz informāciju, ko viņš guvis profesionālo pienākumu pildīšanas laikā. Viņš nedrīkst šo informāciju izmantot vai atklāt bez klienta rakstiskas pilnvaras, izņemot gadījumus, kad ar tiesas lēmumu viņam ir tiesības vai pienākums to darīt.

Klientam ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu. Zvērinātam revidentam ir tiesības brīvi izvēlēties klientu.

21. Zvērināts revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, tās dalībniekiem vai trešajām personām, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis viņam uzliktos pienākumus.

22. Zvērinātu revidentu profesionālās darbības rezultātā iespējamo zaudējumu risks jāapdrošina par summu, kas nav mazāka par Finansu ministrijas noteikto summu.  

V. Zvērinātu revidentu darbības organizācija

23. Zvērināti revidenti savu profesionālo darbību var veikt šādās uzņēmējdarbības formās:

23.1. strādājot individuālu darbu;

23.2. dibinot individuālu uzņēmumu;

23.3. dibinot līgumsabiedrību ar pilnu atbildību vai komandītsabiedrību;

23.4. dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību.

Zvērināti revidenti var izmantot arī citu speciālistu pakalpojumus.

24. Latvijas zvērinātu revidentu apvienība ir neatkarīga zvērinātu revidentu profesionāla sabiedriska organizācija, kas izveidota, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu revidentu profesionālo izaugsmi, kā arī lai pildītu šajos noteikumos un likumos noteiktās funkcijas.

25. Zvērinātiem revidentiem vienu reizi gadā saskaņā ar Finansu ministrijas apstiprinātu paraugu un noteiktos termiņos jāsagatavo pārskats par savu profesionālo darbību un tas jāiesniedz licencēšanas komisijai.  

Pārejas jautājumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par zvērinātiem revidentiem".

2. Šie noteikumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Zvērinātu revidentu licences, kuras izsniegtas, pamatojoties uz likumu "Par zvērinātiem revidentiem", atzīstamas par spēkā esošām arī turpmāk, ja tās pagarinātas noteiktajā kārtībā.

4. Finansu ministrijai līdz 1995.gada 15.aprīlim:

4.1. izveidot zvērinātu revidentu licencēšanas komisiju un eksaminācijas komisijas;

4.2. noteikt minimālo summu, par kuru jāapdrošina zvērinātu revidentu profesionālās darbības risks.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs