Par pensiju sistēmas otro līmeni

Vakar, 23. martā, Labklājības ministrijā žurnālisti tika informēti par pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanu

2000. gada 17. februārī Saeima pieņēma Valsts fondēto pensiju likumu, kas stāsies spēkā ar 2001. gada 1. jūliju. Par pensiju sistēmas otrā līmeņa nepieciešamību, būtību un ieviešanu stāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors Inguss Alliks, valsts sekretāres vietniece sociālajos jautājumos Agrita Groza, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Bokāns, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras projekta "Valsts fondēto pensiju ieviešanas shēma" vadītāja Laima Zīlīte.

Pensiju sistēmas otrā līmeņa (valsts fondēto pensiju shēmas) ieviešana ir pensiju reformas noslēdzošais pasākums, un tā rezultātā valstī būs ieviesta trīs līmeņu pensiju sistēma. Ārvalstu pieredze liecina, ka trīs līmeņu pensiju sistēma, kurā apvienoti paaudžu solidaritātes principi ar indivīda personisko atbildību par ienākumu nodrošinājumu vecumā, ir optimālākais pensionāru sociālās aizsardzības modelis. Tieši tas, ka valsts nefondētā pensiju shēma (pirmais līmenis) pastāv paralēli fondētajām pensiju shēmām — valsts fondētajai pensiju shēmai (otrais līmenis) un brīvprātīgai papildu pensiju apdrošināšanai privātajos pensiju fondos (trešais līmenis) nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti valstī. Tādējādi tiek izlīdzināts gan demogrāfiskais, gan finansu risks, kas saistās ar katru no šīm shēmām.

1994. gadā izstrādātā un 1995. gadā Saeimā atbalstītā pensiju reformas koncepcija paredz ieviest triju līmeņu pensiju sistēmu. Likums "Par valsts pensijām", kas nodrošināja pirmā līmeņa īstenošanu, stājās spēkā 1996. gadā. 1998. gadā stājās spēkā likums "Par privātajiem pensiju fondiem", līdz ar to tika ieviests trešais līmenis. 2000. gada 17. februārī Saeima pieņēma Valsts fondēto pensiju likumu, kas, sākot ar 2001. gada 1. jūliju, nodrošinās pensiju sistēmas otrā līmeņa ieviešanu.

Pensiju sistēmas otais līmenis paredz, ka daļa no sociālajām iemaksām vecuma pensijām tiks uzkrāta atsevišķi un investēta valsts ekonomikā. Tas nozīmē, ka katrs strādājošais pirmajos otrā līmeņa ieviešanas gados ieguldīs 2–10 procentus no sociālo iemaksu apjoma kādā no īpaši izveidotajām līdzekļu pārvaldes sabiedrībām (fondiem), kuras savukārt šo naudu investēs, tādējādi nodrošinot tās apriti un pieaugumu. Aizejot pensijā, katrs saņems fondā ieguldīto summu un arī gadu gaitā iegūto naudas pieaugumu. Plānots, ka sakrāto naudu sāks izmaksāt pēc 30 gadiem, tāpēc piedalīšanās otrajā pensiju līmenī būs obligāta tiem, kas ir jaunāki par 30 gadiem, savukārt 30–49 gadus vecie varēs tam pievienoties brīvprātīgi.

Pensiju sistēmas otrais līmenis tiek ieviests, lai:

1) nodrošinātu pensionārus ar iespējami lielāku pensiju (pensiju sistēmas pirmais līmenis to nespēj nodrošināt, nepaaugstinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi);

2) samazinātu strādājošo noslodzi ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju sistēmas pirmajā līmenī — solidaritātes shēmā (daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju sistēmas otrajā līmenī tiks ieguldīta un dos pieaugumu, kas nākotnē piederēs pašam iemaksu veicējam);

3) veicinātu valsts ekonomisko attīstību, jo valsts fondēto pensiju shēmas kapitāls nākotnē būs simtiem miljonu, kas tiks ieguldīti tautsaimniecībā, tādējādi nodrošinot jaunu darba vietu rašanos, darba algas un līdz ar to arī pensijas pieaugumu;

4) pasargātu valsts pensiju speciālā budžeta naudas līdzekļu rezerves no tuvredzīgas izsaimniekošanas, kas nākotnē radītu valstij lielas finansiālas problēmas.

Sociālās apdrošināšanas sistēmas izveidošanai bija nepieciešamas arī organizatoriskas izmaiņas. Reformas pasākumus papildināja izmaiņas budžetu veidošanā un fondu pārvaldīšanas institucionālajā uzbūvē. Saskaņā ar tiesiskajām normām sociālās iemaksas nonāk četros fondos: pensiju fondā (pensiju un apgādnieka zaudējuma apdrošināšanas gadījumiem), maternitātes, slimību un invaliditātes apdrošināšanas fondā, bezdarbnieku pabalstu fondā, arodslimību un darba negadījumu, ievainojumu fondā. Šie fondi veido sociālās apdrošināšanas budžetu, kas ir ar likumu noteikts atsevišķs konts Valsts kasē.

Reformējot Latvijas pensiju politiku, pārveidotas arī sociālās apdarošināšanas iestādes. Reformu sākumposmā visas sociālās apdrošināšanas funkcijas veica sociālās apdrošināšanas fonds, kas bija viens no ministrijas departamentiem. Lai radītu aģentūru, kuras galvenais uzdevums ir sniegt pakalpojumus klientiem, 1997. gada janvārī fondu pārveidoja par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA).

Labklājības ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa