Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 94

Rīgā 2022. gada 7. oktobrī

Par politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Georgija Jakovļeva apstrīdēšanas iesniegumu

[1] 2022. gada 5. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā ir saņemts politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Georgija Jakovļeva (turpmāk – iesniedzējs) apstrīdēšanas iesniegums (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā lūgts:

1. Atcelt 14. Saeimas visu vēlēšanu apgabala iecirkņu komisiju lēmumus par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu un veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, "Saskaņa" pārskaitīšanu.

2. Pirmā lūguma noraidoša lēmumā gadījumā, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu nodoto vēlēšanu zīmju par sarakstu Nr. 7, "Saskaņa" pārskaitīšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321, 28, 29, 112, 113).

3. Izskaidrot situāciju, kas bija par pamatu Iesniedzēja šaubām, ka Latvijā patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

[2] Iesniedzējs savu prasījumu pamato ar to, ka:

2022. gada 4. oktobrī iesniedzējam radusies iespēja iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīcībā esošajiem 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas protokoliem (turpmāk – Protokoli).

CVK rīcībā minētajā datumā nav bijis visu Protokolu. Secīgi iesniedzējam nav bijis iespējas ar tiem iepazīties. Tāpat, ņemot vērā laikietilpīgo procedūru, iesniedzējam ar visiem CVK rīcībā esošajiem Protokoliem nav bijis iespējas iepazīties, līdz ar to iesniedzējs iepazinies tikai ar daļu no visiem Protokoliem.

Iesniedzējs esot konstatējis iespējamus pārkāpumus Protokolu kā juridisku dokumentu sastādīšanas procesā:

1) atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37. punktā noteikto, ka protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā, iesniedzējs norāda, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu.

Citus Protokolus, kurus iesniedzējs nemin, pirmās daļas lapas esot parakstījusi tikai viena vēlēšanu komisijas persona.

Iesniedzējs norādījis, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzējs atsaucies uz Ministru kabineta 04.09.2018. noteikumu Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi):

55. punktu, kas nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.

2) Iesniedzējs vairākos Protokolos esot konstatējis lapu skaita neatbilstību apliecinātajam lapu skaitam.

3) Iesniedzējs norādījis, ka saskaņā ar Instrukcijas 79. punktu ne vēlāk kā divdesmit dienu pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:

1. balsotāju sarakstus;

2. balsu skaitīšanas protokolus (otros, iesaiņotos eksemplārus);

3. 70. un 78. punktā minēto aktu vienu eksemplāru.

Attiecīgi pirmie eksemplāri ir nekavējoties jānogādā CVK.

Iesniedzējs vairākos Protokolos esot konstatējis, ka CVK rīcībā atrodas otrie (nevis pirmie) eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112), 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma, iespējams, 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas.

Iesniedzēja ieskatā, ir jāgūst pārliecība, ka Latvijā patiešām tiek nodrošinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 6. pantā noteiktās vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas.

Visa iepriekš minētā kopums iesniedzējam radot šaubas par minēto un liekot secināt, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos esot sastādīti nekorekti un neatbilstot juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, kas, iespējams, nenodrošinot Satversmes 6. pantā noteikto.

[3] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 7. oktobra sēdē iesniedzējs iesniegumā norādīto prasījumu uzturēja uz iesniegumā norādītajiem argumentiem.

[4] 2022. gada 7. oktobra sēdē likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktās kompetences robežās izvērtējusi apstrīdēšanas iesniegumu, noklausījusies iesniedzēja argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.

[4.1] Atbilstoši likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 5. pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas – to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.

Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Saeimas vēlēšanu likuma 31. panta pirmā daļa noteic, ka balsu skaitīšanas laikā iegūtos datus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu, kas sastāv no divām daļām. Balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidātu saraksta saņemto balsu skaits. Balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā no vēlēšanu gaitas žurnāla ierakstāms katra kandidāta saņemto balsu skaits.

Šā likuma 35. panta otrā daļa paredz, ka katra kandidāta saņemto atzīmju skaitu iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc skaitīšanas pabeigšanas tā sagatavo balsu skaitīšanas protokola otro daļu.

Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk – Instrukcija) 37. punktā noteikts, ka balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu izdrukā divos eksemplāros un paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Savukārt Instrukcijas 53. punktā noteikts, ka no žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc tam protokola otrās daļas datus iecirkņa komisija nekavējoties lietojumprogrammā nosūta pašvaldības vēlēšanu komisijai. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

[4.2] Ievērojot minēto, iesniedzēja norāde, ka vairākos Protokolos (vēlēšanu iecirkņos Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 u.c.) vēlēšanu komisijas locekļi nav parakstījuši Protokola pirmās daļas katru lapu, kā arī nav tās cauršuvuši kopā, kā to paredz Latvijas Republikas tiesību akti par dokumentu noformēšanu, nav pamatota. Instrukcija neparedz, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem jāparaksta katra balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas lapa, kā arī neparedz to, ka pirmā protokola daļa ir cauršujama.

[4.3] Iesniedzējs norādījis, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta ceturtajai daļai, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

Tāpat iesniedzējs atsaucies uz Noteikumu 55. punktu, kas nosaka, ja dokumenta atvasinājums ir uz vairākām lapām, pirms tā pareizības apliecināšanas visas dokumenta atvasinājuma lapas sanumurē ar arābu cipariem, sākot ar pirmo lapu, un veic vienu no šādām darbībām:

55.1. paraksta katru lapu un norāda paraksta atšifrējumu (šo apakšpunktu nepiemēro dokumentiem, kurus legalizē izmantošanai ārvalstu iestādēs);

55.2. visas lapas cauršuj ar diegu vai caurauklo ar auklu;

56. punktu, kas noteic, ka šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ievēro šādas prasības:

56.1. dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā izvieto apliecinājuma tekstu "Sanumurētas un parakstītas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;

56.2. šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minēto tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un parakstīja dokumenta atvasinājuma lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums.;

Pārbaudot vēlēšanu iecirkņu Nr. 17, 19, 23, 25, 37, 55, 56, 118, 902, 328, 334, 948, 777, 321 balsu skaitīšanas protokolus, konstatēts, ka tie ir pienācīgi parakstīti, proti, tos parakstījuši tie komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu skaitīšanā. Norādāms, ka saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. panta otro daļu vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā. Protams, pastāv iespēja, ka visi komisijas locekļi nevar piedalīties balsu skaitīšanā (slimības vai citu iemeslu dēļ), bet būtiskākais, kas jāņem vērā, ir tas, lai komisija būtu lemttiesīga, resp., balsu skaitīšanā piedalītos komisijas locekļu vairākums.

Nav pamatoti iesniedzēja argumenti, ka nav ievērots Noteikumu 55. un 56. punkts. Tie attiecas uz dokumentu atvasinājumu noformēšanu, bet ne uz dokumentu oriģināleksemplāriem (resp. balsu skaitīšanas protokolu divu oriģināleksemplāru noformēšanu, kur noformējumu jau savā instrukcijā atbilstoši kompetencei ir noteikusi Centrālā vēlēšanu komisija).

Iesniedzēja konstatētais, ka Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā atrodas otrie (nevis pirmie) eksemplāri (iecirkņos Nr. 28, 112) atbilst patiesībai, tomēr šis apstāklis uzskatāms par nebūtisku, jo abi balsu skaitīšanas protokolu oriģināleksemplāri ir identiski.

Pēc iesniedzēja norādītā, 29. iecirknī trūkstot iecirkņa zīmoga uz cauršūtā apliecinājuma. Pārbaudot konstatēts, ka ir apzīmogota un parakstīta pat katra protokola lapa.

Iesniedzēja norāde, ka 113. iecirknī trūkstot viena komisijas locekļa paraksta uz protokola pirmās daļas pēdējās lapas, neatbilst patiesībai.

[4.4.] Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 75. punkts noteic, ka ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

Šīs instrukcijas 77. punktā noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas.

Līdz ar to, ievērojot, ka 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, balsu skaitīšana iecirkņos tika pabeigta pārsvarā 2022. gada 2. oktobrī, tad 2022. gada 4. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedzējam nebija iespējams iepazīties ar visiem vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokoliem, jo visu pašvaldību vēlēšanu komisijas tos vēl nebija nogādājušas Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Turklāt likumdevējs Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ panta pirmajā daļā nav noteicis, ka tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu ir tikai Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz brīdim, kad protokoli tiek nogādāti Centrālajā vēlēšanu komisijā, tie ir pieejami un ar tiem var iepazīties pašvaldības vēlēšanu komisijā.

[4.5.] Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmā daļa noteic, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:

1) dokumenta autoru nosaukums;

2) dokumenta datums;

3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Centrālā vēlēšanu komisija nav konstatējusi tādas kļūdas 14. Saeimas vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokolos, kas varētu būt par pamatu to juridiskā spēka apšaubīšanai. Tādējādi iesniedzēja secinājums, ka Protokoli visos vēlēšanu apgabalos ir sastādīti nekorekti un neatbilst juridiskā spēka dokumenta noformēšanas regulējumam, nav pamatots.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Satversmes projekta apspriešanas un pieņemšanas gaitā Satversmes sapulcē, lemjot par Satversmes 17. pantu (pašlaik 18. pants), tika norādīts, ka par vēlēšanu prettiesiskumu kopumā varētu runāt, ja vēlēšanu iznākums pieļauto pārkāpumu dēļ būtu citāds (sk. Satversmes I daļas lasīšanu pa pantiem IV sesijas 11. sēdē 1921. gada 12. oktobrī. Satversmes sapulces stenogrammas: Rīga: Satversmes Sapulce, 1921.–1922.). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, pretējā gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu parlamenta netraucēta un efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas stabilitāte kopumā. Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedumu lietā Nr. SA – 5/2006).

Nav konstatēts, ka vēlēšanu iecirkņos 14.Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzējs uz tādiem nav norādījis.

Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas, ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Līdz ar to, jau vērošoties ar apstrīdēšanas iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un pierādāmam.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noraidīt politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Georgija Jakovļeva apstrīdēšanas iesniegumu.

Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs