Pie Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 10. janvārī, Saeimas Brūnajā zālē ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, tikās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Migels Anhels Martiness. Viņš Latvijā ieradies pēc Saeimas priekšsēdētāja uzaicinājuma. Vizītes mērķis, tiekoties ar parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem, ir novērtēt, kas konkrēti darāms, lai pēc uzņemšanas Eiropas Padomē Latvija pēc iespējas īsākā laikā iekļautos šīs institūcijas darbā. M.A.Martiness ir ieinteresēts pēc iespējas vairāk redzēt un izzināt, kurās jomās Latvijai visvairāk nepieciešams Eiropas Padomes atbalsts, kā arī apspriest Eiropas pārbūves problēmas.

Ar šo vizīti noslēdzas zināms posms Latvijas Republikas Saeimas likumdošanas darbā, jo, kā uzsvēra M.A.Martiness, EP komisijas un komitejas ir atzinīgi novērtējušas LR Saeimas likumdošanas iniciatīvas, sevišķi tās, kas saistītas ar pilsonības jautājumiem. Eiropas Padomes augstie standarti ir vajadzīgi ne tik daudz EP, kā katras valsts attīstībai un iekšējai stabilitātei. Kļūstot par Eiropas Padomes locekli, Latvijai pavērsies plašas iespējas izmantot tās pieredzi. M.A.Martiness piebilda, ka ar Latvijas iestāšanos Eiropas Padomē noslēgsies tās paplašināšanas vienkāršākais posms un sāksies šī procesa sarežģītākais posms.

M.A.Martiness informēja par iespējamiem soļiem, kas veicami iestājoties Eiropas Padomē. Viens no svarīgākajiem — pēc iespējas īsākā laikā pievienoties Eiropas Padomes konvencijām. Kā uzskata A.Gorbunovs, problēmām nevajadzētu rasties, jo šajā ziņā mērķtiecīgi strādā Ārlietu ministrija. Savukārt lielākā daļa opozīcijas frakciju atbalsta koalīcijas frakciju centienus paātrināt starptautisko dokumentu ratifikācijas gaitu.

Tikšanās noslēgumā EP PA prezidents M.A.Martiness un Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs pārrunāja vizītes programmu Eiropas Padomē, kur Saeimas priekšsēdētājam būs iespēja uzrunāt Eiropas Padomes parlamentāriešus, būt EP komisijās un komitejās, kā arī tikties ar Francijas premjerministru Eduāru Baladūru. M.A.Martiness prognozēja, ka Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē varētu būt viens no asamblejas vienotākajiem lēmumiem.

Saeimas Ziņu dienests

— pie Ministru prezidenta

Vakar, 11. janvārī, tiekoties ar LR Ministru prezidentu Māri Gaili, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Migels Anhels Martiness uzsvēra, ka Latvija ir paveikusi visu nepieciešamo, lai tiktu uzņemta Eiropas Padomē. M.A.Martiness atzīmēja, ka, kļūstot par EP pilntiesīgu locekli, Latvija varēs iesaistīties šīs organizācijas daudzpusējās aktivitātēs un izmantot tās dalībvalstu bagāto pieredzi daudzās jomās, kā arī dziļāk integrēties citās Eiropas struktūrās.

EP Parlamentārās asamblejas prezidents aicināja Latvijas valdību apsvērt iespēju jau tuvāko mēnešu laikā parakstīt vairākas EP konvencijas. Vēl M.A.Martiness ielūdza M.Gaili piedalīties Cilvēktiesību pils atklāšanā Srasbūrā šā gada jūnija beigās.

Valdības Preses dienests

— pie ārlietu ministra

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs otrdien, 10.janvārī tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu Migelu Anhelu Martinesu.

Jau sarunas sākumā prezidents augsti novērtēja Latvijas iespējas kļūt par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti februārī. Viesis atzina, ka Latvijā valdošā mentalitāte pilnībā atbilst šim statusam un ka politiskās diskusijas līmenis un dažādo viedokļu izteikšanas iespējas liecina par to, ka Latvija ir pilnībā nostiprinājusies kā demokrātiska valsts.

Abas puses atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību starp Eiropas Padomi un Latviju. V.Birkavs pateicās viesim par Eiropas Padomes sniegto palīdzību demokrātisko institūciju nostiprināšanā un likumdošanas pilnveidošanā.

M.A.Martiness uzsvēra, ka svarīgs Eiropas Padomes uzdevums ir palīdzēt valstīm, kuras pašas pēc savas izvēles lūdz šādu atbalstu. Viesis pozitīvi novērtēja Latvijā pieņemto Pilsonības likumu un izteicās, ka arī Saeimā izskatāmais likumprojekts par bijušajiem PSRS pilsoņiem vieš pamatu optimismam.

Tālākās sarunas gaitā abas puses pārrunāja praktiskās sadarbības iespējas pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Padomē, atzīstot, ka ar valsts iestāšanos šajā organizācijā reālā sadarbība tikai sākas un ka Eiropas Padomes tribīne paver katrai valstij nozīmīgas iespējas aktīvi iesaistīties starptautiskajos procesos un starptautisku problēmu risināšanā.

Sarunas laikā tika skartas arī Eiropas Padomes tālākas attīstības un paplašināšanas perspektīvas. M.A.Martiness uzskata, ka ar Latvijas iestāšanos EP noslēdzas noteikts posms šīs organizācijas attīstībā. Citu valstu uzņemšana šajā organizācijā esot saistīta ar konkrētu problēmu atrisināšanu. Attiecībā uz Krievijas iespējām kļūt par EP dalībvalsti M.A.Martiness izteicās, ka EP principiālā nostāja neesot mainījusies, taču uzsvēra, ka pašreizējie notikumi Čečenijā šo procesu neatvieglojot.

M.A.Martiness izrādīja lielu izpratni un pauda atbalstu Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm un jautājumiem, kas saistīti ar valsts drošības nostiprināšanu. Prezidents solīja savas kompetences un iespēju ietvaros darīt visu, lai palīdzētu Latvijai tās drošības un neatkarības nostiprināšanas procesā.

ĀM Preses centrs

— pie minoritāšu pārstāvjiem

Vakar, 11.janvārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta Migela Anhela Martinesa tikšanās ar Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Sarunā piedalījās arī EPPA klerka vietnieks Bruno Hallers, EPPA Latvijas Republikas delegācijas vadītājs Andrejs Panteļējevs un sevišķo uzdevumu vēstnieks Eiropas Padomē Andris Teikmanis.

Informējot tikšanās dalībniekus par savas vizītes mērķi Latvijā, M.A.Martiness uzsvēra, ka, veidojot vienotu Eiropu, pamatā tiek liktas tādas kategorijas kā brīvība, demokrātija, sociālā vienlīdzība, taisnīgums. Īpaši tiek akcentētas nacionālo minoritāšu tiesības. Ar to jārēķinās visām valstīm, kas integrējas Eiropā, arī Latvijai, kas acīmredzot februārī kļūs par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti.

Stāstot par nacionālo minoritāšu aktivitātēm Latvijā, nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans akcentēja, ka gan vēsturiski senākās Latvijas minoritātes kā ebreji, vācieši, poļi u.c., gan vēlāk Latvijā ieplūdušu tautu pārstāvji (gruzīni, armēņi, tatāri u.c.) darbojas vienā asociācijā, pareizticīgie kopā ar musulmaņiem. M.A.Martiness to novērtēja kā pozitīvu paraugu visai Eiropai, kur kopā jādzīvo un jāstrādā atšķirīgiem cilvēkiem.

Galvenais sarunas temats bija tās Latvijas Saeimas likumdošanas iniciatīvas, kas saistītas ar pilsonības jautājumiem: Pilsonības likums un likumprojekts, kas nosaka Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu. Vairāku nacionālo biedrību vadītāji izteica savu sarūgtinājumu par to, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, šobrīd ir grūtības ar braucieniem uz ārzemēm, ģimeņu apvienošanos, ir fiksēti gadījumi, kad nepilsoņi netiek pieņemti darbā. Atbildot M.A.Martiness atzina, ka sākotnēji situācija pilsonības likumdošanas jomā Eiropā tiešām esot bijusi ārkārtīgi smaga. Taču tagad būtiski ir tas, lai katra valsts šīs problēmas risinātu elastīgi un saprātīgi. Runājot par Latvijas Saeimas izstrādātajiem likumprojektiem pilsonības jomā, M.A.Martiness atzīmēja, ka šai jomā Latvijā ir panākts ievērojams progress un ka šo likumu pamatā iekļautie standarti rāda, ka Latvija spērusi pirmo soli ceļā uz dalībvalsts statusu Eiropas Padomē.

Irīna Korņiļjeva,

Saeimas Ziņu dienests